5. pants

Pieaicinātā persona - Vides pārraudzības valsts

birojs - norāda, ka ne likumā "Par ietekmes uz vidi

novērtējumu", ne Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada

27. jūnija direktīvā 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu

ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk - Novērtējuma direktīva)

expressis verbis nav paredzēts, ka stratēģiskais

novērtējums būtu piemērojams ārējam normatīvajam aktam.

Vides pārraudzības valsts birojs sniedzis atzinumu "Par

Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādņu 2015.-2020.

gadam Vides pārskatu". Vides pārskatā neesot paredzēti

risinājumi ciršanas apjomu palielināšanai, pamatojoties uz koku

vidējā caurmēra izmaiņām. No Vides pārskata esot izrietējis tas,

ka pāraugušo mežaudžu īpatsvars palielināsies. Vides pārskatā

esot definēti pasākumi meža vērtības palielināšanai, taču neesot

konstatējams, ka kāds no šiem pasākumiem būtu paredzējis vidējā

caurmēra izmaiņas. Tas neizrietot arī no Meža pamatnostādnēm.

Tādējādi attiecībā uz vidējā caurmēra izmaiņām, kādas paredzētas

apstrīdētajā normā, neesot veikts stratēģiskais novērtējums.

No Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 27. oktobra spriedumā

lietā C-290/15 un 2020. gada 25. jūnija spriedumā lietā C-24/19

paustajām atziņām varot secināt: tas vien, ka izmaiņas ir

noteiktas ar ārējā normatīvajā aktā ietvertu tiesību normu, vēl

nenozīmē, ka šādas izmaiņas nebūtu pakļaujamas stratēģiskajam

novērtējumam gadījumā, kad attiecīgā tiesību norma tiek atzīta

par tādu, kas atbilst konkrētam plānam vai programmai.