6. punkts

1Pieaicinātā persona - Valsts meža dienests -

2norāda, ka apstrīdētā norma ir politiskas izšķiršanās rezultāts

3un galvenās cirtes caurmēra samazināšana meža īpašniekiem dod

4lielāku izvēles brīvību, pieņemot lēmumus par sava meža

5apsaimniekošanu.

6Lai gan 2022. gadā izsniegts daudz vairāk apliecinājumu koku

7ciršanai nekā iepriekšējos gados, faktiskie izciršanas apjomi

8neesot būtiski mainījušies. 2022. gadā meža īpašnieku vēlmi

9saņemt apliecinājumu esot ietekmējis tobrīd gaidāmais valsts

10nodevu apmēra palielinājums. Esot jāņem vērā arī tas, ka

11apliecinājums koku ciršanai ir derīgs trīs gadus, atsevišķām

12cirsmām - divus gadus, tāpēc 2022. gadā neizcirstie koksnes

13apjomi, iespējams, tikšot izcirsti 2023. vai 2024. gadā. Meža

14īpašnieku vēlmi iegūt koksni ietekmējot arī koksnes tirgus

15situācija un Latvijā pieejamās mežizstrādes iespējas.

16Valsts meža dienesta pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka,

17raugoties no ilgtspējības viedokļa, nevarot prognozēt to, kas

18notiks pēc 10 vai 20 gadiem. Taču 2022. gadā neesot notikušas

19būtiskas izmaiņas, kaut arī pieteiktie ciršanas apjomi bijuši

20lielāki nekā iepriekš. Taču ciršanas atļauja ir spēkā trīs gadus,

21un tāpēc esot grūti prognozēt, kad tieši ciršana tiks veikta.

22Meža stāvoklis no mežsaimniecības viedokļa esot optimāls, jo

23tas, kas tiek nocirsts, tiekot arī atjaunots. Normatīvie akti

24uzliekot meža īpašniekam pienākumu savu mežu kopt.

25Pirms apstrīdētās normas pieņemšanas galvenās cirtes caurmēra

26un vecuma vērtības bijušas pielīdzinātas. Šobrīd galvenās cirtes

27vecuma caurmērs kokiem esot lielāks par apstrīdētajā normā

28noteikto, bet mazāks nekā iepriekš.