6. pants

Pieaicinātā persona - Valsts meža dienests -

norāda, ka apstrīdētā norma ir politiskas izšķiršanās rezultāts

un galvenās cirtes caurmēra samazināšana meža īpašniekiem dod

lielāku izvēles brīvību, pieņemot lēmumus par sava meža

apsaimniekošanu.

Lai gan 2022. gadā izsniegts daudz vairāk apliecinājumu koku

ciršanai nekā iepriekšējos gados, faktiskie izciršanas apjomi

neesot būtiski mainījušies. 2022. gadā meža īpašnieku vēlmi

saņemt apliecinājumu esot ietekmējis tobrīd gaidāmais valsts

nodevu apmēra palielinājums. Esot jāņem vērā arī tas, ka

apliecinājums koku ciršanai ir derīgs trīs gadus, atsevišķām

cirsmām - divus gadus, tāpēc 2022. gadā neizcirstie koksnes

apjomi, iespējams, tikšot izcirsti 2023. vai 2024. gadā. Meža

īpašnieku vēlmi iegūt koksni ietekmējot arī koksnes tirgus

situācija un Latvijā pieejamās mežizstrādes iespējas.

Valsts meža dienesta pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka,

raugoties no ilgtspējības viedokļa, nevarot prognozēt to, kas

notiks pēc 10 vai 20 gadiem. Taču 2022. gadā neesot notikušas

būtiskas izmaiņas, kaut arī pieteiktie ciršanas apjomi bijuši

lielāki nekā iepriekš. Taču ciršanas atļauja ir spēkā trīs gadus,

un tāpēc esot grūti prognozēt, kad tieši ciršana tiks veikta.

Meža stāvoklis no mežsaimniecības viedokļa esot optimāls, jo

tas, kas tiek nocirsts, tiekot arī atjaunots. Normatīvie akti

uzliekot meža īpašniekam pienākumu savu mežu kopt.

Pirms apstrīdētās normas pieņemšanas galvenās cirtes caurmēra

un vecuma vērtības bijušas pielīdzinātas. Šobrīd galvenās cirtes

vecuma caurmērs kokiem esot lielāks par apstrīdētajā normā

noteikto, bet mazāks nekā iepriekš.