8. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17
Pieaicinātā persona - Latvijas Valsts mežzinātnes
institūts "Silava" - uzskata, ka konstitucionālā
sūdzība nav pamatota.
Pirms apstrīdētās normas pieņemšanas noteiktie galvenās cirtes
caurmēri bijuši veidoti atbilstoši vidējām vērtībām mežaudzēs,
kurās kokaudzes pirmā stāva valdošās sugas koki sasnieguši
galvenās cirtes vecumu. Šīs vērtības neesot aprēķinātas vai
modelētas, bet vismaz pirms 24 gadiem mehāniski noteiktas kā
vidējās vērtības tālaika mežaudzēs galvenās cirtes vecumā, kurš
bijis noteikts atbilstoši tālaika pieprasījumam pēc
kokmateriāliem. Mūsdienās pieprasījums esot mainījies un neesot
pamatoti prasīt, lai meža īpašnieki audzētu mūsdienu tirgum
neatbilstošu produktu.
Atbilstoši Nacionālā meža monitoringa datiem priežu mežu
platība esot samazinājusies. Tas esot saistīts ar iepriekš
noteikto caurmēru. Proti, pirms apstrīdētās normas pieņemšanas
priežu mežos par galvenās cirtes caurmēru Ia bonitātes mežaudzēs
bijuši noteikti 39 centimetri, bet egļu mežos - 31 centimetrs.
Meža īpašnieki neesot bijuši motivēti atjaunot un audzēt priedes,
jo astoņu centimetru diametra starpība nozīmējot papildus vismaz
20 koka audzēšanas gadus. Šobrīd apstrīdētā norma paredzot, ka
priedes un egles galvenās cirtes caurmēra starpība ir četri
centimetri, un tas vairāk motivējot atjaunot priežu mežus.
Meža bioloģiskā daudzveidība ilgtermiņā nevis samazināšoties,
bet saglabāšoties vai pat palielināšoties. Tā kā paredzētas arī
stingrākas prasības meža atjaunošanai, varot paredzēt, ka nākotnē
Latvijā būs vairāk skujkoku un bērzu mežu nekā mazvērtīgo lapu
koku mežu. Skujkokiem galvenās cirtes parametru sasniegšanai
būšot nepieciešams ilgāks laiks nekā mazvērtīgajiem lapu
kokiem.
Saimnieciskās darbības ilgstoši neietekmētās vecās mežaudzēs,
kurās koku vecums ir no 104 līdz 218 gadiem un vecie koki ir
dominējošais meža elements, kopējais oglekļa uzkrājums esot
vidēji par 20 procentiem lielāks nekā jaunākās audzēs. Tomēr
oglekļa uzkrāšanās efektivitāte jeb uzkrājums gadā koku biomasā
un atmirušajā koksnē vecās mežaudzēs esot daudz mazāks nekā
vidēji divas reizes jaunākās audzēs. Tādējādi efektīva
mežsaimniecība esot būtiski nepieciešama klimatneitralitātes
uzturēšanai ilgtermiņā. Novecojušās augsnēs pirmā stāva koku
skaits jeb mežaudzes biezums esot daudz zemāks nekā jaunajās
mežaudzēs, un tas liecinot par zemu oglekļa uzkrājuma
stabilitāti.
Vērtējot zemsedzes veģetācijas daudzveidību un salīdzinot tās
vērtības vecumā, kas vidēji atbilst mērķa caurmēra sasniegšanai,
un vecās priežu audzēs, esot konstatēts, ka galvenais bioloģisko
daudzveidību ietekmējošais faktors ir nevis audzes vecums, bet
gan tās struktūra.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"
pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka 33 procentos gadījumu koki
galvenās cirtes vecumā neizaug līdz noteiktajam caurmēram, 67
procentos gadījumu līdz tam izaug vai arī to pārsniedz. Starp
meža vecumu un koku vidējo caurmēru neesot viennozīmīgas
saistības. Noteiktajam meža vecumam un caurmēram esot tikai
ekonomiska nozīme.
Lai izvērtētu, kādi meži būs nākotnē, kas notiks ar to
daudzveidību un ogļskābās gāzes piesaisti, vajagot balstīties uz
pieņēmumiem. Viens no šādiem pieņēmumiem esot tas, ka nākotnē
koku ciršana mežos pēc caurmēra samazināsies, jo meža
atjaunošanas izmaksas pieaugs. Taču varot notikt arī pretēji, ja,
piemēram, paaugstināsies koksnes produktu cenas. Pamatā tiekot
pieņemts, ka būtisku izmaiņu nebūs. Cilvēki nocirtīšot 15
procentus no tām cirsmām, kuras viņiem pieejamas ciršanai pēc
caurmēra.
Klimatneitralitātes mērķis valstī esot nevis nodrošināt
lielāku oglekļa krājumu, bet gan panākt nulli starp valsts
radītajām emisijām un ogļskābās gāzes piesaisti. Veicinot meža
koku augšanu, šo mērķi varot sasniegt.
Latvijā kailciršu uzskaite notiekot, sākot no 0,1 hektāra,
atsevišķos gadījumos - no 0,2 hektāriem. Eiropas Savienībā esot
valstis, kurās par kailcirti tiek uzskatīti atvērumi no 50 un
vairāk hektāriem. Līdz ar to kailcirtes jēdziens Eiropas
Savienības dokumentos esot interpretējams, ņemot vērā Latvijas
apstākļus.