8. punkts

1Pieaicinātā persona - Latvijas Valsts mežzinātnes

2institūts "Silava" - uzskata, ka konstitucionālā

3sūdzība nav pamatota.

4Pirms apstrīdētās normas pieņemšanas noteiktie galvenās cirtes

5caurmēri bijuši veidoti atbilstoši vidējām vērtībām mežaudzēs,

6kurās kokaudzes pirmā stāva valdošās sugas koki sasnieguši

7galvenās cirtes vecumu. Šīs vērtības neesot aprēķinātas vai

8modelētas, bet vismaz pirms 24 gadiem mehāniski noteiktas kā

9vidējās vērtības tālaika mežaudzēs galvenās cirtes vecumā, kurš

10bijis noteikts atbilstoši tālaika pieprasījumam pēc

11kokmateriāliem. Mūsdienās pieprasījums esot mainījies un neesot

12pamatoti prasīt, lai meža īpašnieki audzētu mūsdienu tirgum

13neatbilstošu produktu.

14Atbilstoši Nacionālā meža monitoringa datiem priežu mežu

15platība esot samazinājusies. Tas esot saistīts ar iepriekš

16noteikto caurmēru. Proti, pirms apstrīdētās normas pieņemšanas

17priežu mežos par galvenās cirtes caurmēru Ia bonitātes mežaudzēs

18bijuši noteikti 39 centimetri, bet egļu mežos - 31 centimetrs.

19Meža īpašnieki neesot bijuši motivēti atjaunot un audzēt priedes,

20jo astoņu centimetru diametra starpība nozīmējot papildus vismaz

2120 koka audzēšanas gadus. Šobrīd apstrīdētā norma paredzot, ka

22priedes un egles galvenās cirtes caurmēra starpība ir četri

23centimetri, un tas vairāk motivējot atjaunot priežu mežus.

24Meža bioloģiskā daudzveidība ilgtermiņā nevis samazināšoties,

25bet saglabāšoties vai pat palielināšoties. Tā kā paredzētas arī

26stingrākas prasības meža atjaunošanai, varot paredzēt, ka nākotnē

27Latvijā būs vairāk skujkoku un bērzu mežu nekā mazvērtīgo lapu

28koku mežu. Skujkokiem galvenās cirtes parametru sasniegšanai

29būšot nepieciešams ilgāks laiks nekā mazvērtīgajiem lapu

30kokiem.

31Saimnieciskās darbības ilgstoši neietekmētās vecās mežaudzēs,

32kurās koku vecums ir no 104 līdz 218 gadiem un vecie koki ir

33dominējošais meža elements, kopējais oglekļa uzkrājums esot

34vidēji par 20 procentiem lielāks nekā jaunākās audzēs. Tomēr

35oglekļa uzkrāšanās efektivitāte jeb uzkrājums gadā koku biomasā

36un atmirušajā koksnē vecās mežaudzēs esot daudz mazāks nekā

37vidēji divas reizes jaunākās audzēs. Tādējādi efektīva

38mežsaimniecība esot būtiski nepieciešama klimatneitralitātes

39uzturēšanai ilgtermiņā. Novecojušās augsnēs pirmā stāva koku

40skaits jeb mežaudzes biezums esot daudz zemāks nekā jaunajās

41mežaudzēs, un tas liecinot par zemu oglekļa uzkrājuma

42stabilitāti.

43Vērtējot zemsedzes veģetācijas daudzveidību un salīdzinot tās

44vērtības vecumā, kas vidēji atbilst mērķa caurmēra sasniegšanai,

45un vecās priežu audzēs, esot konstatēts, ka galvenais bioloģisko

46daudzveidību ietekmējošais faktors ir nevis audzes vecums, bet

47gan tās struktūra.

48Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"

49pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka 33 procentos gadījumu koki

50galvenās cirtes vecumā neizaug līdz noteiktajam caurmēram, 67

51procentos gadījumu līdz tam izaug vai arī to pārsniedz. Starp

52meža vecumu un koku vidējo caurmēru neesot viennozīmīgas

53saistības. Noteiktajam meža vecumam un caurmēram esot tikai

54ekonomiska nozīme.

55Lai izvērtētu, kādi meži būs nākotnē, kas notiks ar to

56daudzveidību un ogļskābās gāzes piesaisti, vajagot balstīties uz

57pieņēmumiem. Viens no šādiem pieņēmumiem esot tas, ka nākotnē

58koku ciršana mežos pēc caurmēra samazināsies, jo meža

59atjaunošanas izmaksas pieaugs. Taču varot notikt arī pretēji, ja,

60piemēram, paaugstināsies koksnes produktu cenas. Pamatā tiekot

61pieņemts, ka būtisku izmaiņu nebūs. Cilvēki nocirtīšot 15

62procentus no tām cirsmām, kuras viņiem pieejamas ciršanai pēc

63caurmēra.

64Klimatneitralitātes mērķis valstī esot nevis nodrošināt

65lielāku oglekļa krājumu, bet gan panākt nulli starp valsts

66radītajām emisijām un ogļskābās gāzes piesaisti. Veicinot meža

67koku augšanu, šo mērķi varot sasniegt.

68Latvijā kailciršu uzskaite notiekot, sākot no 0,1 hektāra,

69atsevišķos gadījumos - no 0,2 hektāriem. Eiropas Savienībā esot

70valstis, kurās par kailcirti tiek uzskatīti atvērumi no 50 un

71vairāk hektāriem. Līdz ar to kailcirtes jēdziens Eiropas

72Savienības dokumentos esot interpretējams, ņemot vērā Latvijas

73apstākļus.