11. punkts

1Lietā ir pausti atšķirīgi viedokļi par to, vai ir

2aizskartas tiesības uz izglītību. Ministru kabinets lūdz izbeigt

3tiesvedību lietā daļā par apstrīdēto normu atbilstību Satversmes

4112. panta pirmajam teikumam un norāda, ka nav saskatāms

5Pieteikuma iesniedzēju tiesību uz izglītību aizskārums. Savukārt

6Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās normas ierobežo

7tiesības uz kvalitatīvu izglītību viņu dzimtajā valodā, kā arī

8vecāka līdzdalības tiesības bērna izglītības procesa

9noteikšanā.

10Ja lietā ir izteikti argumenti, kas varētu būt pamats

11tiesvedības izbeigšanai, tie jāizvērtē visupirms (sk.,

12piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 27. jūnija

13sprieduma lietā Nr. 2015-22-01 12. punktu).

14Tādējādi Satversmes tiesa visupirms vērtēs, vai izskatāmajā

15lietā ir turpināma tiesvedība par apstrīdēto normu atbilstību

16Satversmes 112. panta pirmajam teikumam. Lai noskaidrotu, vai

17tiesvedība lietā ir turpināma, Satversmes tiesai jānoskaidro, vai

18izskatāmā situācija ietilpst Satversmes 112. panta pirmajā

19teikumā noteikto pamattiesību tvērumā un vai apstrīdētās normas

20aizskar tieši Pieteikuma iesniedzējiem Satversmē ietvertās

21tiesības (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada 12.

22marta sprieduma lietā Nr. 2019-11-01 9. punktu). Tikai

23konstatējot, ka Pieteikuma iesniedzējiem ir aizskartas Satversmē

24ietvertās tiesības, Satversmes tiesa var tālāk vērtēt apstrīdēto

25normu atbilstību Satversmes 112. pantam.