11. pants

Lietā ir pausti atšķirīgi viedokļi par to, vai ir

aizskartas tiesības uz izglītību. Ministru kabinets lūdz izbeigt

tiesvedību lietā daļā par apstrīdēto normu atbilstību Satversmes

112. panta pirmajam teikumam un norāda, ka nav saskatāms

Pieteikuma iesniedzēju tiesību uz izglītību aizskārums. Savukārt

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās normas ierobežo

tiesības uz kvalitatīvu izglītību viņu dzimtajā valodā, kā arī

vecāka līdzdalības tiesības bērna izglītības procesa

noteikšanā.

Ja lietā ir izteikti argumenti, kas varētu būt pamats

tiesvedības izbeigšanai, tie jāizvērtē visupirms (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 27. jūnija

sprieduma lietā Nr. 2015-22-01 12. punktu).

Tādējādi Satversmes tiesa visupirms vērtēs, vai izskatāmajā

lietā ir turpināma tiesvedība par apstrīdēto normu atbilstību

Satversmes 112. panta pirmajam teikumam. Lai noskaidrotu, vai

tiesvedība lietā ir turpināma, Satversmes tiesai jānoskaidro, vai

izskatāmā situācija ietilpst Satversmes 112. panta pirmajā

teikumā noteikto pamattiesību tvērumā un vai apstrīdētās normas

aizskar tieši Pieteikuma iesniedzējiem Satversmē ietvertās

tiesības (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada 12.

marta sprieduma lietā Nr. 2019-11-01 9. punktu). Tikai

konstatējot, ka Pieteikuma iesniedzējiem ir aizskartas Satversmē

ietvertās tiesības, Satversmes tiesa var tālāk vērtēt apstrīdēto

normu atbilstību Satversmes 112. pantam.