12. punkts

1Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās

2normas ierobežo Satversmes 112. panta pirmajā teikumā ietvertās

3tiesības uz izglītību gan bērnam vecumā no pusotra gada līdz

4pieciem gadiem, gan bērnam vecumā no pieciem līdz septiņiem

5gadiem.

6Noteikumu Nr. 716 2. pielikuma 9. punkts un 4. pielikuma 9.

7punkts paredz identiskus noteikumus, tos attiecinot uz

8mazākumtautību pirmsskolas izglītību, tostarp speciālo izglītību.

9Proti, apstrīdētās normas noteic, ka visā pirmsskolas izglītības

10posmā tiek sekmēta latviešu valodas apguve integrētā mācību

11procesā, izmantojot bilingvālo pieeju, kā arī noteic, ka latviešu

12valoda lietojama ikdienas saziņā. Bērnam no piecu gadu vecuma

13rotaļnodarbībā galvenais saziņas līdzeklis ir latviešu valoda.

14Līdz ar to Satversmes tiesa apstrīdētās normas uzskata par

15vienotu regulējumu un skatīs tās kopumā.

16Satversmes 112. panta pirmais teikums nosaka: "Ikvienam

17ir tiesības uz izglītību." Satversmes tiesa atzinusi, ka

18Satversmes 112. pants nosaka valsts pienākumu izveidot un uzturēt

19tādu izglītības sistēmu, no kuras var gūt labumu ikviens

20izglītojamais (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa

21sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 20. punktu). Satversmes 112.

22panta pirmais teikums nosaka tiesības iegūt izglītību šo tiesību

23plašākajā izpratnē un ir attiecināms uz visu pakāpju un veidu

24izglītības programmām (sk. Satversmes tiesas 2011. gada

256. maija sprieduma lietā Nr. 2010‑57‑03 11.1. punktu).

26Tā kā lietā ir jautājums par pirmsskolas izglītības pakāpi,

27Satversmes tiesai ir jānoskaidro, vai Satversmes 112. panta pirmā

28teikuma tvērumā ietilpst tiesības uz izglītības iegūšanu

29pirmsskolas izglītības pakāpē gan tās agrīnajā posmā, proti, no

30pusotra gada līdz pieciem gadiem, gan posmā no pieciem līdz

31septiņiem gadiem.

32Satversmes 89. pants noteic, ka valsts atzīst un aizsargā

33cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem un Latvijai

34saistošiem starptautiskajiem līgumiem. No šā panta izriet, ka

35likumdevēja mērķis ir panākt Satversmē ietverto cilvēktiesību

36normu harmoniju ar starptautisko tiesību normām. Latvijai

37saistošās starptautiskās cilvēktiesību normas un to piemērošanas

38prakse konstitucionālo tiesību līmenī kalpo arī par

39konkretizācijas līdzekli, lai noteiktu pamattiesību un tiesiskas

40valsts principu saturu un apjomu, ciktāl tas nenoved pie

41Satversmē ietverto pamattiesību samazināšanas vai ierobežošanas

42(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 12. maija

43sprieduma lietā Nr. 2015-14-0103 15.1. punktu).

44Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesībām uz izglītību piemīt

45gan pilsonisko un politisko tiesību daba, gan ekonomisko, sociālo

46un kultūras tiesību daba, turklāt tām piemīt arī solidaritātes

47elements. Līdz ar to Satversmes 112. pantā ietvertās tiesības uz

48izglītību pēc savas dabas sasaucas citstarp ar Starptautiskā

49pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 13.

50pantu un Konvencijas Pirmā protokola 2. pantu (sk. Satversmes

51tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 20.

52punktu).

53Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja, skaidrojot

54Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras

55tiesībām 13. pantu, ir atzinusi, ka termina - tiesības uz

56izglītību - piemērošana ir atkarīga no katrā konkrētajā

57dalībvalstī dominējošiem apstākļiem (sk.: UN Committee on

58Economic, Social and Cultural Rights (CESCR), General Comment No.

5913: The Right to Education (Art. 13 of the Covenant on Economic,

60Social and Cultural Rights), 8 December 1999, E/C.12/1999/10,

61para 6). Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka

62tiesības uz izglītību pēc savas būtības prasa valsts regulējumu

63un šis regulējums var būt atšķirīgs laika un vietas ziņā atkarībā

64no sabiedrības vajadzībām un resursiem (sk., piemēram, Eiropas

65Cilvēktiesību tiesas 1968. gada 23. jūlija sprieduma lietā

66"Relating to certain aspects of the laws on the use of

67languages in education in Belgium" v. Belgium",

68pieteikumi Nr. 1474/62, 1677/62, 1691/62, 1769/63, 1994/63 un

692126/64, I B daļas 5. punktu un 1982. gada 25. februāra sprieduma

70lietā "Campbell and Cosans v. the United Kingdom",

71pieteikumi Nr. 7511/76 un 7743/76, 41. punktu). Tādējādi

72tiesības uz izglītību pieļauj zināmu valsts rīcības brīvību

73attiecībā uz to, kādu izglītības sistēmu valsts izveido.

74Ievērojot gan valstij pieejamos resursus, gan sabiedrības

75vajadzības tās konkrētajā attīstības stadijā, Satversmes 112.

76pantā ir ietverts pienākums ievērot, aizsargāt un īstenot

77tiesības uz izglītību.

78Satversmes 112. pants jautājumā par to, cik agrīnā vecumā un

79kādā veidā bērnam jābūt nodrošinātai pieejai valsts izveidotajai

80izglītības sistēmai, saglabā likumdevējam rīcības brīvību, jo

81sabiedrības izpratne par bērna attīstības vajadzībām nepārtraukti

82attīstās. Taču tad, ja likumdevējs ir izšķīries par konkrētu

83brīdi, no kura bērns var izmantot savas tiesības uz izglītību,

84šādas likumdevēja izvēles īstenošanai ir jāatbilst Satversmes

85112. pantā ietvertajiem valsts pienākumiem.

8612.1. Bērna tiesību konvencijā ir nostiprināts un

87uzsvērts princips par vecāku primāro lomu bērna attīstības un

88izglītības nodrošināšanā (5. pants un 18. panta pirmā daļa).

89Vienlaikus dalībvalstīm Bērna tiesību konvencija nosaka pienākumu

90sniegt atbilstošu palīdzību vecākiem ar bērna audzināšanu

91saistītu pienākumu izpildē, tostarp nodrošināt strādājošiem

92vecākiem iespēju izmantot bērna aprūpes dienestu un iestādi (18.

93panta otrā un trešā daļa).

94Bērna tiesību komiteja ir uzsvērusi, ka dalībvalstij, veidojot

95pirmsskolas izglītības sistēmu, minētā vecāku primārā atbildība

96jāuzlūko kā šīs sistēmas sākumpunkts. Dalībvalstij ir jānodrošina

97tāda izglītības sistēma, kas papildina vecāku lomu. Atzīstot

98vecāku galveno lomu bērna audzināšanā un papildus organizējot

99izglītības ieguvi iestādē, tiek nodrošināts, ka bērns iegūst

100izglītību tās plašākajā izpratnē (sk.: Committee on the Rights

101of the Child, General Comment No. 7 (2005) Implementing child

102rights in early childhood, U.N.Doc. CRC/C/GC/7Rev. 1, 20

103September 2006, para 29, para 30).

104Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras

105tiesībām 13. panta pirmajā daļā noteikts, ka izglītības mērķim

106jābūt vispusīgai cilvēka personības un tā cieņas apziņas

107attīstībai un izglītībai jāstiprina cilvēktiesību un pamatbrīvību

108respektēšana. Mācīšanās sākas jau no piedzimšanas brīža. Tas

109nozīmē, ka bērnam jau no mazotnes nodrošināma nepieciešamā aprūpe

110un izglītība.

111Bērna tiesību konvencijas 28. un 29. pants dalībvalstīm tieši

112neparedz pienākumu nodrošināt bērnam izglītības iespējas pirms

113skolas gaitu uzsākšanas. Jau norādīts, ka Bērna tiesību

114konvencijā ir nostiprināta ģimenes un līdzcilvēku loma bērna

115agrīnajā izglītošanā. Vienlaikus konvencijā ietverti arī

116noteikumi ar norādi, ka bērnam draudzīgu un atsaucīgu vidi

117iespējams izveidot arī ārpus ģimenes un tā, cieši sadarbojoties

118ar vecākiem, var tikt izmantota bērna pieredzes paplašināšanai.

119Bērna tiesību konvencijā šāda pieeja noteikta, ņemot vērā valstu

120atšķirības un tradīcijas bērna audzināšanā.

121Ņemot vērā sabiedriskās domas un cilvēktiesību attīstības

122tendences, Bērna tiesību komiteja prasa, lai valstis savos

123ziņojumos sniedz aktuālu informāciju par likumiem, politikām,

124noteikumiem un to ieviešanu, kvalitātes standartiem, finanšu

125resursiem un cilvēkresursiem, kā arī jebkuru citu pasākumu. Tā

126mērķis ir nodrošināt to, ka bērns savas tiesības uz aprūpi un

127izglītību var izmantot visā pilnībā no mazotnes līdz pat

128augstākās un profesionālās izglītības pakāpei (sk.:

129Committee on the Rights of the Child, Treaty-specific guidelines

130regarding the form and content of periodic reports to be

131submitted by States parties under article 44, paragraph 1 (b), of

132the Convention on the Rights of the Child, U.N.Doc. CRC/C/58/Rev.

1332, 25 November 2010, para 37).

134Tādējādi Bērna tiesību komiteja tiesības uz izglītību

135interpretē kā tiesības, kas piemīt bērnam jau no agrīna vecuma.

136Tās sākas jau no piedzimšanas brīža un ir cieši saistītas ar maza

137bērna tiesībām uz pilnīgu attīstību (sk.: Committee on the

138Rights of the Child, General Comment No. 7 (2005) Implementing

139child rights in early childhood, U.N.Doc. CRC/C/GC/7Rev. 1, 20

140September 2006, para 28). Bērna tiesību īstenošana jau no

141agrīnas bērnības ir efektīvs veids, kā palīdzēt novērst

142personiskās, sociālās un ar izglītības ieguvi saistītās grūtības

143vidējās bērnības un pusaudža gados (sk.: Committee on the

144Rights of the Child, General Comment No. 7 (2005) Implementing

145child rights in early childhood, U.N.Doc. CRC/C/GC/7Rev. 1, 20

146September 2006, para 8).

147Arī Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo

148minoritāšu aizsardzību konsultatīvā komiteja (turpmāk -

149Konsultatīvā komiteja) ir uzsvērusi, ka Minoritāšu konvencijas

15012. panta izpratnē jēdziens "izglītība" attiecas ne

151tikai uz obligāto pamatizglītību, bet arī uz pirmsskolas

152izglītību (sk.: Advisory Committee on the Framework Convention

153for the Protection of National Minorities, Commentary on

154Education under the Framework Convention for the Protection of

155National Minorities, No. ACFC/25DOC(2006)002, 2 March 2006, para

1562.1.2).

157Satversmes tiesa secina, ka starptautisko cilvēktiesību normu

158piemērošanas praksē attiecībā uz pirmsskolas izglītību netiek

159izcelts konkrēts vecums, no kura bērnam ir tiesības izmantot

160tiesības uz izglītību. Ir atzīts, ka šīs tiesības bērnam piemīt

161no agrīna vecuma. Taču šo tiesību izmantošanas veidi ir dažādi

162atkarībā no valsts iespējām un konkrētās sabiedrības tradīcijām

163un vērtībām.

16412.2. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. panta pirmā

165un otrā daļa nosaka vecāku pienākumu rūpēties par bērnu un

166sagatavot bērnu patstāvīgai dzīvei sabiedrībā. Bērnu tiesību

167aizsardzības likuma 26. panta pirmā, trešā un ceturtā daļa nosaka

168valsts pienākumu atbalstīt ģimeni, citstarp arī bērna audzināšanā

169un izglītošanā. Redzams, ka Bērnu tiesību aizsardzības likums

170saskanīgi ar iepriekš minētajām starptautisko tiesību normām

171nosaka gan vecāku pienākumu rūpēties par bērnu, citstarp arī par

172bērna izglītību un attīstību, gan valsts pienākumu atbalstīt

173vecākus.

174Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 11. panta otro

175daļu bērnam ir tiesības citstarp uz bezmaksas pirmsskolas

176izglītību. Atbilstoši Izglītības likuma 55. panta 1. punktam

177izglītojamam ir tiesības citstarp uz valsts vai pašvaldības

178apmaksātu pirmsskolas izglītības ieguvi. Attiecīgi Izglītības

179likuma 5. panta pirmās daļas 1. punktā un Vispārējās izglītības

180likuma 3. panta pirmās daļas 1. punktā nostiprināts tas, ka

181pirmsskolas izglītība ir pirmā izglītības pakāpe Latvijas

182izglītības sistēmā.

183No Vispārējās izglītības likuma 21. panta izriet, ka bērnam

184pieeja pirmsskolas izglītības iestādei nodrošināma no pusotra

185gada vecuma. Taču pirmsskolas izglītība no šā vecuma nav

186obligāta. Tas nozīmē, ka vecāki var izvēlēties, vai viņiem ir

187nepieciešami pirmsskolas izglītības iestādes sniegtie

188pakalpojumi. Saskaņā ar Izglītības likuma 4. pantu bērna

189sagatavošana pamatizglītības ieguvei ir obligāta no piecu gadu

190vecuma. Vispārējās izglītības likuma 20. panta otrā daļa noteic,

191ka pirmsskolas izglītības programmu bērns apgūst līdz septiņu

192gadu vecumam.

193Tādējādi valsts, izpildot savu pienākumu atbalstīt vecākus, ir

194izveidojusi pirmsskolas izglītības pakāpi - pirmo pakāpi

195izglītības sistēmā. Latvijā pirmsskolas izglītībā mācību darbs

196tiek iedalīts divos posmos. Pirmais posms ir pirmsskolas

197izglītība bērna agrīnā vecumā, proti, no pusotra gada līdz

198pieciem gadiem. Otrais posms ir obligātā pirmsskolas izglītība

199bērnam vecumā no pieciem līdz septiņiem gadiem.

200Pirmsskolas izglītības posmā no pusotra gada līdz pieciem

201gadiem primāra ir vecāku loma, un šāda pieeja sasaucas ar šā

202sprieduma 12.1. punktā atklāto starptautiskajos cilvēktiesību

203dokumentos ietverto tiesību uz izglītību standartu. Šajā posmā

204likumdevējs ir radījis vecākam iespēju izvēlēties, kā tiks

205nodrošināta bērna izglītība un attīstība - šaurākā lokā, proti,

206ģimenes un līdzcilvēku vidē, vai arī papildus un daļēji uzticot

207savu pienākumu pirmsskolas izglītības iestādei, tās pedagogiem un

208darbiniekiem. Valsts, izveidojot tādu pirmsskolas izglītības

209pakāpi, kurā bērns var iestāties jau no pusotra gada vecuma, ir

210izveidojusi atbalsta mehānismu vecākiem, lai viņi spētu

211nodrošināt bērnam izglītību un attīstību. Ņemot vērā minēto,

212pirmsskolas izglītības posms - no pusotra gada līdz piecu gadu

213vecumam - nav skatāms atrauti no vispārējās izglītības sistēmas.

214Tas šajā sistēmā iekļaujas un ir neatņemama tās sastāvdaļa.

215Savukārt bērnam no piecu gadu vecuma pirmsskolas izglītība ir

216obligāta. Tās mērķis ir sagatavot bērnu pamatizglītības

217ieguvei.

218Tādējādi Satversmes 112. panta

219pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz izglītību aptver

220pirmsskolas izglītības pakāpi abos tās posmos.