13. pants

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās

normas ierobežo viņu tiesības uz kvalitatīvu izglītību dzimtajā

valodā. Pieteikuma iesniedzēji, atsaucoties uz vairākiem Eiropas

Cilvēktiesību tiesas spriedumiem, argumentē, ka Satversmes 112.

panta pirmais teikums nosaka valsts pienākumu nodrošināt pieeju

izglītībai mazākumtautības valodā (sk. lietas materiālu 1.

sēj. 18.-19. lp.).

Satversmes tiesa jau iepriekš atzinusi, ka Eiropas

Cilvēktiesību tiesas judikatūrā nav rodama atziņa, ka valstij ir

jāievēro bērna vai vecāku vēlme par tiem pieņemamas mācību

valodas, turklāt noteiktā lietojuma proporcijā, nodrošināšanu

valsts izveidotā izglītības sistēmā (sk. Satversmes tiesas

2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 20.1.

punktu).

Satversmes tiesa, atklājot Satversmes 112. panta tvērumu, to

ir attiecinājusi uz tiesībām uz izglītību valsts valodā. Proti,

Satversmes tiesa atzinusi, ka valstī izveidotajai izglītības

sistēmai jābūt pieejamai ikvienam izglītojamam, tostarp arī

mazākumtautībai piederošam izglītojamam. Savukārt, lai

nodrošinātu pieeju valstī izveidotajai izglītības sistēmai, var

būt nepieciešams veikt īpašus pasākumus, lai atbalstītu valsts

valodas apgūšanu. Tāpēc Satversmes 112. pants nosaka valsts

pienākumu nodrošināt ikvienam izglītojamam pieeju izglītībai

valsts valodā, lai sekmētu izglītības sistēmas mērķu sasniegšanu

(sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā

Nr. 2018-12-01 20.1. punktu). Izglītības sistēmas mērķis ir

nostiprināts Izglītības likuma 2. pantā. Šis mērķis - nodrošināt

izglītojamo tiesības saņemt tādu izglītību un audzināšanu, kas

ļautu veidot un stiprināt sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai,

- ir atbilstošs ne tikai pašu izglītojamo, bet visas sabiedrības

interesēm (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa

sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 20. punktu).

Līdz ar to Satversmes 112. panta pirmajā teikumā neietilpst

tiesības uz izglītību sev vēlamā valodā, tostarp mazākumtautībai

piederoša izglītojamā dzimtajā valodā. Tādējādi Satversmes tiesa

Pieteikuma iesniedzēju argumentus vērtēs tiktāl, ciktāl tie

attiecas uz tiesībām iegūt izglītības mērķiem atbilstošu

izglītību valsts valodā, proti, kvalitatīvu izglītību.

Šajā aspektā Pieteikuma iesniedzēji pauduši vairākus

apsvērumus.

Pirmkārt, Pieteikuma iesniedzēji iebilst pret to, ka ar

apstrīdētajām normām mainīta pieeja mācību procesa organizēšanai

attiecībā uz tajā izmantojamo valodu. Pēc Pieteikuma iesniedzēju

ieskata, tas novedīšot pie izglītības kvalitātes krišanās

izglītības procesā kopumā.

Otrkārt, apstrīdētās normas esot pieņemtas, valstij

nenodrošinot pietiekamu pedagogu apmācību un iespēju

pārkvalificēties.

Treškārt, apstrīdētās normas nenodrošinot Pieteikuma

iesniedzēju - vecāku - līdzdalības tiesības.

Savukārt Ministru kabinets uzskata, ka valsts valodas mācīšana

sniedz bērnam iespēju uzsākt valodu apguvi pietiekami agrā vecumā

un tādējādi jau šajā vecumā sākt veidot iemaņas vēlākai

pilnvērtīgai līdzdarbībai Latvijas demokrātiskās sabiedrības

dzīvē, kas pamatā risinās valsts valodā.

Satversmes 112. panta pirmais teikums ietver tiesības

pilnvērtīgi izmantot visas iespējas, ko sniedz izglītības

sistēma. Attiecīgi tas nozīmē, ka valstij ir pienākums izveidot

ikvienam izglītojamam pieejamu izglītības sistēmu. Valsts

rīcībai, veidojot ikvienam izglītojamam pieejamu izglītības

sistēmu, jāatbilst tādām pamatprasībām kā izglītības iespējas,

pieejamība, pieņemamība un pielāgošanās. Izglītības iespējas

nozīmē izglītojamo vajadzībām atbilstoša skaita izglītības

iestāžu un izglītības programmu izveidošanu tādējādi, lai tiktu

garantēta izglītības mērķu īstenošana. Izglītības pieejamība ir

nodrošināma, radot vienlīdzīgas iespējas un novēršot šķēršļus,

kas varētu rasties, izmantojot izglītības iespējas. Izglītības

pieņemamība nodrošināma ar izglītības satura un metožu

pielāgošanu izglītojamo vajadzībām, citstarp nosakot izglītības

standartus un radot apstākļus radošai brīvībai attiecīgo

standartu sasniegšanā noteiktos izglītības posmos, kā arī

paredzot vecāku līdzdalības iespējas. Izglītības pieņemamība

ietver arī bērna tiesības uz brīvu dalību kultūras dzīvē,

tiesības uz atpūtu, brīvo laiku, kā arī drošus un veselīgus

izglītošanās apstākļus. Savukārt izglītības pielāgošanās spēja

nozīmē pastāvīgu izglītības sistēmas attīstību atbilstoši

mainīgajām sabiedrības vajadzībām (sk. Satversmes

tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 20.

punktu). Tas nozīmē, ka Satversmes 112. panta pirmais teikums

ietver Pieteikuma iesniedzēju tiesības sagaidīt, ka šajā tiesību

normā ietvertie valsts pienākumi attiecībā uz izglītības sistēmu

atbilst minētajiem kritērijiem.

Līdz ar to tiesvedība lietā ir

turpināma.