13. punkts

1Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās

2normas ierobežo viņu tiesības uz kvalitatīvu izglītību dzimtajā

3valodā. Pieteikuma iesniedzēji, atsaucoties uz vairākiem Eiropas

4Cilvēktiesību tiesas spriedumiem, argumentē, ka Satversmes 112.

5panta pirmais teikums nosaka valsts pienākumu nodrošināt pieeju

6izglītībai mazākumtautības valodā (sk. lietas materiālu 1.

7sēj. 18.-19. lp.).

8Satversmes tiesa jau iepriekš atzinusi, ka Eiropas

9Cilvēktiesību tiesas judikatūrā nav rodama atziņa, ka valstij ir

10jāievēro bērna vai vecāku vēlme par tiem pieņemamas mācību

11valodas, turklāt noteiktā lietojuma proporcijā, nodrošināšanu

12valsts izveidotā izglītības sistēmā (sk. Satversmes tiesas

132019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 20.1.

14punktu).

15Satversmes tiesa, atklājot Satversmes 112. panta tvērumu, to

16ir attiecinājusi uz tiesībām uz izglītību valsts valodā. Proti,

17Satversmes tiesa atzinusi, ka valstī izveidotajai izglītības

18sistēmai jābūt pieejamai ikvienam izglītojamam, tostarp arī

19mazākumtautībai piederošam izglītojamam. Savukārt, lai

20nodrošinātu pieeju valstī izveidotajai izglītības sistēmai, var

21būt nepieciešams veikt īpašus pasākumus, lai atbalstītu valsts

22valodas apgūšanu. Tāpēc Satversmes 112. pants nosaka valsts

23pienākumu nodrošināt ikvienam izglītojamam pieeju izglītībai

24valsts valodā, lai sekmētu izglītības sistēmas mērķu sasniegšanu

25(sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā

26Nr. 2018-12-01 20.1. punktu). Izglītības sistēmas mērķis ir

27nostiprināts Izglītības likuma 2. pantā. Šis mērķis - nodrošināt

28izglītojamo tiesības saņemt tādu izglītību un audzināšanu, kas

29ļautu veidot un stiprināt sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai,

30- ir atbilstošs ne tikai pašu izglītojamo, bet visas sabiedrības

31interesēm (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa

32sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 20. punktu).

33Līdz ar to Satversmes 112. panta pirmajā teikumā neietilpst

34tiesības uz izglītību sev vēlamā valodā, tostarp mazākumtautībai

35piederoša izglītojamā dzimtajā valodā. Tādējādi Satversmes tiesa

36Pieteikuma iesniedzēju argumentus vērtēs tiktāl, ciktāl tie

37attiecas uz tiesībām iegūt izglītības mērķiem atbilstošu

38izglītību valsts valodā, proti, kvalitatīvu izglītību.

39Šajā aspektā Pieteikuma iesniedzēji pauduši vairākus

40apsvērumus.

41Pirmkārt, Pieteikuma iesniedzēji iebilst pret to, ka ar

42apstrīdētajām normām mainīta pieeja mācību procesa organizēšanai

43attiecībā uz tajā izmantojamo valodu. Pēc Pieteikuma iesniedzēju

44ieskata, tas novedīšot pie izglītības kvalitātes krišanās

45izglītības procesā kopumā.

46Otrkārt, apstrīdētās normas esot pieņemtas, valstij

47nenodrošinot pietiekamu pedagogu apmācību un iespēju

48pārkvalificēties.

49Treškārt, apstrīdētās normas nenodrošinot Pieteikuma

50iesniedzēju - vecāku - līdzdalības tiesības.

51Savukārt Ministru kabinets uzskata, ka valsts valodas mācīšana

52sniedz bērnam iespēju uzsākt valodu apguvi pietiekami agrā vecumā

53un tādējādi jau šajā vecumā sākt veidot iemaņas vēlākai

54pilnvērtīgai līdzdarbībai Latvijas demokrātiskās sabiedrības

55dzīvē, kas pamatā risinās valsts valodā.

56Satversmes 112. panta pirmais teikums ietver tiesības

57pilnvērtīgi izmantot visas iespējas, ko sniedz izglītības

58sistēma. Attiecīgi tas nozīmē, ka valstij ir pienākums izveidot

59ikvienam izglītojamam pieejamu izglītības sistēmu. Valsts

60rīcībai, veidojot ikvienam izglītojamam pieejamu izglītības

61sistēmu, jāatbilst tādām pamatprasībām kā izglītības iespējas,

62pieejamība, pieņemamība un pielāgošanās. Izglītības iespējas

63nozīmē izglītojamo vajadzībām atbilstoša skaita izglītības

64iestāžu un izglītības programmu izveidošanu tādējādi, lai tiktu

65garantēta izglītības mērķu īstenošana. Izglītības pieejamība ir

66nodrošināma, radot vienlīdzīgas iespējas un novēršot šķēršļus,

67kas varētu rasties, izmantojot izglītības iespējas. Izglītības

68pieņemamība nodrošināma ar izglītības satura un metožu

69pielāgošanu izglītojamo vajadzībām, citstarp nosakot izglītības

70standartus un radot apstākļus radošai brīvībai attiecīgo

71standartu sasniegšanā noteiktos izglītības posmos, kā arī

72paredzot vecāku līdzdalības iespējas. Izglītības pieņemamība

73ietver arī bērna tiesības uz brīvu dalību kultūras dzīvē,

74tiesības uz atpūtu, brīvo laiku, kā arī drošus un veselīgus

75izglītošanās apstākļus. Savukārt izglītības pielāgošanās spēja

76nozīmē pastāvīgu izglītības sistēmas attīstību atbilstoši

77mainīgajām sabiedrības vajadzībām (sk. Satversmes

78tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 20.

79punktu). Tas nozīmē, ka Satversmes 112. panta pirmais teikums

80ietver Pieteikuma iesniedzēju tiesības sagaidīt, ka šajā tiesību

81normā ietvertie valsts pienākumi attiecībā uz izglītības sistēmu

82atbilst minētajiem kritērijiem.

83Līdz ar to tiesvedība lietā ir

84turpināma.