14. pants

Pieteikuma iesniedzēji šā sprieduma 13. punktā

norādītos argumentus izteikuši, pamatojot savu tiesību uz

izglītību ierobežojuma esību. Taču Satversmes tiesai, ņemot vērā

lietā Nr. 2018-12-01 atklāto Satversmes 112. pantā ietverto

tiesību tvērumu, iespējamais Satversmes 112. panta pirmā teikuma

pārkāpums jāvērtē, pārbaudot, vai valsts ir izpildījusi savu

pozitīvo pienākumu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2019.

gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 20. punktu).

Pēc Satversmes tiesas ieskata, pirmie divi Pieteikuma iesniedzēju

iebildumi ir vērtējami kā vienots arguments par iespējamu

izglītības kvalitātes krišanos. Savukārt trešais arguments par

Pieteikuma iesniedzēju līdzdalības tiesībām vērtējams atsevišķi.

Šie Pieteikuma iesniedzēju argumenti attiecas uz izglītības

pieejamības, pieņemamības un pielāgošanās prasībām.

14.1. Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, apstrīdēto

normu dēļ kritīšoties izglītības kvalitāte, jo, pirmkārt, no

apstrīdēto normu teksta izrietot, ka Ministru kabinets

pirmsskolas izglītības posmā no pieciem līdz septiņiem gadiem

atteicies no bilingvālā izglītības modeļa, otrkārt, izglītība

netiekot nodrošināta mazākumtautības valodā, tātad

mazākumtautībai piederošs izglītojamais nevarēšot mācību vielu

apgūt valodā, kuru viņš saprot, un, treškārt, valsts neesot

nodrošinājusi pietiekamu pedagogu apmācību un iespēju

pārkvalificēties.

Ministru kabinets norāda, ka arī mazākumtautību pirmsskolas

izglītības uzdevums esot likt pamatu izglītojamā caurviju

prasmēm, tostarp sekmēt latviešu valodas apguvi integrētā mācību

procesā, izmantojot bilingvālo pieeju. Ar apstrīdētajām normām

esot ieviesta kompetenču pieejā balstīta izglītība un mainīta

vien metode, pēc kādas bērns apgūst valodu. Tas neskarot

Pieteikuma iesniedzēju tiesības uz kvalitatīvu izglītību.

Ministru kabinets un Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka

apstrīdētās normas ir viens no secīgi īstenotajiem izglītības

reformas posmiem. Mazākumtautību pirmsskolas izglītības iestādēm

un pedagogiem pakāpeniski un pastāvīgi esot nodrošināts

nepieciešamais atbalsta pasākumu kopums.

Ņemot vērā šos Pieteikuma iesniedzēju un Ministru kabineta

paustos apsvērumus, Satversmes tiesa vērtēs, vai valsts rīcība,

pieņemot apstrīdētās normas, atbilst Satversmes 112. panta

pirmajā teikumā ietvertajām tiesībām uz izglītību tās

pieejamības, pielāgošanās un pieņemamības aspektos. Arguments par

pedagogu apmācības nodrošināšanu un iespējām pārkvalificēties

vērtējams tiesību uz izglītību pieņemamības aspektā.

14.2. Satversmes tiesai jānoskaidro, kādā veidā

apstrīdētās normas nodrošina pirmsskolas izglītības pieejamību un

pielāgošanos bērnam Latvijā, tostarp mazākumtautībai piederošam

bērnam.

Satversmes tiesa ir norādījusi: lai pārbaudītu apstrīdēto

normu atbilstību Satversmei, nepieciešams noskaidrot šo normu un

ar to cieši saistīto normu mērķi un patieso jēgu (sal. sk.

Satversmes tiesas 2005. gada 22. aprīļa lēmuma par tiesvedības

izbeigšanu lietā Nr. 2004-25-03 6. punktu un 2015. gada 2. marta

lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2014-16-01 9.

punktu). Tas noskaidrojams, iztulkojot tiesību normas ar

visām interpretācijas metodēm (sal. sk. Satversmes tiesas

2018. gada 15. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-07-05 14.1.

punktu).

No apstrīdētajām normām izriet, ka visā pirmsskolas izglītības

pakāpē, proti, no pusotra gada līdz septiņiem gadiem, tiek

sekmēta latviešu valodas apguve integrētā mācību procesā, bet

izmantojot bilingvālo pieeju. Savukārt attiecībā uz pirmsskolas

izglītības posmu no pieciem gadiem līdz septiņiem gadiem

uzsvērts, ka rotaļnodarbībā galvenais saziņas līdzeklis ir

latviešu valoda. Tā kā Pieteikuma iesniedzējiem apstrīdēto normu

otrais teikums kā izņēmums no vispārīgā regulējuma rada šaubas

par tā patieso jēgu, Satversmes tiesa noskaidros apstrīdēto normu

jēgu un mērķi pirmsskolas izglītības posmā no pieciem gadiem līdz

septiņiem gadiem.

Atbilstoši Vispārējās izglītības likuma 20. panta pirmajai

daļai pirmsskolas izglītības programma nodrošina izglītojamā

sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, saturiski aptverot

individualitātes veidošanos, garīgo, fizisko un sociālo

attīstību, iniciatīvas, zinātkāres, patstāvības un radošās

darbības attīstību, veselības nostiprināšanu, psiholoģisko

sagatavošanu pamatizglītības ieguves uzsākšanai un valsts valodas

lietošanas pamatiemaņu apguvi.

Šādā redakcijā minētā norma piemērojama no 2019. gada 1.

septembra. Ar 2018. gada 21. jūnija likuma "Grozījumi

Vispārējās izglītības likumā" 12. pantu Vispārējās

izglītības likuma 20. panta pirmās daļas ievaddaļā vārds

"aptverot" aizstāts ar vārdiem "saturiski

aptverot". Tāpat šo grozījumu ietvaros Vispārējās izglītības

likuma 17. panta pirmā daļa, kas noteic, kam jābūt ietvertam

vispārējās izglītības programmās, citstarp pirmsskolas izglītības

programmā, ir izteikta jaunā redakcijā.

Aplūkojot minēto grozījumu izstrādes materiālus, secināms, ka

vismaz viens no likumdevēja mērķiem bija Latvijas izglītības

sistēmā ieviest kompetenču pieejā balstītu mācību saturu visās

izglītības sistēmas pakāpēs. Saeimas debatēs deputāts Raivis

Dzintars norādīja, ka tam, ko skolēns mācās vienā priekšmetā,

jābūt salāgotam ar to, ko viņš mācās citā priekšmetā. Viņam ir

jāmācās pasniegt sevi, jāmācās saskarsmes kultūra, jābūt radošam,

skolēnā jāattīsta mērķtiecība un motivācija. Deputāts Jānis

Dombrava norādīja, ka skolēniem pašreizējā izglītības sistēmā

tiek iedotas zināšanas, taču viņiem trūkst izpratnes un

motivācijas pašiem pilnveidoties (sk. 12. Saeimas 2018. gada

26. aprīļa sēdes stenogrammu). Bijušais izglītības un

zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis norādīja, ka jaunā izglītības

satura būtība ir radīt skolēniem auglīgus apstākļus dziļas

izpratnes veicināšanai un prasmju attīstīšanai, kā arī personības

pilnveidei. Mācību procesa centrā jābūt skolēnam, kurš mācās

domāt, sadarboties, meklēt atbildes, atrast vai neatrast tās,

rast īsto ceļu un iegūt prasmes lietot zināšanas (sk. 12.

Saeimas 2018. gada 7. jūnija sēdes stenogrammu).

Minētie Vispārējās izglītības likuma grozījumi skatāmi

kopsakarā ar 2018. gada 22. marta grozījumiem Izglītības likumā.

Izglītības likumā attiecībā uz pirmsskolas izglītības pakāpi tika

grozīts 9. pants, izsakot otrās daļas 2. punktu jaunā redakcijā,

kā arī pārejas noteikumi tika papildināti ar 66., 68. un 70.

punktu (sk., piemēram, likumprojekta "Grozījumi

Vispārējās izglītības likumā" sākotnējās ietekmes

novērtējuma ziņojuma (anotācijas) I daļas 4. punktu).

No šo grozījumu izstrādes materiāliem izriet, ka viens no

izglītības reformas posmiem bija mazākumtautību izglītības

programmu transformācija un izglītības satura reforma, citstarp

arī pirmsskolā. Deputāts Aldis Adamovičs norādīja, ka šo

grozījumu mērķis ir nodrošināt ikvienam bērnam Latvijā

līdzvērtīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, kas veicina

21. gadsimtā nepieciešamo zināšanu, prasmju un attieksmju apguvi

(sk. 12. Saeimas 2018. gada 22. marta sēdes stenogrammu).

Grozījumu ietvaros tika lemts arī par izmaiņām, kas ieviešamas

bilingvālajā izglītībā. Bijušais izglītības un zinātnes ministrs

Kārlis Šadurskis norādīja, ka bilingvālās izglītības sistēmas

modeli nepieciešams pilnveidot atbilstoši laikmeta prasībām

(sk. 12. Saeimas 2018. gada 22. februāra sēdes

stenogrammu). Taču šīs izmaiņas nenozīmēja atteikšanos no

bilingvālās izglītības. Kā norādīja deputāte Laimdota Straujuma,

pirmsskolā bilingvālā apmācība tiek saglabāta (sk. 12. Saeimas

2018. gada 8. marta sēdes stenogrammu).

Tādējādi Satversmes tiesa secina, ka minētie grozījumi

Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā veikti

vispārējās izglītības satura reformas ietvaros un rezultātā ir

radīts un ieviests kompetenču pieejā balstīts mācību saturs,

savukārt tā ietvaros viens no galvenajiem jautājumiem ir valsts

valodas apguve un lietojums.

Lai pirmsskolā nodrošinātu kompetenču pieejā veidotu mācību

saturu, viena no primāri veicamajām darbībām bija pirmsskolas

izglītības vadlīniju apstiprināšana (sk. likumprojekta

"Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" sākotnējās

ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) I daļas 2.

punktu). To apstiprināja arī deputāts Aldis Adamovičs Saeimas

2018. gada 26. aprīļa sēdē, norādot, ka par kompetencēm, par

vadlīnijām, par standartiem atbild Ministru kabinets (sk. 12.

Saeimas 2018. gada 26. aprīļa sēdes stenogrammu). Ministru

kabinets tam piešķirto pilnvarojumu izpildīja, pieņemot

noteikumus Nr. 716. Arī no noteikumu Nr. 716 sākotnējās ietekmes

novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izriet, ka šo noteikumu

pieņemšana ir viens no pasākumiem, kas tika veikti, lai ieviestu

jauno, kompetenču pieejā balstīto mācību saturu, proti, lai šo

saturu ieviestu pirmsskolas izglītībā (sk. Ministru kabineta

noteikumu "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības

vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem"

projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) I

daļas 2. punktu).

Ar noteikumu Nr. 716 stāšanos spēkā spēku zaudēja noteikumi

Nr. 533. Noteikumi Nr. 533 noteica prasības gan attiecībā uz

mazākumtautības kultūrai raksturīgu elementu, jo īpaši

mazākumtautības valodas, apguvi (piemēram, 2. pielikuma un 4.

pielikuma 4.1. apakšpunkts), gan latviešu valodas apguvi un

lietojumu (piemēram, 2. un 4. pielikuma 4.2. apakšpunkts, 7.

punkts). Tātad ar šiem noteikumiem jautājums par valsts valodas

apguvi tika regulēts, taču pirmsskolas izglītības iestādēm

atstājot rīcības brīvību noteikt, kādā veidā šī prasība

izpildāma. Salīdzinot noteikumos Nr. 533 un noteikumos Nr. 716

ietverto regulējumu, secināms, ka pēc būtības ar noteikumiem Nr.

716 ir īstenota pāreja no iepriekš spēkā bijušā neskaidrā un

sadrumstalotā mācību modeļa uz tādu modeli, kura ietvaros mācību

saturs tiek realizēts vienotā procesā. Proti, lai nodrošinātu

kompetencēs balstītu izglītību, ir ieviests modelis, kura

ietvaros visas mācību jomas, tostarp valodas, iespējams apgūt

sistemātiski un integrēti kā daļu no kopējā mācību satura.

Saskaņā ar apstrīdēto normu otro teikumu bērniem no piecu gadu

vecuma rotaļnodarbībā galvenais saziņas līdzeklis ir latviešu

valoda. Bērnam vecumā no pieciem līdz septiņiem gadiem mācības

kļūst intensīvākas, jo šajā vecumā bērns tiek gatavots

pamatizglītības ieguvei. No Valsts izglītības satura centra

izstrādātās pirmsskolas izglītības programmas izriet, ka,

piemēram, valodu jomā viens no sasniedzamajiem rezultātiem valsts

valodā mazākumtautību izglītības programmā ir šāds: bērnam jāprot

valsts valodā atbildēt uz jautājumu par redzēto un dzirdēto, kā

arī jautāt, lai iegūtu informāciju. Pedagogs šo prasmi veicina,

piemēram, veidojot problēmsituācijas, kurās bērnam uzdod

vienkāršus, īsus jautājumus par ikdienas norisēm (sk. Valsts

izglītības satura centra projekta "Kompetenču pieeja mācību

saturā" (Skola2030) ietvaros sagatavotās pirmsskolas

izglītības programmas 6. pielikumu, 84. lp. Pieejama:

https://mape.skola2030.lv/resources/10). Taču tas nenozīmē,

ka prasība par galveno saziņas līdzekli rotaļnodarbībā izmantot

latviešu valodu būtu skatāma atrauti un izolēti no pārējā

tiesiskā regulējuma, īpaši no tā vispārīgā noteikuma, ka

pirmsskolas izglītībā nodrošināma bilingvāla mācību pieeja.

Noteikumu Nr. 716 11.1. apakšpunkts noteic, ka viens no

pirmsskolas izglītības satura īstenošanas principiem ir vienots

audzināšanas un mācību process, kurā bērns praktiskā darbībā

integrēti apgūst zināšanas, izpratni un pamatprasmes dažādās

mācību jomās, attīsta caurviju prasmes un veido vērtībās

balstītus ieradumus.

Saskaņā ar noteikumu Nr. 716 11.2. apakšpunktu galvenā mācību

organizācijas forma ir rotaļnodarbība. Lai sasniegtu plānotos

rezultātus, tā tiek īstenota visas dienas garumā, telpās un ārā,

ietverot bērna brīvu un patstāvīgu rotaļāšanos un pedagoga

mērķtiecīgi organizētu un netieši vadītu mācīšanos

rotaļnodarbībā, nodrošinot vienmērīgu slodzi, atpūtu un bērna

darbošanos atbilstoši individuālajām spējām.

Noteikumu Nr. 716 2. un 4. pielikuma 7. punkts noteic, ka

atbilstoši pirmsskolas izglītības bērna vecumposmam pirmsskolas

izglītības obligātais saturs, kas ietver vērtības un tikumus,

caurviju prasmes un zināšanas, izpratni un pamatprasmes dažādās

mācību jomās (valodu, sociālā un pilsoniskā, kultūras izpratne un

pašizpausme mākslā, dabaszinātnes, matemātika, tehnoloģijas,

veselība un fiziskā aktivitāte) ir veselums, ko īsteno

rotaļnodarbībā kā integrētu mācību procesu dienas garumā.

Satversmes tiesa secina, ka apstrīdēto normu otrā teikuma

mērķis ir iedibināt jaunu rotaļnodarbības saturu, kas atbilst

kopējiem izglītības reformas mērķiem. Stiprinot rotaļnodarbības

īstenošanu latviešu valodā, tiek nodrošināta izglītības

pieejamība un pieņemamība, jo ikviens bērns tiek sagatavots

izglītības iegūšanai nākamajā izglītības pakāpē. Satversmes tiesa

nav guvusi apstiprinājumu Pieteikuma iesniedzēju apgalvojumam, ka

pedagogiem šajā izglītības pakāpē būtu liegts mācību un atpūtas

procesā izmantot bilingvālo metodi.

14.3. Satversmes tiesa lietā Nr. 2018-12-01 skatīja

izglītības reformas rezultātā ieviesto jauno izglītības modeli

pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpēs un atzina to par

atbilstošu Satversmes 112. pantam. Latvijas izglītības sistēma

organizēta tā, ka izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību

izglītības programmu, latviešu valodas izmantošanas īpatsvars

mācībās tiek palielināts pakāpeniski gan katras izglītības

pakāpes ietvaros, gan ar katru nākamo izglītības pakāpi. Tādējādi

tiek nodrošināta sekmīga zināšanu un prasmju apguve, kas

nepieciešama, lai bērns veiksmīgi pārietu un iekļautos vispirms

pamatizglītības pakāpē un pēc tam arī nākamajās izglītības

pakāpēs. Pirmsskolas izglītībai jānodrošina tas, lai

izglītojamais, beidzot pirmsskolas izglītības iestādi un turpinot

mācības pamatizglītības pakāpē, spētu mācību saturu apgūt valsts

valodā tādā apmērā, kāds noteikts pamatizglītības ieguvei.

Šāda pieeja sasaucas ar Bērna tiesību komitejas atzīto, ka

kvalitatīvas, uz attīstību vērstas un dažādas kultūras

iekļaujošas izglītības programmas pozitīvi ietekmē un veicina

bērna veiksmīgu pāreju uz pamatizglītību. Tādējādi tiek

nodrošināta izglītības nepārtrauktība un progresēšana (sk.:

Committee on the Rights of the Child, General Comment No. 7

(2005) Implementing child rights in early childhood, U.N.Doc.

CRC/C/GC/7Rev. 1, 20 September 2006, para 30 and 31).

Ar apstrīdētajām normām ieviestā kompetenču pieejā balstītā

izglītība un bilingvālās metodes izmantošana nodrošina arī

mazākumtautībai piederošam izglītojamam pieejamu un pieņemamu

izglītību. Gan pirmsskolas izglītības posmā izglītojamam vecumā

no pusotra gada līdz pieciem gadiem, gan pirmsskolas izglītības

posmā izglītojamam vecumā no pieciem gadiem līdz septiņiem gadiem

ir saglabāta iespēja lietot divas vai vairākas valodas. Līdz ar

to Pieteikuma iesniedzēju iebildumi pirmajos divos to norādītajos

aspektos ir noraidāmi.

14.4. Saskaņā ar noteikumu Nr. 716 18. punktu šie

noteikumi stājas spēkā 2019. gada 1. septembrī. Šo noteikumu 17.

punkts noteic, ka izglītības iestāde, kas līdz šo noteikumu spēkā

stāšanās dienai ir licencējusi pirmsskolas izglītības programmu,

nodrošina tās īstenošanu atbilstoši attiecīgās pirmsskolas

izglītības programmas paraugam.

Satversmes tiesa iepriekš ir norādījusi, ka tās kompetencē

neietilpst lemšana par apstrīdēto normu ieviešanas efektivitāti

(sk. Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra sprieduma lietā

Nr. 2018-22-01 22.1. punktu). Taču Satversmes tiesai ir

jāpārliecinās, vai pastāv mehānisms, ar kura palīdzību var

konstatēt izglītības kvalitātes izmaiņas, jo īpaši attiecībā uz

izglītošanas procesa kvalitāti. Tās izmaiņas pat ir aktīvi

jākontrolē. To pieprasa Satversmes 112. panta pirmajā teikumā

ietvertās tiesības uz izglītību (sk. Satversmes tiesas 2005.

gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 20.2.3.

punktu). Taču izglītības kvalitāti var novērtēt tikai tad,

kad izmaiņas, kas varētu šo kvalitāti ietekmēt, ir īstenotas

noteiktu laiku.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 23. aprīļa noteikumu

Nr. 225 "Izglītības kvalitātes valsts dienesta

nolikums" 3. punktu Izglītības kvalitātes valsts dienests

citstarp veic šādas funkcijas: iegūst, apkopo un analizē

izglītības politikas veidošanai un īstenošanai nepieciešamo

informāciju, nodrošina vispārējās un profesionālās izglītības,

izņemot augstāko profesionālo izglītību, kvalitātes novērtēšanu,

kā arī kontrolē izglītības procesu un sniedz ieteikumus

konstatēto trūkumu novēršanai.

Izglītības likuma 30. panta pirmā daļa noteic, ka izglītības

iestādes vadītājs atbild par izglītības iestādes darbību un tās

rezultātiem, par šā likuma un citu izglītības iestādes darbību

reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī par

intelektuālo, finanšu un materiālo līdzekļu racionālu

izmantošanu. Saskaņā ar šā panta 3.3 daļu izglītības

iestādes vadītāja pienākums ir organizēt pedagogu profesionālās

darbības kvalitātes novērtēšanu.

Pieaicinātā persona Izglītības kvalitātes valsts dienests

norādīja, ar kādām metodēm tas veic pārbaudes izglītības

iestādēs, proti, gan klātienē, piedaloties mācību procesā un

iepazīstoties ar mācību līdzekļiem, gan attālināti, pieprasot

nepieciešamo informāciju un dokumentus. Izglītības kvalitātes

valsts dienests ir uzraudzījis pirmsskolas izglītības iestādes un

veicis tajās pārbaudes pēc noteikumu Nr. 716 spēkā stāšanās. Ir

konstatēti gan pārkāpumi, gan nianses, kas prasa uzlabojumus, gan

pirmie pozitīvie noteikumu Nr. 716 ieviešanas piemēri.

Tādējādi valstī ir izveidots izglītības kvalitātes uzraudzības

un kontroles mehānisms. Kontrole tiek īstenota ar valsts

pārvaldes iestādes starpniecību, kā arī katras konkrētās

izglītības iestādes iekšienē ar tās vadītāja starpniecību.

Uzraudzības un kontroles mehānisms ir jau izveidojis un

nostiprinājis vairākas darba metodes. Tātad arī šajā aspektā ir

nodrošināta izglītības pieejamība un pieņemamība.

14.5. Ministru kabinets norādījis, ka kopš 1999. gada

pedagogiem ir jāprot valsts valoda augstākajā līmenī. Kopš 2013.

gada arī pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem (pedagoga

palīgiem) valsts valoda jāprot augstākajā līmenī. Latviešu

valodas aģentūra kopš 1996. gada nodrošina bezmaksas latviešu

valodas prasmes pilnveides kursus profesionālo pienākumu

veikšanai pedagogiem mazākumtautību skolās un pirmsskolas

izglītības iestādēs. Kopš 2015. gada kursu piedāvājums ir

pilnveidots. Kopš 2018. gada tiek realizēts projekts

"Kompetenču pieeja mācību saturā", kas piedāvā

kompleksu atbalstu pedagogiem, nodrošinot latviešu valodas

prasmes pilnveidi un profesionālās kompetences pilnveidi darbam

lingvistiski neviendabīgā vidē (sk. lietas materiālu 2. sēj.

12.-16. lp.). Pasākumus pedagogu profesionālo prasmju (gan

attiecībā uz apmācību kompetencēs balstītas metodes apguvei, gan

attiecībā uz valsts valodas lietojumu) veicināšanai un

paaugstināšanai veikusi gan valsts no budžeta līdzekļiem, gan

iesaistītas pašvaldības, kuru kompetencē ir tālākā šo pedagogu

profesionālo prasmju lietderīga izmantošana pašvaldības līmenī

(sk. Ministru kabineta noteikumu "Noteikumi par valsts

pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības

programmu paraugiem" projekta sākotnējās ietekmes

novērtējuma ziņojuma (anotācijas) I daļas 2. punktu).

Tādējādi pedagogiem tiek nodrošināti nepieciešamie atbalsta

pasākumi, proti, ir radītas iespējas paaugstināt savu

profesionālo kvalifikāciju jaunās, kompetencēs balstītās

izglītības nodrošināšanā. Tas, vai pedagogi viņiem piedāvātās

iespējas izmanto, ir pedagogu rīcības brīvības jautājums. Turklāt

jāpatur prātā, ka pedagogam ir jāatbilst noteiktām prasībām un

jāspēj pildīt viņam uzticētais uzdevums - bērna izglītošana.

Pieaicinātā persona Antra Randoha norādījusi, ka Latvijas

Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē

studiju programmās, kurās izglītību iegūst pirmsskolas izglītības

skolotāji, mācību metodiku saturs ir pielāgots noteikumu Nr. 716

prasībām. Piemēram, esot izstrādāts jauns studiju kurss

"Bilingvisms un bilingvālās izglītības pamati". Arī

prakšu saturs esot cieši saistīts ar noteikumu Nr. 716

prasībām.

Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesai nav pamata secināt, ka

valsts šajā aspektā nebūtu nodrošinājusi pieņemamu izglītību. Nav

secināms, ka apstrīdētās normas, ciktāl ir paredzēta pielāgošanās

izglītojamā vajadzībām, izraisītu izglītības kvalitātes kritumu.

Tomēr Satversmes tiesa uzsver, ka valstij ir pienākums pastāvīgi

kontrolēt izglītības kvalitāti, efektīvi izmantojot valstī

izveidoto izglītības procesa kvalitātes kontroles mehānismu, lai

konstatētu iespējamās izglītības kvalitātes izmaiņas (sal. sk.

Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr.

2018-22-01 22.1. punktu).

14.6. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās

normas nenodrošina vecāku līdzdalības tiesības. Šo tiesību

nodrošināšanai nepietiekot ar to, ka izglītības iestādes konkrētu

regulējumu var noteikt izglītības programmas ietvaros, jo

vecākiem tik un tā neesot tiesību noteikt šo programmu saturu.

Šis Pieteikuma iesniedzēju arguments vērtējams, pārbaudot, vai

valsts rīcība, pieņemot apstrīdētās normas, atbilst Satversmes

112. panta pirmajā teikumā ietvertajām tiesībām uz izglītību tās

pieņemamības aspektā.

Bērna tiesību komiteja 2006. gada 20. septembra komentārā Nr.

7 "Bērna tiesību piemērošana bērniem agrīnā bērnībā"

norādījusi, ka izglītības programmas veidojamas un izstrādājamas,

pēc iespējas sadarbojoties ar vecākiem un sabiedrību (sk.:

Committee on the Rights of the Child, General Comment No. 7

(2005) Implementing child rights in early childhood, U.N.Doc.

CRC/C/GC/7Rev. 1, 20 September 2006, para 29 and 31).

Izglītības likums paredz gan sabiedrības, gan vecāku

līdzdalību izglītības procesā. Izglītības likuma 21. panta pirmā

daļa noteic, ka sabiedrība piedalās izglītības organizēšanā un

attīstībā, popularizējot visu veidu izglītību, veicot izglītošanu

un sekmējot izglītības kvalitātes uzlabošanu, veidojot izglītības

programmas, aizsargājot izglītojamo un pedagogu tiesības un

intereses izglītības ieguves un darba procesā, veidojot

izglītības un izglītības atbalsta iestādes, biedrības un

nodibinājumus. Savukārt atbilstoši Izglītības likuma 31. pantam

vecāki var īstenot savas intereses, piedaloties izglītības

iestādes padomes darbā. Atbilstoši šā panta otrajai daļai

izglītības iestādes padomē vecāku pārstāvji ir vairākumā.

Izglītības iestādes padomes funkcijas noteiktas Izglītības likuma

31. panta trešajā daļā, kas citstarp paredz, ka izglītības

iestādes padome sniedz priekšlikumus par izglītības programmu

īstenošanu.

Noteikumu Nr. 716 11.7. apakšpunktā ir noteikts viens no

pirmsskolas izglītības satura īstenošanas principiem: tiek

īstenota bērna, pedagogu, vecāku vai bērna likumisko pārstāvju

mērķtiecīga, atbalstoša, uz bērna mācīšanās un attīstības

vajadzībām vērsta sadarbība, iesaistot vecākus vai bērna

likumiskos pārstāvjus bērna mācīšanās procesā un nodrošinot

regulāru atgriezenisko saiti par bērna sniegumu un

sasniegumiem.

Visi minētie līdzdalības mehānismi ir vērsti uz to, lai

nodrošinātu izglītības pieņemamību izglītojamiem un viņu

vecākiem, un ir izmantojami, citstarp risinot arī ar

mazākumtautību izglītības programmu īstenošanu saistītus

jautājumus. Tādējādi ar apstrīdētajām normām Pieteikuma

iesniedzēju tiesības līdzdarboties pirmsskolas izglītības procesā

tiek ievērotas.

Ņemot vērā minēto, valsts rīcība, pieņemot apstrīdētās normas,

atbilst Satversmes 112. panta pirmajā teikumā ietvertajām

tiesībām uz izglītību tās pieejamības, pielāgošanās un

pieņemamības aspektos. Tā kā Satversmes 112. pantā ietverts

pienākums nodrošināt vienotu izglītības sistēmu valsts valodā,

Satversmes tiesa konstatē, ka tiesības uz izglītības iegūšanu

valsts valodā tiek nodrošinātas arī mazākumtautību pirmsskolas

izglītības iestādēs, izmantojot bilingvālo pieeju mācību procesā.

Valsts, lai nodrošinātu šīs tiesības, ir noteikusi arī atbilstošu

pirmsskolas izglītības obligāto saturu.

Līdz ar to apstrīdētās normas

atbilst Satversmes 112. panta pirmajam teikumam.