14. punkts

1Pieteikuma iesniedzēji šā sprieduma 13. punktā

2norādītos argumentus izteikuši, pamatojot savu tiesību uz

3izglītību ierobežojuma esību. Taču Satversmes tiesai, ņemot vērā

4lietā Nr. 2018-12-01 atklāto Satversmes 112. pantā ietverto

5tiesību tvērumu, iespējamais Satversmes 112. panta pirmā teikuma

6pārkāpums jāvērtē, pārbaudot, vai valsts ir izpildījusi savu

7pozitīvo pienākumu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2019.

8gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 20. punktu).

9Pēc Satversmes tiesas ieskata, pirmie divi Pieteikuma iesniedzēju

10iebildumi ir vērtējami kā vienots arguments par iespējamu

11izglītības kvalitātes krišanos. Savukārt trešais arguments par

12Pieteikuma iesniedzēju līdzdalības tiesībām vērtējams atsevišķi.

13Šie Pieteikuma iesniedzēju argumenti attiecas uz izglītības

14pieejamības, pieņemamības un pielāgošanās prasībām.

1514.1. Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, apstrīdēto

16normu dēļ kritīšoties izglītības kvalitāte, jo, pirmkārt, no

17apstrīdēto normu teksta izrietot, ka Ministru kabinets

18pirmsskolas izglītības posmā no pieciem līdz septiņiem gadiem

19atteicies no bilingvālā izglītības modeļa, otrkārt, izglītība

20netiekot nodrošināta mazākumtautības valodā, tātad

21mazākumtautībai piederošs izglītojamais nevarēšot mācību vielu

22apgūt valodā, kuru viņš saprot, un, treškārt, valsts neesot

23nodrošinājusi pietiekamu pedagogu apmācību un iespēju

24pārkvalificēties.

25Ministru kabinets norāda, ka arī mazākumtautību pirmsskolas

26izglītības uzdevums esot likt pamatu izglītojamā caurviju

27prasmēm, tostarp sekmēt latviešu valodas apguvi integrētā mācību

28procesā, izmantojot bilingvālo pieeju. Ar apstrīdētajām normām

29esot ieviesta kompetenču pieejā balstīta izglītība un mainīta

30vien metode, pēc kādas bērns apgūst valodu. Tas neskarot

31Pieteikuma iesniedzēju tiesības uz kvalitatīvu izglītību.

32Ministru kabinets un Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka

33apstrīdētās normas ir viens no secīgi īstenotajiem izglītības

34reformas posmiem. Mazākumtautību pirmsskolas izglītības iestādēm

35un pedagogiem pakāpeniski un pastāvīgi esot nodrošināts

36nepieciešamais atbalsta pasākumu kopums.

37Ņemot vērā šos Pieteikuma iesniedzēju un Ministru kabineta

38paustos apsvērumus, Satversmes tiesa vērtēs, vai valsts rīcība,

39pieņemot apstrīdētās normas, atbilst Satversmes 112. panta

40pirmajā teikumā ietvertajām tiesībām uz izglītību tās

41pieejamības, pielāgošanās un pieņemamības aspektos. Arguments par

42pedagogu apmācības nodrošināšanu un iespējām pārkvalificēties

43vērtējams tiesību uz izglītību pieņemamības aspektā.

4414.2. Satversmes tiesai jānoskaidro, kādā veidā

45apstrīdētās normas nodrošina pirmsskolas izglītības pieejamību un

46pielāgošanos bērnam Latvijā, tostarp mazākumtautībai piederošam

47bērnam.

48Satversmes tiesa ir norādījusi: lai pārbaudītu apstrīdēto

49normu atbilstību Satversmei, nepieciešams noskaidrot šo normu un

50ar to cieši saistīto normu mērķi un patieso jēgu (sal. sk.

51Satversmes tiesas 2005. gada 22. aprīļa lēmuma par tiesvedības

52izbeigšanu lietā Nr. 2004-25-03 6. punktu un 2015. gada 2. marta

53lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2014-16-01 9.

54punktu). Tas noskaidrojams, iztulkojot tiesību normas ar

55visām interpretācijas metodēm (sal. sk. Satversmes tiesas

562018. gada 15. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-07-05 14.1.

57punktu).

58No apstrīdētajām normām izriet, ka visā pirmsskolas izglītības

59pakāpē, proti, no pusotra gada līdz septiņiem gadiem, tiek

60sekmēta latviešu valodas apguve integrētā mācību procesā, bet

61izmantojot bilingvālo pieeju. Savukārt attiecībā uz pirmsskolas

62izglītības posmu no pieciem gadiem līdz septiņiem gadiem

63uzsvērts, ka rotaļnodarbībā galvenais saziņas līdzeklis ir

64latviešu valoda. Tā kā Pieteikuma iesniedzējiem apstrīdēto normu

65otrais teikums kā izņēmums no vispārīgā regulējuma rada šaubas

66par tā patieso jēgu, Satversmes tiesa noskaidros apstrīdēto normu

67jēgu un mērķi pirmsskolas izglītības posmā no pieciem gadiem līdz

68septiņiem gadiem.

69Atbilstoši Vispārējās izglītības likuma 20. panta pirmajai

70daļai pirmsskolas izglītības programma nodrošina izglītojamā

71sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, saturiski aptverot

72individualitātes veidošanos, garīgo, fizisko un sociālo

73attīstību, iniciatīvas, zinātkāres, patstāvības un radošās

74darbības attīstību, veselības nostiprināšanu, psiholoģisko

75sagatavošanu pamatizglītības ieguves uzsākšanai un valsts valodas

76lietošanas pamatiemaņu apguvi.

77Šādā redakcijā minētā norma piemērojama no 2019. gada 1.

78septembra. Ar 2018. gada 21. jūnija likuma "Grozījumi

79Vispārējās izglītības likumā" 12. pantu Vispārējās

80izglītības likuma 20. panta pirmās daļas ievaddaļā vārds

81"aptverot" aizstāts ar vārdiem "saturiski

82aptverot". Tāpat šo grozījumu ietvaros Vispārējās izglītības

83likuma 17. panta pirmā daļa, kas noteic, kam jābūt ietvertam

84vispārējās izglītības programmās, citstarp pirmsskolas izglītības

85programmā, ir izteikta jaunā redakcijā.

86Aplūkojot minēto grozījumu izstrādes materiālus, secināms, ka

87vismaz viens no likumdevēja mērķiem bija Latvijas izglītības

88sistēmā ieviest kompetenču pieejā balstītu mācību saturu visās

89izglītības sistēmas pakāpēs. Saeimas debatēs deputāts Raivis

90Dzintars norādīja, ka tam, ko skolēns mācās vienā priekšmetā,

91jābūt salāgotam ar to, ko viņš mācās citā priekšmetā. Viņam ir

92jāmācās pasniegt sevi, jāmācās saskarsmes kultūra, jābūt radošam,

93skolēnā jāattīsta mērķtiecība un motivācija. Deputāts Jānis

94Dombrava norādīja, ka skolēniem pašreizējā izglītības sistēmā

95tiek iedotas zināšanas, taču viņiem trūkst izpratnes un

96motivācijas pašiem pilnveidoties (sk. 12. Saeimas 2018. gada

9726. aprīļa sēdes stenogrammu). Bijušais izglītības un

98zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis norādīja, ka jaunā izglītības

99satura būtība ir radīt skolēniem auglīgus apstākļus dziļas

100izpratnes veicināšanai un prasmju attīstīšanai, kā arī personības

101pilnveidei. Mācību procesa centrā jābūt skolēnam, kurš mācās

102domāt, sadarboties, meklēt atbildes, atrast vai neatrast tās,

103rast īsto ceļu un iegūt prasmes lietot zināšanas (sk. 12.

104Saeimas 2018. gada 7. jūnija sēdes stenogrammu).

105Minētie Vispārējās izglītības likuma grozījumi skatāmi

106kopsakarā ar 2018. gada 22. marta grozījumiem Izglītības likumā.

107Izglītības likumā attiecībā uz pirmsskolas izglītības pakāpi tika

108grozīts 9. pants, izsakot otrās daļas 2. punktu jaunā redakcijā,

109kā arī pārejas noteikumi tika papildināti ar 66., 68. un 70.

110punktu (sk., piemēram, likumprojekta "Grozījumi

111Vispārējās izglītības likumā" sākotnējās ietekmes

112novērtējuma ziņojuma (anotācijas) I daļas 4. punktu).

113No šo grozījumu izstrādes materiāliem izriet, ka viens no

114izglītības reformas posmiem bija mazākumtautību izglītības

115programmu transformācija un izglītības satura reforma, citstarp

116arī pirmsskolā. Deputāts Aldis Adamovičs norādīja, ka šo

117grozījumu mērķis ir nodrošināt ikvienam bērnam Latvijā

118līdzvērtīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, kas veicina

11921. gadsimtā nepieciešamo zināšanu, prasmju un attieksmju apguvi

120(sk. 12. Saeimas 2018. gada 22. marta sēdes stenogrammu).

121Grozījumu ietvaros tika lemts arī par izmaiņām, kas ieviešamas

122bilingvālajā izglītībā. Bijušais izglītības un zinātnes ministrs

123Kārlis Šadurskis norādīja, ka bilingvālās izglītības sistēmas

124modeli nepieciešams pilnveidot atbilstoši laikmeta prasībām

125(sk. 12. Saeimas 2018. gada 22. februāra sēdes

126stenogrammu). Taču šīs izmaiņas nenozīmēja atteikšanos no

127bilingvālās izglītības. Kā norādīja deputāte Laimdota Straujuma,

128pirmsskolā bilingvālā apmācība tiek saglabāta (sk. 12. Saeimas

1292018. gada 8. marta sēdes stenogrammu).

130Tādējādi Satversmes tiesa secina, ka minētie grozījumi

131Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā veikti

132vispārējās izglītības satura reformas ietvaros un rezultātā ir

133radīts un ieviests kompetenču pieejā balstīts mācību saturs,

134savukārt tā ietvaros viens no galvenajiem jautājumiem ir valsts

135valodas apguve un lietojums.

136Lai pirmsskolā nodrošinātu kompetenču pieejā veidotu mācību

137saturu, viena no primāri veicamajām darbībām bija pirmsskolas

138izglītības vadlīniju apstiprināšana (sk. likumprojekta

139"Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" sākotnējās

140ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) I daļas 2.

141punktu). To apstiprināja arī deputāts Aldis Adamovičs Saeimas

1422018. gada 26. aprīļa sēdē, norādot, ka par kompetencēm, par

143vadlīnijām, par standartiem atbild Ministru kabinets (sk. 12.

144Saeimas 2018. gada 26. aprīļa sēdes stenogrammu). Ministru

145kabinets tam piešķirto pilnvarojumu izpildīja, pieņemot

146noteikumus Nr. 716. Arī no noteikumu Nr. 716 sākotnējās ietekmes

147novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izriet, ka šo noteikumu

148pieņemšana ir viens no pasākumiem, kas tika veikti, lai ieviestu

149jauno, kompetenču pieejā balstīto mācību saturu, proti, lai šo

150saturu ieviestu pirmsskolas izglītībā (sk. Ministru kabineta

151noteikumu "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības

152vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem"

153projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) I

154daļas 2. punktu).

155Ar noteikumu Nr. 716 stāšanos spēkā spēku zaudēja noteikumi

156Nr. 533. Noteikumi Nr. 533 noteica prasības gan attiecībā uz

157mazākumtautības kultūrai raksturīgu elementu, jo īpaši

158mazākumtautības valodas, apguvi (piemēram, 2. pielikuma un 4.

159pielikuma 4.1. apakšpunkts), gan latviešu valodas apguvi un

160lietojumu (piemēram, 2. un 4. pielikuma 4.2. apakšpunkts, 7.

161punkts). Tātad ar šiem noteikumiem jautājums par valsts valodas

162apguvi tika regulēts, taču pirmsskolas izglītības iestādēm

163atstājot rīcības brīvību noteikt, kādā veidā šī prasība

164izpildāma. Salīdzinot noteikumos Nr. 533 un noteikumos Nr. 716

165ietverto regulējumu, secināms, ka pēc būtības ar noteikumiem Nr.

166716 ir īstenota pāreja no iepriekš spēkā bijušā neskaidrā un

167sadrumstalotā mācību modeļa uz tādu modeli, kura ietvaros mācību

168saturs tiek realizēts vienotā procesā. Proti, lai nodrošinātu

169kompetencēs balstītu izglītību, ir ieviests modelis, kura

170ietvaros visas mācību jomas, tostarp valodas, iespējams apgūt

171sistemātiski un integrēti kā daļu no kopējā mācību satura.

172Saskaņā ar apstrīdēto normu otro teikumu bērniem no piecu gadu

173vecuma rotaļnodarbībā galvenais saziņas līdzeklis ir latviešu

174valoda. Bērnam vecumā no pieciem līdz septiņiem gadiem mācības

175kļūst intensīvākas, jo šajā vecumā bērns tiek gatavots

176pamatizglītības ieguvei. No Valsts izglītības satura centra

177izstrādātās pirmsskolas izglītības programmas izriet, ka,

178piemēram, valodu jomā viens no sasniedzamajiem rezultātiem valsts

179valodā mazākumtautību izglītības programmā ir šāds: bērnam jāprot

180valsts valodā atbildēt uz jautājumu par redzēto un dzirdēto, kā

181arī jautāt, lai iegūtu informāciju. Pedagogs šo prasmi veicina,

182piemēram, veidojot problēmsituācijas, kurās bērnam uzdod

183vienkāršus, īsus jautājumus par ikdienas norisēm (sk. Valsts

184izglītības satura centra projekta "Kompetenču pieeja mācību

185saturā" (Skola2030) ietvaros sagatavotās pirmsskolas

186izglītības programmas 6. pielikumu, 84. lp. Pieejama:

187https://mape.skola2030.lv/resources/10). Taču tas nenozīmē,

188ka prasība par galveno saziņas līdzekli rotaļnodarbībā izmantot

189latviešu valodu būtu skatāma atrauti un izolēti no pārējā

190tiesiskā regulējuma, īpaši no tā vispārīgā noteikuma, ka

191pirmsskolas izglītībā nodrošināma bilingvāla mācību pieeja.

192Noteikumu Nr. 716 11.1. apakšpunkts noteic, ka viens no

193pirmsskolas izglītības satura īstenošanas principiem ir vienots

194audzināšanas un mācību process, kurā bērns praktiskā darbībā

195integrēti apgūst zināšanas, izpratni un pamatprasmes dažādās

196mācību jomās, attīsta caurviju prasmes un veido vērtībās

197balstītus ieradumus.

198Saskaņā ar noteikumu Nr. 716 11.2. apakšpunktu galvenā mācību

199organizācijas forma ir rotaļnodarbība. Lai sasniegtu plānotos

200rezultātus, tā tiek īstenota visas dienas garumā, telpās un ārā,

201ietverot bērna brīvu un patstāvīgu rotaļāšanos un pedagoga

202mērķtiecīgi organizētu un netieši vadītu mācīšanos

203rotaļnodarbībā, nodrošinot vienmērīgu slodzi, atpūtu un bērna

204darbošanos atbilstoši individuālajām spējām.

205Noteikumu Nr. 716 2. un 4. pielikuma 7. punkts noteic, ka

206atbilstoši pirmsskolas izglītības bērna vecumposmam pirmsskolas

207izglītības obligātais saturs, kas ietver vērtības un tikumus,

208caurviju prasmes un zināšanas, izpratni un pamatprasmes dažādās

209mācību jomās (valodu, sociālā un pilsoniskā, kultūras izpratne un

210pašizpausme mākslā, dabaszinātnes, matemātika, tehnoloģijas,

211veselība un fiziskā aktivitāte) ir veselums, ko īsteno

212rotaļnodarbībā kā integrētu mācību procesu dienas garumā.

213Satversmes tiesa secina, ka apstrīdēto normu otrā teikuma

214mērķis ir iedibināt jaunu rotaļnodarbības saturu, kas atbilst

215kopējiem izglītības reformas mērķiem. Stiprinot rotaļnodarbības

216īstenošanu latviešu valodā, tiek nodrošināta izglītības

217pieejamība un pieņemamība, jo ikviens bērns tiek sagatavots

218izglītības iegūšanai nākamajā izglītības pakāpē. Satversmes tiesa

219nav guvusi apstiprinājumu Pieteikuma iesniedzēju apgalvojumam, ka

220pedagogiem šajā izglītības pakāpē būtu liegts mācību un atpūtas

221procesā izmantot bilingvālo metodi.

22214.3. Satversmes tiesa lietā Nr. 2018-12-01 skatīja

223izglītības reformas rezultātā ieviesto jauno izglītības modeli

224pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpēs un atzina to par

225atbilstošu Satversmes 112. pantam. Latvijas izglītības sistēma

226organizēta tā, ka izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību

227izglītības programmu, latviešu valodas izmantošanas īpatsvars

228mācībās tiek palielināts pakāpeniski gan katras izglītības

229pakāpes ietvaros, gan ar katru nākamo izglītības pakāpi. Tādējādi

230tiek nodrošināta sekmīga zināšanu un prasmju apguve, kas

231nepieciešama, lai bērns veiksmīgi pārietu un iekļautos vispirms

232pamatizglītības pakāpē un pēc tam arī nākamajās izglītības

233pakāpēs. Pirmsskolas izglītībai jānodrošina tas, lai

234izglītojamais, beidzot pirmsskolas izglītības iestādi un turpinot

235mācības pamatizglītības pakāpē, spētu mācību saturu apgūt valsts

236valodā tādā apmērā, kāds noteikts pamatizglītības ieguvei.

237Šāda pieeja sasaucas ar Bērna tiesību komitejas atzīto, ka

238kvalitatīvas, uz attīstību vērstas un dažādas kultūras

239iekļaujošas izglītības programmas pozitīvi ietekmē un veicina

240bērna veiksmīgu pāreju uz pamatizglītību. Tādējādi tiek

241nodrošināta izglītības nepārtrauktība un progresēšana (sk.:

242Committee on the Rights of the Child, General Comment No. 7

243(2005) Implementing child rights in early childhood, U.N.Doc.

244CRC/C/GC/7Rev. 1, 20 September 2006, para 30 and 31).

245Ar apstrīdētajām normām ieviestā kompetenču pieejā balstītā

246izglītība un bilingvālās metodes izmantošana nodrošina arī

247mazākumtautībai piederošam izglītojamam pieejamu un pieņemamu

248izglītību. Gan pirmsskolas izglītības posmā izglītojamam vecumā

249no pusotra gada līdz pieciem gadiem, gan pirmsskolas izglītības

250posmā izglītojamam vecumā no pieciem gadiem līdz septiņiem gadiem

251ir saglabāta iespēja lietot divas vai vairākas valodas. Līdz ar

252to Pieteikuma iesniedzēju iebildumi pirmajos divos to norādītajos

253aspektos ir noraidāmi.

25414.4. Saskaņā ar noteikumu Nr. 716 18. punktu šie

255noteikumi stājas spēkā 2019. gada 1. septembrī. Šo noteikumu 17.

256punkts noteic, ka izglītības iestāde, kas līdz šo noteikumu spēkā

257stāšanās dienai ir licencējusi pirmsskolas izglītības programmu,

258nodrošina tās īstenošanu atbilstoši attiecīgās pirmsskolas

259izglītības programmas paraugam.

260Satversmes tiesa iepriekš ir norādījusi, ka tās kompetencē

261neietilpst lemšana par apstrīdēto normu ieviešanas efektivitāti

262(sk. Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra sprieduma lietā

263Nr. 2018-22-01 22.1. punktu). Taču Satversmes tiesai ir

264jāpārliecinās, vai pastāv mehānisms, ar kura palīdzību var

265konstatēt izglītības kvalitātes izmaiņas, jo īpaši attiecībā uz

266izglītošanas procesa kvalitāti. Tās izmaiņas pat ir aktīvi

267jākontrolē. To pieprasa Satversmes 112. panta pirmajā teikumā

268ietvertās tiesības uz izglītību (sk. Satversmes tiesas 2005.

269gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 20.2.3.

270punktu). Taču izglītības kvalitāti var novērtēt tikai tad,

271kad izmaiņas, kas varētu šo kvalitāti ietekmēt, ir īstenotas

272noteiktu laiku.

273Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 23. aprīļa noteikumu

274Nr. 225 "Izglītības kvalitātes valsts dienesta

275nolikums" 3. punktu Izglītības kvalitātes valsts dienests

276citstarp veic šādas funkcijas: iegūst, apkopo un analizē

277izglītības politikas veidošanai un īstenošanai nepieciešamo

278informāciju, nodrošina vispārējās un profesionālās izglītības,

279izņemot augstāko profesionālo izglītību, kvalitātes novērtēšanu,

280kā arī kontrolē izglītības procesu un sniedz ieteikumus

281konstatēto trūkumu novēršanai.

282Izglītības likuma 30. panta pirmā daļa noteic, ka izglītības

283iestādes vadītājs atbild par izglītības iestādes darbību un tās

284rezultātiem, par šā likuma un citu izglītības iestādes darbību

285reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī par

286intelektuālo, finanšu un materiālo līdzekļu racionālu

287izmantošanu. Saskaņā ar šā panta 3.3 daļu izglītības

288iestādes vadītāja pienākums ir organizēt pedagogu profesionālās

289darbības kvalitātes novērtēšanu.

290Pieaicinātā persona Izglītības kvalitātes valsts dienests

291norādīja, ar kādām metodēm tas veic pārbaudes izglītības

292iestādēs, proti, gan klātienē, piedaloties mācību procesā un

293iepazīstoties ar mācību līdzekļiem, gan attālināti, pieprasot

294nepieciešamo informāciju un dokumentus. Izglītības kvalitātes

295valsts dienests ir uzraudzījis pirmsskolas izglītības iestādes un

296veicis tajās pārbaudes pēc noteikumu Nr. 716 spēkā stāšanās. Ir

297konstatēti gan pārkāpumi, gan nianses, kas prasa uzlabojumus, gan

298pirmie pozitīvie noteikumu Nr. 716 ieviešanas piemēri.

299Tādējādi valstī ir izveidots izglītības kvalitātes uzraudzības

300un kontroles mehānisms. Kontrole tiek īstenota ar valsts

301pārvaldes iestādes starpniecību, kā arī katras konkrētās

302izglītības iestādes iekšienē ar tās vadītāja starpniecību.

303Uzraudzības un kontroles mehānisms ir jau izveidojis un

304nostiprinājis vairākas darba metodes. Tātad arī šajā aspektā ir

305nodrošināta izglītības pieejamība un pieņemamība.

30614.5. Ministru kabinets norādījis, ka kopš 1999. gada

307pedagogiem ir jāprot valsts valoda augstākajā līmenī. Kopš 2013.

308gada arī pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem (pedagoga

309palīgiem) valsts valoda jāprot augstākajā līmenī. Latviešu

310valodas aģentūra kopš 1996. gada nodrošina bezmaksas latviešu

311valodas prasmes pilnveides kursus profesionālo pienākumu

312veikšanai pedagogiem mazākumtautību skolās un pirmsskolas

313izglītības iestādēs. Kopš 2015. gada kursu piedāvājums ir

314pilnveidots. Kopš 2018. gada tiek realizēts projekts

315"Kompetenču pieeja mācību saturā", kas piedāvā

316kompleksu atbalstu pedagogiem, nodrošinot latviešu valodas

317prasmes pilnveidi un profesionālās kompetences pilnveidi darbam

318lingvistiski neviendabīgā vidē (sk. lietas materiālu 2. sēj.

31912.-16. lp.). Pasākumus pedagogu profesionālo prasmju (gan

320attiecībā uz apmācību kompetencēs balstītas metodes apguvei, gan

321attiecībā uz valsts valodas lietojumu) veicināšanai un

322paaugstināšanai veikusi gan valsts no budžeta līdzekļiem, gan

323iesaistītas pašvaldības, kuru kompetencē ir tālākā šo pedagogu

324profesionālo prasmju lietderīga izmantošana pašvaldības līmenī

325(sk. Ministru kabineta noteikumu "Noteikumi par valsts

326pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības

327programmu paraugiem" projekta sākotnējās ietekmes

328novērtējuma ziņojuma (anotācijas) I daļas 2. punktu).

329Tādējādi pedagogiem tiek nodrošināti nepieciešamie atbalsta

330pasākumi, proti, ir radītas iespējas paaugstināt savu

331profesionālo kvalifikāciju jaunās, kompetencēs balstītās

332izglītības nodrošināšanā. Tas, vai pedagogi viņiem piedāvātās

333iespējas izmanto, ir pedagogu rīcības brīvības jautājums. Turklāt

334jāpatur prātā, ka pedagogam ir jāatbilst noteiktām prasībām un

335jāspēj pildīt viņam uzticētais uzdevums - bērna izglītošana.

336Pieaicinātā persona Antra Randoha norādījusi, ka Latvijas

337Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē

338studiju programmās, kurās izglītību iegūst pirmsskolas izglītības

339skolotāji, mācību metodiku saturs ir pielāgots noteikumu Nr. 716

340prasībām. Piemēram, esot izstrādāts jauns studiju kurss

341"Bilingvisms un bilingvālās izglītības pamati". Arī

342prakšu saturs esot cieši saistīts ar noteikumu Nr. 716

343prasībām.

344Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesai nav pamata secināt, ka

345valsts šajā aspektā nebūtu nodrošinājusi pieņemamu izglītību. Nav

346secināms, ka apstrīdētās normas, ciktāl ir paredzēta pielāgošanās

347izglītojamā vajadzībām, izraisītu izglītības kvalitātes kritumu.

348Tomēr Satversmes tiesa uzsver, ka valstij ir pienākums pastāvīgi

349kontrolēt izglītības kvalitāti, efektīvi izmantojot valstī

350izveidoto izglītības procesa kvalitātes kontroles mehānismu, lai

351konstatētu iespējamās izglītības kvalitātes izmaiņas (sal. sk.

352Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr.

3532018-22-01 22.1. punktu).

35414.6. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās

355normas nenodrošina vecāku līdzdalības tiesības. Šo tiesību

356nodrošināšanai nepietiekot ar to, ka izglītības iestādes konkrētu

357regulējumu var noteikt izglītības programmas ietvaros, jo

358vecākiem tik un tā neesot tiesību noteikt šo programmu saturu.

359Šis Pieteikuma iesniedzēju arguments vērtējams, pārbaudot, vai

360valsts rīcība, pieņemot apstrīdētās normas, atbilst Satversmes

361112. panta pirmajā teikumā ietvertajām tiesībām uz izglītību tās

362pieņemamības aspektā.

363Bērna tiesību komiteja 2006. gada 20. septembra komentārā Nr.

3647 "Bērna tiesību piemērošana bērniem agrīnā bērnībā"

365norādījusi, ka izglītības programmas veidojamas un izstrādājamas,

366pēc iespējas sadarbojoties ar vecākiem un sabiedrību (sk.:

367Committee on the Rights of the Child, General Comment No. 7

368(2005) Implementing child rights in early childhood, U.N.Doc.

369CRC/C/GC/7Rev. 1, 20 September 2006, para 29 and 31).

370Izglītības likums paredz gan sabiedrības, gan vecāku

371līdzdalību izglītības procesā. Izglītības likuma 21. panta pirmā

372daļa noteic, ka sabiedrība piedalās izglītības organizēšanā un

373attīstībā, popularizējot visu veidu izglītību, veicot izglītošanu

374un sekmējot izglītības kvalitātes uzlabošanu, veidojot izglītības

375programmas, aizsargājot izglītojamo un pedagogu tiesības un

376intereses izglītības ieguves un darba procesā, veidojot

377izglītības un izglītības atbalsta iestādes, biedrības un

378nodibinājumus. Savukārt atbilstoši Izglītības likuma 31. pantam

379vecāki var īstenot savas intereses, piedaloties izglītības

380iestādes padomes darbā. Atbilstoši šā panta otrajai daļai

381izglītības iestādes padomē vecāku pārstāvji ir vairākumā.

382Izglītības iestādes padomes funkcijas noteiktas Izglītības likuma

38331. panta trešajā daļā, kas citstarp paredz, ka izglītības

384iestādes padome sniedz priekšlikumus par izglītības programmu

385īstenošanu.

386Noteikumu Nr. 716 11.7. apakšpunktā ir noteikts viens no

387pirmsskolas izglītības satura īstenošanas principiem: tiek

388īstenota bērna, pedagogu, vecāku vai bērna likumisko pārstāvju

389mērķtiecīga, atbalstoša, uz bērna mācīšanās un attīstības

390vajadzībām vērsta sadarbība, iesaistot vecākus vai bērna

391likumiskos pārstāvjus bērna mācīšanās procesā un nodrošinot

392regulāru atgriezenisko saiti par bērna sniegumu un

393sasniegumiem.

394Visi minētie līdzdalības mehānismi ir vērsti uz to, lai

395nodrošinātu izglītības pieņemamību izglītojamiem un viņu

396vecākiem, un ir izmantojami, citstarp risinot arī ar

397mazākumtautību izglītības programmu īstenošanu saistītus

398jautājumus. Tādējādi ar apstrīdētajām normām Pieteikuma

399iesniedzēju tiesības līdzdarboties pirmsskolas izglītības procesā

400tiek ievērotas.

401Ņemot vērā minēto, valsts rīcība, pieņemot apstrīdētās normas,

402atbilst Satversmes 112. panta pirmajā teikumā ietvertajām

403tiesībām uz izglītību tās pieejamības, pielāgošanās un

404pieņemamības aspektos. Tā kā Satversmes 112. pantā ietverts

405pienākums nodrošināt vienotu izglītības sistēmu valsts valodā,

406Satversmes tiesa konstatē, ka tiesības uz izglītības iegūšanu

407valsts valodā tiek nodrošinātas arī mazākumtautību pirmsskolas

408izglītības iestādēs, izmantojot bilingvālo pieeju mācību procesā.

409Valsts, lai nodrošinātu šīs tiesības, ir noteikusi arī atbilstošu

410pirmsskolas izglītības obligāto saturu.

411Līdz ar to apstrīdētās normas

412atbilst Satversmes 112. panta pirmajam teikumam.