2. punkts

1Pieteikuma iesniedzēji - Inna Djeri, Jeļena

2Djeri, Aļona Grigorjeva-Kuļinoka, Aļisa Kuļinoka, Nadežda

3Smirnova, Alisa Vaskova, Anna Soldatenko, Sergejs Zimins, Oļesja

4Zimina, Jūlija Sohina, Ratmirs Čubarovs, Elizabete Krivcova,

5Arsenijs Ivanovs un Nikita Ivanovs (turpmāk - Pieteikuma

6iesniedzēji) - uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Latvijas

7Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 64. pantam, 91.

8pantam, 112. panta pirmajam teikumam un 114. pantam.

9Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, apstrīdētās normas

10neatbilst Satversmes 112. panta pirmajam teikumam, kas noteic, ka

11ikvienam ir tiesības uz izglītību. Apstrīdētās normas ierobežojot

12bērna tiesības uz kvalitatīvu izglītību, bērna tiesības uz

13izglītību dzimtajā valodā un vecāku tiesības brīvi izvēlēties

14izglītības veidu savam bērnam. Vecākiem neesot iespēju ne

15piedalīties izglītības iestāžu darbā un attīstīšanā, ne

16izglītības iestāžu izstrādāto izglītības programmu īstenošanā.

17Pamatojot savu viedokli par to, ka ir aizskartas tiesības uz

18izglītību, Pieteikuma iesniedzēji atsaucas uz vairākiem Eiropas

19Cilvēktiesību tiesas nolēmumiem.

20Atsaucoties uz vairāku starptautisko organizāciju (Eiropas

21Drošības un sadarbības organizācijas, Eiropas Padomes, Apvienoto

22Nāciju Organizācijas) atzīto, Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka

23dzimtajai valodai esot izšķiroša nozīme bērna agrīnajā attīstībā

24un valstij esot minimālas tiesības noteikt ierobežojumus

25pirmsskolas izglītības sakarā.

26Apstrīdēto normu ieviešana novedīšot pie mazākumtautībai

27piederoša izglītojamā izglītības kvalitātes pazemināšanās kopumā

28visās izglītības pakāpēs, jo ar apstrīdētajām normām noteiktie

29ierobežojumi dzimtās valodas lietošanai esot būtiski stingrāki

30(valodas izmantošanas kontrole visu dienu, jo īpaši bērniem no

31piecu gadu vecuma) nekā ierobežojumi, kas noteikti skolniekiem no

321. klases līdz 6. klasei (dzimto valodu iespējams izmantot 50

33procentu apmērā no kopējās mācību slodzes). Bērnam pēc

34pirmsskolas izglītības iestādes pabeigšanas varot rasties

35grūtības ar izglītības turpināšanu tādā pamatskolā, kur tiek

36īstenota mazākumtautību izglītības programma. Tātad esot arī

37nākotnē sagaidāms bērna pamattiesību, proti, tiesību uz

38kvalitatīvu izglītību, aizskārums.

39Apstrīdēto normu ieviešana neesot nodrošināta ar pietiekamiem

40resursiem, proti, neesot nodrošināta atbilstoša pedagogu

41pārkvalificēšanās. Lai pedagogi varētu nodrošināt bilingvālu

42mācību norisi, viņiem vajagot būt attiecīgi sagatavotiem.

43Apstrīdētās normas stājušās spēkā 2019. gada 1. septembrī, taču

44pirmsskolas un sākumskolas pedagogu apmācību plānots pabeigt

45tikai 2022. gadā. Arī pārkvalifikācijas kursu ilgums - piecas

46dienas - neesot pietiekams.

47Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, ir pārkāpts Satversmes 64.

48pants, kas noteic, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai un

49tautai Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros.

50Pamattiesību ierobežojums neesot noteikts ar pienācīgā kārtībā

51pieņemtu likumu. Ministru kabinetam neesot bijis atbilstoša

52Saeimas piešķirta pilnvarojuma. Izglītības likuma 14. panta

5318.1 punktā ietvertais pilnvarojums esot pārkāpts.

54Šajā normā noteiktais nedodot Ministru kabinetam tiesības

55ierobežot bērna tiesības uz dzimtās valodas izmantošanu

56pirmsskolas izglītības procesā. Par to liecinot tas, ka

57ierobežojumi dzimtās valodas izmantošanai mācību satura apguvē

58mazākumtautību izglītības programmās no 1. klases līdz 6. klasei

59un no 7. klases līdz 9. klasei noteikti Izglītības likuma 41.

60panta 1.1 un 1.2 daļā. Likumdevējs neesot

61pilnvarojis izpildvaru ierobežot Izglītības likuma 9. panta otrās

62daļas 2. punktā un 41. panta pirmajā daļā noteiktās tiesības

63iegūt pirmsskolas izglītību citā, nevis valsts valodā.

64Tāpat, pieņemot apstrīdētās normas, neesot ievērots Ministru

65kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumu Nr. 300 "Ministru

66kabineta kārtības rullis" (turpmāk - noteikumi Nr. 300)

6791.9.1 apakšpunktā noteiktais. Proti, izstrādājot

68noteikumus Nr. 716, neesot pieprasīts Apvienoto Nāciju

69Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (turpmāk - UNESCO)

70Latvijas Nacionālās komisijas atzinums. Tāpat esot pārkāpts

71noteikumu Nr. 300 144. punkts, jo noteikumu Nr. 716 projekts

72neesot izskatīts Ministru kabineta komitejas sēdē.

73Kaut arī notikusi noteikumu Nr. 716 projekta plaša sabiedriskā

74apspriešana, neesot konstatējams, ka tajā būtu piedalījušies

75atsevišķi mazākumtautību jautājumu speciālisti vai mazākumtautību

76organizācijas. Noteikumu Nr. 716 anotācijā apstrīdētās normas

77vispār neesot pieminētas. Apstrīdētās normas esot ietvertas nevis

78noteikumu Nr. 716 tekstā, bet gan pielikumos, un tas arī

79apgrūtinājis pilnvērtīgu sabiedrisko apspriešanu.

80Apstrīdētās normas varot tikt piemērotas patvaļīgi. Izglītības

81iestādes darbinieki varētu neizmantot bērna dzimto valodu vai to

82plaši aizstāt ar latviešu valodu. Pieteikuma iesniedzēji uzskata,

83ka apstrīdētās normas nenodrošina arī vecāku līdzdalības

84tiesības.

85Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, apstrīdētās normas

86neatbilst Satversmes 114. pantam. Pamatojot savu piederību pie

87krievu mazākumtautības, Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka pēc

88tautības esot krievi un pārsvarā Latvijas pilsoņi, izņemot vienu

89Pieteikuma iesniedzēju, kurai esot nepilsoņa statuss. Pieteikuma

90iesniedzēju dzimtā un ģimenes valoda esot krievu valoda, pārsvarā

91viņi esot kristīti pareizticībā, izņemot vienu Pieteikuma

92iesniedzēju, kura kristīta vecticībā. Pieteikuma iesniedzēju

93dzimtas Latvijā dzīvojot vairākās paaudzēs. Tāpat arī izglītība

94jau vairākās paaudzēs tikusi iegūta krievu valodā.

95Inna Djeri, Aļona Grigorjeva-Kuļinoka un Jūlija Sohina

96vēloties saglabāt un attīstīt krievu kultūru un dzimto valodu, it

97īpaši izglītību dzimtajā valodā, kas esot Latvijas krievu

98kultūras sastāvdaļa. Nadežda Smirnova, Anna Soldatenko un Sergejs

99Zimins vēloties saglabāt un attīstīt savu tradicionālo kristīgo

100ticību, krievu valodu, izglītību un kultūru. Elizabete Krivcova

101vēloties saglabāt un attīstīt Latvijas krievu kultūras

102identitāti.

103Ar apstrīdētajām normām tiekot ierobežotas bērna tiesības

104brīvi un bez iejaukšanās apgūt un lietot dzimto valodu, jo īpaši

105ikdienas saziņā izglītības iestādē, kā arī bērna un vecāku

106tiesības uz etniskās, kultūras un lingvistiskās identitātes

107saglabāšanu. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka jautājums par

108apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 114. pantam skatāms

109kontekstā ar bērna tiesībām iegūt kvalitatīvu izglītību dzimtajā

110valodā.

111Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka Rasu diskriminācijas

112izskaušanas komiteja ziņojumos par Latviju esot paudusi bažas un

113ieteikusi izvērtēt, vai ir nepieciešami tādi grozījumi Izglītības

114likumā, kas maina mazākumtautības valodas lietošanas proporciju

115mācību procesā. Līdzīgu viedokli esot pauduši arī Apvienoto

116Nāciju Organizācijas Īpašie ziņotāji tiesību uz izglītību,

117tiesību uz viedokļa un izteiksmes brīvību veicināšanas un

118aizsardzības, kā arī mazākumtautību jautājumā (turpmāk - Īpašie

119ziņotāji) 2018. gada 26. janvāra vēstulē Latvijas valdībai. Bažas

120par pilnīgu pāreju uz valsts valodu mācību procesā esot paudusi

121arī Cilvēktiesību komiteja. Šīs starptautiskās institūcijas un

122eksperti esot pauduši principiālus iebildumus pret izglītības

123reformu nepieciešamību Latvijā.

124Eiropas Padomes Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu

125aizsardzību (turpmāk - Minoritāšu konvencija) paredzot, ka

126tiesībām apgūt mazākumtautības valodu jābūt piešķirtām bez

127nosacījumiem. Pieteikuma iesniedzēji gan nenoliedz, ka iespēja

128mācīties dzimtajā valodā var būt pakļauta zināmiem nosacījumiem -

129pieprasījumam pēc dzimtās valodas izmantošanas noteiktās

130teritorijās un valsts iespējām -, un atzīst, ka būtiski esot arī

131nekaitēt oficiālās valodas apguvei vai izglītības ieguvei šajā

132valodā. Latvijā mazākumtautību pirmsskolas izglītības sistēma

133pastāvot vismaz 28 gadus un atbilstot izvirzītajiem

134nosacījumiem.

135Valsts valodas dominance esot noteikta vissvarīgākajā mācību

136formā - rotaļnodarbībā, kas notiekot visas dienas garumā.

137Tādējādi tiekot ierobežotas bērna tiesības izmantot dzimto

138valodu.

139Pašreizējā situācija attiecībā uz mazākumtautību īpatsvaru

140izglītojamo vidū un latviešu valodas prasmi iedzīvotāju vidū esot

141līdzīga situācijai, kāda bijusi pirmskara Latvijā. Tādējādi

142mazākumtautību bērnu izglītošana, izmantojot galvenokārt dzimto

143valodu, neesot pretrunā ar Satversmes ievadā iekļauto principu -

144latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību

145cauri gadsimtiem. Turklāt tiesību uz izglītību nodrošināšana

146mazākumtautībai piederoša izglītojamā dzimtajā valodā pilnībā

147atbilstu mazākumtautības cieņas principam.

148Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās normas

149neatbilst Satversmes 91. pantam. Apstrīdētās normas radot

150atšķirīgu attieksmi pret divām pirmsskolas izglītojamo grupām -

151izglītojamiem, kas izglītību iegūst latviešu valodā, un

152izglītojamiem, kas izglītību iegūst krievu valodā. Pirmajā grupā

153galvenokārt ietilpstot latvieši, otrajā grupā - mazākumtautībai

154piederošie. Ar apstrīdētajām normām otrajai grupai tiekot krasi

155ierobežotas tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā.

156Abu minēto grupu bērni atrodoties salīdzināmos apstākļos, jo

157ikvienam bērnam vajagot būt nodrošinātai pietiekamai aprūpei un

158vispusīgas attīstības iespējām. Tāpēc pirmsskolas izglītības

159iestādē esot nepieciešams pielāgoties bērna individuālajām spējām

160un izmantot bērna dzimto valodu izglītībā un saskarsmē.

161Pirmsskolas izglītības sistēma, kas pastāvējusi pirms

162apstrīdēto normu spēkā stāšanās, neesot ietvērusi atšķirīgu

163attieksmi bērna dzimtās valodas izmantošanas un attīstības jomā.

164Šī sistēma esot pierādījusi savu efektivitāti un bijusi

165pieprasīta. Pieteikuma iesniedzēji atsaucas uz tiesību

166neaizskaramības principu, kas jau esot ietverts vairākās tiesību

167normās, ar kurām aizliegta diskriminācija, konkrēti uz UNESCO

168Konvencijas pret diskrimināciju izglītībā 1. pantu,

169Starptautiskās konvencijas par visu veidu rasu diskriminācijas

170izskaušanu 1. panta pirmo daļu, Starptautiskā pakta par

171pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 26. pantu, kā arī Eiropas

172Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk

173- Konvencija) 14. pantu kopsakarā ar Pirmā protokola 2. pantu un

174Minoritāšu konvenciju.

175Turklāt Pieteikuma iesniedzēji uzsver, ka apstrīdētās normas

176nepamatoti radot vienādu attieksmi pret divām mazākumtautības

177pirmsskolas izglītojamo grupām - bērniem ar attīstības

178traucējumiem un bērniem, kuriem šādu traucējumu nav. Divas

179Pieteikuma iesniedzējas pirmsskolas izglītību iegūstot izglītības

180iestādē, kas īsteno speciālo mazākumtautību pirmsskolas

181izglītības programmu.

182Bērns ar runas, lasīšanas un rakstīšanas traucējumiem esot

183daudz neaizsargātāks kā citi bērni. Šādā gadījumā Bērna tiesību

184konvencijas 23. panta pirmā un otrā daļa prasot atšķirīgu

185attieksmi. Esot jāņem vērā arī tas, ka invaliditāte ir viens no

186Satversmes 91. panta otrā teikuma tvērumā ietilpstošiem

187aizliegtajiem kritērijiem. Nedz noteikumu Nr. 716 tekstā, nedz šo

188noteikumu anotācijā neesot pamatota vienādā attieksme pret

189izglītojamo ar attīstības traucējumiem un izglītojamo, kuram šādu

190traucējumu nav.

191Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka apstrīdēto normu vienīgais

192leģitīmais mērķis varētu būt šāds - nodrošināt ikvienas personas

193tiesības lietot valsts valodu jebkurā dzīves jomā visā valsts

194teritorijā. Taču šis mērķis esot jāskata kopsakarā ar Bērna

195tiesību konvencijas 29. panta pirmajā daļā nostiprinātajiem bērna

196izglītošanas mērķiem, tostarp mērķi attīstīt bērna personību,

197pilnībā izkopt viņa talantus, kā arī garīgās un fiziskās spējas.

198Apstrīdētās normas esot nopietns bērna personības attīstības

199šķērslis. Jo mazāk dzimtā valoda tiek izmantota pirmsskolas

200vecuma bērna izglītošanā, jo sliktāks esot viņa attīstības

201rezultāts. Šo secinājumu jo īpaši vajagot paturēt prātā attiecībā

202uz valsts valodas lietošanu tāda bērna izglītošanā, kuram ir

203attīstības traucējumi.

204Citi Satversmes tiesas iepriekš izskatītajās lietās atzītie

205mērķi izskatāmajā lietā neesot aktuāli. Valsts valodas lietojuma

206stiprināšana un demokrātiskas valsts iekārtas aizsargāšana neesot

207nepieciešama, jo latviešu īpatsvars Latvijā nepārtraukti un

208būtiski pieaugot. Būtiski pieaugot arī to Latvijas iedzīvotāju

209skaits, kuri prot latviešu valodu, tostarp arī latviešu valodas

210pratēju īpatsvars cittautiešu un jo īpaši jauniešu vidū. Tāpat

211neesot nepieciešams aizsargāt citu personu tiesības. Latvijas

212izglītības sistēmā neesot segregācijas un vecākiem esot iespēja

213izvēlēties, kādā pirmsskolas izglītības iestādē - latviešu vai

214mazākumtautības - bērns iegūs izglītību.

215Apstrīdētās normas neatbilstot samērīguma principam. Ar

216likumdevēja izraudzītajiem līdzekļiem neesot iespējams sasniegt

217pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi. Apstrīdētās normas

218paredzot stingrākus ierobežojumus, nekā nepieciešams, lai bērns

219varētu turpināt izglītību pamatskolā.

220Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka leģitīmo mērķi iespējams

221sasniegt ar citiem, indivīda tiesības un likumiskās intereses

222mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, proti, saglabājot izglītības

223sistēmā tos jau nostiprinājušos principus, kuri bijuši spēkā

224pēdējos 28 gadus.

225Ierobežojumi dzimtās valodas lietošanai un apgūšanai

226demokrātiskā sabiedrībā neesot nepieciešami. Neesot redzams

227labums, ko no apstrīdēto normu ieviešanas gūs sabiedrība, toties

228esot acīmredzams indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm

229nodarītais kaitējums. Bērna tiesības apgūt dzimto valodu esot

230ierobežotas nesamērīgi. Tieši tāpat esot nesamērīgi ierobežotas

231tiesības saglabāt savas kultūras un etniskās tradīcijas un pat

232tiesības uz filozofisko pārliecību.

2332.1. Pēc Pieteikuma iesniedzēju lūguma lietas

234materiāliem pievienoti vairāki dokumenti - Īpašo ziņotāju 2019.

235gada 24. septembra vēstule Latvijas valdībai (dokuments Nr. OL

236LVA 1/2019), Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas 2019.

237gada 10. maija vēstule Latvijas valdībai (dokuments Nr.

238CERD/EWUAP/98thsession/Latvia/JP/ks) un 2019. gada 29.

239augusta vēstule Latvijas valdībai (dokuments Nr.

240CERD/EWUAP/99thsession/Latvia/JP/ks).

2412.2. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikuma

242iesniedzēju pārstāvis Vladimirs Buzajevs uzsvēris, ka ar

243apstrīdētajām normām tiek ieviesta tāda mācību pieeja, kuras

244ietvaros nevis tiek veicināta otras valodas apguve, bet gan pats

245mācību process tiek organizēts citā valodā, kas nav bērna dzimtā

246valoda.

247Vladimirs Buzajevs uzskata, ka ne Ministru kabineta atbildes

248rakstā, ne pieaicināto personu viedokļos paustais neatspēko

249Pieteikuma iesniedzēju viedokli. Papildus norādīts, ka Ministru

250kabinetam atbilstoši labas pārvaldības principam vajadzējis

251ievērot no Ministru kabineta kārtības ruļļa izrietošo procedūru,

252proti, apspriest projektu trijos posmos gan ar lēmumu pieņēmēju,

253gan ekspertu līdzdalību. Ministru kabinets esot izvēlējies

254vienkāršotu procedūru, proti, projekta apspriešanu divos posmos

255un aizmuguriski.

256Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Elizabete Krivcova

257norādījusi, ka pirmsskolas izglītības posmā no pieciem līdz

258septiņiem gadiem izglītības programmas mērķu līmenī

259mazākumtautības valodas izmantošana ir atļauta tikai vienā no

260septiņām mācību jomām, kuras noteiktas noteikumu Nr. 716 3.4.

261apakšpunktā un 10. punktā un izskaidrotas Valsts izglītības

262satura centra īstenotā projekta "Kompetenču pieeja mācību

263saturā" (Skola2030) ietvaros izstrādātajā pirmsskolas mācību

264programmā. Pieteikuma iesniedzēji iebilstot pret apstrīdēto normu

265mērķi - to, ka pirmsskolas izglītības posmā no pieciem līdz

266septiņiem gadiem visas mācību jomas, izņemot valodas, jāapgūst

267latviešu valodā. Tas neatbilstot mācību procesa pēctecības

268principam, mazākumtautību izglītības programmas pamatprincipam un

269ignorējot bērna fizioloģiskās un psiholoģiskās attīstības

270likumus. Tādējādi šis mērķis nonākot pretrunā ar bērna interesēm.

271Mazākumtautību pirmsskolas izglītības posms no pusotra līdz

272pieciem gadiem, kā arī sākumskolas posms esot balstīts uz

273līdzsvarotu bilingvālisma pieeju, un tā mērķis esot attīstīt

274vienlīdz labu dzimtās valodas un latviešu valodas prasmi dažādās

275mācību jomās. Taču pirmsskolas izglītības posms no pieciem līdz

276septiņiem gadiem tiekot izrauts no konteksta un pakārtots citiem

277mērķiem. Elizabete Krivcova, pamatojot argumentu par valodas

278ietekmi uz bērna attīstību, norāda uz vairākām dažādos pētījumos

279gūtām atziņām.