3. punkts

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

2Ministru kabinets - atbildes rakstā norāda, ka tiesvedība

3daļā par apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 112. panta

4pirmajam teikumam būtu izbeidzama, bet pārējā daļā apstrīdētās

5normas atbilstot Satversmes 64. pantam, 91. pantam un 114.

6pantam.

7Valsts esot izveidojusi vienotu izglītības sistēmu, tajā

8iedzīvinot principu, ka izglītība tiek iegūta valsts valodā,

9atbalstot mazākumtautības etniskās un kultūras identitātes

10saglabāšanu un dzimtās valodas apguvi. Apstrīdētās normas

11neskarot tiesības uz izglītību, un Pieteikuma iesniedzēju

12norādītais šo tiesību ierobežojums neesot konstatējams.

13Valstij esot ne tikai tiesības, bet arī pienākums nodrošināt

14bērnam pieejamu kvalitatīvu izglītību. Izglītošana esot vērsta ne

15tikai uz to, lai izglītojamais apgūtu konkrētas zināšanas un

16prasmes, bet arī uz to, lai ieaudzinātu bērnā cieņu pret savu

17kultūras identitāti un valodu, sekmētu to attīstību un tādējādi

18arī paša bērna identitātes un personības attīstību. Taču ne mazāk

19svarīgs izglītošanas mērķis esot sagatavot bērnu apzinīgai dzīvei

20brīvā sabiedrībā. Tas neesot iespējams bez pietiekamas valsts

21valodas prasmes. Mazākumtautībai piederoša izglītojamā

22pirmsskolas izglītības uzdevums esot likt pamatu caurviju

23prasmēm, kuras turpmāk lietojamas daudzveidīgās cilvēka darbības

24jomās, kā arī sekmēt latviešu valodas apguvi integrētā mācību

25procesā, izmantojot bilingvālo pieeju. Pirmsskolā pedagogs

26veicinot izglītojamo vecumposmam atbilstošu ieradumu

27veidošanos.

28Latvijas izglītības sistēmas mērķis esot nostiprināt

29Izglītības likuma 2. panta pirmajā teikumā noteikto: nodrošināt

30katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un

31fizisko potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu

32personību, demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli.

33Satversmes 112. pants nosakot valsts pienākumu nodrošināt

34ikvienam izglītojamam pieeju izglītībai valsts valodā, lai

35sekmētu izglītības sistēmas mērķu sasniegšanu. Noteikumu Nr. 716

362. un 4. pielikums nodrošinot mazākumtautībai piederošam

37izglītojamam pieeju izglītībai, lai sasniegtu izglītības mērķi

38pirmsskolas posmā.

39Ministru kabinets atsaucas uz Vispārējās izglītības likuma 20.

40panta pirmās daļas 6. punktu, kurā noteikts, ka pirmsskolas

41izglītības programma nodrošina izglītojamā sagatavošanu

42pamatizglītības ieguvei, aptverot valsts valodas lietošanas

43pamatiemaņu apguvi. Līdz ar to pirmsskolas izglītības iestādēm

44esot pienākums mazākumtautību izglītības programmas saturu veidot

45tā, lai izglītojamais, beidzot pirmsskolas izglītības iestādi un

46turpinot mācības pamatizglītības pakāpē, spētu mācību saturu

47apgūt valsts valodā ne mazāk kā 50 procentu apmērā no kopējās

48mācību stundu slodzes mācību gadā.

49Izglītības un zinātnes ministrija, īstenojot izglītības

50reformu, esot pakāpeniski un pastāvīgi nodrošinājusi pedagogiem

51nepieciešamo atbalsta pasākumu kopumu. Kopš 1999. gada pedagogiem

52esot nepieciešama valsts valodas prasme augstākajā līmenī. Kopš

532013. gada valsts valodu augstākajā līmenī vajagot prast arī

54pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem (pedagoga palīgiem).

55Latviešu valodas aģentūra kopš 1996. gada nodrošinot bezmaksas

56latviešu valodas prasmes pilnveides kursus profesionālo pienākumu

57veikšanai pedagogiem, kuri strādā mazākumtautību skolās un

58pirmsskolas izglītības iestādēs. Kopš 2015. gada kursu

59piedāvājums esot pilnveidots. Kopš 2018. gada tiekot realizēts

60projekts "Kompetenču pieeja mācību saturā", kas

61piedāvājot kompleksu atbalstu pedagogiem un nodrošinot latviešu

62valodas prasmes pilnveidi un profesionālās kompetences pilnveidi

63darbam lingvistiski neviendabīgā vidē.

64Arī mācību līdzekļi mazākumtautības skolēniem tiekot veidoti

65kopš 1996. gada. Esot pieejami arī elektroniskie mācību

66materiāli. Pirmsskolas vecuma bērnam esot pieejami materiāli

67tīmekļvietnē - portālā "Māci un mācies latviešu

68valodu". Tāpat Latviešu valodas aģentūra sistemātiski

69izstrādājot metodiskos līdzekļus skolotājiem. Attiecībā uz

70pirmsskolu esot izdoti trīs didaktisko materiālu komplekti, kas

71izmantojami bērna runāšanas un klausīšanās, kā arī lasīšanas

72prasmes attīstīšanai.

73Vecākiem neesot liegtas vai ierobežotas tiesības aktīvi

74piedalīties izglītības iestāžu darbā un attīstīšanā, piedaloties

75arī mazākumtautību izglītības programmas īstenošanā. Piemēram,

76vecākiem atbilstoši Izglītības likuma 31. panta otrajai daļai

77esot tiesības piedalīties izglītības iestādes padomes darbā.

78Turklāt ar noteikumu Nr. 716 11.7. apakšpunktu tiekot stiprināta

79vecāku loma mācīšanās procesā.

80Pēc Ministru kabineta ieskata, apstrīdētās normas atbilst

81Satversmes 64. pantam. Apstrīdētās normas esot pieņemtas,

82ievērojot normatīvajos aktos paredzēto kārtību, tās esot

83izsludinātas un publiski pieejamas atbilstoši normatīvo aktu

84prasībām, un tās esot pietiekami skaidri formulētas, lai persona

85varētu izprast no tām izrietošo tiesību un pienākumu saturu un

86paredzēt to piemērošanas sekas.

87Apstrīdētās normas neesot pieņemtas, pārkāpjot likumdevēja

88piešķirto pilnvarojumu. Izstrādājot pirmsskolas izglītības

89vadlīnijas un izglītības programmu paraugus, vajadzējis

90nodrošināt to, lai noteikumi Nr. 716 atbilstu gan Izglītības

91likuma 2. pantā noteiktajam šā likuma mērķim, gan Satversmē

92garantētajām pamattiesībām, tostarp tām, kas attiecas uz latviešu

93valodas un kultūras pastāvēšanu. Likumdevēja gribai un

94noteikumiem Nr. 716 vajadzējis saskanēt ar augstāka juridiska

95spēka normām, tas ir, ar Satversmes ievadā noteikto latviešu

96valodas pastāvēšanas garantiju, Satversmes 4. pantu, kā arī

97mazākumtautības tiesībām saglabāt un attīstīt savu valodu,

98etnisko un kultūras savdabību.

99Izglītības likuma 14. panta 18.1 punktā Ministru

100kabinetam noteikto pilnvarojumu nevarot skatīt atrauti no citām

101izglītību regulējošām tiesību normām. Noteikumos Nr. 716

102vajadzējis iekļaut Izglītības likumā noteiktās prasības attiecībā

103uz latviešu valodas lietojumu mazākumtautību izglītības

104programmā. Regulējums, ko izdevis Ministru kabinets, esot

105pamatots uz Izglītības likumu un vērsts uz to pašu mērķi, ko

106likumdevējs vēlējies sasniegt, pieņemot šo likumu. Atbilstoši

107Izglītības likuma struktūrai un šā likuma 14. pantam Ministru

108kabinets esot pilnvarots noteikt prasības attiecībā uz latviešu

109valodas apguves procesu visā pirmsskolas izglītības posmā.

110Sistēmiski esot jāskata Izglītības likuma 14. panta

11118.1 punkts (pilnvarojums Ministru kabinetam) un 33.

112pants (izglītības programma) kopsakarā ar 9. panta pirmo daļu un

113otrās daļas 2. punktu (izglītības ieguves valoda), 41. pantu

114(mazākumtautību izglītības programmas) un pārejas noteikumu 68.

115un 70. punktu. Ministru kabinets, izdodot apstrīdētās normas,

116esot izpildījis tam ar Izglītības likuma pārejas noteikumu 68.

117punktu noteikto uzdevumu pārskatīt valsts pirmsskolas izglītības

118vadlīnijas sakarā ar jaunā mācību satura ieviešanu visās

119vispārējās izglītības pakāpēs, tostarp arī pirmsskolas izglītībā.

120Turklāt, risinot jebkuru ar izglītību saistītu jautājumu, esot

121jāņem vērā saistītās citu nozaru tiesību normas, piemēram, no

122Bērnu tiesību aizsardzības likuma izrietošās prasības par bērna

123veselību un drošību.

124Iepriekš spēkā bijušās tiesību normas, proti, Ministru

125kabineta 2012. gada 31. jūlija noteikumu Nr. 533 "Noteikumi

126par pirmsskolas izglītības vadlīnijām" (turpmāk - noteikumi

127Nr. 533) 2. un 4. pielikums attiecībā uz latviešu valodas apguvi

128un lietojumu sasaucoties ar noteikumu Nr. 716 saturu un

129apstrīdētajām normām. Likumdevējs pirmsskolas izglītības

130vadlīniju izstrādei un attiecīgo izglītības programmu paraugu

131izstrādei esot pilnvarojis Ministru kabinetu, bet vadlīniju

132galveno saturu noteicis ar Vispārējās izglītības likuma

13315.1 pantu.

134Arī noteikumu Nr. 716 projekta iesniegšanas, izskatīšanas,

135virzības un saskaņošanas kārtība bijusi atbilstoša noteikumos Nr.

136300 izvirzītajām prasībām. Neesot bijusi nepieciešama ne

137noteikumu Nr. 716 projekta izskatīšana Ministru kabineta

138komitejā, ne saskaņošana ar UNESCO Latvijas Nacionālo

139komisiju.

140Pēc Ministru kabineta ieskata, nav pamatots Pieteikuma

141iesniedzēju viedoklis par apstrīdēto normu patvaļīgu piemērošanu.

142Apstrīdētās normas neuzliekot pienākumu nodalīt, cik lielā

143procentuālajā apmērā vai cik stundu dienā latviešu valoda tiek

144apgūta vai lietota mācību satura apguvei. Tas esot atkarīgs no

145bērna spējām un vecuma. Latviešu valodu pirmsskolā bērns apgūstot

146bilingvāli, integrēti kopējā mācību procesā. Latviešu valoda kā

147galvenā ikdienas saziņas valoda tiekot lietota no piecu gadu

148vecuma. Ņemot vērā to, ka pirmsskolas izglītībai ir jānodrošina

149bērnam iespēja sagatavoties pamatizglītības ieguvei, kā arī to,

150ka bērnam no piecu gadu vecuma pirmsskolas izglītības programmas

151apguve ir obligāta, par tiesisku un pamatotu esot uzskatāma arī

152prasība, ka bērniem no piecu gadu vecuma rotaļnodarbībā galvenais

153saziņas līdzeklis ir latviešu valoda. Tādējādi tikšot nodrošināta

154pilnvērtīga turpmākā pamatizglītības ieguve attiecīgajā

155izglītības programmā. Ministru kabinetam neesot tiesiska pamata

156uzskatīt, ka, plānojot un vadot mācību satura apguvi mācību

157jomās, skolotājs (pedagogs), kurš ar savu darbu ik dienu ietekmē

158izglītojamā dzīvi, varētu patvaļīgi vai pat ļaunprātīgi izmantot

159mācību programmā norādītos ieteikumus.

160Mazākumtautību pārstāvjiem esot nodrošināta iespēja izteikt

161savu viedokli un priekšlikumus gan pēc noteikumu Nr. 716 projekta

162ievietošanas Ministru kabineta tīmekļvietnē, gan pirmsskolas

163izglītības vadlīniju un izglītības programmu paraugu saskaņošanas

164gaitā. Noteikumu Nr. 716 izstrādes procesā esot iesaistījušies

165dažādi sabiedrības pārstāvji.

166Ministru kabinets uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst

167Satversmes 91. pantā ietvertajam vienlīdzības principam un

168diskriminācijas aizliegumam. Latvijā izglītojamie, kuru dzimtā

169valoda ir nevis valsts valoda, bet kāda cita valoda, neatrodoties

170salīdzināmos apstākļos ar izglītojamiem, kuru dzimtā valoda ir

171valsts valoda.

172Mazākumtautību pirmsskolas izglītības programma esot

173izstrādāta, pamatojoties uz pirmsskolas izglītības programmu un

174tai pievienojot ar mazākumtautības valodas, kultūras, tradīciju

175apguvi saistītu saturu. Līdz ar to neesot pamatots Pieteikuma

176iesniedzēju apgalvojums, ka apstrīdētās normas radot atšķirīgu

177attieksmi pret tā saukto pirmsskolas latviešu izglītības

178programmu un pirmsskolas mazākumtautību izglītības programmu.

179Apstrīdētās normas attiecoties tikai uz pirmsskolas

180mazākumtautību izglītības programmu un esot saistošas tikai tām

181izglītības iestādēm, kuras īsteno šādu programmu.

182Ar noteikumiem Nr. 716 izglītības programmu paraugi esot

183noteikti divām personu grupām, tas ir, mazākumtautību

184izglītojamiem un mazākumtautību izglītojamiem ar īpašām

185vajadzībām, kuriem paredzēta speciālās izglītības programma.

186Apstrīdētās normas, kas attiecas uz katru no šīm grupām, esot

187identiskas, un tādējādi neesot pieļauta atšķirīga attieksme pret

188izglītojamiem. Abu programmu mērķis esot veicināt bērna vispusīgu

189attīstību un veselības nostiprināšanu, sekmēt etniskās kultūras

190apguvi un sagatavošanos pamatizglītības ieguvei. Neesot tiesiska

191pamata noteikt atšķirīgu attieksmi pret minētajām izglītojamo

192grupām. Lai ņemtu vērā dažādību un veicinātu bērna ar īpašām

193vajadzībām sekmīgu iekļaušanos izglītības sistēmā, bērnam ar

194īpašām vajadzībām tiekot nodrošināts atbalsts izglītības

195iegūšanas procesā, lai atbilstoši bērna spējām, attīstības

196līmenim un veselības stāvoklim tiktu sasniegts pirmsskolas

197izglītības programmas mērķis - veicināta bērna vispusīga

198attīstība un veselības nostiprināšana, kā arī sagatavošanās

199pamatizglītības apguvei.

200Pēc Ministru kabineta ieskata, apstrīdētās normas atbilst

201Satversmes 114. pantam.

202Izglītības likums un uz tā pamata izdotie noteikumi Nr. 716

203nodrošinot iespējas apgūt mazākumtautības valodu, kā arī saglabāt

204mazākumtautības kultūru un identitāti, bet vienlaikus radot

205mazākumtautībai piederošiem izglītojamiem vienlīdzīgas iespējas

206veidoties par pilnvērtīgiem Latvijas sabiedrības locekļiem.

207Ne Satversme, ne Latvijai saistošie starptautiskie dokumenti

208mazākumtautību tiesību aizsardzības jomā neuzliekot valstij

209pienākumu garantēt, ka mazākumtautības valodai izglītības sistēmā

210un dažādās izglītības programmās ir tāds pats statuss un

211lietojuma apjoms kā valsts valodai. Valsts valoda un

212mazākumtautības valoda neesot salīdzināmas ne pēc sava statusa,

213ne funkcijām Latvijas demokrātiskajā sabiedrībā.

214Mazākumtautības valodas aizsardzībai izglītības sistēmā esot

215noteikti mērķi, un tie esot cieši saistīti ar vispārējiem

216mazākumtautības tiesību aizsardzības mērķiem. Mazākumtautības

217valodai esot jānodrošina tas, lai pie mazākumtautības piederošs

218izglītojamais apgūtu savu dzimto valodu un etnisko kultūru.

219Vienlaikus izglītības sākumposmā vajagot radīt apstākļus

220pakāpeniskai valsts valodas lietojuma paplašināšanai izglītības

221sistēmā tādā veidā, lai pēc iespējas mazāka būtu negatīvā ietekme

222uz izglītības kvalitāti. Tomēr Satversmes 112. pants ne

223atsevišķi, ne kopsakarā ar Satversmes 91. pantu vai 114. pantu

224neparedzot pienākumu nodrošināt vienādas iespējas mācīties

225dzimtajā valodā izglītojamam, kura dzimtā valoda ir valsts

226valoda, un izglītojamam, kura dzimtā valoda ir mazākumtautības

227valoda. Attiecībā uz mazākumtautību viens no būtiskākajiem

228izglītības mērķiem esot valsts valodas apguve funkcionālā līmenī,

229lai izglītojamais spētu pilnvērtīgi piedalīties Latvijas

230demokrātiskajos procesos un turpināt izglītību secīgi katrā

231nākamajā izglītības pakāpē. Tādējādi Satversme zināmā mērā pat

232prasot vienādu attieksmi pret pienācīgu valsts valodas apguvi un

233izmantošanu mācību procesā.

234Apstrīdētās normas neliedzot mazākumtautībai piederošam bērnam

235nedz lietot un attīstīt savu dzimto valodu, nedz arī apgūt un

236praktizēt savu kultūru. Izglītības sistēma kopumā, īpaši

237izglītības sākumposmā, nodrošinot bērnam pietiekamas iespējas

238apgūt gan dzimto valodu, gan valsts valodu. Mācot bērnam valsts

239valodu, viņam tiekot dota iespēja uzsākt valodu apguvi pietiekami

240agrā vecumā.

241Latvija, lai panāktu latviešu valodas kā Latvijā vienīgās

242valsts valodas kvalitatīvu apguvi izglītības iestādēs, esot

243izvēlējusies samērīgu periodu pārejai uz mācībām latviešu valodā.

244Mazākumtautību izglītības reforma īstenota pakāpeniski, no 1996.

245gada līdz 2019. gadam, tas ir, 23 gadu garumā. Tas, ka tiek

246turpinātas izglītības reformas attiecībā uz valsts valodas apguvi

247un lietojuma sekmēšanu pirmsskolas izglītības pakāpē, esot

248loģisks un tiesiski pareizs Latvijas izglītības sistēmas

249risinājums. Papildus latviskajām vērtībām tiekot respektēta

250Latvijas sabiedrības kulturālā daudzveidība un no šīs

251daudzveidības izrietošā bagātība. Ar apstrīdētajām normām

252mazākumtautībai netiekot liegtas iespējas apgūt un lietot savu

253valodu, veidot savus etniskos un kultūras centrus, kā arī

254privātās nedēļas nogales skolas.

255Ministru kabinets norāda, ka izglītības iestādēm, uz kurām

256attiecas grozījumi saistībā ar latviešu valodas lietojumu

257izglītības obligātā satura apguvē, tika dots samērīgs pārejas

258periods - viens gads - izglītības programmu pārskatīšanai un

259aktualizēšanai. Turklāt Izglītības un zinātnes ministrija,

260īstenojot izglītības reformu, esot pakāpeniski un pastāvīgi

261stiprinājusi ikvienam izglītojamam pieejamu vienotu izglītības

262sistēmu un valsts valodas lietojumu izglītības iestādēs, ņemot

263vērā izglītojamo un viņu vecāku pielāgošanās iespējas, kā arī

264nodrošinājusi nepieciešamos atbalsta pasākumus.

265Ar jaunajām valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un

266standartiem valsts nodrošinot visiem Latvijas iedzīvotājiem, it

267īpaši bērniem, vienādas iespējas apgūt latviešu valodu, iegūt

268izglītību valsts valodā, taču nekādā veidā neliedzot iespējas

269saglabāt un attīstīt mazākumtautības valodu, etnisko un kultūras

270savdabību. Atbilstoši pirmsskolas bērna vecumam pirmsskolas

271izglītības obligātais saturs tiekot apgūts integrētā mācību

272procesā, izmantojot bilingvālo pieeju un lietojot latviešu valodu

273ikdienas saziņā. Pirmsskolas izglītības nobeigumā izglītojamais

274sasniedzot noteiktus rezultātus, kas nodrošinot sagatavotību

275obligātās pamatizglītības ieguvei.

276Ņemot vērā minēto, esot jāatzīst, ka atbilstoši izglītības

277politikai tiek respektēta mazākumtautību valodu apguve un

278lietošana pirmsskolas izglītības iestādēs un izglītības obligātā

279izglītības satura apguvē, tādējādi nodrošinot visiem

280izglītojamiem vienādas iespējas apgūt latviešu valodu - vienīgo

281valsts valodu Latvijā - un iegūt izglītību latviešu valodā.