3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Ministru kabinets - atbildes rakstā norāda, ka tiesvedība

daļā par apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 112. panta

pirmajam teikumam būtu izbeidzama, bet pārējā daļā apstrīdētās

normas atbilstot Satversmes 64. pantam, 91. pantam un 114.

pantam.

Valsts esot izveidojusi vienotu izglītības sistēmu, tajā

iedzīvinot principu, ka izglītība tiek iegūta valsts valodā,

atbalstot mazākumtautības etniskās un kultūras identitātes

saglabāšanu un dzimtās valodas apguvi. Apstrīdētās normas

neskarot tiesības uz izglītību, un Pieteikuma iesniedzēju

norādītais šo tiesību ierobežojums neesot konstatējams.

Valstij esot ne tikai tiesības, bet arī pienākums nodrošināt

bērnam pieejamu kvalitatīvu izglītību. Izglītošana esot vērsta ne

tikai uz to, lai izglītojamais apgūtu konkrētas zināšanas un

prasmes, bet arī uz to, lai ieaudzinātu bērnā cieņu pret savu

kultūras identitāti un valodu, sekmētu to attīstību un tādējādi

arī paša bērna identitātes un personības attīstību. Taču ne mazāk

svarīgs izglītošanas mērķis esot sagatavot bērnu apzinīgai dzīvei

brīvā sabiedrībā. Tas neesot iespējams bez pietiekamas valsts

valodas prasmes. Mazākumtautībai piederoša izglītojamā

pirmsskolas izglītības uzdevums esot likt pamatu caurviju

prasmēm, kuras turpmāk lietojamas daudzveidīgās cilvēka darbības

jomās, kā arī sekmēt latviešu valodas apguvi integrētā mācību

procesā, izmantojot bilingvālo pieeju. Pirmsskolā pedagogs

veicinot izglītojamo vecumposmam atbilstošu ieradumu

veidošanos.

Latvijas izglītības sistēmas mērķis esot nostiprināt

Izglītības likuma 2. panta pirmajā teikumā noteikto: nodrošināt

katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un

fizisko potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu

personību, demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli.

Satversmes 112. pants nosakot valsts pienākumu nodrošināt

ikvienam izglītojamam pieeju izglītībai valsts valodā, lai

sekmētu izglītības sistēmas mērķu sasniegšanu. Noteikumu Nr. 716

2. un 4. pielikums nodrošinot mazākumtautībai piederošam

izglītojamam pieeju izglītībai, lai sasniegtu izglītības mērķi

pirmsskolas posmā.

Ministru kabinets atsaucas uz Vispārējās izglītības likuma 20.

panta pirmās daļas 6. punktu, kurā noteikts, ka pirmsskolas

izglītības programma nodrošina izglītojamā sagatavošanu

pamatizglītības ieguvei, aptverot valsts valodas lietošanas

pamatiemaņu apguvi. Līdz ar to pirmsskolas izglītības iestādēm

esot pienākums mazākumtautību izglītības programmas saturu veidot

tā, lai izglītojamais, beidzot pirmsskolas izglītības iestādi un

turpinot mācības pamatizglītības pakāpē, spētu mācību saturu

apgūt valsts valodā ne mazāk kā 50 procentu apmērā no kopējās

mācību stundu slodzes mācību gadā.

Izglītības un zinātnes ministrija, īstenojot izglītības

reformu, esot pakāpeniski un pastāvīgi nodrošinājusi pedagogiem

nepieciešamo atbalsta pasākumu kopumu. Kopš 1999. gada pedagogiem

esot nepieciešama valsts valodas prasme augstākajā līmenī. Kopš

2013. gada valsts valodu augstākajā līmenī vajagot prast arī

pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem (pedagoga palīgiem).

Latviešu valodas aģentūra kopš 1996. gada nodrošinot bezmaksas

latviešu valodas prasmes pilnveides kursus profesionālo pienākumu

veikšanai pedagogiem, kuri strādā mazākumtautību skolās un

pirmsskolas izglītības iestādēs. Kopš 2015. gada kursu

piedāvājums esot pilnveidots. Kopš 2018. gada tiekot realizēts

projekts "Kompetenču pieeja mācību saturā", kas

piedāvājot kompleksu atbalstu pedagogiem un nodrošinot latviešu

valodas prasmes pilnveidi un profesionālās kompetences pilnveidi

darbam lingvistiski neviendabīgā vidē.

Arī mācību līdzekļi mazākumtautības skolēniem tiekot veidoti

kopš 1996. gada. Esot pieejami arī elektroniskie mācību

materiāli. Pirmsskolas vecuma bērnam esot pieejami materiāli

tīmekļvietnē - portālā "Māci un mācies latviešu

valodu". Tāpat Latviešu valodas aģentūra sistemātiski

izstrādājot metodiskos līdzekļus skolotājiem. Attiecībā uz

pirmsskolu esot izdoti trīs didaktisko materiālu komplekti, kas

izmantojami bērna runāšanas un klausīšanās, kā arī lasīšanas

prasmes attīstīšanai.

Vecākiem neesot liegtas vai ierobežotas tiesības aktīvi

piedalīties izglītības iestāžu darbā un attīstīšanā, piedaloties

arī mazākumtautību izglītības programmas īstenošanā. Piemēram,

vecākiem atbilstoši Izglītības likuma 31. panta otrajai daļai

esot tiesības piedalīties izglītības iestādes padomes darbā.

Turklāt ar noteikumu Nr. 716 11.7. apakšpunktu tiekot stiprināta

vecāku loma mācīšanās procesā.

Pēc Ministru kabineta ieskata, apstrīdētās normas atbilst

Satversmes 64. pantam. Apstrīdētās normas esot pieņemtas,

ievērojot normatīvajos aktos paredzēto kārtību, tās esot

izsludinātas un publiski pieejamas atbilstoši normatīvo aktu

prasībām, un tās esot pietiekami skaidri formulētas, lai persona

varētu izprast no tām izrietošo tiesību un pienākumu saturu un

paredzēt to piemērošanas sekas.

Apstrīdētās normas neesot pieņemtas, pārkāpjot likumdevēja

piešķirto pilnvarojumu. Izstrādājot pirmsskolas izglītības

vadlīnijas un izglītības programmu paraugus, vajadzējis

nodrošināt to, lai noteikumi Nr. 716 atbilstu gan Izglītības

likuma 2. pantā noteiktajam šā likuma mērķim, gan Satversmē

garantētajām pamattiesībām, tostarp tām, kas attiecas uz latviešu

valodas un kultūras pastāvēšanu. Likumdevēja gribai un

noteikumiem Nr. 716 vajadzējis saskanēt ar augstāka juridiska

spēka normām, tas ir, ar Satversmes ievadā noteikto latviešu

valodas pastāvēšanas garantiju, Satversmes 4. pantu, kā arī

mazākumtautības tiesībām saglabāt un attīstīt savu valodu,

etnisko un kultūras savdabību.

Izglītības likuma 14. panta 18.1 punktā Ministru

kabinetam noteikto pilnvarojumu nevarot skatīt atrauti no citām

izglītību regulējošām tiesību normām. Noteikumos Nr. 716

vajadzējis iekļaut Izglītības likumā noteiktās prasības attiecībā

uz latviešu valodas lietojumu mazākumtautību izglītības

programmā. Regulējums, ko izdevis Ministru kabinets, esot

pamatots uz Izglītības likumu un vērsts uz to pašu mērķi, ko

likumdevējs vēlējies sasniegt, pieņemot šo likumu. Atbilstoši

Izglītības likuma struktūrai un šā likuma 14. pantam Ministru

kabinets esot pilnvarots noteikt prasības attiecībā uz latviešu

valodas apguves procesu visā pirmsskolas izglītības posmā.

Sistēmiski esot jāskata Izglītības likuma 14. panta

18.1 punkts (pilnvarojums Ministru kabinetam) un 33.

pants (izglītības programma) kopsakarā ar 9. panta pirmo daļu un

otrās daļas 2. punktu (izglītības ieguves valoda), 41. pantu

(mazākumtautību izglītības programmas) un pārejas noteikumu 68.

un 70. punktu. Ministru kabinets, izdodot apstrīdētās normas,

esot izpildījis tam ar Izglītības likuma pārejas noteikumu 68.

punktu noteikto uzdevumu pārskatīt valsts pirmsskolas izglītības

vadlīnijas sakarā ar jaunā mācību satura ieviešanu visās

vispārējās izglītības pakāpēs, tostarp arī pirmsskolas izglītībā.

Turklāt, risinot jebkuru ar izglītību saistītu jautājumu, esot

jāņem vērā saistītās citu nozaru tiesību normas, piemēram, no

Bērnu tiesību aizsardzības likuma izrietošās prasības par bērna

veselību un drošību.

Iepriekš spēkā bijušās tiesību normas, proti, Ministru

kabineta 2012. gada 31. jūlija noteikumu Nr. 533 "Noteikumi

par pirmsskolas izglītības vadlīnijām" (turpmāk - noteikumi

Nr. 533) 2. un 4. pielikums attiecībā uz latviešu valodas apguvi

un lietojumu sasaucoties ar noteikumu Nr. 716 saturu un

apstrīdētajām normām. Likumdevējs pirmsskolas izglītības

vadlīniju izstrādei un attiecīgo izglītības programmu paraugu

izstrādei esot pilnvarojis Ministru kabinetu, bet vadlīniju

galveno saturu noteicis ar Vispārējās izglītības likuma

15.1 pantu.

Arī noteikumu Nr. 716 projekta iesniegšanas, izskatīšanas,

virzības un saskaņošanas kārtība bijusi atbilstoša noteikumos Nr.

300 izvirzītajām prasībām. Neesot bijusi nepieciešama ne

noteikumu Nr. 716 projekta izskatīšana Ministru kabineta

komitejā, ne saskaņošana ar UNESCO Latvijas Nacionālo

komisiju.

Pēc Ministru kabineta ieskata, nav pamatots Pieteikuma

iesniedzēju viedoklis par apstrīdēto normu patvaļīgu piemērošanu.

Apstrīdētās normas neuzliekot pienākumu nodalīt, cik lielā

procentuālajā apmērā vai cik stundu dienā latviešu valoda tiek

apgūta vai lietota mācību satura apguvei. Tas esot atkarīgs no

bērna spējām un vecuma. Latviešu valodu pirmsskolā bērns apgūstot

bilingvāli, integrēti kopējā mācību procesā. Latviešu valoda kā

galvenā ikdienas saziņas valoda tiekot lietota no piecu gadu

vecuma. Ņemot vērā to, ka pirmsskolas izglītībai ir jānodrošina

bērnam iespēja sagatavoties pamatizglītības ieguvei, kā arī to,

ka bērnam no piecu gadu vecuma pirmsskolas izglītības programmas

apguve ir obligāta, par tiesisku un pamatotu esot uzskatāma arī

prasība, ka bērniem no piecu gadu vecuma rotaļnodarbībā galvenais

saziņas līdzeklis ir latviešu valoda. Tādējādi tikšot nodrošināta

pilnvērtīga turpmākā pamatizglītības ieguve attiecīgajā

izglītības programmā. Ministru kabinetam neesot tiesiska pamata

uzskatīt, ka, plānojot un vadot mācību satura apguvi mācību

jomās, skolotājs (pedagogs), kurš ar savu darbu ik dienu ietekmē

izglītojamā dzīvi, varētu patvaļīgi vai pat ļaunprātīgi izmantot

mācību programmā norādītos ieteikumus.

Mazākumtautību pārstāvjiem esot nodrošināta iespēja izteikt

savu viedokli un priekšlikumus gan pēc noteikumu Nr. 716 projekta

ievietošanas Ministru kabineta tīmekļvietnē, gan pirmsskolas

izglītības vadlīniju un izglītības programmu paraugu saskaņošanas

gaitā. Noteikumu Nr. 716 izstrādes procesā esot iesaistījušies

dažādi sabiedrības pārstāvji.

Ministru kabinets uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst

Satversmes 91. pantā ietvertajam vienlīdzības principam un

diskriminācijas aizliegumam. Latvijā izglītojamie, kuru dzimtā

valoda ir nevis valsts valoda, bet kāda cita valoda, neatrodoties

salīdzināmos apstākļos ar izglītojamiem, kuru dzimtā valoda ir

valsts valoda.

Mazākumtautību pirmsskolas izglītības programma esot

izstrādāta, pamatojoties uz pirmsskolas izglītības programmu un

tai pievienojot ar mazākumtautības valodas, kultūras, tradīciju

apguvi saistītu saturu. Līdz ar to neesot pamatots Pieteikuma

iesniedzēju apgalvojums, ka apstrīdētās normas radot atšķirīgu

attieksmi pret tā saukto pirmsskolas latviešu izglītības

programmu un pirmsskolas mazākumtautību izglītības programmu.

Apstrīdētās normas attiecoties tikai uz pirmsskolas

mazākumtautību izglītības programmu un esot saistošas tikai tām

izglītības iestādēm, kuras īsteno šādu programmu.

Ar noteikumiem Nr. 716 izglītības programmu paraugi esot

noteikti divām personu grupām, tas ir, mazākumtautību

izglītojamiem un mazākumtautību izglītojamiem ar īpašām

vajadzībām, kuriem paredzēta speciālās izglītības programma.

Apstrīdētās normas, kas attiecas uz katru no šīm grupām, esot

identiskas, un tādējādi neesot pieļauta atšķirīga attieksme pret

izglītojamiem. Abu programmu mērķis esot veicināt bērna vispusīgu

attīstību un veselības nostiprināšanu, sekmēt etniskās kultūras

apguvi un sagatavošanos pamatizglītības ieguvei. Neesot tiesiska

pamata noteikt atšķirīgu attieksmi pret minētajām izglītojamo

grupām. Lai ņemtu vērā dažādību un veicinātu bērna ar īpašām

vajadzībām sekmīgu iekļaušanos izglītības sistēmā, bērnam ar

īpašām vajadzībām tiekot nodrošināts atbalsts izglītības

iegūšanas procesā, lai atbilstoši bērna spējām, attīstības

līmenim un veselības stāvoklim tiktu sasniegts pirmsskolas

izglītības programmas mērķis - veicināta bērna vispusīga

attīstība un veselības nostiprināšana, kā arī sagatavošanās

pamatizglītības apguvei.

Pēc Ministru kabineta ieskata, apstrīdētās normas atbilst

Satversmes 114. pantam.

Izglītības likums un uz tā pamata izdotie noteikumi Nr. 716

nodrošinot iespējas apgūt mazākumtautības valodu, kā arī saglabāt

mazākumtautības kultūru un identitāti, bet vienlaikus radot

mazākumtautībai piederošiem izglītojamiem vienlīdzīgas iespējas

veidoties par pilnvērtīgiem Latvijas sabiedrības locekļiem.

Ne Satversme, ne Latvijai saistošie starptautiskie dokumenti

mazākumtautību tiesību aizsardzības jomā neuzliekot valstij

pienākumu garantēt, ka mazākumtautības valodai izglītības sistēmā

un dažādās izglītības programmās ir tāds pats statuss un

lietojuma apjoms kā valsts valodai. Valsts valoda un

mazākumtautības valoda neesot salīdzināmas ne pēc sava statusa,

ne funkcijām Latvijas demokrātiskajā sabiedrībā.

Mazākumtautības valodas aizsardzībai izglītības sistēmā esot

noteikti mērķi, un tie esot cieši saistīti ar vispārējiem

mazākumtautības tiesību aizsardzības mērķiem. Mazākumtautības

valodai esot jānodrošina tas, lai pie mazākumtautības piederošs

izglītojamais apgūtu savu dzimto valodu un etnisko kultūru.

Vienlaikus izglītības sākumposmā vajagot radīt apstākļus

pakāpeniskai valsts valodas lietojuma paplašināšanai izglītības

sistēmā tādā veidā, lai pēc iespējas mazāka būtu negatīvā ietekme

uz izglītības kvalitāti. Tomēr Satversmes 112. pants ne

atsevišķi, ne kopsakarā ar Satversmes 91. pantu vai 114. pantu

neparedzot pienākumu nodrošināt vienādas iespējas mācīties

dzimtajā valodā izglītojamam, kura dzimtā valoda ir valsts

valoda, un izglītojamam, kura dzimtā valoda ir mazākumtautības

valoda. Attiecībā uz mazākumtautību viens no būtiskākajiem

izglītības mērķiem esot valsts valodas apguve funkcionālā līmenī,

lai izglītojamais spētu pilnvērtīgi piedalīties Latvijas

demokrātiskajos procesos un turpināt izglītību secīgi katrā

nākamajā izglītības pakāpē. Tādējādi Satversme zināmā mērā pat

prasot vienādu attieksmi pret pienācīgu valsts valodas apguvi un

izmantošanu mācību procesā.

Apstrīdētās normas neliedzot mazākumtautībai piederošam bērnam

nedz lietot un attīstīt savu dzimto valodu, nedz arī apgūt un

praktizēt savu kultūru. Izglītības sistēma kopumā, īpaši

izglītības sākumposmā, nodrošinot bērnam pietiekamas iespējas

apgūt gan dzimto valodu, gan valsts valodu. Mācot bērnam valsts

valodu, viņam tiekot dota iespēja uzsākt valodu apguvi pietiekami

agrā vecumā.

Latvija, lai panāktu latviešu valodas kā Latvijā vienīgās

valsts valodas kvalitatīvu apguvi izglītības iestādēs, esot

izvēlējusies samērīgu periodu pārejai uz mācībām latviešu valodā.

Mazākumtautību izglītības reforma īstenota pakāpeniski, no 1996.

gada līdz 2019. gadam, tas ir, 23 gadu garumā. Tas, ka tiek

turpinātas izglītības reformas attiecībā uz valsts valodas apguvi

un lietojuma sekmēšanu pirmsskolas izglītības pakāpē, esot

loģisks un tiesiski pareizs Latvijas izglītības sistēmas

risinājums. Papildus latviskajām vērtībām tiekot respektēta

Latvijas sabiedrības kulturālā daudzveidība un no šīs

daudzveidības izrietošā bagātība. Ar apstrīdētajām normām

mazākumtautībai netiekot liegtas iespējas apgūt un lietot savu

valodu, veidot savus etniskos un kultūras centrus, kā arī

privātās nedēļas nogales skolas.

Ministru kabinets norāda, ka izglītības iestādēm, uz kurām

attiecas grozījumi saistībā ar latviešu valodas lietojumu

izglītības obligātā satura apguvē, tika dots samērīgs pārejas

periods - viens gads - izglītības programmu pārskatīšanai un

aktualizēšanai. Turklāt Izglītības un zinātnes ministrija,

īstenojot izglītības reformu, esot pakāpeniski un pastāvīgi

stiprinājusi ikvienam izglītojamam pieejamu vienotu izglītības

sistēmu un valsts valodas lietojumu izglītības iestādēs, ņemot

vērā izglītojamo un viņu vecāku pielāgošanās iespējas, kā arī

nodrošinājusi nepieciešamos atbalsta pasākumus.

Ar jaunajām valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un

standartiem valsts nodrošinot visiem Latvijas iedzīvotājiem, it

īpaši bērniem, vienādas iespējas apgūt latviešu valodu, iegūt

izglītību valsts valodā, taču nekādā veidā neliedzot iespējas

saglabāt un attīstīt mazākumtautības valodu, etnisko un kultūras

savdabību. Atbilstoši pirmsskolas bērna vecumam pirmsskolas

izglītības obligātais saturs tiekot apgūts integrētā mācību

procesā, izmantojot bilingvālo pieeju un lietojot latviešu valodu

ikdienas saziņā. Pirmsskolas izglītības nobeigumā izglītojamais

sasniedzot noteiktus rezultātus, kas nodrošinot sagatavotību

obligātās pamatizglītības ieguvei.

Ņemot vērā minēto, esot jāatzīst, ka atbilstoši izglītības

politikai tiek respektēta mazākumtautību valodu apguve un

lietošana pirmsskolas izglītības iestādēs un izglītības obligātā

izglītības satura apguvē, tādējādi nodrošinot visiem

izglītojamiem vienādas iespējas apgūt latviešu valodu - vienīgo

valsts valodu Latvijā - un iegūt izglītību latviešu valodā.