24. pants

Nākamais solis, lai noskaidrotu, vai apstrīdētās

normas atbilst Satversmes 91. pantam, ir vērtējums par to, vai

vienādā attieksme ir noteikta ar normatīvajos aktos paredzētā

kārtībā pieņemtu tiesību normu.

Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata apstrīdētās normas ir

pieņemtas, pārkāpjot Saeimas piešķirto pilnvarojumu un

normatīvajos aktos paredzēto kārtību, kā arī neuzklausot

mazākumtautību pārstāvjus. Tādējādi esot pārkāpts Satversmes 64.

pants. Savukārt Ministru kabinets norāda, ka likumdevējs to

pilnvarojis pieņemt apstrīdētās normas, tas esot ievērojis

normatīvajos aktos noteikto kārtību, kas attiecas uz Ministru

kabineta noteikumu pieņemšanu, kā arī esot bijusi nodrošināta

mazākumtautību pārstāvju viedokļu uzklausīšana.

Satversmes tiesa, skatot lietas par tiesību normu atbilstību

Satversmes 64. pantam un Satversmes VIII nodaļā ietvertām

tiesībām, šo normu atbilstību Satversmes 64. pantam ir vērtējusi,

pārbaudot, vai apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību

ierobežojums ir noteikts ar likumu (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2008. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2008‑09‑0106

6. punktu). Tā kā Satversmes tiesai ir jānoskaidro, vai

apstrīdētajās normās ietvertā vienādā attieksme ir noteikta ar

normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu, tai

jāizvērtē apstrīdēto normu atbilstība Satversmes 64. pantam.

Vienāda attieksme var tikt noteikta saskaņā ar likumu. Vārds

"likums" aptver ne tikai Saeimas pieņemtus likumus, bet

arī citus vispārsaistošus (ārējos) normatīvos aktus (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta

sprieduma lietā Nr. 2015-11-03 20. punktu). Saskaņā ar

Satversmes 64. pantu likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī

tautai Satversmē paredzētajā kārtībā un apjomā. Izpildu varai -

Ministru kabinetam - ir tiesības izdot tiesību normas tikai

likumā noteiktos gadījumos, likuma ietvaros, un tās nedrīkst būt

pretrunā ar Satversmi un citiem likumiem. Tas izriet no

tiesiskuma un varas dalīšanas principiem, kas ir jebkuras

demokrātiskas tiesiskas valsts pastāvēšanas pamats (sk.

Satversmes tiesas 2018. gada 12. decembra sprieduma lietā Nr.

2018-06-0103 18. punktu).

Tādējādi, vērtējot Ministru kabineta noteikumu atbilstību

Satversmes 64. pantam un 91. pantam, ir jāizvērtē šo noteikumu

atbilstība vairākiem nosacījumiem.

Pirmkārt, Ministru kabinetam noteikumu izdošanai ir

nepieciešams īpašs likumdevēja pilnvarojums, kas ietverts likuma

normā. Pilnvarojumā jābūt formulētiem noteikumu galvenajiem

virzieniem.

Otrkārt, ņemot vērā to, ka Ministru kabinets noteikumus izdod,

lai veicinātu likuma īstenošanu, tajos nedrīkst ietvert tādas

normas, kas nav uzskatāmas par palīglīdzekļiem likuma normas

īstenošanai.

Treškārt, Ministru kabinets noteikumus var izdot tikai likumā

noteiktajos gadījumos, likuma ietvaros, un šie noteikumi nedrīkst

būt pretrunā ar Satversmi un citiem likumiem.

Ceturtkārt, Ministru kabineta noteikumiem jābūt publicētiem un

pietiekami skaidri formulētiem, lai tajos ietverto normu adresāts

varētu izprast savas tiesības un pienākumus (sal. sk.

Satversmes tiesas 2005. gada 21. novembra sprieduma lietā Nr.

2005-03-0306 9. punktu).

Ikvienai vienādai vai atšķirīgai attieksmei ir jābūt noteiktai

tādā tiesību normu jaunrades procesā, kas atbilst labas

likumdošanas principam (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2020.

gada 20. marta sprieduma lietā Nr. 2019‑10‑0103 32. punktu).

Saeimai un tautai Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros pieder

likumdošanas tiesības, taču Ministru kabinetam ir būtiska loma

likumdošanas procesā un tādēļ arī Ministru kabinetam ir jāievēro

prasības, kas izriet no labas likumdošanas principa. Labas

likumdošanas princips attiecināms uz ikviena normatīvā akta

sagatavošanas un pieņemšanas procesu, tostarp arī uz Ministru

kabineta normatīvo aktu pieņemšanas procesu.

24.1. Satversmes tiesa ir atzinusi: lai izvērtētu

izpildvaras izdoto normu atbilstību Satversmes 64. pantam,

jāizvērtē, vai ir ievērota pilnvarošanas kārtība, proti,

jānoskaidro pilnvarojošo normu saturs un mērķis, bet pēc tam

jāpārbauda, vai Ministru kabinets, izdodot attiecīgās normas, ir

ievērojis tam likumā noteiktā pilnvarojuma robežas (sk.

Satversmes tiesas 2020. gada 20. marta sprieduma lietā Nr.

2019-10-0103 32.3. punktu).

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka Ministru kabinetam nav

bijis atbilstoša Saeimas piešķirta pilnvarojuma, proti,

Izglītības likuma 14. panta 18.1 punktā noteiktais

pilnvarojums esot pārsniegts. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka

likumdevējs vēlējies pats noregulēt jautājumu par valsts valodas

lietojumu izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību

izglītības programmu, un šā viedokļa pamatošanai atsaucas uz

Izglītības likuma 41. panta 1.1 un 1.2

daļu.

Tiesību normai, ar kuru likumdevējs pilnvaro Ministru kabinetu

noregulēt Satversmē noteikto personas pamattiesību īstenošanas

kārtību vai ierobežojumus šo tiesību īstenošanai, ir jābūt

skaidrai un precīzai (sk. Satversmes tiesas 2005. gada

21. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-03-0306 10.

punktu).

Ministru kabinets apstrīdētās normas pieņēmis, pamatojoties uz

Izglītības likuma 14. panta 18.1 punktu, kas paredz,

ka Ministru kabinets nosaka valsts pirmsskolas izglītības

vadlīnijas, kurās ietverti šo vadlīniju prasībām atbilstoši

izglītības programmu paraugi.

Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1.

punkts noteic: "Ministru kabinets var izdot ārējus

normatīvos aktus, ja likums Ministru kabinetu tam īpaši

pilnvarojis. Pilnvarojumā norāda tā galvenos satura

virzienus."

Savukārt ar likumdevēja doto pilnvarojumu jāsaprot ne tikai

viena konkrēta, lakoniska tiesību norma, bet paša likuma būtība

un mērķi. Tādēļ likumdevēja dotā pilnvarojuma saturs ir

noskaidrojams, sistēmiski vērtējot visu normatīvo aktu, bet, ja

nepieciešams, arī attiecīgās jomas vai dažkārt pat citu, ar to

saistīto jomu regulējumu kopumā (sk. Satversmes tiesas

2018. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-33-03 14.

punktu).

Ņemot vērā minēto, nepieciešams noskaidrot, vai no Izglītības

likuma vai izglītības jomu regulējošu normatīvo aktu kopuma

izriet pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt vadlīnijas

attiecībā uz latviešu valodas lietojumu pirmsskolas izglītības

iestādēs, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmu.

Ministru kabinets atbildes rakstā norāda, ka Izglītības likumā

ietvertais regulējums jāskata sistēmiski. Arī Saeima norāda, ka

ar likumdevēja doto pilnvarojumu jāsaprot ne tikai viena

konkrēta, lakoniska tiesību norma, bet paša likuma būtība un

mērķi.

Šā sprieduma 14.2. punktā Satversmes tiesa jau konstatēja, ka

noteikumu Nr. 716 pieņemšana bija viens no pasākumiem, kas tika

veikti, lai ieviestu jauno, kompetenču pieejā balstīto mācību

saturu pirmsskolas izglītībā. Šīs izglītības reformas ietvaros

2018. gada 22. martā tika pieņemti grozījumi Izglītības likumā un

2018. gada 21. jūnijā - grozījumi Vispārējās izglītības

likumā.

No 2018. gada 21. jūnija Vispārējās izglītības likuma

grozījumu izstrādes materiāliem secināms, ka deputāti ir

apsprieduši un precizējuši jautājumu par to, kādā detalizācijas

pakāpē jābūt izstrādātam likumam, kā arī diskutējuši par

jautājumiem, kas nododami Ministru kabineta kompetencē. Saeimas

2018. gada 26. aprīļa sēdē deputāti norādīja, ka par vadlīnijām,

par standartiem, tostarp kompetencēm un konkrētām mācību jomām,

atbild Ministru kabinets (sk. 12. Saeimas 2018. gada 26.

aprīļa sēdes stenogrammu). Bijušais izglītības un zinātnes

ministrs K. Šadurskis Saeimas 2018. gada 7. jūnija sēdē norādīja,

ka Saeima devusi deleģējumu valdībai izstrādāt izglītības

standartus, tostarp noteikt konkrētu kārtību un risināt konkrētus

jautājumus, kas attiecas uz mācību jomām (sk. 12. Saeimas

2018. gada 7. jūnija sēdes stenogrammu).

Attiecībā uz pirmsskolas izglītības pakāpi Saeima, 2018. gada

22. martā grozot Izglītības likumu, ar tā pārejas noteikumu 68.

punktu uzlika Ministru kabinetam pienākumu pārskatīt Ministru

kabineta noteikumus, ar kuriem noteiktas valsts pirmsskolas

izglītības vadlīnijas.

Tādējādi likumdevējs ir uzdevis Ministru kabinetam saskaņot

pirmsskolas izglītības posmā lietojamo mācību metodi ar pārējos

vispārējās izglītības posmos lietojamām metodēm. Proti, Ministru

kabinetam uzlikts pienākums arī pirmsskolas izglītības posmā

ieviest jauno mācību metodi, kurā ietverts kompetencēs balstīts

mācību saturs. Vispārējās izglītības likuma 20. panta pirmās

daļas 6. punkts noteic, ka pirmsskolas izglītības programma

nodrošina izglītojamā sagatavošanu pamatizglītības ieguvei,

saturiski aptverot valsts valodas lietošanas pamatiemaņu apguvi.

Tādējādi viens no šīs metodes galvenajiem elementiem ir latviešu

valodas apguves nostiprināšana. Nepieciešamība kompetenču pieejā

balstītā mācību satura ietvaros precizēt plānotos rezultātus

latviešu valodas apguvē mazākumtautību izglītības programmā

uzsvērta arī noteikumu Nr. 716 anotācijā (sk. noteikumu

Nr. 716 projekta anotācijas I daļas 2. punktu).

Ministru kabinets, izpildot minēto uzdevumu, ir pieņēmis

noteikumus Nr. 716, tostarp apstrīdētās normas. Ar apstrīdētajām

normām ir noteikts, kā mācību saturā ietverama latviešu valoda.

Ar apstrīdētajām normām nostiprināta latviešu valodas centrālā

loma gan kompetenču pieejā balstītajā mācību saturā, gan visā

pirmsskolas izglītības sistēmā. No likumdevēja piešķirtā

pilnvarojuma neizriet, ka Ministru kabineta uzdevums būtu bijis

noteikumos Nr. 716 paredzēt noteiktu attiecību starp

mazākumtautības valodas un latviešu valodas lietojumu.

Vienlaikus Ministru kabinetam, izstrādājot regulējumu, jāņem

vērā, ka likumdevēja piešķirtais pilnvarojums īstenojams

Satversmes ietvaros; izskatāmajā gadījumā - ņemot vērā Satversmes

114. pantā ietvertās mazākumtautību tiesības. Šo jautājumu

Satversmes tiesa jau ir izvērtējusi šā sprieduma 18. punktā un

atzinusi, ka krievu mazākumtautībai piederošam bērnam līdztekus

latviešu valodas apguvei ir nodrošinātas iespējas apgūt arī savu

kultūru un dzimto valodu.

Saskaņā ar Izglītības likuma 41. panta pirmo daļu

mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu izstrādā

izglītības iestāde, izvēloties kādu no noteikumos Nr. 716

ietvertajiem izglītības programmu paraugiem. Atšķirībā no

pamatizglītības pakāpes uz pirmsskolas izglītības pakāpi nav

attiecinātas prasības par valodu lietojuma proporcijām. Taču tas,

ka likumdevējs izšķīries jautājumu par valsts valodas un

mazākumtautības valodas lietojuma proporcijām regulēt

pamatizglītības pakāpē, nenozīmē, ka likumdevējs nebūtu

noregulējis valodu lietojumu pirmsskolas izglītības pakāpē un ka

valodu lietojuma proporcijas noteikšana būtu labākā metode

attiecībā uz pirmsskolas izglītības pakāpi.

Likumdevējs izglītības reformas ietvaros noteicis, ka Latvijā

ieviešama jauna koncepcija, proti, kompetenču pieejā balstīts

mācību saturs. Tas aptver arī valsts valodas un citu valodu

apguves regulējumu tā, lai ikvienam izglītojamam, sākot jau no

pirmās izglītības sistēmas pakāpes, būtu radīti priekšnoteikumi

valsts valodas apgūšanai pienācīgā līmenī un priekšnoteikumi tam,

lai valsts valodas apguvei varētu tikt izmantotas visu secīgo

izglītības sistēmas pakāpju nodrošinātās iespējas. Ar

apstrīdētajām normām Ministru kabinets ir izpildījis tam

likumdevēja uzticēto uzdevumu pirmsskolas izglītības pakāpē,

saglabājot bilingvālo pieeju mācību un atpūtas procesā.

Ņemot vērā minēto, atzīstams, ka Ministru kabinets, pieņemot

apstrīdētās normas, ir rīkojies pilnvarojuma ietvaros un

atbilstoši Satversmei.

24.2. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka, pieņemot

apstrīdētās normas, nav ievērotas noteikumu Nr. 300 prasības,

proti, šo noteikumu 91.9.1 apakšpunktā uz 144. punktā

noteiktais.

24.2.1. Noteikumu Nr. 300 91.9.1 apakšpunkts

noteic, ka par izsludināto projektu atzinums (saskaņojums)

nepieciešams no UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas, ja projekts

attiecas uz Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām UNESCO

darbības jomā (izglītība, zinātne, kultūra, vide, informācija un

komunikācija, plašsaziņas līdzekļu darbības joma).

Latvija kļuva par UNESCO dalībvalsti 1991. gada 14. oktobrī.

UNESCO konstitūcijas 7. pants noteic, ka katra dalībvalsts veic

tās konkrētajiem apstākļiem atbilstošus pasākumus, lai šīs valsts

galvenās organizācijas, kuras ieinteresētas sadarboties ar UNESCO

izglītības, zinātnes un kultūras jautājumos, izveidotu nacionālo

komisiju, kas plaši pārstāvētu valdību un attiecīgās

organizācijas. UNESCO Nacionālo komisiju harta noteic nacionālo

komisiju darbības mērķi, uzdevumus un funkcijas. No šīs hartas 1.

panta izriet, ka UNESCO nacionālās komisijas sadarbojas ar

attiecīgās valsts valdību un citām institūcijām, iesaista

sabiedrības un valdības pārstāvjus UNESCO programmu izveidē un

īstenošanā. No hartas 2. panta izriet, ka katra dalībvalsts

nosaka nacionālās komisijas pienākumus, tostarp pienākumu

veicināt ciešu saikni starp valdību un iestādēm un citām

institūcijām jautājumos, kas saistīti ar izglītību, zinātni,

kultūru un informāciju (2. panta pirmās daļas "a"

apakšpunkts), kā arī pienākumu piedalīties nacionālajās

aktivitātēs, kas saistītas ar UNESCO programmām (2. panta pirmās

daļas "d" apakšpunkts). Taču tas, kā šie pienākumi

pildāmi vai kā nodrošināma UNESCO nacionālās komisijas iespēja

pildīt šos pienākumus, atstāts katras dalībvalsts kompetencē (4.

panta pirmā daļa).

Prasība saskaņot tiesību aktu, plānošanas dokumentu projektus

un citus Ministru kabinetā izskatāmos dokumentus ar UNESCO

Nacionālo komisiju ieviesta līdz ar Apvienoto Nāciju Izglītības,

zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas

likuma pieņemšanu 2010. gada 28. oktobrī. Šā likuma 3. panta

ceturtā daļa noteic, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ar

komisiju saskaņojami Ministru kabinetā izskatāmie dokumenti

UNESCO izglītības, zinātnes, kultūras, komunikāciju un

informācijas jomā. Attiecīgi 2011. gada 6. septembrī izdarīti

grozījumi noteikumos Nr. 300, papildinot šos noteikumus ar

91.9.1 apakšpunktu.

Tādējādi likumdevējs savas rīcības brīvības ietvaros ir

izvēlējies stiprināt UNESCO Nacionālās komisijas lomu Ministru

kabineta normatīvo aktu pieņemšanas procesā. Šāda Latvijas

iniciatīva atspoguļo Latvijas likumdošanas procesa tradīcijās

nostiprināto principu, ka nepieciešams apzināt visu to personu

viedokli un intereses, uz kurām attiecas un kuras var skart

konkrēts normatīvais akts.

Satversmes tiesa norāda, ka labas likumdošanas princips uzliek

Ministru kabinetam pienākumu saņemt atzinumu (saskaņojumu) no

UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas, ja projekts attiecas uz

Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām UNESCO darbības

jomā. Tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi arī to, ka ne katrs

tiesību akta pieņemšanas procedūras pārkāpums ir pietiekams

pamats tam, lai uzskatītu, ka pieņemtajam aktam nav juridiska

spēka. Lai procedūras pārkāpuma dēļ kādu aktu atzītu par spēkā

neesošu, jābūt pamatotām šaubām par to, ka gadījumā, ja procedūra

tiktu ievērota, Ministru kabinets nebūtu pieņēmis tādu pašu

lēmumu (sal. sk. Satversmes tiesas 1998. gada 13. jūlija

sprieduma lietā Nr. 03-04(98) secinājumu daļas 3. punktu).

Proti, tikai būtiska procesuāla pārkāpuma dēļ tiesību norma var

tikt uzskatīta par prettiesisku (sal. sk. Satversmes tiesas

2019. gada 7. jūnija sprieduma lietā Nr. 2018-15-01 13.2.

punktu).

Noteikumos Nr. 716 regulētie jautājumi neapšaubāmi attiecas uz

UNESCO darbības jomu - izglītību. Līdz ar to šo noteikumu

pieņemšanas procesā bija nepieciešams saņemt atzinumu

(saskaņojumu) no UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas. Ministru

kabinets atbildes rakstā nenoliedz, ka šī prasība netika

ievērota. Tādējādi Satversmes tiesa konstatē, ka apstrīdēto normu

pieņemšanas procesā nav ievērota Latvijas likumdevēja prasība

lūgt un saņemt UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas

saskaņojumu.

Tomēr Satversmes tiesa izskatāmajā lietā jau atzinusi, ka

Ministru kabinets ar apstrīdētajām normām ir nodrošinājis

mazākumtautībai piederoša izglītojamā tiesības uz izglītību, kā

arī tiesības uz krievu mazākumtautības identitātes un kultūras

saglabāšanu un attīstīšanu. Šos secinājumus Satversmes tiesa

izdarīja, citstarp analizējot Latvijai saistošās starptautiskās

cilvēktiesību normas un to piemērošanas praksi. Tādējādi

Satversmes tiesai nav pamata uzskatīt, ka gadījumā, ja pirms

noteikumu Nr. 716, tostarp apstrīdēto normu, pieņemšanas to

projekts tiktu saskaņots ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju,

Ministru kabinets būtu pieņēmis citādu lēmumu.

Līdz ar to Satversmes tiesa nesaskata labas likumdošanas

principa pārkāpumu šajā aspektā.

24.2.2. Saskaņā ar noteikumu Nr. 300 144. punktu

Ministru kabineta komitejā izskata: pirms izskatīšanas Ministru

kabineta sēdē - tādu plānošanas dokumenta projektu, par kuru nav

panākta vienošanās saskaņošanas procesā, un tādu informatīvā

ziņojuma projektu (šo noteikumu 59. punkts), par kuru nav panākta

vienošanās saskaņošanas procesā; tiesību akta projektu, par kuru

nav panākta vienošanās Valsts sekretāru sanāksmē, tiesību akta

projektu, kurš nav precizēts atbilstoši Valsts sekretāru sanāksmē

nolemtajam, plānošanas dokumenta, informatīvā ziņojuma un tiesību

akta projektu, par kuru Ministru kabineta sēdē ir izteikti

iebildumi vai ierosināti būtiski teksta precizējumi, tiesību akta

projektu, par kuru Valsts kancelejai, noformējot to izskatīšanai

Ministru kabineta sēdē, rodas būtiski juridiski vai redakcionāli

iebildumi; atkārtoti: komitejas sēdē atbalstītu plānošanas

dokumenta, informatīvā ziņojuma un tiesību akta projektu, kurš

nav precizēts atbilstoši komitejas sēdē nolemtajam, vai komitejas

sēdē neatbalstītu projektu, vai komitejas sēdē atbalstītu tiesību

akta projektu, kas satur tehniskos noteikumus, par kuriem Eiropas

Komisija ir izteikusi iebildumus, un kas ir attiecīgi

precizēts.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 6. marta noteikumiem

Nr. 171 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju

internetā" (spēkā līdz 2018. gada 28. septembrim) un

2009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 970 "Sabiedrības

līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā"

Izglītības un zinātnes ministrija savā tīmekļvietnē 2018. gada

17. aprīlī publicēja noteikumu Nr. 716 projektu. Ministru

kabinets savā tīmekļvietnē noteikumu Nr. 716 projektu publicēja

2018. gada 19. aprīlī.

Valsts sekretāru sanāksmē 2018. gada 19. aprīlī tika pieteikts

noteikumu projekts "Noteikumi par valsts pirmsskolas

izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu

paraugiem". Valsts sekretāru sanāksme 2018. gada 19. aprīlī

notika neklātienē.

Atbilstoši noteikumu Nr. 300 96. punktam Izglītības un

zinātnes ministrija sagatavoja izziņu par atzinumos ietvertajiem

iebildumiem. Iebildumi saņemti no Tieslietu ministrijas,

Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas

Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības,

biedrības "Reģionālo attīstības centru apvienība",

Latviešu identitātes atbalsta biedrības un biedrības "Vecāku

Alianse", Latvijas Lielo pilsētu asociācijas.

Pēc 2018. gada 20. augustā un 28. augustā rīkotās

elektroniskās saskaņošanas pret noteikumu Nr. 716 projektu nebija

nesaskaņotu iebildumu, līdz ar to saskaņā ar noteikumu Nr. 300

103. un 106. punktu projekts bija uzskatāms par saskaņotu, un

Izglītības un zinātnes ministrija to iesniedza izskatīšanai

Ministru kabineta sēdē.

Atbilstoši noteikumu Nr. 300 144. punktam Ministru kabineta

komitejā noteikumu projekts izskatāms vien tad, ja par to nav

panākta vienošanās. Tā kā izskatāmajā lietā par noteikumu Nr. 716

projektu tika panākta nepieciešamā vienošanās, atzīstams, ka

Ministru kabinets nav pārkāpis noteikumu Nr. 300 144. punktā

noteikto kārtību.

Līdz ar to noteikumu Nr. 716 projekta iesniegšanas,

izskatīšanas, virzības un saskaņošanas kārtība ir bijusi

atbilstoša noteikumos Nr. 300 izvirzītajām prasībām un šajā

aspektā nav saskatāms labas likumdošanas principa pārkāpums.

24.3. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka nav

nodrošināta noteikumu Nr. 716 apspriešana ar krievu

mazākumtautību, jo neesot konstatējams, ka Ministru kabineta

rīkotajā apspriešanā būtu piedalījušies atsevišķi krievu

mazākumtautības jautājumu speciālisti vai šīs mazākumtautības

organizācijas. Ministru kabinets šim Pieteikuma iesniedzēju

uzskatam nepiekrīt un uzsver, ka mazākumtautību pārstāvjiem tika

nodrošināta iespēja izteikt savu viedokli un priekšlikumus gan

pēc noteikumu Nr. 716 projekta ievietošanas Ministru kabineta

tīmekļvietnē, gan pirmsskolas izglītības vadlīniju un izglītības

programmu paraugu saskaņošanas gaitā. Tādu pašu viedokli pauž

Izglītības un zinātnes ministrija.

Satversmes tiesa jau iepriekš norādījusi, ka atbilstoši labas

likumdošanas principam likumdevējam ir jānodrošina, ka

likumdošanas procesā tiek pēc iespējas apzināti visu ieinteresēto

personu viedokļi un tieši vai pastarpināti uzklausīti iebildumi

pret likumprojektā paredzēto tiesisko regulējumu. Ieinteresēto

personu uzklausīšanu likumdevējs var nodrošināt, arī uzklausot

attiecīgo personu grupu pārstāvjus (sk. Satversmes

tiesas 2019. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-22-01 17.

punktu).

Labas likumdošanas principa ievērošana tādu lēmumu pieņemšanā,

kuri skar mazākumtautību tiesības, nozīmē to, ka tiek ievērotas

pie mazākumtautībām piederošo personu līdzdalības tiesības,

proti, tiek uzklausīti un izvērtēti attiecīgo personu vai

sabiedrības grupu viedokļi un priekšlikumi (sk.

Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr.

2018-22-01 24.1. punktu). Tas panākams gan ar darba grupu vai

padomju izveidi, gan ekspertu piesaisti, kā arī citu metožu

pielietošanu tiktāl, ciktāl tiek pārstāvētas tās dažādās

intereses, kuras var skart pieņemamās normas. Taču galvenā no

labas likumdošanas principa izrietošā prasība ir sabiedrības

iesaiste normu pieņemšanas procesā.

Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka 2014. gada 4.

jūlijā izveidota darba grupa "Pirmsskolas izglītības mācību

satura pilnveides iespējas". Tās sastāvā iekļauti dažādu

izglītības iestāžu un institūciju pārstāvji, citstarp Romans

Alijevs (Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības

jautājumos priekšsēdētājs, Rīgas klasiskās ģimnāzijas direktors),

pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājas Jautrīte Glaudiņa

(pirmsskolas izglītības iestādes, kas īsteno gan pirmsskolas

izglītības, gan mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmas,

vadītāja), Inga Gudēviča, Solveiga Vaivode-Kļaviņa (pirmsskolas

izglītības iestāžu, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu,

vadītājas) (sk. lietas materiālu 2. sēj. 107.-109. lp.).

Darba grupa sagatavoja priekšlikumus tam, lai bērns pirmsskolā ar

mazākumtautības mācību valodu sekmīgi apgūtu latviešu valodu, un

norādīja, kādi obligātie satura virzieni iekļaujami mācību

programmā (sk. lietas materiālu 2. sēj. 110.-129.

lp.). Darba grupa atbalstīja latviešu valodas pamatiemaņu

apguvi pirmsskolas pakāpē. Tā norādīja uz valodas apguves

nozīmīgumu šajā pakāpē. Tika atzīta gan dzimtās valodas nozīme,

proti, jo spēcīgākas ir dzimtās valodas zināšanas, jo

kvalitatīvāks un ātrāks ir citu valodu apguves process. Tika

norādīts uz latviešu valodas apguves nepieciešamību, proti, uz

latviešu valodas apguvei atbilstošas mācību vides nepieciešamību.

Bērnam ikdienā ir jādzird latviešu valoda brīvā, nepiespiestā, uz

bērna interesēm balstītā vidē (sk. lietas materiālu 2.

sēj. 122. lp.).

Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka 2016. gada 17.

oktobrī uzsāktā projekta "Kompetenču pieeja mācību

saturā" (Skola2030) ietvaros kā ekspertes, kuras

mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmas satura izstrādes

gaitā veidoja latviešu valodas sadaļu, bija Rīgas pilsētas

pirmsskolas izglītības iestādes "Kastanītis" metodiķe,

Rīgas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes

"Mārītes" vadītājas vietniece izglītības jomā (abās

izglītības iestādēs tiek īstenota mazākumtautību izglītības

programma), Rīgas pilsētas 14. pirmsskolas izglītības iestādes

vadītājas vietniece un latviešu valodas skolotāja (īsteno gan

pirmsskolas izglītības, gan mazākumtautību pirmsskolas izglītības

programmu) (sk. lietas materiālu 2. sēj. 105. lp).

Projekta ietvaros izstrādāto jauno mācību saturu un pieeju

aprobēja šādās pirmsskolas izglītības iestādēs, kuras īsteno

mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmas: Silmalas

pirmsskolas izglītības iestādē, Rēzeknes pirmsskolas izglītības

iestādē "Pasaka", Ķekavas pirmsskolas izglītības

iestādē "Avotiņš", Jelgavas pirmsskolas izglītības

iestādē "Kamolītis", Krāslavas pirmsskolas izglītības

iestādē "Pienenīte" un Līvānu pirmsskolas izglītības

iestādē "Rūķīši" (minētās iestādes īsteno izglītības

programmu gan latviešu, gan mazākumtautības valodā). Tāpat

projekta ietvaros tika organizēts forums "Cik prasmīgam ir

jābūt pirmsskolas beidzējam?" (sk. lietas materiālu 2.

sēj. 105. lp).

2018. gada 13. aprīlī tika izveidota arī Vispārējās izglītības

satura konsultatīvā padome (sk. lietas materiālu 2. sēj.

130.-131. lp.). Tās sastāvā iekļauti arī divu vecāku

nevalstisko organizāciju ("Mammām un tētiem" un

"Latvijas autisma apvienība") pārstāvji, kā arī padomē

tika uzrunātas tieši Rīgas, Jelgavas un Daugavpils izglītības

pārvaldes. Daugavpils Izglītības pārvaldes pārstāve ir metodiķe

bilingvālās izglītības jautājumos. Šajā padomē tika izskatīti

jautājumi arī par noteikumu Nr. 716 projektu. Padome pauda

atbalstu noteikumu projekta tālākai virzībai (sk.

lietas materiālu 2. sēj. 132. lp.).

Detalizēta informācija par sabiedrības līdzdalību noteikumu

Nr. 716 projekta izstrādē sniegta arī noteikumu Nr. 716 projekta

anotācijas VI daļā.

Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970

"Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas

procesā" 7. punktā norādītas iespējamās sabiedrības

līdzdalības formas. Piemēram, sabiedrības pārstāvji var

līdzdarboties attīstības plānošanā, piedaloties starpinstitūciju

darba grupās un konsultatīvajās padomēs, piedaloties

sabiedriskajā apspriedē, iesaistoties publiskajā apspriešanā,

iesaistoties diskusiju grupās, forumos un citās līdzdalības

aktivitātēs (piemēram, videokonferencēs un sabiedriskās domas

aptaujās) rakstiski sniedzot viedokli par attīstības plānošanas

dokumentu tā izstrādes stadijā (7.1.-7.4.1

apakšpunkts).

Saskaņā ar noteikumu Nr. 970 9. punktu sabiedriskā apspriede

ir sanāksme, kurā piedalās un savus iebildumus un priekšlikumus

sniedz sabiedrības pārstāvji. Šajā punktā noteiktas prasības,

kādas jāievēro institūcijai, organizējot sabiedrisko apspriedi,

piemēram, jāinformē par sanāksmes vietu, laiku un atbildīgo

amatpersonu, jānodrošina, ka visa ar sanāksmi saistītā

informācija ir pieejama institūcijas mājaslapā ne mazāk kā 14

dienas pirms sabiedriskās apspriedes.

Minēto noteikumu 10. punkts noteic, ka publiskā apspriešana ir

ar ārējo normatīvo aktu vai institūcijas noteikts laikposms, kurā

sabiedrības pārstāvji sniedz savus iebildumus un priekšlikumus

vai piedalās citās institūcijas organizētās sabiedrības

līdzdalības aktivitātēs (piemēram, sabiedriskajās apspriedēs un

sabiedriskās domas aptaujās). Šajā punktā noteiktas prasības,

kādas jāievēro institūcijai, organizējot publisko apspriešanu,

piemēram, jānosaka publiskās apspriešanas laiks, ne īsāks par 30

dienām, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi, jānodrošina

apspriežamo dokumentu publiska pieejamība mājaslapā visu

publiskās apspriešanas laiku.

No noteikumu Nr. 716 projekta anotācijas izriet, ka

sabiedriskajai apspriešanai nodots pilnveidotā mācību satura un

pieejas apraksta projekts "Izglītība mūsdienīgai

lietpratībai". Sabiedriskā apspriešana ilga no 2017. gada

25. septembra līdz 2018. gada 1. februārim. Četru mēnešu laikā

sabiedriskajā apspriešanā iesaistījušies ap 11 400 lietpratēju

jeb vairāk nekā ceturtā daļa Latvijas izglītības jomā strādājošo,

kā arī bērnu vecāki, sabiedrisko organizāciju pārstāvji un citi

interesenti. Kopumā iesniegti 887 priekšlikumi (sk. Ministru

kabineta noteikumu "Noteikumi par valsts pirmsskolas

izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu

paraugiem" projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma

(anotācijas) VI daļas 2. punktu). Ministru kabinets norāda,

ka, sabiedriskajai apspriešanai noslēdzoties, tika izvērtēti

saņemtie komentāri un ieteikumi un uz minētā dokumenta pamata

apstiprināšanai Ministru kabinetā tika iesniegtas pirmsskolas

izglītības vadlīnijas (sk. lietas materiālu 1. sēj. 149.

lp.).

Papildus minētajam Satversmes tiesa konstatē, ka 2018. gada

11. aprīlī noteikumu projekta saturs, akcentējot iekļaujošo

izglītību, pārrunāts konsultatīvās padomes "Izglītība

visiem" (izveidota saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada

16. septembra noteikumiem Nr. 529 "Konsultatīvās padomes

"Izglītība visiem" nolikums") sanāksmē "Skola

- gatava dažādībai?" (sk. Ministru kabineta noteikumu

"Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un

pirmsskolas izglītības programmu paraugiem" projekta

sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) VI daļas 2.

punktu). Sabiedrības līdzdalības rezultātā noteikumu projektā

citstarp ņemti vērā ieteikumi precizēt iekļaujošas izglītības

principus (sk. Ministru kabineta noteikumu "Noteikumi par

valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas

izglītības programmu paraugiem" projekta sākotnējās ietekmes

novērtējuma ziņojuma (anotācijas) VI daļas 3. punktu).

Labas likumdošanas princips, citstarp arī mazākumtautību

tiesību jomā, negarantē konkrētu vienai personai vai personu

grupai vēlamu rezultātu, tomēr tā ievērošana ikvienam dod

pārliecību par to, ka attiecīgais jautājums ir demokrātiski

apspriests, proti, dažādi viedokļi ir pausti un analizēti, un

labākais iespējamais līdzsvars starp dažādām konfliktējošām

tiesībām un interesēm ir ticis meklēts, ievērojot Satversmē

ietvertās vērtības un vispārējos tiesību principus (sk.

Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr.

2018-22-01 24.1. punktu). Labas likumdošanas princips

neuzliek likumdevējam pienākumu uzrunāt un uzklausīt konkrētu

personu. Likumdevējam ir rīcības brīvība apzināt un izlemt, ko

aicināt viedokļa izteikšanai. Būtiskākais ir pēc iespējas apzināt

visu ieinteresēto personu viedokļus, ievērojot mazākumtautībām

piederošo personu līdzdalības tiesības. Tas tika nodrošināts,

veidojot darba grupas, padomes, pieaicinot ekspertus, veicot

citus iepriekš norādītos pasākumus, kā arī izsludinot sabiedrisko

apspriedi. No konstitucionālās sūdzības un pārējiem lietas

materiāliem nav gūstams apstiprinājums tam, ka Pieteikuma

iesniedzēji būtu izmantojuši iespējas piedalīties šajās

apspriedēs un paust savu viedokli vai ka viņiem šādas iespējas

būtu liegtas.

Līdz ar to atzīstams, ka noteikumu Nr. 716 izstrādes procesā

iesaistījušies dažādi sabiedrības pārstāvji, tostarp tādu

izglītības iestāžu pārstāvji, kuras īsteno mazākumtautību

izglītības programmas. Arī šajā aspektā nav saskatāms labas

likumdošanas principa pārkāpums.

Tātad apstrīdētajās normās ietvertā

vienādā attieksme ir noteikta ar pienācīgā kārtībā pieņemtu

tiesību normu un apstrīdētās normas atbilst Satversmes 64.

pantam.