1Nākamais solis, lai noskaidrotu, vai apstrīdētās
2normas atbilst Satversmes 91. pantam, ir vērtējums par to, vai
3vienādā attieksme ir noteikta ar normatīvajos aktos paredzētā
4kārtībā pieņemtu tiesību normu.
5Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata apstrīdētās normas ir
6pieņemtas, pārkāpjot Saeimas piešķirto pilnvarojumu un
7normatīvajos aktos paredzēto kārtību, kā arī neuzklausot
8mazākumtautību pārstāvjus. Tādējādi esot pārkāpts Satversmes 64.
9pants. Savukārt Ministru kabinets norāda, ka likumdevējs to
10pilnvarojis pieņemt apstrīdētās normas, tas esot ievērojis
11normatīvajos aktos noteikto kārtību, kas attiecas uz Ministru
12kabineta noteikumu pieņemšanu, kā arī esot bijusi nodrošināta
13mazākumtautību pārstāvju viedokļu uzklausīšana.
14Satversmes tiesa, skatot lietas par tiesību normu atbilstību
15Satversmes 64. pantam un Satversmes VIII nodaļā ietvertām
16tiesībām, šo normu atbilstību Satversmes 64. pantam ir vērtējusi,
17pārbaudot, vai apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību
18ierobežojums ir noteikts ar likumu (sk., piemēram, Satversmes
19tiesas 2008. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2008‑09‑0106
206. punktu). Tā kā Satversmes tiesai ir jānoskaidro, vai
21apstrīdētajās normās ietvertā vienādā attieksme ir noteikta ar
22normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu, tai
23jāizvērtē apstrīdēto normu atbilstība Satversmes 64. pantam.
24Vienāda attieksme var tikt noteikta saskaņā ar likumu. Vārds
25"likums" aptver ne tikai Saeimas pieņemtus likumus, bet
26arī citus vispārsaistošus (ārējos) normatīvos aktus (sk.,
27piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta
28sprieduma lietā Nr. 2015-11-03 20. punktu). Saskaņā ar
29Satversmes 64. pantu likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī
30tautai Satversmē paredzētajā kārtībā un apjomā. Izpildu varai -
31Ministru kabinetam - ir tiesības izdot tiesību normas tikai
32likumā noteiktos gadījumos, likuma ietvaros, un tās nedrīkst būt
33pretrunā ar Satversmi un citiem likumiem. Tas izriet no
34tiesiskuma un varas dalīšanas principiem, kas ir jebkuras
35demokrātiskas tiesiskas valsts pastāvēšanas pamats (sk.
36Satversmes tiesas 2018. gada 12. decembra sprieduma lietā Nr.
372018-06-0103 18. punktu).
38Tādējādi, vērtējot Ministru kabineta noteikumu atbilstību
39Satversmes 64. pantam un 91. pantam, ir jāizvērtē šo noteikumu
40atbilstība vairākiem nosacījumiem.
41Pirmkārt, Ministru kabinetam noteikumu izdošanai ir
42nepieciešams īpašs likumdevēja pilnvarojums, kas ietverts likuma
43normā. Pilnvarojumā jābūt formulētiem noteikumu galvenajiem
44virzieniem.
45Otrkārt, ņemot vērā to, ka Ministru kabinets noteikumus izdod,
46lai veicinātu likuma īstenošanu, tajos nedrīkst ietvert tādas
47normas, kas nav uzskatāmas par palīglīdzekļiem likuma normas
48īstenošanai.
49Treškārt, Ministru kabinets noteikumus var izdot tikai likumā
50noteiktajos gadījumos, likuma ietvaros, un šie noteikumi nedrīkst
51būt pretrunā ar Satversmi un citiem likumiem.
52Ceturtkārt, Ministru kabineta noteikumiem jābūt publicētiem un
53pietiekami skaidri formulētiem, lai tajos ietverto normu adresāts
54varētu izprast savas tiesības un pienākumus (sal. sk.
55Satversmes tiesas 2005. gada 21. novembra sprieduma lietā Nr.
562005-03-0306 9. punktu).
57Ikvienai vienādai vai atšķirīgai attieksmei ir jābūt noteiktai
58tādā tiesību normu jaunrades procesā, kas atbilst labas
59likumdošanas principam (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2020.
60gada 20. marta sprieduma lietā Nr. 2019‑10‑0103 32. punktu).
61Saeimai un tautai Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros pieder
62likumdošanas tiesības, taču Ministru kabinetam ir būtiska loma
63likumdošanas procesā un tādēļ arī Ministru kabinetam ir jāievēro
64prasības, kas izriet no labas likumdošanas principa. Labas
65likumdošanas princips attiecināms uz ikviena normatīvā akta
66sagatavošanas un pieņemšanas procesu, tostarp arī uz Ministru
67kabineta normatīvo aktu pieņemšanas procesu.
6824.1. Satversmes tiesa ir atzinusi: lai izvērtētu
69izpildvaras izdoto normu atbilstību Satversmes 64. pantam,
70jāizvērtē, vai ir ievērota pilnvarošanas kārtība, proti,
71jānoskaidro pilnvarojošo normu saturs un mērķis, bet pēc tam
72jāpārbauda, vai Ministru kabinets, izdodot attiecīgās normas, ir
73ievērojis tam likumā noteiktā pilnvarojuma robežas (sk.
74Satversmes tiesas 2020. gada 20. marta sprieduma lietā Nr.
752019-10-0103 32.3. punktu).
76Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka Ministru kabinetam nav
77bijis atbilstoša Saeimas piešķirta pilnvarojuma, proti,
78Izglītības likuma 14. panta 18.1 punktā noteiktais
79pilnvarojums esot pārsniegts. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka
80likumdevējs vēlējies pats noregulēt jautājumu par valsts valodas
81lietojumu izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību
82izglītības programmu, un šā viedokļa pamatošanai atsaucas uz
83Izglītības likuma 41. panta 1.1 un 1.2
84daļu.
85Tiesību normai, ar kuru likumdevējs pilnvaro Ministru kabinetu
86noregulēt Satversmē noteikto personas pamattiesību īstenošanas
87kārtību vai ierobežojumus šo tiesību īstenošanai, ir jābūt
88skaidrai un precīzai (sk. Satversmes tiesas 2005. gada
8921. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-03-0306 10.
90punktu).
91Ministru kabinets apstrīdētās normas pieņēmis, pamatojoties uz
92Izglītības likuma 14. panta 18.1 punktu, kas paredz,
93ka Ministru kabinets nosaka valsts pirmsskolas izglītības
94vadlīnijas, kurās ietverti šo vadlīniju prasībām atbilstoši
95izglītības programmu paraugi.
96Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1.
97punkts noteic: "Ministru kabinets var izdot ārējus
98normatīvos aktus, ja likums Ministru kabinetu tam īpaši
99pilnvarojis. Pilnvarojumā norāda tā galvenos satura
100virzienus."
101Savukārt ar likumdevēja doto pilnvarojumu jāsaprot ne tikai
102viena konkrēta, lakoniska tiesību norma, bet paša likuma būtība
103un mērķi. Tādēļ likumdevēja dotā pilnvarojuma saturs ir
104noskaidrojams, sistēmiski vērtējot visu normatīvo aktu, bet, ja
105nepieciešams, arī attiecīgās jomas vai dažkārt pat citu, ar to
106saistīto jomu regulējumu kopumā (sk. Satversmes tiesas
1072018. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-33-03 14.
108punktu).
109Ņemot vērā minēto, nepieciešams noskaidrot, vai no Izglītības
110likuma vai izglītības jomu regulējošu normatīvo aktu kopuma
111izriet pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt vadlīnijas
112attiecībā uz latviešu valodas lietojumu pirmsskolas izglītības
113iestādēs, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmu.
114Ministru kabinets atbildes rakstā norāda, ka Izglītības likumā
115ietvertais regulējums jāskata sistēmiski. Arī Saeima norāda, ka
116ar likumdevēja doto pilnvarojumu jāsaprot ne tikai viena
117konkrēta, lakoniska tiesību norma, bet paša likuma būtība un
118mērķi.
119Šā sprieduma 14.2. punktā Satversmes tiesa jau konstatēja, ka
120noteikumu Nr. 716 pieņemšana bija viens no pasākumiem, kas tika
121veikti, lai ieviestu jauno, kompetenču pieejā balstīto mācību
122saturu pirmsskolas izglītībā. Šīs izglītības reformas ietvaros
1232018. gada 22. martā tika pieņemti grozījumi Izglītības likumā un
1242018. gada 21. jūnijā - grozījumi Vispārējās izglītības
125likumā.
126No 2018. gada 21. jūnija Vispārējās izglītības likuma
127grozījumu izstrādes materiāliem secināms, ka deputāti ir
128apsprieduši un precizējuši jautājumu par to, kādā detalizācijas
129pakāpē jābūt izstrādātam likumam, kā arī diskutējuši par
130jautājumiem, kas nododami Ministru kabineta kompetencē. Saeimas
1312018. gada 26. aprīļa sēdē deputāti norādīja, ka par vadlīnijām,
132par standartiem, tostarp kompetencēm un konkrētām mācību jomām,
133atbild Ministru kabinets (sk. 12. Saeimas 2018. gada 26.
134aprīļa sēdes stenogrammu). Bijušais izglītības un zinātnes
135ministrs K. Šadurskis Saeimas 2018. gada 7. jūnija sēdē norādīja,
136ka Saeima devusi deleģējumu valdībai izstrādāt izglītības
137standartus, tostarp noteikt konkrētu kārtību un risināt konkrētus
138jautājumus, kas attiecas uz mācību jomām (sk. 12. Saeimas
1392018. gada 7. jūnija sēdes stenogrammu).
140Attiecībā uz pirmsskolas izglītības pakāpi Saeima, 2018. gada
14122. martā grozot Izglītības likumu, ar tā pārejas noteikumu 68.
142punktu uzlika Ministru kabinetam pienākumu pārskatīt Ministru
143kabineta noteikumus, ar kuriem noteiktas valsts pirmsskolas
144izglītības vadlīnijas.
145Tādējādi likumdevējs ir uzdevis Ministru kabinetam saskaņot
146pirmsskolas izglītības posmā lietojamo mācību metodi ar pārējos
147vispārējās izglītības posmos lietojamām metodēm. Proti, Ministru
148kabinetam uzlikts pienākums arī pirmsskolas izglītības posmā
149ieviest jauno mācību metodi, kurā ietverts kompetencēs balstīts
150mācību saturs. Vispārējās izglītības likuma 20. panta pirmās
151daļas 6. punkts noteic, ka pirmsskolas izglītības programma
152nodrošina izglītojamā sagatavošanu pamatizglītības ieguvei,
153saturiski aptverot valsts valodas lietošanas pamatiemaņu apguvi.
154Tādējādi viens no šīs metodes galvenajiem elementiem ir latviešu
155valodas apguves nostiprināšana. Nepieciešamība kompetenču pieejā
156balstītā mācību satura ietvaros precizēt plānotos rezultātus
157latviešu valodas apguvē mazākumtautību izglītības programmā
158uzsvērta arī noteikumu Nr. 716 anotācijā (sk. noteikumu
159Nr. 716 projekta anotācijas I daļas 2. punktu).
160Ministru kabinets, izpildot minēto uzdevumu, ir pieņēmis
161noteikumus Nr. 716, tostarp apstrīdētās normas. Ar apstrīdētajām
162normām ir noteikts, kā mācību saturā ietverama latviešu valoda.
163Ar apstrīdētajām normām nostiprināta latviešu valodas centrālā
164loma gan kompetenču pieejā balstītajā mācību saturā, gan visā
165pirmsskolas izglītības sistēmā. No likumdevēja piešķirtā
166pilnvarojuma neizriet, ka Ministru kabineta uzdevums būtu bijis
167noteikumos Nr. 716 paredzēt noteiktu attiecību starp
168mazākumtautības valodas un latviešu valodas lietojumu.
169Vienlaikus Ministru kabinetam, izstrādājot regulējumu, jāņem
170vērā, ka likumdevēja piešķirtais pilnvarojums īstenojams
171Satversmes ietvaros; izskatāmajā gadījumā - ņemot vērā Satversmes
172114. pantā ietvertās mazākumtautību tiesības. Šo jautājumu
173Satversmes tiesa jau ir izvērtējusi šā sprieduma 18. punktā un
174atzinusi, ka krievu mazākumtautībai piederošam bērnam līdztekus
175latviešu valodas apguvei ir nodrošinātas iespējas apgūt arī savu
176kultūru un dzimto valodu.
177Saskaņā ar Izglītības likuma 41. panta pirmo daļu
178mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu izstrādā
179izglītības iestāde, izvēloties kādu no noteikumos Nr. 716
180ietvertajiem izglītības programmu paraugiem. Atšķirībā no
181pamatizglītības pakāpes uz pirmsskolas izglītības pakāpi nav
182attiecinātas prasības par valodu lietojuma proporcijām. Taču tas,
183ka likumdevējs izšķīries jautājumu par valsts valodas un
184mazākumtautības valodas lietojuma proporcijām regulēt
185pamatizglītības pakāpē, nenozīmē, ka likumdevējs nebūtu
186noregulējis valodu lietojumu pirmsskolas izglītības pakāpē un ka
187valodu lietojuma proporcijas noteikšana būtu labākā metode
188attiecībā uz pirmsskolas izglītības pakāpi.
189Likumdevējs izglītības reformas ietvaros noteicis, ka Latvijā
190ieviešama jauna koncepcija, proti, kompetenču pieejā balstīts
191mācību saturs. Tas aptver arī valsts valodas un citu valodu
192apguves regulējumu tā, lai ikvienam izglītojamam, sākot jau no
193pirmās izglītības sistēmas pakāpes, būtu radīti priekšnoteikumi
194valsts valodas apgūšanai pienācīgā līmenī un priekšnoteikumi tam,
195lai valsts valodas apguvei varētu tikt izmantotas visu secīgo
196izglītības sistēmas pakāpju nodrošinātās iespējas. Ar
197apstrīdētajām normām Ministru kabinets ir izpildījis tam
198likumdevēja uzticēto uzdevumu pirmsskolas izglītības pakāpē,
199saglabājot bilingvālo pieeju mācību un atpūtas procesā.
200Ņemot vērā minēto, atzīstams, ka Ministru kabinets, pieņemot
201apstrīdētās normas, ir rīkojies pilnvarojuma ietvaros un
202atbilstoši Satversmei.
20324.2. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka, pieņemot
204apstrīdētās normas, nav ievērotas noteikumu Nr. 300 prasības,
205proti, šo noteikumu 91.9.1 apakšpunktā uz 144. punktā
206noteiktais.
20724.2.1. Noteikumu Nr. 300 91.9.1 apakšpunkts
208noteic, ka par izsludināto projektu atzinums (saskaņojums)
209nepieciešams no UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas, ja projekts
210attiecas uz Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām UNESCO
211darbības jomā (izglītība, zinātne, kultūra, vide, informācija un
212komunikācija, plašsaziņas līdzekļu darbības joma).
213Latvija kļuva par UNESCO dalībvalsti 1991. gada 14. oktobrī.
214UNESCO konstitūcijas 7. pants noteic, ka katra dalībvalsts veic
215tās konkrētajiem apstākļiem atbilstošus pasākumus, lai šīs valsts
216galvenās organizācijas, kuras ieinteresētas sadarboties ar UNESCO
217izglītības, zinātnes un kultūras jautājumos, izveidotu nacionālo
218komisiju, kas plaši pārstāvētu valdību un attiecīgās
219organizācijas. UNESCO Nacionālo komisiju harta noteic nacionālo
220komisiju darbības mērķi, uzdevumus un funkcijas. No šīs hartas 1.
221panta izriet, ka UNESCO nacionālās komisijas sadarbojas ar
222attiecīgās valsts valdību un citām institūcijām, iesaista
223sabiedrības un valdības pārstāvjus UNESCO programmu izveidē un
224īstenošanā. No hartas 2. panta izriet, ka katra dalībvalsts
225nosaka nacionālās komisijas pienākumus, tostarp pienākumu
226veicināt ciešu saikni starp valdību un iestādēm un citām
227institūcijām jautājumos, kas saistīti ar izglītību, zinātni,
228kultūru un informāciju (2. panta pirmās daļas "a"
229apakšpunkts), kā arī pienākumu piedalīties nacionālajās
230aktivitātēs, kas saistītas ar UNESCO programmām (2. panta pirmās
231daļas "d" apakšpunkts). Taču tas, kā šie pienākumi
232pildāmi vai kā nodrošināma UNESCO nacionālās komisijas iespēja
233pildīt šos pienākumus, atstāts katras dalībvalsts kompetencē (4.
234panta pirmā daļa).
235Prasība saskaņot tiesību aktu, plānošanas dokumentu projektus
236un citus Ministru kabinetā izskatāmos dokumentus ar UNESCO
237Nacionālo komisiju ieviesta līdz ar Apvienoto Nāciju Izglītības,
238zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas
239likuma pieņemšanu 2010. gada 28. oktobrī. Šā likuma 3. panta
240ceturtā daļa noteic, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ar
241komisiju saskaņojami Ministru kabinetā izskatāmie dokumenti
242UNESCO izglītības, zinātnes, kultūras, komunikāciju un
243informācijas jomā. Attiecīgi 2011. gada 6. septembrī izdarīti
244grozījumi noteikumos Nr. 300, papildinot šos noteikumus ar
24591.9.1 apakšpunktu.
246Tādējādi likumdevējs savas rīcības brīvības ietvaros ir
247izvēlējies stiprināt UNESCO Nacionālās komisijas lomu Ministru
248kabineta normatīvo aktu pieņemšanas procesā. Šāda Latvijas
249iniciatīva atspoguļo Latvijas likumdošanas procesa tradīcijās
250nostiprināto principu, ka nepieciešams apzināt visu to personu
251viedokli un intereses, uz kurām attiecas un kuras var skart
252konkrēts normatīvais akts.
253Satversmes tiesa norāda, ka labas likumdošanas princips uzliek
254Ministru kabinetam pienākumu saņemt atzinumu (saskaņojumu) no
255UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas, ja projekts attiecas uz
256Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām UNESCO darbības
257jomā. Tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi arī to, ka ne katrs
258tiesību akta pieņemšanas procedūras pārkāpums ir pietiekams
259pamats tam, lai uzskatītu, ka pieņemtajam aktam nav juridiska
260spēka. Lai procedūras pārkāpuma dēļ kādu aktu atzītu par spēkā
261neesošu, jābūt pamatotām šaubām par to, ka gadījumā, ja procedūra
262tiktu ievērota, Ministru kabinets nebūtu pieņēmis tādu pašu
263lēmumu (sal. sk. Satversmes tiesas 1998. gada 13. jūlija
264sprieduma lietā Nr. 03-04(98) secinājumu daļas 3. punktu).
265Proti, tikai būtiska procesuāla pārkāpuma dēļ tiesību norma var
266tikt uzskatīta par prettiesisku (sal. sk. Satversmes tiesas
2672019. gada 7. jūnija sprieduma lietā Nr. 2018-15-01 13.2.
268punktu).
269Noteikumos Nr. 716 regulētie jautājumi neapšaubāmi attiecas uz
270UNESCO darbības jomu - izglītību. Līdz ar to šo noteikumu
271pieņemšanas procesā bija nepieciešams saņemt atzinumu
272(saskaņojumu) no UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas. Ministru
273kabinets atbildes rakstā nenoliedz, ka šī prasība netika
274ievērota. Tādējādi Satversmes tiesa konstatē, ka apstrīdēto normu
275pieņemšanas procesā nav ievērota Latvijas likumdevēja prasība
276lūgt un saņemt UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas
277saskaņojumu.
278Tomēr Satversmes tiesa izskatāmajā lietā jau atzinusi, ka
279Ministru kabinets ar apstrīdētajām normām ir nodrošinājis
280mazākumtautībai piederoša izglītojamā tiesības uz izglītību, kā
281arī tiesības uz krievu mazākumtautības identitātes un kultūras
282saglabāšanu un attīstīšanu. Šos secinājumus Satversmes tiesa
283izdarīja, citstarp analizējot Latvijai saistošās starptautiskās
284cilvēktiesību normas un to piemērošanas praksi. Tādējādi
285Satversmes tiesai nav pamata uzskatīt, ka gadījumā, ja pirms
286noteikumu Nr. 716, tostarp apstrīdēto normu, pieņemšanas to
287projekts tiktu saskaņots ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju,
288Ministru kabinets būtu pieņēmis citādu lēmumu.
289Līdz ar to Satversmes tiesa nesaskata labas likumdošanas
290principa pārkāpumu šajā aspektā.
29124.2.2. Saskaņā ar noteikumu Nr. 300 144. punktu
292Ministru kabineta komitejā izskata: pirms izskatīšanas Ministru
293kabineta sēdē - tādu plānošanas dokumenta projektu, par kuru nav
294panākta vienošanās saskaņošanas procesā, un tādu informatīvā
295ziņojuma projektu (šo noteikumu 59. punkts), par kuru nav panākta
296vienošanās saskaņošanas procesā; tiesību akta projektu, par kuru
297nav panākta vienošanās Valsts sekretāru sanāksmē, tiesību akta
298projektu, kurš nav precizēts atbilstoši Valsts sekretāru sanāksmē
299nolemtajam, plānošanas dokumenta, informatīvā ziņojuma un tiesību
300akta projektu, par kuru Ministru kabineta sēdē ir izteikti
301iebildumi vai ierosināti būtiski teksta precizējumi, tiesību akta
302projektu, par kuru Valsts kancelejai, noformējot to izskatīšanai
303Ministru kabineta sēdē, rodas būtiski juridiski vai redakcionāli
304iebildumi; atkārtoti: komitejas sēdē atbalstītu plānošanas
305dokumenta, informatīvā ziņojuma un tiesību akta projektu, kurš
306nav precizēts atbilstoši komitejas sēdē nolemtajam, vai komitejas
307sēdē neatbalstītu projektu, vai komitejas sēdē atbalstītu tiesību
308akta projektu, kas satur tehniskos noteikumus, par kuriem Eiropas
309Komisija ir izteikusi iebildumus, un kas ir attiecīgi
310precizēts.
311Saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 6. marta noteikumiem
312Nr. 171 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju
313internetā" (spēkā līdz 2018. gada 28. septembrim) un
3142009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 970 "Sabiedrības
315līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā"
316Izglītības un zinātnes ministrija savā tīmekļvietnē 2018. gada
31717. aprīlī publicēja noteikumu Nr. 716 projektu. Ministru
318kabinets savā tīmekļvietnē noteikumu Nr. 716 projektu publicēja
3192018. gada 19. aprīlī.
320Valsts sekretāru sanāksmē 2018. gada 19. aprīlī tika pieteikts
321noteikumu projekts "Noteikumi par valsts pirmsskolas
322izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu
323paraugiem". Valsts sekretāru sanāksme 2018. gada 19. aprīlī
324notika neklātienē.
325Atbilstoši noteikumu Nr. 300 96. punktam Izglītības un
326zinātnes ministrija sagatavoja izziņu par atzinumos ietvertajiem
327iebildumiem. Iebildumi saņemti no Tieslietu ministrijas,
328Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas
329Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un
330Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības,
331biedrības "Reģionālo attīstības centru apvienība",
332Latviešu identitātes atbalsta biedrības un biedrības "Vecāku
333Alianse", Latvijas Lielo pilsētu asociācijas.
334Pēc 2018. gada 20. augustā un 28. augustā rīkotās
335elektroniskās saskaņošanas pret noteikumu Nr. 716 projektu nebija
336nesaskaņotu iebildumu, līdz ar to saskaņā ar noteikumu Nr. 300
337103. un 106. punktu projekts bija uzskatāms par saskaņotu, un
338Izglītības un zinātnes ministrija to iesniedza izskatīšanai
339Ministru kabineta sēdē.
340Atbilstoši noteikumu Nr. 300 144. punktam Ministru kabineta
341komitejā noteikumu projekts izskatāms vien tad, ja par to nav
342panākta vienošanās. Tā kā izskatāmajā lietā par noteikumu Nr. 716
343projektu tika panākta nepieciešamā vienošanās, atzīstams, ka
344Ministru kabinets nav pārkāpis noteikumu Nr. 300 144. punktā
345noteikto kārtību.
346Līdz ar to noteikumu Nr. 716 projekta iesniegšanas,
347izskatīšanas, virzības un saskaņošanas kārtība ir bijusi
348atbilstoša noteikumos Nr. 300 izvirzītajām prasībām un šajā
349aspektā nav saskatāms labas likumdošanas principa pārkāpums.
35024.3. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka nav
351nodrošināta noteikumu Nr. 716 apspriešana ar krievu
352mazākumtautību, jo neesot konstatējams, ka Ministru kabineta
353rīkotajā apspriešanā būtu piedalījušies atsevišķi krievu
354mazākumtautības jautājumu speciālisti vai šīs mazākumtautības
355organizācijas. Ministru kabinets šim Pieteikuma iesniedzēju
356uzskatam nepiekrīt un uzsver, ka mazākumtautību pārstāvjiem tika
357nodrošināta iespēja izteikt savu viedokli un priekšlikumus gan
358pēc noteikumu Nr. 716 projekta ievietošanas Ministru kabineta
359tīmekļvietnē, gan pirmsskolas izglītības vadlīniju un izglītības
360programmu paraugu saskaņošanas gaitā. Tādu pašu viedokli pauž
361Izglītības un zinātnes ministrija.
362Satversmes tiesa jau iepriekš norādījusi, ka atbilstoši labas
363likumdošanas principam likumdevējam ir jānodrošina, ka
364likumdošanas procesā tiek pēc iespējas apzināti visu ieinteresēto
365personu viedokļi un tieši vai pastarpināti uzklausīti iebildumi
366pret likumprojektā paredzēto tiesisko regulējumu. Ieinteresēto
367personu uzklausīšanu likumdevējs var nodrošināt, arī uzklausot
368attiecīgo personu grupu pārstāvjus (sk. Satversmes
369tiesas 2019. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-22-01 17.
370punktu).
371Labas likumdošanas principa ievērošana tādu lēmumu pieņemšanā,
372kuri skar mazākumtautību tiesības, nozīmē to, ka tiek ievērotas
373pie mazākumtautībām piederošo personu līdzdalības tiesības,
374proti, tiek uzklausīti un izvērtēti attiecīgo personu vai
375sabiedrības grupu viedokļi un priekšlikumi (sk.
376Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr.
3772018-22-01 24.1. punktu). Tas panākams gan ar darba grupu vai
378padomju izveidi, gan ekspertu piesaisti, kā arī citu metožu
379pielietošanu tiktāl, ciktāl tiek pārstāvētas tās dažādās
380intereses, kuras var skart pieņemamās normas. Taču galvenā no
381labas likumdošanas principa izrietošā prasība ir sabiedrības
382iesaiste normu pieņemšanas procesā.
383Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka 2014. gada 4.
384jūlijā izveidota darba grupa "Pirmsskolas izglītības mācību
385satura pilnveides iespējas". Tās sastāvā iekļauti dažādu
386izglītības iestāžu un institūciju pārstāvji, citstarp Romans
387Alijevs (Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības
388jautājumos priekšsēdētājs, Rīgas klasiskās ģimnāzijas direktors),
389pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājas Jautrīte Glaudiņa
390(pirmsskolas izglītības iestādes, kas īsteno gan pirmsskolas
391izglītības, gan mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmas,
392vadītāja), Inga Gudēviča, Solveiga Vaivode-Kļaviņa (pirmsskolas
393izglītības iestāžu, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu,
394vadītājas) (sk. lietas materiālu 2. sēj. 107.-109. lp.).
395Darba grupa sagatavoja priekšlikumus tam, lai bērns pirmsskolā ar
396mazākumtautības mācību valodu sekmīgi apgūtu latviešu valodu, un
397norādīja, kādi obligātie satura virzieni iekļaujami mācību
398programmā (sk. lietas materiālu 2. sēj. 110.-129.
399lp.). Darba grupa atbalstīja latviešu valodas pamatiemaņu
400apguvi pirmsskolas pakāpē. Tā norādīja uz valodas apguves
401nozīmīgumu šajā pakāpē. Tika atzīta gan dzimtās valodas nozīme,
402proti, jo spēcīgākas ir dzimtās valodas zināšanas, jo
403kvalitatīvāks un ātrāks ir citu valodu apguves process. Tika
404norādīts uz latviešu valodas apguves nepieciešamību, proti, uz
405latviešu valodas apguvei atbilstošas mācību vides nepieciešamību.
406Bērnam ikdienā ir jādzird latviešu valoda brīvā, nepiespiestā, uz
407bērna interesēm balstītā vidē (sk. lietas materiālu 2.
408sēj. 122. lp.).
409Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka 2016. gada 17.
410oktobrī uzsāktā projekta "Kompetenču pieeja mācību
411saturā" (Skola2030) ietvaros kā ekspertes, kuras
412mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmas satura izstrādes
413gaitā veidoja latviešu valodas sadaļu, bija Rīgas pilsētas
414pirmsskolas izglītības iestādes "Kastanītis" metodiķe,
415Rīgas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes
416"Mārītes" vadītājas vietniece izglītības jomā (abās
417izglītības iestādēs tiek īstenota mazākumtautību izglītības
418programma), Rīgas pilsētas 14. pirmsskolas izglītības iestādes
419vadītājas vietniece un latviešu valodas skolotāja (īsteno gan
420pirmsskolas izglītības, gan mazākumtautību pirmsskolas izglītības
421programmu) (sk. lietas materiālu 2. sēj. 105. lp).
422Projekta ietvaros izstrādāto jauno mācību saturu un pieeju
423aprobēja šādās pirmsskolas izglītības iestādēs, kuras īsteno
424mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmas: Silmalas
425pirmsskolas izglītības iestādē, Rēzeknes pirmsskolas izglītības
426iestādē "Pasaka", Ķekavas pirmsskolas izglītības
427iestādē "Avotiņš", Jelgavas pirmsskolas izglītības
428iestādē "Kamolītis", Krāslavas pirmsskolas izglītības
429iestādē "Pienenīte" un Līvānu pirmsskolas izglītības
430iestādē "Rūķīši" (minētās iestādes īsteno izglītības
431programmu gan latviešu, gan mazākumtautības valodā). Tāpat
432projekta ietvaros tika organizēts forums "Cik prasmīgam ir
433jābūt pirmsskolas beidzējam?" (sk. lietas materiālu 2.
434sēj. 105. lp).
4352018. gada 13. aprīlī tika izveidota arī Vispārējās izglītības
436satura konsultatīvā padome (sk. lietas materiālu 2. sēj.
437130.-131. lp.). Tās sastāvā iekļauti arī divu vecāku
438nevalstisko organizāciju ("Mammām un tētiem" un
439"Latvijas autisma apvienība") pārstāvji, kā arī padomē
440tika uzrunātas tieši Rīgas, Jelgavas un Daugavpils izglītības
441pārvaldes. Daugavpils Izglītības pārvaldes pārstāve ir metodiķe
442bilingvālās izglītības jautājumos. Šajā padomē tika izskatīti
443jautājumi arī par noteikumu Nr. 716 projektu. Padome pauda
444atbalstu noteikumu projekta tālākai virzībai (sk.
445lietas materiālu 2. sēj. 132. lp.).
446Detalizēta informācija par sabiedrības līdzdalību noteikumu
447Nr. 716 projekta izstrādē sniegta arī noteikumu Nr. 716 projekta
448anotācijas VI daļā.
449Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970
450"Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas
451procesā" 7. punktā norādītas iespējamās sabiedrības
452līdzdalības formas. Piemēram, sabiedrības pārstāvji var
453līdzdarboties attīstības plānošanā, piedaloties starpinstitūciju
454darba grupās un konsultatīvajās padomēs, piedaloties
455sabiedriskajā apspriedē, iesaistoties publiskajā apspriešanā,
456iesaistoties diskusiju grupās, forumos un citās līdzdalības
457aktivitātēs (piemēram, videokonferencēs un sabiedriskās domas
458aptaujās) rakstiski sniedzot viedokli par attīstības plānošanas
459dokumentu tā izstrādes stadijā (7.1.-7.4.1
460apakšpunkts).
461Saskaņā ar noteikumu Nr. 970 9. punktu sabiedriskā apspriede
462ir sanāksme, kurā piedalās un savus iebildumus un priekšlikumus
463sniedz sabiedrības pārstāvji. Šajā punktā noteiktas prasības,
464kādas jāievēro institūcijai, organizējot sabiedrisko apspriedi,
465piemēram, jāinformē par sanāksmes vietu, laiku un atbildīgo
466amatpersonu, jānodrošina, ka visa ar sanāksmi saistītā
467informācija ir pieejama institūcijas mājaslapā ne mazāk kā 14
468dienas pirms sabiedriskās apspriedes.
469Minēto noteikumu 10. punkts noteic, ka publiskā apspriešana ir
470ar ārējo normatīvo aktu vai institūcijas noteikts laikposms, kurā
471sabiedrības pārstāvji sniedz savus iebildumus un priekšlikumus
472vai piedalās citās institūcijas organizētās sabiedrības
473līdzdalības aktivitātēs (piemēram, sabiedriskajās apspriedēs un
474sabiedriskās domas aptaujās). Šajā punktā noteiktas prasības,
475kādas jāievēro institūcijai, organizējot publisko apspriešanu,
476piemēram, jānosaka publiskās apspriešanas laiks, ne īsāks par 30
477dienām, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi, jānodrošina
478apspriežamo dokumentu publiska pieejamība mājaslapā visu
479publiskās apspriešanas laiku.
480No noteikumu Nr. 716 projekta anotācijas izriet, ka
481sabiedriskajai apspriešanai nodots pilnveidotā mācību satura un
482pieejas apraksta projekts "Izglītība mūsdienīgai
483lietpratībai". Sabiedriskā apspriešana ilga no 2017. gada
48425. septembra līdz 2018. gada 1. februārim. Četru mēnešu laikā
485sabiedriskajā apspriešanā iesaistījušies ap 11 400 lietpratēju
486jeb vairāk nekā ceturtā daļa Latvijas izglītības jomā strādājošo,
487kā arī bērnu vecāki, sabiedrisko organizāciju pārstāvji un citi
488interesenti. Kopumā iesniegti 887 priekšlikumi (sk. Ministru
489kabineta noteikumu "Noteikumi par valsts pirmsskolas
490izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu
491paraugiem" projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma
492(anotācijas) VI daļas 2. punktu). Ministru kabinets norāda,
493ka, sabiedriskajai apspriešanai noslēdzoties, tika izvērtēti
494saņemtie komentāri un ieteikumi un uz minētā dokumenta pamata
495apstiprināšanai Ministru kabinetā tika iesniegtas pirmsskolas
496izglītības vadlīnijas (sk. lietas materiālu 1. sēj. 149.
497lp.).
498Papildus minētajam Satversmes tiesa konstatē, ka 2018. gada
49911. aprīlī noteikumu projekta saturs, akcentējot iekļaujošo
500izglītību, pārrunāts konsultatīvās padomes "Izglītība
501visiem" (izveidota saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada
50216. septembra noteikumiem Nr. 529 "Konsultatīvās padomes
503"Izglītība visiem" nolikums") sanāksmē "Skola
504- gatava dažādībai?" (sk. Ministru kabineta noteikumu
505"Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un
506pirmsskolas izglītības programmu paraugiem" projekta
507sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) VI daļas 2.
508punktu). Sabiedrības līdzdalības rezultātā noteikumu projektā
509citstarp ņemti vērā ieteikumi precizēt iekļaujošas izglītības
510principus (sk. Ministru kabineta noteikumu "Noteikumi par
511valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas
512izglītības programmu paraugiem" projekta sākotnējās ietekmes
513novērtējuma ziņojuma (anotācijas) VI daļas 3. punktu).
514Labas likumdošanas princips, citstarp arī mazākumtautību
515tiesību jomā, negarantē konkrētu vienai personai vai personu
516grupai vēlamu rezultātu, tomēr tā ievērošana ikvienam dod
517pārliecību par to, ka attiecīgais jautājums ir demokrātiski
518apspriests, proti, dažādi viedokļi ir pausti un analizēti, un
519labākais iespējamais līdzsvars starp dažādām konfliktējošām
520tiesībām un interesēm ir ticis meklēts, ievērojot Satversmē
521ietvertās vērtības un vispārējos tiesību principus (sk.
522Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr.
5232018-22-01 24.1. punktu). Labas likumdošanas princips
524neuzliek likumdevējam pienākumu uzrunāt un uzklausīt konkrētu
525personu. Likumdevējam ir rīcības brīvība apzināt un izlemt, ko
526aicināt viedokļa izteikšanai. Būtiskākais ir pēc iespējas apzināt
527visu ieinteresēto personu viedokļus, ievērojot mazākumtautībām
528piederošo personu līdzdalības tiesības. Tas tika nodrošināts,
529veidojot darba grupas, padomes, pieaicinot ekspertus, veicot
530citus iepriekš norādītos pasākumus, kā arī izsludinot sabiedrisko
531apspriedi. No konstitucionālās sūdzības un pārējiem lietas
532materiāliem nav gūstams apstiprinājums tam, ka Pieteikuma
533iesniedzēji būtu izmantojuši iespējas piedalīties šajās
534apspriedēs un paust savu viedokli vai ka viņiem šādas iespējas
535būtu liegtas.
536Līdz ar to atzīstams, ka noteikumu Nr. 716 izstrādes procesā
537iesaistījušies dažādi sabiedrības pārstāvji, tostarp tādu
538izglītības iestāžu pārstāvji, kuras īsteno mazākumtautību
539izglītības programmas. Arī šajā aspektā nav saskatāms labas
540likumdošanas principa pārkāpums.
541Tātad apstrīdētajās normās ietvertā
542vienādā attieksme ir noteikta ar pienācīgā kārtībā pieņemtu
543tiesību normu un apstrīdētās normas atbilst Satversmes 64.
544pantam.
Kā izmantot šo tiesību aktu ārpus lasīšanas
Ja Google atveda uz konkrētu pantu, saglabā precīzu atsauci, pārbaudi spēkā esošo redakciju un pieraksti, kā tas saistās ar tavu faktisko situāciju.