24. punkts

1Nākamais solis, lai noskaidrotu, vai apstrīdētās

2normas atbilst Satversmes 91. pantam, ir vērtējums par to, vai

3vienādā attieksme ir noteikta ar normatīvajos aktos paredzētā

4kārtībā pieņemtu tiesību normu.

5Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata apstrīdētās normas ir

6pieņemtas, pārkāpjot Saeimas piešķirto pilnvarojumu un

7normatīvajos aktos paredzēto kārtību, kā arī neuzklausot

8mazākumtautību pārstāvjus. Tādējādi esot pārkāpts Satversmes 64.

9pants. Savukārt Ministru kabinets norāda, ka likumdevējs to

10pilnvarojis pieņemt apstrīdētās normas, tas esot ievērojis

11normatīvajos aktos noteikto kārtību, kas attiecas uz Ministru

12kabineta noteikumu pieņemšanu, kā arī esot bijusi nodrošināta

13mazākumtautību pārstāvju viedokļu uzklausīšana.

14Satversmes tiesa, skatot lietas par tiesību normu atbilstību

15Satversmes 64. pantam un Satversmes VIII nodaļā ietvertām

16tiesībām, šo normu atbilstību Satversmes 64. pantam ir vērtējusi,

17pārbaudot, vai apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību

18ierobežojums ir noteikts ar likumu (sk., piemēram, Satversmes

19tiesas 2008. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2008‑09‑0106

206. punktu). Tā kā Satversmes tiesai ir jānoskaidro, vai

21apstrīdētajās normās ietvertā vienādā attieksme ir noteikta ar

22normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu, tai

23jāizvērtē apstrīdēto normu atbilstība Satversmes 64. pantam.

24Vienāda attieksme var tikt noteikta saskaņā ar likumu. Vārds

25"likums" aptver ne tikai Saeimas pieņemtus likumus, bet

26arī citus vispārsaistošus (ārējos) normatīvos aktus (sk.,

27piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta

28sprieduma lietā Nr. 2015-11-03 20. punktu). Saskaņā ar

29Satversmes 64. pantu likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī

30tautai Satversmē paredzētajā kārtībā un apjomā. Izpildu varai -

31Ministru kabinetam - ir tiesības izdot tiesību normas tikai

32likumā noteiktos gadījumos, likuma ietvaros, un tās nedrīkst būt

33pretrunā ar Satversmi un citiem likumiem. Tas izriet no

34tiesiskuma un varas dalīšanas principiem, kas ir jebkuras

35demokrātiskas tiesiskas valsts pastāvēšanas pamats (sk.

36Satversmes tiesas 2018. gada 12. decembra sprieduma lietā Nr.

372018-06-0103 18. punktu).

38Tādējādi, vērtējot Ministru kabineta noteikumu atbilstību

39Satversmes 64. pantam un 91. pantam, ir jāizvērtē šo noteikumu

40atbilstība vairākiem nosacījumiem.

41Pirmkārt, Ministru kabinetam noteikumu izdošanai ir

42nepieciešams īpašs likumdevēja pilnvarojums, kas ietverts likuma

43normā. Pilnvarojumā jābūt formulētiem noteikumu galvenajiem

44virzieniem.

45Otrkārt, ņemot vērā to, ka Ministru kabinets noteikumus izdod,

46lai veicinātu likuma īstenošanu, tajos nedrīkst ietvert tādas

47normas, kas nav uzskatāmas par palīglīdzekļiem likuma normas

48īstenošanai.

49Treškārt, Ministru kabinets noteikumus var izdot tikai likumā

50noteiktajos gadījumos, likuma ietvaros, un šie noteikumi nedrīkst

51būt pretrunā ar Satversmi un citiem likumiem.

52Ceturtkārt, Ministru kabineta noteikumiem jābūt publicētiem un

53pietiekami skaidri formulētiem, lai tajos ietverto normu adresāts

54varētu izprast savas tiesības un pienākumus (sal. sk.

55Satversmes tiesas 2005. gada 21. novembra sprieduma lietā Nr.

562005-03-0306 9. punktu).

57Ikvienai vienādai vai atšķirīgai attieksmei ir jābūt noteiktai

58tādā tiesību normu jaunrades procesā, kas atbilst labas

59likumdošanas principam (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2020.

60gada 20. marta sprieduma lietā Nr. 2019‑10‑0103 32. punktu).

61Saeimai un tautai Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros pieder

62likumdošanas tiesības, taču Ministru kabinetam ir būtiska loma

63likumdošanas procesā un tādēļ arī Ministru kabinetam ir jāievēro

64prasības, kas izriet no labas likumdošanas principa. Labas

65likumdošanas princips attiecināms uz ikviena normatīvā akta

66sagatavošanas un pieņemšanas procesu, tostarp arī uz Ministru

67kabineta normatīvo aktu pieņemšanas procesu.

6824.1. Satversmes tiesa ir atzinusi: lai izvērtētu

69izpildvaras izdoto normu atbilstību Satversmes 64. pantam,

70jāizvērtē, vai ir ievērota pilnvarošanas kārtība, proti,

71jānoskaidro pilnvarojošo normu saturs un mērķis, bet pēc tam

72jāpārbauda, vai Ministru kabinets, izdodot attiecīgās normas, ir

73ievērojis tam likumā noteiktā pilnvarojuma robežas (sk.

74Satversmes tiesas 2020. gada 20. marta sprieduma lietā Nr.

752019-10-0103 32.3. punktu).

76Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka Ministru kabinetam nav

77bijis atbilstoša Saeimas piešķirta pilnvarojuma, proti,

78Izglītības likuma 14. panta 18.1 punktā noteiktais

79pilnvarojums esot pārsniegts. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka

80likumdevējs vēlējies pats noregulēt jautājumu par valsts valodas

81lietojumu izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību

82izglītības programmu, un šā viedokļa pamatošanai atsaucas uz

83Izglītības likuma 41. panta 1.1 un 1.2

84daļu.

85Tiesību normai, ar kuru likumdevējs pilnvaro Ministru kabinetu

86noregulēt Satversmē noteikto personas pamattiesību īstenošanas

87kārtību vai ierobežojumus šo tiesību īstenošanai, ir jābūt

88skaidrai un precīzai (sk. Satversmes tiesas 2005. gada

8921. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-03-0306 10.

90punktu).

91Ministru kabinets apstrīdētās normas pieņēmis, pamatojoties uz

92Izglītības likuma 14. panta 18.1 punktu, kas paredz,

93ka Ministru kabinets nosaka valsts pirmsskolas izglītības

94vadlīnijas, kurās ietverti šo vadlīniju prasībām atbilstoši

95izglītības programmu paraugi.

96Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1.

97punkts noteic: "Ministru kabinets var izdot ārējus

98normatīvos aktus, ja likums Ministru kabinetu tam īpaši

99pilnvarojis. Pilnvarojumā norāda tā galvenos satura

100virzienus."

101Savukārt ar likumdevēja doto pilnvarojumu jāsaprot ne tikai

102viena konkrēta, lakoniska tiesību norma, bet paša likuma būtība

103un mērķi. Tādēļ likumdevēja dotā pilnvarojuma saturs ir

104noskaidrojams, sistēmiski vērtējot visu normatīvo aktu, bet, ja

105nepieciešams, arī attiecīgās jomas vai dažkārt pat citu, ar to

106saistīto jomu regulējumu kopumā (sk. Satversmes tiesas

1072018. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-33-03 14.

108punktu).

109Ņemot vērā minēto, nepieciešams noskaidrot, vai no Izglītības

110likuma vai izglītības jomu regulējošu normatīvo aktu kopuma

111izriet pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt vadlīnijas

112attiecībā uz latviešu valodas lietojumu pirmsskolas izglītības

113iestādēs, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmu.

114Ministru kabinets atbildes rakstā norāda, ka Izglītības likumā

115ietvertais regulējums jāskata sistēmiski. Arī Saeima norāda, ka

116ar likumdevēja doto pilnvarojumu jāsaprot ne tikai viena

117konkrēta, lakoniska tiesību norma, bet paša likuma būtība un

118mērķi.

119Šā sprieduma 14.2. punktā Satversmes tiesa jau konstatēja, ka

120noteikumu Nr. 716 pieņemšana bija viens no pasākumiem, kas tika

121veikti, lai ieviestu jauno, kompetenču pieejā balstīto mācību

122saturu pirmsskolas izglītībā. Šīs izglītības reformas ietvaros

1232018. gada 22. martā tika pieņemti grozījumi Izglītības likumā un

1242018. gada 21. jūnijā - grozījumi Vispārējās izglītības

125likumā.

126No 2018. gada 21. jūnija Vispārējās izglītības likuma

127grozījumu izstrādes materiāliem secināms, ka deputāti ir

128apsprieduši un precizējuši jautājumu par to, kādā detalizācijas

129pakāpē jābūt izstrādātam likumam, kā arī diskutējuši par

130jautājumiem, kas nododami Ministru kabineta kompetencē. Saeimas

1312018. gada 26. aprīļa sēdē deputāti norādīja, ka par vadlīnijām,

132par standartiem, tostarp kompetencēm un konkrētām mācību jomām,

133atbild Ministru kabinets (sk. 12. Saeimas 2018. gada 26.

134aprīļa sēdes stenogrammu). Bijušais izglītības un zinātnes

135ministrs K. Šadurskis Saeimas 2018. gada 7. jūnija sēdē norādīja,

136ka Saeima devusi deleģējumu valdībai izstrādāt izglītības

137standartus, tostarp noteikt konkrētu kārtību un risināt konkrētus

138jautājumus, kas attiecas uz mācību jomām (sk. 12. Saeimas

1392018. gada 7. jūnija sēdes stenogrammu).

140Attiecībā uz pirmsskolas izglītības pakāpi Saeima, 2018. gada

14122. martā grozot Izglītības likumu, ar tā pārejas noteikumu 68.

142punktu uzlika Ministru kabinetam pienākumu pārskatīt Ministru

143kabineta noteikumus, ar kuriem noteiktas valsts pirmsskolas

144izglītības vadlīnijas.

145Tādējādi likumdevējs ir uzdevis Ministru kabinetam saskaņot

146pirmsskolas izglītības posmā lietojamo mācību metodi ar pārējos

147vispārējās izglītības posmos lietojamām metodēm. Proti, Ministru

148kabinetam uzlikts pienākums arī pirmsskolas izglītības posmā

149ieviest jauno mācību metodi, kurā ietverts kompetencēs balstīts

150mācību saturs. Vispārējās izglītības likuma 20. panta pirmās

151daļas 6. punkts noteic, ka pirmsskolas izglītības programma

152nodrošina izglītojamā sagatavošanu pamatizglītības ieguvei,

153saturiski aptverot valsts valodas lietošanas pamatiemaņu apguvi.

154Tādējādi viens no šīs metodes galvenajiem elementiem ir latviešu

155valodas apguves nostiprināšana. Nepieciešamība kompetenču pieejā

156balstītā mācību satura ietvaros precizēt plānotos rezultātus

157latviešu valodas apguvē mazākumtautību izglītības programmā

158uzsvērta arī noteikumu Nr. 716 anotācijā (sk. noteikumu

159Nr. 716 projekta anotācijas I daļas 2. punktu).

160Ministru kabinets, izpildot minēto uzdevumu, ir pieņēmis

161noteikumus Nr. 716, tostarp apstrīdētās normas. Ar apstrīdētajām

162normām ir noteikts, kā mācību saturā ietverama latviešu valoda.

163Ar apstrīdētajām normām nostiprināta latviešu valodas centrālā

164loma gan kompetenču pieejā balstītajā mācību saturā, gan visā

165pirmsskolas izglītības sistēmā. No likumdevēja piešķirtā

166pilnvarojuma neizriet, ka Ministru kabineta uzdevums būtu bijis

167noteikumos Nr. 716 paredzēt noteiktu attiecību starp

168mazākumtautības valodas un latviešu valodas lietojumu.

169Vienlaikus Ministru kabinetam, izstrādājot regulējumu, jāņem

170vērā, ka likumdevēja piešķirtais pilnvarojums īstenojams

171Satversmes ietvaros; izskatāmajā gadījumā - ņemot vērā Satversmes

172114. pantā ietvertās mazākumtautību tiesības. Šo jautājumu

173Satversmes tiesa jau ir izvērtējusi šā sprieduma 18. punktā un

174atzinusi, ka krievu mazākumtautībai piederošam bērnam līdztekus

175latviešu valodas apguvei ir nodrošinātas iespējas apgūt arī savu

176kultūru un dzimto valodu.

177Saskaņā ar Izglītības likuma 41. panta pirmo daļu

178mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu izstrādā

179izglītības iestāde, izvēloties kādu no noteikumos Nr. 716

180ietvertajiem izglītības programmu paraugiem. Atšķirībā no

181pamatizglītības pakāpes uz pirmsskolas izglītības pakāpi nav

182attiecinātas prasības par valodu lietojuma proporcijām. Taču tas,

183ka likumdevējs izšķīries jautājumu par valsts valodas un

184mazākumtautības valodas lietojuma proporcijām regulēt

185pamatizglītības pakāpē, nenozīmē, ka likumdevējs nebūtu

186noregulējis valodu lietojumu pirmsskolas izglītības pakāpē un ka

187valodu lietojuma proporcijas noteikšana būtu labākā metode

188attiecībā uz pirmsskolas izglītības pakāpi.

189Likumdevējs izglītības reformas ietvaros noteicis, ka Latvijā

190ieviešama jauna koncepcija, proti, kompetenču pieejā balstīts

191mācību saturs. Tas aptver arī valsts valodas un citu valodu

192apguves regulējumu tā, lai ikvienam izglītojamam, sākot jau no

193pirmās izglītības sistēmas pakāpes, būtu radīti priekšnoteikumi

194valsts valodas apgūšanai pienācīgā līmenī un priekšnoteikumi tam,

195lai valsts valodas apguvei varētu tikt izmantotas visu secīgo

196izglītības sistēmas pakāpju nodrošinātās iespējas. Ar

197apstrīdētajām normām Ministru kabinets ir izpildījis tam

198likumdevēja uzticēto uzdevumu pirmsskolas izglītības pakāpē,

199saglabājot bilingvālo pieeju mācību un atpūtas procesā.

200Ņemot vērā minēto, atzīstams, ka Ministru kabinets, pieņemot

201apstrīdētās normas, ir rīkojies pilnvarojuma ietvaros un

202atbilstoši Satversmei.

20324.2. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka, pieņemot

204apstrīdētās normas, nav ievērotas noteikumu Nr. 300 prasības,

205proti, šo noteikumu 91.9.1 apakšpunktā uz 144. punktā

206noteiktais.

20724.2.1. Noteikumu Nr. 300 91.9.1 apakšpunkts

208noteic, ka par izsludināto projektu atzinums (saskaņojums)

209nepieciešams no UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas, ja projekts

210attiecas uz Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām UNESCO

211darbības jomā (izglītība, zinātne, kultūra, vide, informācija un

212komunikācija, plašsaziņas līdzekļu darbības joma).

213Latvija kļuva par UNESCO dalībvalsti 1991. gada 14. oktobrī.

214UNESCO konstitūcijas 7. pants noteic, ka katra dalībvalsts veic

215tās konkrētajiem apstākļiem atbilstošus pasākumus, lai šīs valsts

216galvenās organizācijas, kuras ieinteresētas sadarboties ar UNESCO

217izglītības, zinātnes un kultūras jautājumos, izveidotu nacionālo

218komisiju, kas plaši pārstāvētu valdību un attiecīgās

219organizācijas. UNESCO Nacionālo komisiju harta noteic nacionālo

220komisiju darbības mērķi, uzdevumus un funkcijas. No šīs hartas 1.

221panta izriet, ka UNESCO nacionālās komisijas sadarbojas ar

222attiecīgās valsts valdību un citām institūcijām, iesaista

223sabiedrības un valdības pārstāvjus UNESCO programmu izveidē un

224īstenošanā. No hartas 2. panta izriet, ka katra dalībvalsts

225nosaka nacionālās komisijas pienākumus, tostarp pienākumu

226veicināt ciešu saikni starp valdību un iestādēm un citām

227institūcijām jautājumos, kas saistīti ar izglītību, zinātni,

228kultūru un informāciju (2. panta pirmās daļas "a"

229apakšpunkts), kā arī pienākumu piedalīties nacionālajās

230aktivitātēs, kas saistītas ar UNESCO programmām (2. panta pirmās

231daļas "d" apakšpunkts). Taču tas, kā šie pienākumi

232pildāmi vai kā nodrošināma UNESCO nacionālās komisijas iespēja

233pildīt šos pienākumus, atstāts katras dalībvalsts kompetencē (4.

234panta pirmā daļa).

235Prasība saskaņot tiesību aktu, plānošanas dokumentu projektus

236un citus Ministru kabinetā izskatāmos dokumentus ar UNESCO

237Nacionālo komisiju ieviesta līdz ar Apvienoto Nāciju Izglītības,

238zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas

239likuma pieņemšanu 2010. gada 28. oktobrī. Šā likuma 3. panta

240ceturtā daļa noteic, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ar

241komisiju saskaņojami Ministru kabinetā izskatāmie dokumenti

242UNESCO izglītības, zinātnes, kultūras, komunikāciju un

243informācijas jomā. Attiecīgi 2011. gada 6. septembrī izdarīti

244grozījumi noteikumos Nr. 300, papildinot šos noteikumus ar

24591.9.1 apakšpunktu.

246Tādējādi likumdevējs savas rīcības brīvības ietvaros ir

247izvēlējies stiprināt UNESCO Nacionālās komisijas lomu Ministru

248kabineta normatīvo aktu pieņemšanas procesā. Šāda Latvijas

249iniciatīva atspoguļo Latvijas likumdošanas procesa tradīcijās

250nostiprināto principu, ka nepieciešams apzināt visu to personu

251viedokli un intereses, uz kurām attiecas un kuras var skart

252konkrēts normatīvais akts.

253Satversmes tiesa norāda, ka labas likumdošanas princips uzliek

254Ministru kabinetam pienākumu saņemt atzinumu (saskaņojumu) no

255UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas, ja projekts attiecas uz

256Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām UNESCO darbības

257jomā. Tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi arī to, ka ne katrs

258tiesību akta pieņemšanas procedūras pārkāpums ir pietiekams

259pamats tam, lai uzskatītu, ka pieņemtajam aktam nav juridiska

260spēka. Lai procedūras pārkāpuma dēļ kādu aktu atzītu par spēkā

261neesošu, jābūt pamatotām šaubām par to, ka gadījumā, ja procedūra

262tiktu ievērota, Ministru kabinets nebūtu pieņēmis tādu pašu

263lēmumu (sal. sk. Satversmes tiesas 1998. gada 13. jūlija

264sprieduma lietā Nr. 03-04(98) secinājumu daļas 3. punktu).

265Proti, tikai būtiska procesuāla pārkāpuma dēļ tiesību norma var

266tikt uzskatīta par prettiesisku (sal. sk. Satversmes tiesas

2672019. gada 7. jūnija sprieduma lietā Nr. 2018-15-01 13.2.

268punktu).

269Noteikumos Nr. 716 regulētie jautājumi neapšaubāmi attiecas uz

270UNESCO darbības jomu - izglītību. Līdz ar to šo noteikumu

271pieņemšanas procesā bija nepieciešams saņemt atzinumu

272(saskaņojumu) no UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas. Ministru

273kabinets atbildes rakstā nenoliedz, ka šī prasība netika

274ievērota. Tādējādi Satversmes tiesa konstatē, ka apstrīdēto normu

275pieņemšanas procesā nav ievērota Latvijas likumdevēja prasība

276lūgt un saņemt UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas

277saskaņojumu.

278Tomēr Satversmes tiesa izskatāmajā lietā jau atzinusi, ka

279Ministru kabinets ar apstrīdētajām normām ir nodrošinājis

280mazākumtautībai piederoša izglītojamā tiesības uz izglītību, kā

281arī tiesības uz krievu mazākumtautības identitātes un kultūras

282saglabāšanu un attīstīšanu. Šos secinājumus Satversmes tiesa

283izdarīja, citstarp analizējot Latvijai saistošās starptautiskās

284cilvēktiesību normas un to piemērošanas praksi. Tādējādi

285Satversmes tiesai nav pamata uzskatīt, ka gadījumā, ja pirms

286noteikumu Nr. 716, tostarp apstrīdēto normu, pieņemšanas to

287projekts tiktu saskaņots ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju,

288Ministru kabinets būtu pieņēmis citādu lēmumu.

289Līdz ar to Satversmes tiesa nesaskata labas likumdošanas

290principa pārkāpumu šajā aspektā.

29124.2.2. Saskaņā ar noteikumu Nr. 300 144. punktu

292Ministru kabineta komitejā izskata: pirms izskatīšanas Ministru

293kabineta sēdē - tādu plānošanas dokumenta projektu, par kuru nav

294panākta vienošanās saskaņošanas procesā, un tādu informatīvā

295ziņojuma projektu (šo noteikumu 59. punkts), par kuru nav panākta

296vienošanās saskaņošanas procesā; tiesību akta projektu, par kuru

297nav panākta vienošanās Valsts sekretāru sanāksmē, tiesību akta

298projektu, kurš nav precizēts atbilstoši Valsts sekretāru sanāksmē

299nolemtajam, plānošanas dokumenta, informatīvā ziņojuma un tiesību

300akta projektu, par kuru Ministru kabineta sēdē ir izteikti

301iebildumi vai ierosināti būtiski teksta precizējumi, tiesību akta

302projektu, par kuru Valsts kancelejai, noformējot to izskatīšanai

303Ministru kabineta sēdē, rodas būtiski juridiski vai redakcionāli

304iebildumi; atkārtoti: komitejas sēdē atbalstītu plānošanas

305dokumenta, informatīvā ziņojuma un tiesību akta projektu, kurš

306nav precizēts atbilstoši komitejas sēdē nolemtajam, vai komitejas

307sēdē neatbalstītu projektu, vai komitejas sēdē atbalstītu tiesību

308akta projektu, kas satur tehniskos noteikumus, par kuriem Eiropas

309Komisija ir izteikusi iebildumus, un kas ir attiecīgi

310precizēts.

311Saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 6. marta noteikumiem

312Nr. 171 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju

313internetā" (spēkā līdz 2018. gada 28. septembrim) un

3142009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 970 "Sabiedrības

315līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā"

316Izglītības un zinātnes ministrija savā tīmekļvietnē 2018. gada

31717. aprīlī publicēja noteikumu Nr. 716 projektu. Ministru

318kabinets savā tīmekļvietnē noteikumu Nr. 716 projektu publicēja

3192018. gada 19. aprīlī.

320Valsts sekretāru sanāksmē 2018. gada 19. aprīlī tika pieteikts

321noteikumu projekts "Noteikumi par valsts pirmsskolas

322izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu

323paraugiem". Valsts sekretāru sanāksme 2018. gada 19. aprīlī

324notika neklātienē.

325Atbilstoši noteikumu Nr. 300 96. punktam Izglītības un

326zinātnes ministrija sagatavoja izziņu par atzinumos ietvertajiem

327iebildumiem. Iebildumi saņemti no Tieslietu ministrijas,

328Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas

329Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un

330Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības,

331biedrības "Reģionālo attīstības centru apvienība",

332Latviešu identitātes atbalsta biedrības un biedrības "Vecāku

333Alianse", Latvijas Lielo pilsētu asociācijas.

334Pēc 2018. gada 20. augustā un 28. augustā rīkotās

335elektroniskās saskaņošanas pret noteikumu Nr. 716 projektu nebija

336nesaskaņotu iebildumu, līdz ar to saskaņā ar noteikumu Nr. 300

337103. un 106. punktu projekts bija uzskatāms par saskaņotu, un

338Izglītības un zinātnes ministrija to iesniedza izskatīšanai

339Ministru kabineta sēdē.

340Atbilstoši noteikumu Nr. 300 144. punktam Ministru kabineta

341komitejā noteikumu projekts izskatāms vien tad, ja par to nav

342panākta vienošanās. Tā kā izskatāmajā lietā par noteikumu Nr. 716

343projektu tika panākta nepieciešamā vienošanās, atzīstams, ka

344Ministru kabinets nav pārkāpis noteikumu Nr. 300 144. punktā

345noteikto kārtību.

346Līdz ar to noteikumu Nr. 716 projekta iesniegšanas,

347izskatīšanas, virzības un saskaņošanas kārtība ir bijusi

348atbilstoša noteikumos Nr. 300 izvirzītajām prasībām un šajā

349aspektā nav saskatāms labas likumdošanas principa pārkāpums.

35024.3. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka nav

351nodrošināta noteikumu Nr. 716 apspriešana ar krievu

352mazākumtautību, jo neesot konstatējams, ka Ministru kabineta

353rīkotajā apspriešanā būtu piedalījušies atsevišķi krievu

354mazākumtautības jautājumu speciālisti vai šīs mazākumtautības

355organizācijas. Ministru kabinets šim Pieteikuma iesniedzēju

356uzskatam nepiekrīt un uzsver, ka mazākumtautību pārstāvjiem tika

357nodrošināta iespēja izteikt savu viedokli un priekšlikumus gan

358pēc noteikumu Nr. 716 projekta ievietošanas Ministru kabineta

359tīmekļvietnē, gan pirmsskolas izglītības vadlīniju un izglītības

360programmu paraugu saskaņošanas gaitā. Tādu pašu viedokli pauž

361Izglītības un zinātnes ministrija.

362Satversmes tiesa jau iepriekš norādījusi, ka atbilstoši labas

363likumdošanas principam likumdevējam ir jānodrošina, ka

364likumdošanas procesā tiek pēc iespējas apzināti visu ieinteresēto

365personu viedokļi un tieši vai pastarpināti uzklausīti iebildumi

366pret likumprojektā paredzēto tiesisko regulējumu. Ieinteresēto

367personu uzklausīšanu likumdevējs var nodrošināt, arī uzklausot

368attiecīgo personu grupu pārstāvjus (sk. Satversmes

369tiesas 2019. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-22-01 17.

370punktu).

371Labas likumdošanas principa ievērošana tādu lēmumu pieņemšanā,

372kuri skar mazākumtautību tiesības, nozīmē to, ka tiek ievērotas

373pie mazākumtautībām piederošo personu līdzdalības tiesības,

374proti, tiek uzklausīti un izvērtēti attiecīgo personu vai

375sabiedrības grupu viedokļi un priekšlikumi (sk.

376Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr.

3772018-22-01 24.1. punktu). Tas panākams gan ar darba grupu vai

378padomju izveidi, gan ekspertu piesaisti, kā arī citu metožu

379pielietošanu tiktāl, ciktāl tiek pārstāvētas tās dažādās

380intereses, kuras var skart pieņemamās normas. Taču galvenā no

381labas likumdošanas principa izrietošā prasība ir sabiedrības

382iesaiste normu pieņemšanas procesā.

383Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka 2014. gada 4.

384jūlijā izveidota darba grupa "Pirmsskolas izglītības mācību

385satura pilnveides iespējas". Tās sastāvā iekļauti dažādu

386izglītības iestāžu un institūciju pārstāvji, citstarp Romans

387Alijevs (Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības

388jautājumos priekšsēdētājs, Rīgas klasiskās ģimnāzijas direktors),

389pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājas Jautrīte Glaudiņa

390(pirmsskolas izglītības iestādes, kas īsteno gan pirmsskolas

391izglītības, gan mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmas,

392vadītāja), Inga Gudēviča, Solveiga Vaivode-Kļaviņa (pirmsskolas

393izglītības iestāžu, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu,

394vadītājas) (sk. lietas materiālu 2. sēj. 107.-109. lp.).

395Darba grupa sagatavoja priekšlikumus tam, lai bērns pirmsskolā ar

396mazākumtautības mācību valodu sekmīgi apgūtu latviešu valodu, un

397norādīja, kādi obligātie satura virzieni iekļaujami mācību

398programmā (sk. lietas materiālu 2. sēj. 110.-129.

399lp.). Darba grupa atbalstīja latviešu valodas pamatiemaņu

400apguvi pirmsskolas pakāpē. Tā norādīja uz valodas apguves

401nozīmīgumu šajā pakāpē. Tika atzīta gan dzimtās valodas nozīme,

402proti, jo spēcīgākas ir dzimtās valodas zināšanas, jo

403kvalitatīvāks un ātrāks ir citu valodu apguves process. Tika

404norādīts uz latviešu valodas apguves nepieciešamību, proti, uz

405latviešu valodas apguvei atbilstošas mācību vides nepieciešamību.

406Bērnam ikdienā ir jādzird latviešu valoda brīvā, nepiespiestā, uz

407bērna interesēm balstītā vidē (sk. lietas materiālu 2.

408sēj. 122. lp.).

409Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka 2016. gada 17.

410oktobrī uzsāktā projekta "Kompetenču pieeja mācību

411saturā" (Skola2030) ietvaros kā ekspertes, kuras

412mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmas satura izstrādes

413gaitā veidoja latviešu valodas sadaļu, bija Rīgas pilsētas

414pirmsskolas izglītības iestādes "Kastanītis" metodiķe,

415Rīgas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes

416"Mārītes" vadītājas vietniece izglītības jomā (abās

417izglītības iestādēs tiek īstenota mazākumtautību izglītības

418programma), Rīgas pilsētas 14. pirmsskolas izglītības iestādes

419vadītājas vietniece un latviešu valodas skolotāja (īsteno gan

420pirmsskolas izglītības, gan mazākumtautību pirmsskolas izglītības

421programmu) (sk. lietas materiālu 2. sēj. 105. lp).

422Projekta ietvaros izstrādāto jauno mācību saturu un pieeju

423aprobēja šādās pirmsskolas izglītības iestādēs, kuras īsteno

424mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmas: Silmalas

425pirmsskolas izglītības iestādē, Rēzeknes pirmsskolas izglītības

426iestādē "Pasaka", Ķekavas pirmsskolas izglītības

427iestādē "Avotiņš", Jelgavas pirmsskolas izglītības

428iestādē "Kamolītis", Krāslavas pirmsskolas izglītības

429iestādē "Pienenīte" un Līvānu pirmsskolas izglītības

430iestādē "Rūķīši" (minētās iestādes īsteno izglītības

431programmu gan latviešu, gan mazākumtautības valodā). Tāpat

432projekta ietvaros tika organizēts forums "Cik prasmīgam ir

433jābūt pirmsskolas beidzējam?" (sk. lietas materiālu 2.

434sēj. 105. lp).

4352018. gada 13. aprīlī tika izveidota arī Vispārējās izglītības

436satura konsultatīvā padome (sk. lietas materiālu 2. sēj.

437130.-131. lp.). Tās sastāvā iekļauti arī divu vecāku

438nevalstisko organizāciju ("Mammām un tētiem" un

439"Latvijas autisma apvienība") pārstāvji, kā arī padomē

440tika uzrunātas tieši Rīgas, Jelgavas un Daugavpils izglītības

441pārvaldes. Daugavpils Izglītības pārvaldes pārstāve ir metodiķe

442bilingvālās izglītības jautājumos. Šajā padomē tika izskatīti

443jautājumi arī par noteikumu Nr. 716 projektu. Padome pauda

444atbalstu noteikumu projekta tālākai virzībai (sk.

445lietas materiālu 2. sēj. 132. lp.).

446Detalizēta informācija par sabiedrības līdzdalību noteikumu

447Nr. 716 projekta izstrādē sniegta arī noteikumu Nr. 716 projekta

448anotācijas VI daļā.

449Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970

450"Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas

451procesā" 7. punktā norādītas iespējamās sabiedrības

452līdzdalības formas. Piemēram, sabiedrības pārstāvji var

453līdzdarboties attīstības plānošanā, piedaloties starpinstitūciju

454darba grupās un konsultatīvajās padomēs, piedaloties

455sabiedriskajā apspriedē, iesaistoties publiskajā apspriešanā,

456iesaistoties diskusiju grupās, forumos un citās līdzdalības

457aktivitātēs (piemēram, videokonferencēs un sabiedriskās domas

458aptaujās) rakstiski sniedzot viedokli par attīstības plānošanas

459dokumentu tā izstrādes stadijā (7.1.-7.4.1

460apakšpunkts).

461Saskaņā ar noteikumu Nr. 970 9. punktu sabiedriskā apspriede

462ir sanāksme, kurā piedalās un savus iebildumus un priekšlikumus

463sniedz sabiedrības pārstāvji. Šajā punktā noteiktas prasības,

464kādas jāievēro institūcijai, organizējot sabiedrisko apspriedi,

465piemēram, jāinformē par sanāksmes vietu, laiku un atbildīgo

466amatpersonu, jānodrošina, ka visa ar sanāksmi saistītā

467informācija ir pieejama institūcijas mājaslapā ne mazāk kā 14

468dienas pirms sabiedriskās apspriedes.

469Minēto noteikumu 10. punkts noteic, ka publiskā apspriešana ir

470ar ārējo normatīvo aktu vai institūcijas noteikts laikposms, kurā

471sabiedrības pārstāvji sniedz savus iebildumus un priekšlikumus

472vai piedalās citās institūcijas organizētās sabiedrības

473līdzdalības aktivitātēs (piemēram, sabiedriskajās apspriedēs un

474sabiedriskās domas aptaujās). Šajā punktā noteiktas prasības,

475kādas jāievēro institūcijai, organizējot publisko apspriešanu,

476piemēram, jānosaka publiskās apspriešanas laiks, ne īsāks par 30

477dienām, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi, jānodrošina

478apspriežamo dokumentu publiska pieejamība mājaslapā visu

479publiskās apspriešanas laiku.

480No noteikumu Nr. 716 projekta anotācijas izriet, ka

481sabiedriskajai apspriešanai nodots pilnveidotā mācību satura un

482pieejas apraksta projekts "Izglītība mūsdienīgai

483lietpratībai". Sabiedriskā apspriešana ilga no 2017. gada

48425. septembra līdz 2018. gada 1. februārim. Četru mēnešu laikā

485sabiedriskajā apspriešanā iesaistījušies ap 11 400 lietpratēju

486jeb vairāk nekā ceturtā daļa Latvijas izglītības jomā strādājošo,

487kā arī bērnu vecāki, sabiedrisko organizāciju pārstāvji un citi

488interesenti. Kopumā iesniegti 887 priekšlikumi (sk. Ministru

489kabineta noteikumu "Noteikumi par valsts pirmsskolas

490izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu

491paraugiem" projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma

492(anotācijas) VI daļas 2. punktu). Ministru kabinets norāda,

493ka, sabiedriskajai apspriešanai noslēdzoties, tika izvērtēti

494saņemtie komentāri un ieteikumi un uz minētā dokumenta pamata

495apstiprināšanai Ministru kabinetā tika iesniegtas pirmsskolas

496izglītības vadlīnijas (sk. lietas materiālu 1. sēj. 149.

497lp.).

498Papildus minētajam Satversmes tiesa konstatē, ka 2018. gada

49911. aprīlī noteikumu projekta saturs, akcentējot iekļaujošo

500izglītību, pārrunāts konsultatīvās padomes "Izglītība

501visiem" (izveidota saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada

50216. septembra noteikumiem Nr. 529 "Konsultatīvās padomes

503"Izglītība visiem" nolikums") sanāksmē "Skola

504- gatava dažādībai?" (sk. Ministru kabineta noteikumu

505"Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un

506pirmsskolas izglītības programmu paraugiem" projekta

507sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) VI daļas 2.

508punktu). Sabiedrības līdzdalības rezultātā noteikumu projektā

509citstarp ņemti vērā ieteikumi precizēt iekļaujošas izglītības

510principus (sk. Ministru kabineta noteikumu "Noteikumi par

511valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas

512izglītības programmu paraugiem" projekta sākotnējās ietekmes

513novērtējuma ziņojuma (anotācijas) VI daļas 3. punktu).

514Labas likumdošanas princips, citstarp arī mazākumtautību

515tiesību jomā, negarantē konkrētu vienai personai vai personu

516grupai vēlamu rezultātu, tomēr tā ievērošana ikvienam dod

517pārliecību par to, ka attiecīgais jautājums ir demokrātiski

518apspriests, proti, dažādi viedokļi ir pausti un analizēti, un

519labākais iespējamais līdzsvars starp dažādām konfliktējošām

520tiesībām un interesēm ir ticis meklēts, ievērojot Satversmē

521ietvertās vērtības un vispārējos tiesību principus (sk.

522Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr.

5232018-22-01 24.1. punktu). Labas likumdošanas princips

524neuzliek likumdevējam pienākumu uzrunāt un uzklausīt konkrētu

525personu. Likumdevējam ir rīcības brīvība apzināt un izlemt, ko

526aicināt viedokļa izteikšanai. Būtiskākais ir pēc iespējas apzināt

527visu ieinteresēto personu viedokļus, ievērojot mazākumtautībām

528piederošo personu līdzdalības tiesības. Tas tika nodrošināts,

529veidojot darba grupas, padomes, pieaicinot ekspertus, veicot

530citus iepriekš norādītos pasākumus, kā arī izsludinot sabiedrisko

531apspriedi. No konstitucionālās sūdzības un pārējiem lietas

532materiāliem nav gūstams apstiprinājums tam, ka Pieteikuma

533iesniedzēji būtu izmantojuši iespējas piedalīties šajās

534apspriedēs un paust savu viedokli vai ka viņiem šādas iespējas

535būtu liegtas.

536Līdz ar to atzīstams, ka noteikumu Nr. 716 izstrādes procesā

537iesaistījušies dažādi sabiedrības pārstāvji, tostarp tādu

538izglītības iestāžu pārstāvji, kuras īsteno mazākumtautību

539izglītības programmas. Arī šajā aspektā nav saskatāms labas

540likumdošanas principa pārkāpums.

541Tātad apstrīdētajās normās ietvertā

542vienādā attieksme ir noteikta ar pienācīgā kārtībā pieņemtu

543tiesību normu un apstrīdētās normas atbilst Satversmes 64.

544pantam.