4. punkts

1Pieaicinātā persona - Saeima - norāda, ka

2Ministru kabinets, izdodot apstrīdētās normas, rīkojies saskaņā

3ar tam piešķirto pilnvarojumu. Ministru kabinets, pieņemot

4noteikumus Nr. 716, esot izpildījis Izglītības likuma pārejas

5noteikumu 68. punktā noteikto uzdevumu pārskatīt valsts

6pirmsskolas izglītības vadlīnijas sakarā ar jaunā, kompetenču

7pieejā balstītā mācību satura ieviešanu visās vispārējās

8izglītības pakāpēs, tostarp pirmsskolas izglītības pakāpē.

9Apstrīdētās normas esot vērstas uz to, lai bērns, pabeidzot

10mazākumtautību izglītības programmas apguvi pirmsskolas

11izglītības pakāpē, būtu ieguvis tādas valsts valodas lietošanas

12iemaņas, kādas ir nepieciešamas, lai uzsāktu pilnvērtīgas mācības

131. klasē pamatizglītības programmā.

14Ar likumdevēja doto pilnvarojumu esot jāsaprot ne tikai viena

15konkrēta, lakoniska tiesību norma (izskatāmajā gadījumā -

16Izglītības likuma 14. panta 18.1 punkts), bet arī paša

17likuma būtība un mērķi. Noteikumu Nr. 716 pieņemšana esot viens

18no pasākumiem, kas veikti, lai ieviestu jauno, kompetenču pieejā

19balstīto mācību saturu visās vispārējās izglītības pakāpēs -

20pirmsskolas izglītībā, pamatizglītībā un vispārējā vidējā

21izglītībā. Valsts valodas apguves jautājums esot tikai viens no

22jautājumiem, kas risināti saistībā ar jaunā, kompetenču pieejā

23balstītā mācību satura ieviešanu visās vispārējās izglītības

24pakāpēs. Saistībā ar to Saeima 2018. gada 22. martā pieņēmusi

25grozījumus Izglītības likumā un 2018. gada 21. jūnijā -

26grozījumus Vispārējās izglītības likumā. Minēto grozījumu

27ietvaros Saeima ar Izglītības likuma pārejas noteikumu 68. punktu

28uzlikusi Ministru kabinetam pienākumu pārskatīt Ministru kabineta

29noteikumus, ar kuriem noteiktas valsts pirmsskolas izglītības

30vadlīnijas. Šis uzdevums esot izpildīts, pieņemot noteikumus Nr.

31716.

32Viena no izglītības pakāpēm esot pirmsskolas izglītība, un tā

33nevarot tikt aplūkota atrauti no citiem, tālākiem izglītības

34posmiem, jo kopā ar pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību

35veidojot vienu kopēju vispārējās izglītības sistēmu. No

36Vispārējās izglītības likuma 15. un 15.1 panta

37izrietot, ka valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās, valsts

38pamatizglītības standartā un valsts vispārējās vidējās izglītības

39standartā būtībā ir regulējami vieni un tie paši jautājumi, tikai

40attiecībā uz dažādām vispārējās izglītības pakāpēm.

41Pirmsskolas izglītības programmai esot jānodrošina tas, ka

42izglītojamais pirmsskolas izglītības procesā iegūst tādas valsts

43valodas zināšanas, kas nepieciešamas, lai viņš varētu pilnvērtīgi

44uzsākt mācības 1. klasē kādā no izglītības programmām.

45Izglītojamā sagatavošana pamatizglītības ieguvei neesot

46iedomājama bez atbilstošu valsts valodas lietošanas pamatiemaņu

47apgūšanas. Šo iemaņu apgūšana atbilstoši Vispārējās izglītības

48likuma 20. panta pirmās daļas 6. punktam esot viens no

49pirmsskolas izglītības programmas uzdevumiem.

50Pēc Saeimas ieskata, jautājumi, kas saistīti ar valsts valodas

51lietošanas iemaņu apguvi, pieder pie tiem jautājumiem, kuri

52regulējami valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās. Šie

53jautājumi valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās esot regulēti

54arī pirms apstrīdēto normu spēkā stāšanās, proti, noteikumu Nr.

55533 2. pielikuma 4.2., 7., 9., 18.2., 18.3., 19. punktā un 4.

56pielikuma 4.2., 7., 9., 20., 22.2., 22.3., 22.6. un 23. punktā.

57Tātad tie bijuši regulējami arī noteikumos Nr. 716.

58Apstrīdētās normas esot vērstas uz bērna sagatavošanu

59pamatizglītības ieguvei, proti, uz to, lai viņš pirmsskolas

60izglītības procesā apgūtu pienācīgas valsts valodas lietošanas

61iemaņas. No apstrīdēto normu formulējuma neizrietot tas, ka

62pirmsskolas izglītības procesā drīkstētu izmantot tikai valsts

63valodu. No apstrīdēto normu pirmā teikuma izrietot, ka visā

64pirmsskolas izglītības posmā tiek izmantota bilingvālā pieeja.

65Apstrīdēto normu otrajā teikumā gan esot paredzēts, ka bērnam no

66piecu gadu vecuma rotaļnodarbībā galvenais saziņas līdzeklis ir

67latviešu valoda, taču tas nenozīmējot, ka latviešu valoda būtu

68vienīgais saziņas līdzeklis, proti, ka rotaļnodarbībās nevarētu

69izmantot citas valodas. Turklāt no apstrīdēto normu otrā teikuma

70izrietot arī tas, ka mērķtiecīgi organizētās aktivitātēs

71mazākumtautības valodas un etniskās kultūras apguvei var tikt

72izmantota arī cita valoda, ne tikai latviešu valoda. Tātad

73apstrīdētās normas neliedzot pie mazākumtautībām piederošām

74personām kopt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.