7. pants

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - vērš

Satversmes tiesas uzmanību uz bērna tiesībām agrīnā vecumā iegūt

kvalitatīvu izglītību, kas vērsta uz bērna attīstības,

labklājības un labsajūtas nodrošināšanu.

Atbilstoši Izglītības likuma 5. panta pirmās daļas 1. punktam

pirmsskolas izglītība esot viena no četrām izglītības pakāpēm. Tā

paša panta otrā daļa nosakot, ka izglītojamam ir tiesības iegūt

izglītību katrā pakāpē, secīgi pārejot no vienas izglītības

pakāpes uz nākamo. Izglītības likuma 4. pants nosakot obligātu

prasību, ka bērna sagatavošana pamatizglītības ieguvei ir jāuzsāk

no piecu gadu vecuma.

No iepriekš minētā izrietot tas, ka bērnam, kurš sasniedzis

piecu gadu vecumu, jāsāk apgūt pirmsskolas izglītības programmu,

lai sagatavotos pamatizglītības ieguvei. Latvijā šī sagatavošana

esot obligāta un neesot nošķirta no kopējās valsts izglītības

sistēmas. Savukārt pirmsskolas izglītība no pusotra gada līdz

piecu gadu vecumam esot pirmsskolas izglītības pakāpes

sākotnējais posms. Kaut arī normatīvajos aktos neesot noteikts,

ka bērnam no pusotra gada līdz piecu gadu vecumam jāapmeklē

pirmsskolas izglītības iestāde, izglītošanas mērķi esot vienoti

visās četrās izglītības pakāpēs. No Vispārējās izglītības likuma

20. panta pirmās daļas izrietot, ka pirmsskolas izglītības mērķis

ir sekmēt bērna vispārējo attīstību, sagatavojot viņu sākumskolai

kā zinātkāru un radošu skolēnu ar iemaņām pastāvīgi mācīties.

Tiesībsargs atsaucas uz Bērna tiesību konvencijas 3. panta

pirmajā daļā nostiprināto bērna tiesību un interešu prioritātes

principu un norāda uz Bērna tiesību komitejas skaidrojumu, ka šī

norma konvencijas dalībvalstīm uzliekot noteiktus pienākumus: 1)

nodrošināt, lai bērna intereses tiktu pienācīgi integrētas un

konsekventi izvērtētas jebkurā darbībā, ko veic valsts iestāde;

2) nodrošināt, lai visi ar bērniem saistītie lēmumi, kā arī

politika un tiesību akti uzskatāmi apliecinātu, ka pirmām kārtām

apsvērts tas, kas ir bērna interesēs. Citi faktori neesot

uzskatāmi par tikpat svarīgiem kā bērna intereses. Ja bērna

intereses nonāk pretrunā ar citām (piemēram, citu bērnu,

sabiedrības, vecāku) interesēm vai tiesībām, lielāka nozīme esot

jāpiešķir tam, kas bērnam der vislabāk.

No Bērna tiesību konvencijas 6. panta otrās daļas un Bērna

tiesību komitejas skaidrojuma par bērna tiesību īstenošanu agrīnā

bērnībā izrietot tas, ka atbildīgo iestāžu pienākums ir izvērtēt

un pārstāvēt maza bērna tiesības un intereses saistībā ar

lēmumiem un darbībām, kas ietekmē viņa labklājību, un vienlaikus

ņemt vērā bērna uzskatus un attīstību. Tādējādi uzsvars atkal

tiekot likts uz bērna tiesību un interešu prioritātes

principu.

Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras

tiesībām 13. panta pirmajā daļā un Bērna tiesību konvencijas 28.

panta pirmajā daļā esot nostiprinātas tiesības uz izglītību.

Saskaņā ar Bērna tiesību komitejas interpretāciju tiesības uz

izglītību agrīnā bērnībā sākoties uzreiz pēc dzimšanas un esot

cieši saistītas ar bērna tiesībām uz attīstību no agrīnās

bērnības.

Bērna tiesību konvencijas 29. panta pirmajā daļā esot

nostiprināti bērna izglītošanas mērķi. Bērna tiesību komiteja

skaidrojusi, ka šie mērķi ir kvalitatīvas izglītības

priekšnoteikumi, kas savukārt esot bērna attīstības un

labklājības nodrošināšanas garants. Bērna tiesību komiteja esot

atzinusi arī to, ka pirmsskolās īstenojamas kvalitatīvas

izglītības programmas, kas var palīdzēt bērnam veiksmīgi uzsākt

mācības sākumskolā.

Tādējādi, pēc tiesībsarga ieskata, pakāpeniska valsts valodas

īpatsvara palielināšana izglītības procesā, sākot no pirmsskolas

izglītības pakāpes, ir loģisks pasākums kvalitatīvas, uz bērna

attīstību un labklājību vērstas izglītības nodrošināšanai.

Tomēr esot jāņem vērā tas, ka dažādu personu grupu intereses

var sadurties. Šādā gadījumā, ievērojot bērna tiesību un interešu

prioritātes principu, visupirms vajagot apsvērt aspektus, no

kuriem izriet tāds risinājums, kas būtu bērna interesēs. Vērtējot

to, vai konkrēts lēmums ir pieņemts, ievērojot bērna tiesību un

interešu prioritātes principu, esot svarīgi saprast, vai šis

lēmums bērnam nāk par labu ilgtermiņā. Tiesībsargs uzskata, ka

pakāpeniska valsts valodas īpatsvara palielināšana izglītības

procesā, sākot no pirmsskolas izglītības pakāpes, ir uzskatāma

arī par ilgtermiņa ieguldījumu bērna tiesībās iegūt izglītību

atbilstoši savām spējām, jo sniedz bērnam ilgtermiņa atbalstu

turpmākajās mācībās valsts valodā sākumskolā.