12. pants

Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu

vērtēt vairāku tiesību normu atbilstību Satversmes

105. panta pirmajiem trim teikumiem.

Ja apstrīdēta vairāku tiesību normu atbilstība augstāka

juridiska spēka tiesību normai, tad tiesai, ņemot vērā izskatāmās

lietas būtību, ir jānosaka efektīvākā pieeja šīs atbilstības

izvērtēšanai (sk. Satversmes tiesas 2020. gada

15. maija sprieduma lietā Nr. 2019-17-05

13. punktu).

12.1. Apstrīdētais Noteikumu Nr. 560 (šeit un

turpmāk - redakcijā, kas bija spēkā līdz 2022. gada

31. martam) 41. punkts paredzēja, ka gadījumā, ja

komersants nav iesniedzis elektroenerģijas gada pārskatu, birojs

atceļ tam piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības. Savukārt

apstrīdētais Noteikumu Nr. 560 60.2. apakšpunkts

paredzēja, ka šādā gadījumā komersantam ir jāatmaksā saņemtais

valsts atbalsts par to periodu, par kuru nav iesniegts

elektroenerģijas gada pārskats. Pieteikuma iesniedzēja nokavēja

Noteikumu Nr. 560 38. punktā noteikto elektroenerģijas

gada pārskata iesniegšanas termiņu. Par šo pārkāpumu saskaņā ar

apstrīdētajām normām Pieteikuma iesniedzējai tika atceltas

obligātā iepirkuma tiesības un uzlikts pienākums atmaksāt saņemto

valsts atbalstu par periodu, par kuru nebija iesniegts

elektroenerģijas gada pārskats.

Līdz ar to izskatāmajā lietā ir vērtējams, vai apstrīdētās

normas kā vienots tiesiskais regulējums, kas paredz atcelt

piešķirtās tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā

iepirkuma ietvaros, kā arī uzlikt pienākumu atmaksāt saņemto

valsts atbalstu tādā gadījumā, ja noteiktajā termiņā nav

iesniegts elektroenerģijas gada pārskats, atbilst Satversmei.

12.2. Pieteikuma iesniedzēja ir elektroenerģijas

ražotāja, kas izmanto hidroenerģiju. Tomēr abas apstrīdētās

normas attiecās ne tikai uz komersantiem, kas elektroenerģijas

ražošanai izmanto hidroenerģiju, bet arī uz tādiem komersantiem,

kas tam pašam nolūkam izmanto citus atjaunojamos energoresursus -

biogāzi, biomasu un vēja enerģiju (sk. Noteikumu

Nr. 560 3. punktu). Savukārt apstrīdētais Noteikumu

Nr. 560 60.2. apakšpunkts bija formulēts tādējādi, ka

tas attiecās uz dažādiem elektroenerģijas ražotāju pieļautajiem

pārkāpumiem.

Tā kā apstrīdētās normas regulē dažādas situācijas,

nepieciešams precizēt, kādā apjomā izvērtējama apstrīdēto normu

satversmība (sk. Satversmes tiesas 2024. gada

23. maija sprieduma lietā Nr. 2023-34-01

15. punktu).

12.2.1. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 560

38. punktu un 4. pielikumu elektroenerģijas gada

pārskats ietvēra informāciju par saražoto un patērēto

elektroenerģijas apjomu, kā arī cita veida informāciju, kas

raksturo elektrostacijas darbību atkarībā no ražotāja izraudzītā

elektroenerģijas ražošanas veida. Tātad dažādas tehnoloģijas

izmantojošiem ražotājiem elektroenerģijas gada pārskatā bija

jānorāda atšķirīga informācija. Tomēr apstrīdētās normas visiem

elektroenerģijas ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos

energoresursus obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros, paredzēja

vienādas tiesiskās sekas, kas iestājas pēc elektroenerģijas gada

pārskata neiesniegšanas noteiktajā termiņā. Satversmes tiesa

atzīst: izvērtējot apstrīdēto normu ietekmi uz visiem

komersantiem neatkarīgi no tā, kādu atjaunojamo energoresursu tie

izmanto elektroenerģijas ražošanai, var nodrošināt to, ka

Satversmei neatbilstošs regulējums tiek novērsts pēc iespējas

plaši. Turklāt konkrētajā gadījumā lietā esošie materiāli,

tostarp Ministru kabineta atbildes rakstā ietvertie apsvērumi, ir

pietiekami, lai apstrīdēto normu satversmību izvērtētu attiecībā

uz visiem komersantiem, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem

energoresursiem.

Līdz ar to Satversmes tiesa vērtēs apstrīdēto normu

satversmību attiecībā uz komersantiem, kas elektroenerģijas

ražošanai izmanto jebkuru no Noteikumu Nr. 560

3. punktā norādītajiem atjaunojamiem energoresursiem.

12.2.2. Apstrīdētais Noteikumu

Nr. 560 60.2. apakšpunkts paredzēja saņemtā valsts

atbalsta atmaksāšanas pienākumu gadījumos, kad pieļauti šo

noteikumu 39. un 41. punktā minētie pārkāpumi.

Noteikumu Nr. 560 39. punkts attiecās uz gadījumiem,

kad komersants, kuram atceltas vai beigušās tiesības piedalīties

obligātajā iepirkumā, ir iesniedzis noslēdzošo elektroenerģijas

gada pārskatu un tajā ir konstatēti pārkāpumi, par kuriem

obligātā iepirkuma tiesības komersantam būtu vajadzējis atcelt

jau agrāk. Savukārt apstrīdētais Noteikumu Nr. 560

41. punkts attiecās uz gadījumiem, kad komersants nav šajos

noteikumos paredzētajā termiņā iesniedzis ikgadējo

elektroenerģijas gada pārskatu, kā tas noticis arī Pieteikuma

iesniedzējas gadījumā.

Ņemot vērā Pieteikuma iesniedzējas situāciju un lietā sniegtos

argumentus, Satversmes tiesa vērtēs Noteikumu Nr. 560

60.2. apakšpunkta satversmību, ciktāl tas attiecas uz šo

noteikumu 41. punktu.