Par Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr. 560 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību" 41. punkta un 60.2. apakšpunkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2022. gada 31. martam) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem 13. pants

Satversmes 105. panta pirmie trīs teikumi

nosaka: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst

izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var

ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu."

Ar tiesībām uz īpašumu Satversmes 105. panta izpratnē

saprotamas visas mantiska rakstura tiesības, kuras persona var

izlietot par labu sev un ar kurām tā var rīkoties pēc savas

gribas, tostarp personas ekonomiskās intereses, kas saistītas ar

komercdarbības veikšanu (sk. Satversmes tiesas 2020. gada

12. februāra sprieduma lietā Nr. 2019-05-01

17.1. punktu). Tiesības uz īpašumu ietver arī līgumu

tiesības ar ekonomisku vērtību (sk. Satversmes tiesas

2010. gada 20. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu

lietā Nr. 2009-100-03 8.2. punktu).

Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka tiesības uz īpašumu

aizsargā ar Ekonomikas ministrijas izdoto administratīvo aktu un

ar publisko tirgotāju noslēgto līgumu piešķirtās tiesības pārdot

saražoto elektroenerģiju par paaugstinātu cenu obligātā iepirkuma

ietvaros. Šādos gadījumos tiesību uz īpašumu objekts ir ražotāja

iegūtās tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā

iepirkuma ietvaros (sal. sk. Satversmes tiesas

2021. gada 28. maija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu

lietā Nr. 2020-52-01 13.1. punktu un 2022. gada

27. oktobra sprieduma lietā Nr. 2021-31-0103

20. punktu).

No lietas materiāliem izriet, ka Pieteikuma iesniedzēja tai

piederošajās hidroelektrostacijās ražo elektroenerģiju. Uz

Ekonomikas ministrijas lēmumu pamata Pieteikuma iesniedzēja

ieguvusi tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligāti

iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā. Tādējādi Pieteikuma

iesniedzējai ar administratīvajiem aktiem piešķirtās tiesības

pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros

ietilpst tiesību uz īpašumu tvērumā.

Apstrīdētās normas ierobežo minētās tiesības, jo gadījumā, ja

komersants nav iesniedzis elektroenerģijas gada pārskatu līdz

kārtējā gada 1. martam, tās paredz gan obligātā iepirkuma

tiesību atcelšanu, gan pienākumu atmaksāt valsts atbalstu par

periodu, kas sākas no tā perioda pirmās dienas, par kuru bija

jāiesniedz elektroenerģijas gada pārskats.

Līdz ar to apstrīdētās normas

Pieteikuma iesniedzējai ierobežo Satversmes 105. panta

pirmajos trijos teikumos ietvertās tiesības uz īpašumu.