14. punkts

1Noskaidrojot, vai personas tiesību uz īpašumu

2ierobežojums ir attaisnojams, Satversmes tiesai jāpārbauda, vai

3tas ir noteikts ar normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu

4tiesību normu, tostarp ievērojot labas likumdošanas principu

5(sk. Satversmes tiesas 2023. gada 21. marta

6sprieduma lietā Nr. 2022-06-03 19. punktu).

7Satversmes tiesa jau vairākkārt secinājusi, ka tiesības uz

8īpašumu var ierobežot arī ar Ministru kabineta noteikumiem

9(sk. Satversmes tiesas 2022. gada 27. oktobra

10sprieduma lietā Nr. 2021-31-0103 32. punktu un

112023. gada 21. decembra sprieduma lietā

12Nr. 2022-28-03 13.1. punktu). Tomēr Ministru

13kabineta tiesības izdot ārējus normatīvus aktus sniedzas vien

14tiktāl, ciktāl likumā Ministru kabinetam ir piešķirts šāds

15pilnvarojums.

16Pieaicinātā persona Saeima norāda: Ministru kabinets bija

17tiesīgs noteikt, ka elektroenerģijas gada pārskata neiesniegšana

18noteiktajā termiņā ir viens no pārkāpumiem, par kuriem atceļamas

19elektroenerģijas ražotājam piešķirtās tiesības uz valsts

20atbalstu, tomēr likumdevēja griba nav iztulkojama kā Ministru

21kabineta tiesības noteikt valsts atbalsta tiesību atcelšanu bez

22iepriekšējā brīdinājuma.

23Apstrīdētās normas ir izdotas, pamatojoties citstarp uz

24Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta ceturto daļu un

2531.2 panta trešo daļu. Šajās normās paredzēts, ka

26Ministru kabinets nosaka obligātā iepirkuma uzraudzības kārtību

27un pārkāpumus, par kuriem atceļamas obligātā iepirkuma tiesības,

28kā arī kārtību, kādā tās atceļamas. Satversmes tiesa jau iepriekš

29secinājusi, ka Saeima ir noregulējusi svarīgākos jautājumus

30attiecībā uz ražotāju tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju

31obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā. Tomēr Ministru

32kabinetam piešķirtais pilnvarojums neizvirza konkrētus kritērijus

33obligātā iepirkuma tiesību saņemšanai, īstenošanai vai

34atcelšanai. Ministru kabinets, rīkojoties pilnvarojuma ietvaros,

35šos kritērijus var noteikt pats (sk. Satversmes tiesas

362022. gada 27. oktobra sprieduma lietā Nr. 2021-31-0103

3732.1. punktu). Apstrīdētās normas nosaka vienu no

38gadījumiem, kad tiesības piedalīties obligātajā iepirkumā ir

39atceļamas un saņemtais valsts atbalsts ir atmaksājams. Tādējādi

40apstrīdētās normas ir izdotas uz Elektroenerģijas tirgus likuma

4129. panta ceturtajā daļā un 31.2 panta

42trešajā daļā ietvertā pilnvarojuma pamata.

43Lietas dalībnieki nav izteikuši iebildumus un arī Satversmes

44tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētās normas ir pieejamas

45atbilstoši normatīvo aktu prasībām un pietiekami skaidri

46formulētas, lai persona varētu izprast no tām izrietošo tiesību

47un pienākumu saturu un paredzēt to piemērošanas sekas, kā arī ir

48izdotas tādā procesā, kas atbilst labas likumdošanas

49principam.

50Līdz ar to apstrīdētajās normās

51ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts, pamatojoties uz

52likumu.