14. pants

Noskaidrojot, vai personas tiesību uz īpašumu

ierobežojums ir attaisnojams, Satversmes tiesai jāpārbauda, vai

tas ir noteikts ar normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu

tiesību normu, tostarp ievērojot labas likumdošanas principu

(sk. Satversmes tiesas 2023. gada 21. marta

sprieduma lietā Nr. 2022-06-03 19. punktu).

Satversmes tiesa jau vairākkārt secinājusi, ka tiesības uz

īpašumu var ierobežot arī ar Ministru kabineta noteikumiem

(sk. Satversmes tiesas 2022. gada 27. oktobra

sprieduma lietā Nr. 2021-31-0103 32. punktu un

2023. gada 21. decembra sprieduma lietā

Nr. 2022-28-03 13.1. punktu). Tomēr Ministru

kabineta tiesības izdot ārējus normatīvus aktus sniedzas vien

tiktāl, ciktāl likumā Ministru kabinetam ir piešķirts šāds

pilnvarojums.

Pieaicinātā persona Saeima norāda: Ministru kabinets bija

tiesīgs noteikt, ka elektroenerģijas gada pārskata neiesniegšana

noteiktajā termiņā ir viens no pārkāpumiem, par kuriem atceļamas

elektroenerģijas ražotājam piešķirtās tiesības uz valsts

atbalstu, tomēr likumdevēja griba nav iztulkojama kā Ministru

kabineta tiesības noteikt valsts atbalsta tiesību atcelšanu bez

iepriekšējā brīdinājuma.

Apstrīdētās normas ir izdotas, pamatojoties citstarp uz

Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta ceturto daļu un

31.2 panta trešo daļu. Šajās normās paredzēts, ka

Ministru kabinets nosaka obligātā iepirkuma uzraudzības kārtību

un pārkāpumus, par kuriem atceļamas obligātā iepirkuma tiesības,

kā arī kārtību, kādā tās atceļamas. Satversmes tiesa jau iepriekš

secinājusi, ka Saeima ir noregulējusi svarīgākos jautājumus

attiecībā uz ražotāju tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju

obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā. Tomēr Ministru

kabinetam piešķirtais pilnvarojums neizvirza konkrētus kritērijus

obligātā iepirkuma tiesību saņemšanai, īstenošanai vai

atcelšanai. Ministru kabinets, rīkojoties pilnvarojuma ietvaros,

šos kritērijus var noteikt pats (sk. Satversmes tiesas

2022. gada 27. oktobra sprieduma lietā Nr. 2021-31-0103

32.1. punktu). Apstrīdētās normas nosaka vienu no

gadījumiem, kad tiesības piedalīties obligātajā iepirkumā ir

atceļamas un saņemtais valsts atbalsts ir atmaksājams. Tādējādi

apstrīdētās normas ir izdotas uz Elektroenerģijas tirgus likuma

29. panta ceturtajā daļā un 31.2 panta

trešajā daļā ietvertā pilnvarojuma pamata.

Lietas dalībnieki nav izteikuši iebildumus un arī Satversmes

tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētās normas ir pieejamas

atbilstoši normatīvo aktu prasībām un pietiekami skaidri

formulētas, lai persona varētu izprast no tām izrietošo tiesību

un pienākumu saturu un paredzēt to piemērošanas sekas, kā arī ir

izdotas tādā procesā, kas atbilst labas likumdošanas

principam.

Līdz ar to apstrīdētajās normās

ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts, pamatojoties uz

likumu.