15. punkts

1Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir

2jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

3ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

4labad (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 22. decembra

5sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu).

6Ministru kabinets norāda, ka apstrīdētajās normās noteiktā

7pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi ir sabiedrības

8labklājība un citu cilvēku tiesību aizsardzība. Apstrīdētās

9normas padarot valsts atbalsta shēmu efektīvāku, novēršot

10nepamatotu valsts atbalsta saņemšanu. Tādējādi tiekot samazinātas

11galapatērētāju izmaksas, vienlaikus izskaužot nesaimniecisku un

12negodprātīgu rīcību nozarē un stiprinot Latvijas tautsaimniecību.

13Arī Pieteikuma iesniedzēja piekrīt, ka pamattiesību ierobežojumam

14ir leģitīms mērķis - uzraudzīt valsts atbalsta saņemšanas

15pamatotību un valsts līdzekļu izlietojumu.

16Jebkura valsts atbalsta shēma tiek veidota un valsts atbalsts

17tiek piešķirts ar noteiktu mērķi. Valsts atbalsts enerģētikā

18Eiropas Savienībā ir nozīmīgs instruments virzībai uz

19klimatneitralitāti (sk.: Schöning F., Ziegler C. What is

20State Aid. In: Hancher L., de Hauteclocque A.,

21Salerno F. M. (Eds.) State Aid and The Energy Sector.

22Oxford: Hart, 2018, p. 4). Tādēļ arī Latvijā ieviestās

23atbalsta shēmas - obligātā iepirkuma sistēmas - mērķis ir

24veicināt atjaunojamo energoresursu un augstas efektivitātes

25koģenerācijas izvēršanu (sk. Komisijas lēmuma

264. punktu).

27Valsts atbalsts sniedz komersantiem priekšrocības darboties

28attiecīgajā komercdarbības nozarē. Tādēļ visas sabiedrības

29labklājības interesēs ir tas, lai valsts atbalsts būtu mērķēts un

30tiktu sniegts tikai tādiem komersantiem, kuri ievēro tiesību

31normās noteiktās prasības un ar savu darbību palīdz sasniegt

32valsts atbalsta shēmas mērķi. Attiecīgi valstij ir pienākums

33uzraudzīt valsts atbalsta izmantošanu un nodrošināt, ka tiek

34saglabāts konkurētspējīgs tirgus un novērsts nesamērīgs un

35nepamatots tirgus izkropļojums (sal. sk. Satversmes

36tiesas 2019. gada 18. aprīļa sprieduma lietā

37Nr. 2018-16-03 13. punktu un 2023. gada

3821. marta sprieduma lietā Nr. 2022-06-03

3922. punktu). Turklāt valsts atbalsta shēmas uzraudzībai

40jābūt tādai, kas ļautu pēc iespējas ātrāk reaģēt uz konstatētiem

41valsts atbalsta saņēmēju pārkāpumiem.

42Latvijā izveidotā obligātā iepirkuma tiesību izmantošanas

43uzraudzība tiek īstenota, citstarp izmantojot elektroenerģijas

44gada pārskatu, no kura Būvniecības valsts kontroles birojs iegūst

45apkopotu informāciju par elektrostacijas darbību iepriekšējā

46gadā. Obligātā iepirkuma tiesību atcelšana gadījumā, ja

47elektroenerģijas gada pārskats netiek iesniegts noteiktajā

48termiņā, un saņemtā atbalsta atmaksāšana no attiecīgā perioda

49sākuma ir vērsta uz to, lai valsts atbalsts netiktu saņemts tad,

50ja Būvniecības valsts kontroles birojs ir kavēts pārliecināties

51par saņemtā valsts atbalsta atbilstību obligātā iepirkuma

52prasībām. Tādējādi ar apstrīdētajām normām tiek nodrošināta

53valsts atbalsta shēmas izmantošanas uzraudzība un aizsargātas

54visas sabiedrības intereses saistībā ar obligātā iepirkuma

55tiesību sniegto priekšrocību mērķētu piešķiršanu.

56Līdz ar to apstrīdētajās normās

57ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis -

58sabiedrības labklājības aizsardzība.