15. pants

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir

jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

labad (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 22. decembra

sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu).

Ministru kabinets norāda, ka apstrīdētajās normās noteiktā

pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi ir sabiedrības

labklājība un citu cilvēku tiesību aizsardzība. Apstrīdētās

normas padarot valsts atbalsta shēmu efektīvāku, novēršot

nepamatotu valsts atbalsta saņemšanu. Tādējādi tiekot samazinātas

galapatērētāju izmaksas, vienlaikus izskaužot nesaimniecisku un

negodprātīgu rīcību nozarē un stiprinot Latvijas tautsaimniecību.

Arī Pieteikuma iesniedzēja piekrīt, ka pamattiesību ierobežojumam

ir leģitīms mērķis - uzraudzīt valsts atbalsta saņemšanas

pamatotību un valsts līdzekļu izlietojumu.

Jebkura valsts atbalsta shēma tiek veidota un valsts atbalsts

tiek piešķirts ar noteiktu mērķi. Valsts atbalsts enerģētikā

Eiropas Savienībā ir nozīmīgs instruments virzībai uz

klimatneitralitāti (sk.: Schöning F., Ziegler C. What is

State Aid. In: Hancher L., de Hauteclocque A.,

Salerno F. M. (Eds.) State Aid and The Energy Sector.

Oxford: Hart, 2018, p. 4). Tādēļ arī Latvijā ieviestās

atbalsta shēmas - obligātā iepirkuma sistēmas - mērķis ir

veicināt atjaunojamo energoresursu un augstas efektivitātes

koģenerācijas izvēršanu (sk. Komisijas lēmuma

4. punktu).

Valsts atbalsts sniedz komersantiem priekšrocības darboties

attiecīgajā komercdarbības nozarē. Tādēļ visas sabiedrības

labklājības interesēs ir tas, lai valsts atbalsts būtu mērķēts un

tiktu sniegts tikai tādiem komersantiem, kuri ievēro tiesību

normās noteiktās prasības un ar savu darbību palīdz sasniegt

valsts atbalsta shēmas mērķi. Attiecīgi valstij ir pienākums

uzraudzīt valsts atbalsta izmantošanu un nodrošināt, ka tiek

saglabāts konkurētspējīgs tirgus un novērsts nesamērīgs un

nepamatots tirgus izkropļojums (sal. sk. Satversmes

tiesas 2019. gada 18. aprīļa sprieduma lietā

Nr. 2018-16-03 13. punktu un 2023. gada

21. marta sprieduma lietā Nr. 2022-06-03

22. punktu). Turklāt valsts atbalsta shēmas uzraudzībai

jābūt tādai, kas ļautu pēc iespējas ātrāk reaģēt uz konstatētiem

valsts atbalsta saņēmēju pārkāpumiem.

Latvijā izveidotā obligātā iepirkuma tiesību izmantošanas

uzraudzība tiek īstenota, citstarp izmantojot elektroenerģijas

gada pārskatu, no kura Būvniecības valsts kontroles birojs iegūst

apkopotu informāciju par elektrostacijas darbību iepriekšējā

gadā. Obligātā iepirkuma tiesību atcelšana gadījumā, ja

elektroenerģijas gada pārskats netiek iesniegts noteiktajā

termiņā, un saņemtā atbalsta atmaksāšana no attiecīgā perioda

sākuma ir vērsta uz to, lai valsts atbalsts netiktu saņemts tad,

ja Būvniecības valsts kontroles birojs ir kavēts pārliecināties

par saņemtā valsts atbalsta atbilstību obligātā iepirkuma

prasībām. Tādējādi ar apstrīdētajām normām tiek nodrošināta

valsts atbalsta shēmas izmantošanas uzraudzība un aizsargātas

visas sabiedrības intereses saistībā ar obligātā iepirkuma

tiesību sniegto priekšrocību mērķētu piešķiršanu.

Līdz ar to apstrīdētajās normās

ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis -

sabiedrības labklājības aizsardzība.