16. pants

Izvērtējot pamattiesību ierobežojuma

samērīgumu, Satversmes tiesai visupirms jāpārbauda tas, vai

izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai,

proti, vai ar izraudzītajiem līdzekļiem var sasniegt leģitīmo

mērķi.

Pieteikuma iesniedzēja neiebilst un arī Ministru kabinets

atbildes rakstā norādījis, ka apstrīdētās normas ir piemērotas

pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo tās

palīdz elektroenerģijas tirgū novērst nepamatotus konkurences

izkropļojumus, kas savukārt ietekmē elektroenerģijas gala

cenu.

Attiecībā uz visiem elektroenerģijas ražotājiem, kas piedalās

obligātajā iepirkumā, elektroenerģijas gada pārskats citstarp

sniedz informāciju, kas nepieciešama iekšējās peļņas normas

aprēķina veikšanai un elektrostacijas pamatlīdzekļu nolietojuma

novērtēšanai. Savukārt attiecībā uz ražotājiem, kas ražo

elektroenerģiju koģenerācijas procesā, elektroenerģijas gada

pārskats sniedz sākotnējo informāciju par to, cik lietderīgi

izmantota saražotā siltumenerģija un cik efektīvi strādā

koģenerācijas stacija (sk. Noteikumu Nr. 560

38. punktu un Būvniecības valsts kontroles biroja

viedokli).

Iekšējās peļņas normas maksimālās robežas noteikšana

elektroenerģijas ražotāja pārkompensācijas novēršanai bija

priekšnoteikums tam, lai Latvijas īstenotā valsts atbalsta shēma

tiktu atzīta par saderīgu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu

(sk. Komisijas lēmuma 75.-77. punktu). Komisijas

lēmumā arī ietverta atziņa (sk. Komisijas lēmuma

14. un 78. punktu) un Noteikumu Nr. 560

11. punktā nostiprināts tas, ka valsts atbalsts var tikt

piešķirts ne ilgāk kā līdz elektrostacijas pamatlīdzekļu pilnam

nolietojumam. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka valsts atbalsts

varētu būt pārmērīgs un secīgi ietekmēt galapatērētāju un

likumsakarīgi arī visas sabiedrības intereses

(sk. Satversmes tiesas 2023. gada 21. marta

sprieduma lietā Nr. 2022-06-03 23.1. punktu).

Savukārt elektrostaciju darbības efektivitātes veicināšana,

tostarp arī siltumenerģijas lietderīga izmantošana, ir viens no

obligātā iepirkuma sistēmas izveides mērķiem

(sk. Komisijas lēmuma 5. punktu).

Elektroenerģijas gada pārskatā norādītā informācija palīdz

Būvniecības valsts kontroles birojam konstatēt, vai valsts

atbalsta izmaksa ir jāturpina, vai tā apjoms nav jāsamazina vai

arī valsts atbalsts nav jāpārtrauc pilnībā. Valsts, atceļot

obligātā iepirkuma tiesības un uzliekot pienākumu atmaksāt

saņemto valsts atbalstu par attiecīgo periodu tādā gadījumā, ja

komersants noteiktajā termiņā neiesniedz elektroenerģijas gada

pārskatu, var novērst nepamatotu tirgus izkropļojumu. Proti,

apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums

nodrošina to, ka elektroenerģijas ražotājs nesaņem valsts

atbalstu un atmaksā saņemto valsts atbalstu tad, ja Būvniecības

valsts kontroles birojs ir kavēts iegūt apkopotu informāciju par

elektrostacijas darbību iepriekšējā gadā, lai pārliecinātos par

saņemtā valsts atbalsta atbilstību obligātā iepirkuma

prasībām.

Tādējādi obligātā iepirkuma tiesību atcelšana un izmaksātā

valsts atbalsta atgūšana gadījumā, ja komersants neiesniedz

elektroenerģijas gada pārskatu noteiktajā termiņā, ir piemērots

līdzeklis sabiedrības labklājības aizsardzībai.

Līdz ar to izraudzītais līdzeklis ir

piemērots pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa

sasniegšanai.