16. punkts

1Izvērtējot pamattiesību ierobežojuma

2samērīgumu, Satversmes tiesai visupirms jāpārbauda tas, vai

3izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai,

4proti, vai ar izraudzītajiem līdzekļiem var sasniegt leģitīmo

5mērķi.

6Pieteikuma iesniedzēja neiebilst un arī Ministru kabinets

7atbildes rakstā norādījis, ka apstrīdētās normas ir piemērotas

8pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo tās

9palīdz elektroenerģijas tirgū novērst nepamatotus konkurences

10izkropļojumus, kas savukārt ietekmē elektroenerģijas gala

11cenu.

12Attiecībā uz visiem elektroenerģijas ražotājiem, kas piedalās

13obligātajā iepirkumā, elektroenerģijas gada pārskats citstarp

14sniedz informāciju, kas nepieciešama iekšējās peļņas normas

15aprēķina veikšanai un elektrostacijas pamatlīdzekļu nolietojuma

16novērtēšanai. Savukārt attiecībā uz ražotājiem, kas ražo

17elektroenerģiju koģenerācijas procesā, elektroenerģijas gada

18pārskats sniedz sākotnējo informāciju par to, cik lietderīgi

19izmantota saražotā siltumenerģija un cik efektīvi strādā

20koģenerācijas stacija (sk. Noteikumu Nr. 560

2138. punktu un Būvniecības valsts kontroles biroja

22viedokli).

23Iekšējās peļņas normas maksimālās robežas noteikšana

24elektroenerģijas ražotāja pārkompensācijas novēršanai bija

25priekšnoteikums tam, lai Latvijas īstenotā valsts atbalsta shēma

26tiktu atzīta par saderīgu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu

27(sk. Komisijas lēmuma 75.-77. punktu). Komisijas

28lēmumā arī ietverta atziņa (sk. Komisijas lēmuma

2914. un 78. punktu) un Noteikumu Nr. 560

3011. punktā nostiprināts tas, ka valsts atbalsts var tikt

31piešķirts ne ilgāk kā līdz elektrostacijas pamatlīdzekļu pilnam

32nolietojumam. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka valsts atbalsts

33varētu būt pārmērīgs un secīgi ietekmēt galapatērētāju un

34likumsakarīgi arī visas sabiedrības intereses

35(sk. Satversmes tiesas 2023. gada 21. marta

36sprieduma lietā Nr. 2022-06-03 23.1. punktu).

37Savukārt elektrostaciju darbības efektivitātes veicināšana,

38tostarp arī siltumenerģijas lietderīga izmantošana, ir viens no

39obligātā iepirkuma sistēmas izveides mērķiem

40(sk. Komisijas lēmuma 5. punktu).

41Elektroenerģijas gada pārskatā norādītā informācija palīdz

42Būvniecības valsts kontroles birojam konstatēt, vai valsts

43atbalsta izmaksa ir jāturpina, vai tā apjoms nav jāsamazina vai

44arī valsts atbalsts nav jāpārtrauc pilnībā. Valsts, atceļot

45obligātā iepirkuma tiesības un uzliekot pienākumu atmaksāt

46saņemto valsts atbalstu par attiecīgo periodu tādā gadījumā, ja

47komersants noteiktajā termiņā neiesniedz elektroenerģijas gada

48pārskatu, var novērst nepamatotu tirgus izkropļojumu. Proti,

49apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums

50nodrošina to, ka elektroenerģijas ražotājs nesaņem valsts

51atbalstu un atmaksā saņemto valsts atbalstu tad, ja Būvniecības

52valsts kontroles birojs ir kavēts iegūt apkopotu informāciju par

53elektrostacijas darbību iepriekšējā gadā, lai pārliecinātos par

54saņemtā valsts atbalsta atbilstību obligātā iepirkuma

55prasībām.

56Tādējādi obligātā iepirkuma tiesību atcelšana un izmaksātā

57valsts atbalsta atgūšana gadījumā, ja komersants neiesniedz

58elektroenerģijas gada pārskatu noteiktajā termiņā, ir piemērots

59līdzeklis sabiedrības labklājības aizsardzībai.

60Līdz ar to izraudzītais līdzeklis ir

61piemērots pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa

62sasniegšanai.