13. punkts

1Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata,

2ka apstrīdētais regulējums neatbilst Satversmes 91. panta

3pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam

4teikumam.

5Apstrīdētā regulējuma dēļ esot samazinājušies tajā

6paredzētajiem tirdzniecības ierobežojumiem pakļauto komersantu

7ienākumi. Tādējādi ar apstrīdēto regulējumu personām esot

8ierobežotas Satversmes 105. panta pirmajā un trešajā teikumā

9ietvertās tiesības uz īpašumu. Turklāt apstrīdētais regulējums

10radot atšķirīgu attieksmi pret komersantiem, kas veic

11komercdarbību lielajos tirdzniecības centros, un komersantiem,

12kas iznomā lielo tirdzniecības centru telpas. Šie komersanti

13atrodoties salīdzināmos apstākļos ar komersantiem, kas veica tādu

14pašu komercdarbību citās vietās un varēja gūt normālus ienākumus,

15jo abās grupās ietilpstošie komersanti esot spējīgi nodrošināt

16epidemioloģisko prasību ievērošanu. Pieteikumu iesniedzēju

17argumenti par to, kuras personu grupas atrodas vienādos un pēc

18noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, esot pamatoti.

19Ievērojot faktiskos apstākļus apstrīdētā regulējuma

20pieņemšanas un spēkā esības laikā, Pieteikumu iesniedzēju

21apsvērumi par to, vai pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar

22normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu, paši

23par sevi neesot pietiekami, lai atzītu apstrīdēto regulējumu par

24neatbilstošu Satversmei. Izskatāmajā lietā esot vērtējams tas,

25vai apstrīdētajā regulējumā ietvertais pamattiesību ierobežojums

26ir samērīgs.

27Apstrīdētajā regulējumā ietvertais tiesību uz īpašumu

28ierobežojums un atšķirīgā attieksme esot noteikti vairāku mērķu

29labad: pirmkārt, lai ierobežotu cilvēku mobilitāti un, otrkārt,

30lai ierobežotu sabiedriskā transporta noslodzi. Šie mērķi esot

31atzīstami par leģitīmiem. Vērtējot apstrīdētā regulējuma

32atbilstību gan Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, gan 105.

33panta pirmajam un trešajam teikumam, galvenokārt esot jāapsver

34apstrīdētajā regulējumā ietverto tirdzniecības ierobežojumu

35samērīgums.

36Šie tirdzniecības ierobežojumi esot piemēroti to leģitīmo

37mērķu sasniegšanai, tomēr neesot bijuši nepieciešami. Ministru

38kabinets norādījis, ka apstrīdētais regulējums izstrādāts,

39ievērojot vispārējo epidemioloģisko situāciju valstī, pētījumus

40par cilvēku pulcēšanos lielajos tirdzniecības centros un

41novērojumus par cilvēku paradumiem saistībā ar lielo

42tirdzniecības centru apmeklēšanu. Šādi apsvērumi esot pārāk

43vispārīgi. Šāds uz riskiem balstīts pamatojums varētu būt

44attaisnojams pandēmijas sākumā. Apstrīdētās normas 1 pieņemšanas

45brīdī un spēkā esības laikā valstī neesot bijusi izsludināta

46ārkārtējā situācija, bijusi uzkrāta zināma pieredze cīņā ar

47pandēmiju, kā arī bijuši pieejami zinātniski pētījumi.

48Pieteikumu iesniedzēji esot norādījuši uz pētījumiem par gaisa

49kvalitātes ietekmi uz Covid‑19 infekcijas izplatību. Vairāki

50apstākļi liecinot, ka Ministru kabinetam bija zināmi šie pētījumi

51un bija zināmi dati par gaisa kvalitāti daudzās Latvijas

52tirdzniecības vietās, taču šie pētījumi un dati neesot

53atspoguļoti Ministru kabineta sniegtajā apstrīdētā regulējuma

54nepieciešamības pamatojumā. Tāpat Ministru kabinets neesot

55pienācīgi izvērtējis citu, jau iepriekš tirdzniecības jomā

56noteikto epidemioloģiskās drošības pasākumu efektivitāti, kā arī

57datus par cilvēku paradumu maiņu attiecībā uz tirdzniecības

58centru apmeklēšanu. Tāds regulējums, kas ļautu tirgotājiem, kuru

59tirdzniecības vietai ir iespējams nodrošināt atsevišķu ārēju

60piekļuvi, darboties, ievērojot citus epidemioloģiskās drošības

61pasākumus, nodrošinātu līdzsvaru starp komersantu un sabiedrības

62interesēm. Tāpat Ministru kabinets varējis noteikt, piemēram,

63stingrākas epidemioloģiskās drošības prasības attiecībā uz

64tirdzniecības vietu apmeklēšanu vai gaisa kvalitāti tirdzniecības

65vietās.

66Esot pamats uzskatīt, ka apstrīdētais regulējums nemazināja

67Covid‑19 izplatības riskus, jo iespējams, ka cilvēki devās uz

68citām tirdzniecības vietām, tostarp izmantojot sabiedrisko

69transportu. Esot jāņem vērā, ka ārpus tirdzniecības centra

70vienkopus esoši veikali, kuri darbojās par 7000 m2

71lielākā teritorijā un kuriem bija nodrošināta atsevišķa ieeja,

72varēja turpināt savu darbību. Tāpat neesot ierobežota lielu

73veikalu, piemēram, būvmateriālu veikalu, darbība. Tādējādi neesot

74saskatāms sabiedrības ieguvums no apstrīdētajā regulējumā

75paredzētajiem tirdzniecības ierobežojumiem. Savukārt Ministru

76kabineta noteiktie valsts atbalsta pasākumi neesot pietiekami,

77lai varētu attaisnot indivīda tiesību ierobežojumu.