1Pieaicinātā persona - Rīgas Stradiņa
2universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības
3fakultātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras
4profesors Dr. med. Ģirts Briģis - norāda, ka
5tirdzniecības centri ir publiskas vietas - slēgtas telpas, kurās
6parasti pulcējas relatīvi liels cilvēku daudzums. Koronavīruss
7SARS‑CoV‑2, kas izraisa Covid‑19 slimību, izplatoties no viena
8cilvēka uz citu galvenokārt ar gaisa pilienu un aerosolu
9starpniecību. Inficēšanās esot iespējama arī pēc saskarsmes ar
10netīru virsmu, ja cilvēks ar rokām nogādā uz tās esošo vīrusu
11deguna, mutes vai acu tuvumā. Tirdzniecības centros, kuros ir
12relatīvi liels apmeklētāju blīvums, varbūtība inficēties ar
13SARS‑CoV‑2 esot paaugstināta. Šī varbūtība pieaugot gadījumā, kad
14parādās jauni, vēl lipīgāki vīrusa varianti. Tādēļ, izņemot
15vakcināciju, galvenais līdzeklis, kas ļauj ierobežot vīrusa
16izplatību, esot cilvēku kontaktēšanās iespēju mazināšana.
17Tirdzniecības centros vīrusa pārnese esot iespējama ne vien
18tirdzniecības, bet arī koplietošanas telpās, kurās apmeklētāju
19plūsma var būt īpaši liela. Turklāt mūsdienās tirdzniecības
20centri esot kļuvuši ne vien par iepirkšanās, bet arī par brīvā
21laika pavadīšanas vietu, jo tajos varot darboties, piemēram,
22kinoteātri un restorāni. Esot jāņem vērā arī tas, ka cilvēku
23došanās uz tirdzniecības centriem palielina sabiedriskā
24transporta noslodzi un tādējādi rada papildu kontaktēšanās
25iespējas. To, ka cilvēku pulcēšanās tirdzniecības centros ietekmē
26saslimstības līmeni, apliecinot ne tikai citās pasaules valstīs,
27bet arī Latvijā 2020. gada nogalē gūtā pieredze. Ņemot vērā
28minēto, visi tirdzniecības centri esot atzīstami par paaugstināta
29inficēšanās riska objektiem. Tādēļ augstas saslimstības
30apstākļos, kas pastāvējuši arī apstrīdētā regulējuma izstrādes
31laikā, tirdzniecības centru darbības un cilvēku pulcēšanās
32ierobežošana esot zinātniski pamatota un atbilstot sabiedrības
33veselības interesēm.
34Apstrīdētā regulējuma spēkā esības laikā bijušas noteiktas arī
35citas prasības, kas vērstas uz cilvēku pulcēšanās ierobežošanu.
36Šīs prasības nevarot uzskatīt par apstrīdētajā regulējumā
37paredzēto ierobežojumu alternatīvām. Visu ierobežojošo pasākumu
38efektivitāte esot vērtējama kopsakarā. Ierobežojumi tiekot
39noteikti atbilstoši principam, ka nepieciešams samazināt jebkādas
40cilvēku kontaktu un tādējādi arī vīrusa transmisijas iespējas,
41savukārt par izņēmumiem no šiem ierobežojumiem varot tikt
42noteikti cilvēku eksistencei un sabiedrības funkcionēšanai
43nepieciešamie pasākumi. Šo nepieciešamo pasākumu minimums un tā
44paplašināšana esot kompromisu rezultātā pieņemts politisks
45lēmums, kura pieņemšanā tiekot ņemti vērā ne vien
46epidemioloģiskie un sabiedrības veselības apsvērumi, bet arī citi
47aspekti.
48Ierobežojumi, kas nosaka maksimālo tirdzniecības telpu
49piepildījuma proporciju, tikuši noteikti visām tirdzniecības
50vietām. Šajā aspektā tirdzniecības centru darbības apturēšana un
51telpu piepildījuma ierobežošana esot uzskatāma par efektīvu
52vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu. Noteiktu kategoriju
53preču tirdzniecības ierobežojumiem neesot mērķa tiešā veidā
54ierobežot vīrusa izplatību, jo tā neesot atkarīga no konkrēto
55preču rakstura. Šādu ierobežojumu mērķis esot maksimāli ierobežot
56apmeklētāju plūsmu, ļaujot tirgot vien pirmās nepieciešamības
57preces. Apstrīdētajā regulējumā ietvertais šādu preču
58uzskaitījums neesot balstīts uz zinātniskiem pētījumiem vai
59vispārpieņemtiem kritērijiem.
60Vīrusa izplatību varētu ierobežot vēl efektīvāk, nosakot
61stingrākus ierobežojumus, proti, sašaurinot pirmās
62nepieciešamības preču un attiecīgi arī pieejamo veikalu loku,
63atļaujot tirdzniecību vienīgi ārtelpās, nosakot vēl mazāku
64pieļaujamo telpu piepildījumu, ievērojami stingrāk kontrolējot
65ierobežojumu ievērošanu. Atšķirīga rakstura ierobežojumi nevarot
66kalpot par apstrīdētajā regulējumā paredzēto ierobežojumu
67alternatīvu, bet varot tos papildināt. Apstrīdētajā regulējumā
68noteiktie ierobežojumi esot samērīgi ar sabiedrības veselības
69interesēm.
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.