Par Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta (redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 7. aprīļa līdz 1. jūnijam) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, kā arī 105. panta pirmajam un trešajam teikumam

15. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Paula Stradiņa Klīniskās

universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs

infektologs Dr. med. Uga Dumpis - norāda, ka ir grūti

identificēt zinātniskus kritērijus, uz kuriem varētu balstīt

tādus ierobežojumus, kādi paredzēti apstrīdētajā regulējumā, un

vienmēr ir iespējami arī labāki risinājumi.

Visefektīvākie līdzekļi cīņā pret pandēmiju esot vakcinācija

un nefarmaceitiskie pasākumi. Nefarmaceitisko pasākumu mērķis

esot ierobežot cilvēku mobilitāti un savstarpējos kontaktus. To

efektivitāte parasti tiekot mērīta procentos. Izvēle par to, kādi

nefarmaceitiskie pasākumi ir nosakāmi, esot politiska - dažās

valstīs tiekot aizliegta došanās ārpus dzīvesvietas, bet citās

tiekot slēgti veikali.

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram esot pieejams

modelētāju izstrādāts kalkulators, kas ļaujot prognozēt

nefarmaceitisko pasākumu efektivitāti konkrētā valstī. Saskaņā ar

aprēķiniem, kas veikti šajā kalkulatorā attiecībā uz Latviju,

tādu veikalu aizvēršanai, kuri netirgo pirmās nepieciešamības

preces, esot prognozēta astoņu procentu efektivitāte. Esot jāņem

vērā arī tas, ka cilvēku došanās uz veikaliem ir saistīta ar

atrašanos sabiedriskajā transportā un cita veida pulcēšanos.

Tādēļ došanās uz veikaliem esot jāpadara maksimāli nepievilcīga,

lai cilvēki dotos iepirkties tikai galējas nepieciešamības

gadījumā. Tieši šāds esot apstrīdētajā regulējumā noteikto

ierobežojumu mērķis.