Par Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta (redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 7. aprīļa līdz 1. jūnijam) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, kā arī 105. panta pirmajam un trešajam teikumam

29. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Satversmes tiesai izskatāmajā lietā jāizvērtē arī

tas, vai Satversmei atbilst no visa apstrīdētā regulējuma

izrietošais lielā tirdzniecības centra īpašniekam noteiktais

Satversmes 105. panta pirmajā un trešajā teikumā ietverto tiesību

uz īpašumu ierobežojums, kas izpaužas kā vispārējs lielā

tirdzniecības centra veikalu darbības aizliegums ar atsevišķiem

izņēmumiem. SIA "VRPB" un SIA "Domina" pēc

būtības lūdz Satversmes tiesu atzīt šādu lielā tirdzniecības

centra īpašnieka pamattiesību ierobežojumu par neatbilstošu

Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam.

Satversmes tiesa šā sprieduma 21. un 22. punktā jau secināja,

ka no apstrīdētā regulējuma izriet gan aizskartā tirgotāja, gan

lielā tirdzniecības centra īpašnieka pamattiesību ierobežojums un

šie ierobežojumi to atšķirīgā rakstura dēļ ir vērtējami

atsevišķi. Vienlaikus jāņem vērā tas, ka abi šie pamattiesību

ierobežojumi izriet no apstrīdētajā regulējumā noteiktajiem lielā

tirdzniecības centra veikalu darbības ierobežojumiem.

Satversmes tiesa šā sprieduma 24. punktā jau izvērtēja to, vai

no apstrīdētās normas 1 un apstrīdētās normas 2 izrietošais

aizskartā tirgotāja pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar

normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu.

Minētie Satversmes tiesas secinājumi vienlīdz attiecināmi arī uz

lielā tirdzniecības centra īpašnieka pamattiesību ierobežojumu,

kas izriet no apstrīdētās normas 1 un apstrīdētās normas 2. Līdz

ar to Satversmes tiesai nav nepieciešams atsevišķi vērtēt, vai no

apstrīdētās normas 1 un apstrīdētās normas 2 izrietošais lielā

tirdzniecības centra īpašnieka pamattiesību ierobežojums ir

noteikts ar normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību

normu.

Savukārt apstrīdētā norma 3 stājās spēkā pēc tam, kad Ministru

kabinets pieņēma Noteikumus Nr. 309, kuros ietvertas normas no

Ministru kabineta noteikumu projektiem TA‑1158, TA‑1153, TA‑1156

un TA‑1159, kas apstiprināti Ministru kabineta 2021. gada 18.

maija sēdē. Noteikumi Nr. 309 publicēti oficiālajā izdevumā

"Latvijas Vēstnesis" 2021. gada 19. maijā (oficiālā

publikācija Nr. 2021/95A.1). Saskaņā ar Noteikumu Nr. 309 3.

punktu Noteikumu Nr. 360 24.18 punkts tika papildināts

ar 10. apakšpunktu, kas noteica, ka var darboties arī tādi lielo

tirdzniecības centru veikali, kuros apmeklētājiem ir nodrošināta

atsevišķa ārējā piekļuve (ārējā ieeja) tirdzniecības vietai.

Lietas dalībnieki nav izteikuši iebildumus par Noteikumu Nr. 309

3. punkta izstrādes procesa atbilstību tiesību normu prasībām.

Arī Satversmes tiesa nekonstatē, ka šīs normas izstrādes un

izdošanas procesā būtu pieļauti būtiski pārkāpumi. Ievērojot

minēto, Satversmes tiesa secina, ka no apstrīdētā regulējuma

izrietošais lielā tirdzniecības centra īpašnieka pamattiesību

ierobežojums ir noteikts ar normatīvajos aktos paredzētā kārtībā

pieņemtu tiesību normu.

Vienīgā atšķirība starp apstrīdētā regulējuma redakcijām -

apstrīdēto normu 1, apstrīdēto normu 2 un apstrīdēto normu 3 - ir

tajās noteikto izņēmumu uzskaitījumā, kas ar katru nākamo

redakciju tika papildināts ar jaunu izņēmumu. No katras

apstrīdētā regulējuma redakcijas pēc būtības izriet viens un tas

pats lielā tirdzniecības centra īpašnieka pamattiesību

ierobežojums - ar apstrīdēto regulējumu bija ierobežotas lielā

tirdzniecības centra īpašnieka tiesības brīvi rīkoties ar savu

mantu, proti, iznomāt lielā tirdzniecības centra telpas un gūt no

tā labumu. Satversmes tiesa šā sprieduma 25. punktā jau

noskaidroja no apstrīdētās normas 1 un apstrīdētās normas 2

izrietošā aizskartā tirgotāja pamattiesību ierobežojuma leģitīmos

mērķus un šā sprieduma 27. punktā jau izvērtēja Ministru kabineta

izraudzīto līdzekļu piemērotību šo leģitīmo mērķu

sasniegšanai.

Ievērojot to, ka gan aizskartā tirgotāja, gan lielā

tirdzniecības centra īpašnieka pamattiesību ierobežojums izriet

no apstrīdētā regulējuma un turklāt no katras apstrīdētā

regulējuma redakcijas izriet pēc būtības vienāds lielā

tirdzniecības centra īpašnieka pamattiesību ierobežojums,

Satversmes tiesas secinājumi par aizskartā tirgotāja pamattiesību

ierobežojuma leģitīmajiem mērķiem un Ministru kabineta izraudzīto

līdzekļu piemērotību šo leģitīmo mērķu sasniegšanai ir vienlīdz

attiecināmi arī uz lielā tirdzniecības centra īpašnieka

pamattiesību ierobežojumu. Tādējādi arī no apstrīdētā regulējuma

izrietošajam lielā tirdzniecības centra īpašnieka pamattiesību

ierobežojumam ir leģitīmi mērķi - citu cilvēku tiesību un

sabiedrības labklājības aizsardzība - un Ministru kabineta

izraudzītie līdzekļi ir piemēroti šo leģitīmo mērķu

sasniegšanai.

Līdz ar to Satversmes tiesa atsevišķi izvērtēs vienīgi lielā

tirdzniecības centra īpašnieka pamattiesību ierobežojuma

nepieciešamību, kā arī pārbaudīs, vai labums, ko gūst sabiedrība

no lielā tirdzniecības centra īpašnieka pamattiesību

ierobežojuma, ir lielāks par tā tiesībām nodarīto kaitējumu.