31. punkts

1Lai noskaidrotu, vai ar apstrīdēto regulējumu ir

2panākts taisnīgs līdzsvars starp sabiedrības ieguvumu no šā

3regulējuma un lielā tirdzniecības centra īpašnieka tiesībām

4nodarīto kaitējumu, ir jāizvērtē, vai nelabvēlīgās sekas, kas

5lielā tirdzniecības centra īpašniekam radītas tā pamattiesību

6ierobežošanas rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā

7ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā. Izskatāmajā lietā ir

8salīdzināmas lielā tirdzniecības centra īpašnieka tiesības brīvi

9rīkoties ar savu īpašumu, proti, iznomāt tam piederoša lielā

10tirdzniecības centra telpas un gūt no tā labumu, no vienas puses,

11un pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu aptvertās cilvēku

12veselības un labklājības intereses, no otras puses.

1331.1. SIA "VRPB" un SIA "Domina"

14uzskata, ka pamattiesību ierobežojuma radītās nelabvēlīgās sekas

15lielo tirdzniecības centru īpašniekiem ir lielākas par

16sabiedrības ieguvumu no apstrīdētā regulējuma, ievērojot tā

17ietekmi uz viņu ienākumiem šā regulējuma darbības laikā, kā arī

18tā ilgtermiņa ietekmi uz konkurenci un pircēju iepirkšanās

19paradumiem. Turklāt šīs komercsabiedrības uzskata, ka lielā

20tirdzniecības centra īpašnieka pamattiesību ierobežojums nav

21samērīgs, jo tas neatbilstot arī tiesiskās paļāvības principam.

22Pēc SIA "VRPB" un SIA "Domina" ieskata,

23Ministru kabinetam bija pienākums noteikt pārejas periodu pirms

24apstrīdētās normas 1 stāšanās spēkā, kā arī bija jānosaka

25konkrēts apstrīdētā regulējuma spēkā esības laiks. Turpretim

26Ministru kabinets uzskata, ka ir nodrošinājis saprātīgu lielā

27tirdzniecības centra īpašnieka tiesību un sabiedrības interešu

28līdzsvaru, citstarp nosakot lielo tirdzniecības centru

29īpašniekiem valsts atbalsta pasākumus.

30Apstrīdētais regulējums traucēja lielā tirdzniecības centra

31īpašnieka tiesības izmantot īpašumu pēc saviem ieskatiem, tostarp

32iznomāt lielā tirdzniecības centra telpas un gūt no tā labumu,

33ietekmējot lielā tirdzniecības centra īpašnieka tiesības vairākos

34aspektos. Pirmkārt, tika ierobežota lielā tirdzniecības centra

35īpašnieka iespēja gūt ienākumus no tirgotājiem, kuriem iznomātas

36lielā tirdzniecības centra telpas. Otrkārt, lielā tirdzniecības

37centra telpas kļuva mazāk pievilcīgas jaunu nomnieku acīs.

38Tādējādi tika nelabvēlīgi ietekmēta lielo tirdzniecības centru

39īpašnieku spēja tirdzniecības telpu nomas tirgū konkurēt ar citu

40tirdzniecības vietu īpašniekiem. Ministru kabinets apzinājās, ka

41apstrīdētā regulējuma dēļ tirgū ir izveidojušies nevienlīdzīgas

42konkurences apstākļi, un ņēma vērā šo ietekmi, gan izstrādājot un

43pieņemot apstrīdēto normu 1, gan lemjot par apstrīdētās normas 3

44svītrošanu no Noteikumiem Nr. 360 (sk. Ministru kabineta

45noteikumu projekta TA‑790 "Grozījumi Ministru kabineta 2020.

46gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības

47pasākumi Covid‑19 infekcijas izplatības ierobežošanai""

48un Ministru kabineta noteikumu projekta TA‑1254 "Grozījumi

49Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360

50"Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas

51izplatības ierobežošanai"" anotācijas, pieejamas:

52www.mk.gov.lv). Nav šaubu arī par to, ka komercdarbība ir

53svarīga valsts ekonomikas attīstībai un komercdarbības traucējumi

54nelabvēlīgi ietekmē ne vien pašus tirgotājus un tirdzniecības

55vietu īpašniekus, bet arī valsts ekonomiku kopumā.

56Tomēr izskatāmajā lietā ir jāņem vērā apstrīdētā regulējuma

57aizsargāto tiesību un likumisko interešu nozīme. Tiesības uz

58veselības aizsardzību tieši attiecas uz ikvienu personu un ir

59būtisks priekšnoteikums jebkuru citu personas pamattiesību

60īstenošanai. Satversmes tiesa iepriekš, izvērtējot līdzsvaru

61starp komersantu tiesībām un interesēm un sabiedrības veselības

62aizsardzību citu Covid‑19 izplatības ierobežošanai noteiktu

63pasākumu sakarā, atzina, ka šādu pasākumu aizsargātās sabiedrības

64locekļu tiesības un sabiedrības intereses ir būtiskas daudz

65plašākam personu lokam nekā tikai atsevišķu komersantu tiesības

66un likumiskās intereses. Proti, labumu no šāda ierobežojuma gūst

67visa sabiedrība, turklāt daudzējādos aspektos, jo attiecīgais

68regulējums pasargā gan tieši pašus cilvēkus no saslimšanas, gan

69arī veselības aprūpes sistēmu no pārslodzes. Ievērojot Covid-19

70izraisošā vīrusa izplatību un tās radītos draudus veselības

71sistēmai, atsevišķu komersantu likumiskās intereses nevar tikt

72nostādītas augstāk par visas sabiedrības interesēm (sal.

73sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11. decembra sprieduma lietā

74Nr. 2020‑26‑0106 22.1. punktu).

75SIA "VRPB" un SIA "Domina" pauž viedokli,

76ka apstrīdētajā regulējumā noteiktā pamattiesību ierobežojuma dēļ

77ir radīts būtisks kaitējums sabiedrībai un valstij, kas esot

78izpaudies kā bezdarba līmeņa pieaugums, mazāki valsts budžeta

79ieņēmumi, nepieciešamība sniegt valsts atbalstu pamattiesību

80ierobežojuma skartajiem komersantiem un tiesu sistēmas noslodze

81saistībā ar strīdiem par nomas maksu un jauniem maksātnespējas

82procesiem. Taču izskatāmajā lietā ir jāņem vērā arī tas, ka

83apstrīdētais regulējums neaizliedza lielo tirdzniecības centru

84darbību pilnībā, kā arī Noteikumu Nr. 360 normas neaizliedza to

85tirgotāju darbību, kuri darbojās ārpus lielajiem tirdzniecības

86centriem. Turklāt apstrīdētais regulējums bija spēkā īsu laika

87posmu - aptuveni divus mēnešus. Tātad apstrīdētais regulējums

88vien īslaicīgi skāra atsevišķas tirgotāju un tirdzniecības telpu

89īpašnieku grupas. Tādēļ šā regulējuma nelabvēlīgo ietekmi uz

90ekonomiku un konkurenci nevar uzskatīt par tādu, kas būtu lielāka

91par sabiedrības ieguvumu no cilvēka tiesību uz veselību un

92sabiedrības labklājības aizsardzības Covid‑19 pandēmijas

93apstākļos.

94Visbeidzot jāņem vērā arī tas, ka Covid‑19 izplatības

95ierobežošanai noteikto pasākumu skartajiem komersantiem bija

96nodrošināta iespēja saņemt valsts atbalstu, kas ļāva mazināt tiem

97nodarītos zaudējumus. Lielo tirdzniecības centru īpašniekiem

98saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumiem Nr.

99229 "Noteikumi par atbalstu Covid‑19 krīzes skartajiem

100tirdzniecības centriem" bija nodrošināta iespēja saņemt

101grantu to īpašumā esošo tirdzniecības centru nomas apgrozījuma

102krituma kompensācijai.

10331.2. SIA "VRPB" un SIA "Domina"

104uzskata, ka pamattiesību ierobežojums nav samērīgs, jo Ministru

105kabinets ar apstrīdēto regulējumu esot pārkāpis tiesiskās

106paļāvības principu, nenosakot saprātīgu pārejas periodu pirms

107apstrīdētās normas 1 stāšanās spēkā. Proti, apstrīdētā norma 1

108esot stājusies spēkā sešas dienas pēc tās pieņemšanas, un tas

109esot pārāk īss laika posms, lai komersants varētu pielāgoties

110jaunajam tiesiskajam regulējumam.

111Tiesiskās drošības princips garantē paredzamu vidi un noteic,

112ka cilvēkiem jābūt spējīgiem droši plānot savu dzīvi, apzinoties

113savas rīcības juridiskās sekas. Viens no tiesiskās drošības

114principa aspektiem ir tiesiskās paļāvības aizsardzība (sk.

115Satversmes tiesas 2021. gada 19. februāra sprieduma lietā Nr.

1162020‑23‑01 21.4. punktu). Satversmes tiesa ir atzinusi, ka

117tiesiskās paļāvības princips nedod pamatu paļauties uz to, ka

118reiz noteiktā tiesiskā situācija nekad nemainīsies. Šis princips

119ne vien neizslēdz, bet noteiktos apstākļos pat pieprasa pastāvošā

120tiesiskā regulējuma grozīšanu. Pretējā gadījumā valsts nevarētu

121pienācīgi reaģēt uz mainīgajiem dzīves apstākļiem. Attiecīgi arī

122Ministru kabinetam, pieņemot normatīvos aktus, ir jānodrošina no

123tiesiskās paļāvības principa izrietošā aizsardzība pret

124nekonsekventu valsts rīcību, taču šo pienākumu nevar skatīt

125atrauti no apstākļiem, kas ierosinājuši attiecīgā regulējuma

126izstrādi un pieņemšanu (sal. sk. Satversmes tiesas 2021. gada

12727. maija sprieduma lietā Nr. 2020‑49‑01 29.3. punktu).

128Šā sprieduma 24.2. punktā Satversmes tiesa jau konstatēja, ka

129Noteikumi Nr. 191 tika pieņemti, lai pakāpeniski mīkstinātu

130ārkārtējās situācijas laikā pastāvējušos tirdzniecības

131ierobežojumus. Attiecībā uz tirdzniecību lielajos tirdzniecības

132centros Ministru kabinets nolēma saglabāt tāda paša rakstura

133ierobežojumus, kādi ārkārtējās situācijas laikā bija noteikti

134Rīkojumā Nr. 655, proti, vispārēju lielā tirdzniecības centra

135veikalu darbības aizliegumu ar atsevišķiem izņēmumiem. Tādējādi

136nav konstatējams, ka apstrīdētais regulējums būtu ieviesis tādas

137pārmaiņas tiesiskajos apstākļos, kuras liktu lielā tirdzniecības

138centra īpašniekam veikt būtiskus pielāgošanās pasākumus. No

139tiesiskās paļāvības principa neizriet Ministru kabineta pienākums

140obligāti noteikt pārejas periodu, ja tā pieņemtais jaunais

141tiesiskais regulējums pēc būtības nemaina tiesiskos

142apstākļus.

143SIA "VRPB" un SIA "Domina" uzskata, ka

144Ministru kabinets pārkāpis tiesiskās paļāvības principu arī

145tādējādi, ka nav noteicis konkrētu apstrīdētā regulējuma spēkā

146esības termiņu.

147Satversmes tiesa jau iepriekš ir atzinusi, ka likumdevējam ir

148pienākums periodiski apsvērt, vai konkrētais tiesiskais

149regulējums joprojām ir efektīvs, piemērots un nepieciešams un vai

150tas kādā veidā nebūtu pilnveidojams. Šāds pienākums ir vienlīdz

151attiecināms arī uz Ministru kabinetu (sk. Satversmes tiesas

1522015. gada 8. decembra sprieduma lietā Nr. 2015-07-03 19.

153punktu). Proti, ikvienai institūcijai, kas izdod normatīvos

154aktus, ir pienākums periodiski pārskatīt tās noteikto tiesisko

155regulējumu, lai izvērtētu tā nepieciešamību atbilstoši faktisko

156un tiesisko apstākļu izmaiņām, kuras tiesību normas pieņemšanas

157brīdī var būt grūti vai pat neiespējami prognozēt (sal. sk.

158Satversmes tiesas 2012. gada 2. maija sprieduma lietā Nr.

1592011‑17‑03 14.2. punktu un 2021. gada 3. decembra sprieduma lietā

160Nr. 2021‑12‑03 8.2. punktu). Tādējādi tiek nodrošināta

161tiesiskā regulējuma atbilstība faktiski pastāvošajām sabiedrības

162vajadzībām.

163Konkrēts tiesiskā regulējuma spēkā esības termiņš nodrošinātu

164lielāku tiesisko drošību, ļautu personām plānot savu rīcību

165ilgtermiņā un varētu radīt tām aizsargājamu tiesisko paļāvību.

166Tomēr tad, ja institūcijai, kas izdod normatīvos aktus, būtu

167pienākums noteikt konkrētu tiesiskā regulējuma spēkā esības

168termiņu un tā nebūtu tiesīga grozīt attiecīgo tiesisko regulējumu

169pirms noteiktā termiņa beigām vai saglabāt tiesisko regulējumu

170spēkā pēc šā termiņa beigām, tiktu būtiski ierobežota tās spēja

171operatīvi reaģēt uz faktisko un tiesisko apstākļu pārmaiņām.

172Institūcija, kas pieņem normatīvos aktus, vispār ir tiesīga

173noteikt konkrētu tiesiskā regulējuma spēkā esības termiņu, ja tā

174uzskata šādu pieeju par lietderīgu un efektīvu, citstarp arī

175tādēļ, lai nodrošinātu lielāku tiesisko drošību. Tomēr nedz no

176tiesiskās paļāvības principa, nedz no tiesiskās drošības principa

177neizriet institūcijas pienākums šādu termiņu noteikt.

178Tādējādi Ministru kabinets, pieņemot apstrīdēto regulējumu,

179nav pārkāpis tiesiskās paļāvības principu un arī sabiedrības

180ieguvums no apstrīdētajā regulējumā ietvertā lielā tirdzniecības

181centra īpašnieka pamattiesību ierobežojuma ir lielāks par viņa

182tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto kaitējumu.

183Līdz ar to apstrīdētais regulējums,

184ciktāl tas attiecas uz lielā tirdzniecības centra īpašnieku,

185atbilst Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam.