36. punkts

1Atšķirīgajai attieksmei pret personu grupām, kuras

2atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos

3apstākļos, ir nepieciešams leģitīms mērķis. Satversmes tiesas

4procesā pienākums norādīt leģitīmo mērķi visupirms ir

5institūcijai, kas izdevusi apstrīdēto aktu (sk., piemēram,

6Satversmes tiesas 2019. gada 2. maija sprieduma lietā Nr.

72018‑14‑01 18. punktu). Ja tiesību normā noteiktajai

8atšķirīgajai attieksmei nav leģitīma mērķa, nav nepieciešams

9izvērtēt tās atbilstību samērīguma principam (sal. sk.

10Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija sprieduma lietā Nr.

112018‑21‑01 16. punktu).

12Ministru kabinets pēc būtības norāda, ka gadījumā, ja

13Satversmes tiesa uzskatīs, ka no apstrīdētās normas 1 un

14apstrīdētās normas 2 izriet atšķirīga attieksme pret vienādos un

15salīdzināmos apstākļos esošām personu grupām, šī attieksme esot

16attaisnojama ar tādiem pašiem argumentiem, ko Ministru kabinets

17sniedzis attiecībā uz apstrīdētā regulējuma atbilstību Satversmes

18105. panta pirmajam un trešajam teikumam. Ministru kabinets nav

19sniedzis papildu argumentus tieši par apstrīdētās normas 1 un

20apstrīdētās normas 2 radītās atšķirīgās attieksmes iespējamo

21leģitīmo mērķi. Līdz ar to Satversmes tiesai ir pienākums

22izvērtēt visus lietas apstākļus un noskaidrot šāda mērķa esību

23vai - tieši pretēji - neesību (sal. sk. turpat, 16.1.

24punktu).

25Lai secinātu, ka tiesiskajā regulējumā paredzēta atšķirīgā

26attieksme pret vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem

27salīdzināmos apstākļos esošām personu grupām atbilst tiesiskās

28vienlīdzības principam, ir jākonstatē tādi objektīvi apstākļi un

29argumenti, kas attaisno pašu atšķirīgo attieksmi, proti,

30jākonstatē tieši atšķirīgās attieksmes leģitīmais mērķis un

31jānoskaidro, vai tieši atšķirīgā attieksme pret attiecīgajām

32personu grupām ir samērīga. Par attaisnojumu tiesību normā

33paredzētajai atšķirīgai attieksmei pret vienādos un pēc

34noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos esošām personu

35grupām nevar kalpot argumenti par tiesību normā noteikta citu

36personas pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi un samērīgumu

37vai konkrētā regulējuma lietderīgumu.

38No Ministru kabineta 2021. gada 26. marta ārkārtas sēdes

39ieraksta izriet, ka Ministru kabinets, apspriežot lielo

40tirdzniecības centru darbības ierobežojumus, nolēma ļaut

41darboties visiem veikaliem ārpus lielajiem tirdzniecības

42centriem, proti, veikaliem, kas ir iekārtoti atsevišķās telpās,

43bet attiecībā uz lielajiem tirdzniecības centriem pēc būtības

44saglabāt tādus pašus ierobežojumus, kādi bija spēkā ārkārtējās

45situācijas laikā. No šīs sēdes videoieraksta izriet, ka Ministru

46kabinets nolēma noteikt šādus tirdzniecības ierobežojumus tieši

47attiecībā uz lielajiem tirdzniecības centriem, jo uzskatīja

48apmeklētāju plūsmu lielā tirdzniecības centra koplietošanas

49telpās par tādu faktoru, kas rada sevišķi augstu Covid‑19

50infekcijas izplatības risku iepretim cilvēku plūsmai ārtelpās,

51kur Covid‑19 infekcijas izplatības risks esot minimāls (sk.

52Ministru kabineta 2021. gada 26. marta ārkārtas sēdes

53videoierakstu, pieejams: www.mk.gov.lv). Tādējādi no šīs

54sēdes videoieraksta izriet, ka Ministru kabinets nemaz neapsvēra

55iespēju, ka konkrētiem lielo tirdzniecības centru veikaliem

56varētu nodrošināt atsevišķu ārējo piekļuvi, un attiecīgi

57neizvērtēja arī to, vai ar apstrīdēto normu 1 un apstrīdēto normu

582 ir pamatoti radīta atšķirīga attieksme pret attiecīgajiem

59tirgotājiem.

60Ievērojot to, ka lielo tirdzniecības centru veikali, kuriem

61var nodrošināt atsevišķu ārējo piekļuvi, Covid‑19 infekcijas

62izplatības riska ziņā pēc būtības neatšķiras no atsevišķās telpās

63iekārtotiem veikaliem ar atsevišķu ārējo piekļuvi, Satversmes

64tiesa nekonstatē, ka apstrīdētajā normā 1 un apstrīdētajā normā 2

65paredzētā atšķirīgā attieksme pret vienādos un pēc noteiktiem

66kritērijiem salīdzināmos apstākļos esošām personu grupām būtu

67attaisnojama ar objektīviem faktiem vai argumentiem. Tādējādi šai

68atšķirīgajai attieksmei nav leģitīma mērķa.

69Līdz ar to apstrīdētā norma 1 un

70apstrīdētā norma 2, ciktāl tās attiecas uz aizskarto tirgotāju,

71neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.