37. pants

SIA "VRPB" un SIA "Domina" lūdz

Satversmes tiesu atzīt arī visu apstrīdēto regulējumu, ciktāl tas

attiecas uz lielā tirdzniecības centra īpašnieku, par

neatbilstošu Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertajam

tiesiskās vienlīdzības principam. SIA "Domina" un SIA

"VRPB" pēc būtības uzskata, ka vienādos un pēc

noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos atrodas visi lielo

tirdzniecības centru īpašnieki un citu tirdzniecības vietu

īpašnieki. Savukārt Ministru kabinets uzskata, ka lielie

tirdzniecības centri no epidemioloģiskās drošības viedokļa

būtiski atšķiras no citām tirdzniecības vietām un tādēļ minētās

personu grupas nevar atzīt par salīdzināmām.

Gan lielā tirdzniecības centra telpu īpašnieks, gan citu

tirdzniecības telpu īpašnieks var iznomāt šīs telpas tirgotājiem.

Tirdzniecība lielā tirdzniecības centra telpās iekārtotā veikalā,

vērtējot to izolēti, būtiski neatšķiras no tirdzniecības jebkurā

citā tirdzniecības telpā iekārtotā veikalā. Arī lielā

tirdzniecības centra telpu iznomāšana pēc sava ekonomiskā un

tiesiskā rakstura būtiski neatšķiras no tirdzniecības telpu

iznomāšanas citās tirdzniecības vietās. Tomēr izskatāmajā lietā

arī vērtējumā par to, vai lielā tirdzniecības centra īpašnieks

atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos

apstākļos ar citu tirdzniecības telpu īpašnieku, izšķiroša nozīme

ir attiecīgajām tirdzniecības vietām raksturīgajam Covid‑19

infekcijas izplatības riskam.

Tirdzniecību lielajā tirdzniecības centrā nevar vērtēt atrauti

no kopējās lielā tirdzniecības centra vides. Lielie tirdzniecības

centri ir vismaz 7000 m2 lielas tirdzniecībai

paredzētas ēkas, kurās ietilpst gan tirdzniecības un pakalpojumu

sniegšanas telpas, gan koplietošanas telpas. Turklāt lielajiem

tirdzniecības centriem ir raksturīgs daudzveidīgs veikalu klāsts,

proti, lielajos tirdzniecības centros parasti darbojas ne vien

pārtikas un ikdienas preču veikali, bet arī apģērbu, apavu,

sporta preču, elektronikas, aksesuāru un citi specializēti

veikali. No lielo tirdzniecības centru mājaslapās pieejamās

informācijas izriet, ka, piemēram, SIA "VRPB" lielajā

tirdzniecības centrā "Valleta" ir atrodami vienpadsmit

dažādu kategoriju veikali (sk. tirdzniecības centra

"Valleta" veikalu sarakstu, pieejams:

www.valleta.lv), bet SIA "Domina" lielajā

tirdzniecības centrā "Domina Shopping" - divpadsmit

dažādās kategorijās ietilpstoši veikali (sk. tirdzniecības

centra "Domina Shopping" veikalu sarakstu, pieejams:

www.domina-shopping.lv). Turklāt lielā tirdzniecības centra

telpās vienlaikus var būt iekārtoti vairāki katras kategorijas

veikali.

Tomēr ir jāņem vērā arī tas, ka saskaņā ar Noteikumu Nr. 360

II1 nodaļas normām tirdzniecība iekštelpās varēja

notikt, vienīgi ievērojot konkrētas epidemioloģiskās drošības

prasības, tostarp prasību nodrošināt katram apmeklētājam ne mazāk

kā 25 m2 no publiski pieejamās telpu platības, prasību

ievērot atbilstošu maksimāli pieļaujamo to apmeklētāju skaitu,

kuri vienlaikus var atrasties tirdzniecības vietā, kā arī

nodrošināt apmeklētāju plūsmas organizāciju un kontroli. Šīs

epidemioloģiskās drošības prasības attiecās uz ikvienu

tirdzniecības vietu, kas atrodas iekštelpās, tai skaitā lielajiem

tirdzniecības centriem - tajos vienlaikus esošo apmeklētāju

maksimāli pieļaujamais skaits saskaņā ar Noteikumu Nr. 360

24.7 1. apakšpunktu bija nosakāms, summējot lielā

tirdzniecības centra telpās iekārtotajos veikalos (tirdzniecības

vietās) maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu.

Tā kā lielā tirdzniecības centra platība ir lielāka par 7000

m2, arī tad, ja tajā tiek ievērotas prasības par

maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu, cilvēki no dažādām

mājsaimniecībām varēja pulcēties tā telpās daudz lielākā skaitā

nekā citās, mazākās tirdzniecības telpās. Tādēļ lielo

tirdzniecības centru no epidemioloģiskās drošības viedokļa nevar

salīdzināt ar mazākām tirdzniecības telpām. Tomēr lielais

tirdzniecības centrs lieluma un attiecīgi arī epidemioloģiskās

drošības ziņā ir salīdzināms ar tādiem atsevišķās telpās

iekārtotiem veikaliem, kuru platība ir lielāka par 7000

m2 (turpmāk - lielais veikals).

Lielais veikals ir, piemēram, veikals "Depo" Rīgā,

Lubānas ielā 150, kura platība ir aptuveni 9000 m2

(sk. Klūga M. Pēc lielo veikalu slēgšanas vairāk cilvēku

mazajos veikalos. 2020. gada 14. novembris. Pieejams:

www.lsm.lv), un veikals "IKEA" Ropažu novada

Stopiņu pagasta Dreiliņos, Biķeru ielā 2, kura platība ir 34 500

m2 (sk. "IKEA" veikala pārvaldītāja

Latvijā peļņa pagājušajā finanšu gadā - 10,37 miljoni eiro. 2020.

gada 6. februāris. Pieejams: www.lsm.lv). Gan lielajos

tirdzniecības centros, gan lielajos veikalos vienlaicīgi varēja

pulcēties daudzi cilvēki no vairākām mājsaimniecībām. Nav

būtiskas nozīmes tam, ka lielā tirdzniecības centra telpās

parasti ir iekārtoti dažādi veikali, kas piedāvā plašu preču

klāstu, bet lielie veikali parasti specializējas galvenokārt

konkrētu kategoriju preču tirdzniecībā. Arī tad, ja lielais

tirdzniecības centrs apmeklētājiem varētu šķist pievilcīgs

citstarp kā brīvā laika pavadīšanas vieta, tā apmeklētāju skaits

tirdzniecības telpās nevarēja pārsniegt Noteikumu Nr. 360

II1 nodaļas normām atbilstošo maksimāli pieļaujamo

apmeklētāju skaitu. Turklāt jāņem vērā arī tas, ka cilvēku

intereses un paradumi mēdz būt atšķirīgi, tādēļ atšķirīgs

piedāvāto preču klāsts pats par sevi neļauj secināt, ka cilvēki

brīvā laika pavadīšanas nolūkā būtu vairāk ieinteresēti apmeklēt

tieši lielos tirdzniecības centrus, bet nebūtu ieinteresēti

apmeklēt lielos veikalus.

Ievērojot minēto, Satversmes tiesa atzīst, ka lielā

tirdzniecības centra īpašnieks atrodas vienādos un pēc noteiktiem

kritērijiem salīdzināmos apstākļos ar lielā veikala telpu

īpašnieku. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 360 II1 nodaļas

normām lielā veikala telpās tirdzniecība varēja notikt, ievērojot

šajās normās paredzētās epidemioloģiskās drošības prasības,

tostarp prasības attiecībā uz maksimāli pieļaujamo apmeklētāju

skaitu un apmeklētāju plūsmas kontroli. Turpretim lielā

tirdzniecības centra telpās saskaņā ar apstrīdēto regulējumu

tirdzniecība nevarēja notikt, izņemot veikalus, uz kuriem

attiecināmi apstrīdētajā regulējumā noteiktie izņēmumi.

Tādējādi ar apstrīdēto regulējumu

bija paredzēta atšķirīga attieksme pret vienādos un pēc

noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos esošām personu

grupām.