38. punkts

1Šā sprieduma 24. un 29. punktā Satversmes tiesa jau

2izvērtēja apstrīdētās normas 1 un apstrīdētās normas 2, kā arī

3apstrīdētās normas 3 izstrādes un izdošanas procesu un secināja,

4ka šīs normas izdotas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ir

5izsludinātas un pieejamas atbilstoši normatīvo aktu prasībām un

6pietiekami skaidri formulētas, lai persona varētu izprast no tām

7izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt to piemērošanas

8sekas. Satversmes tiesa arī nekonstatēja būtiskus labas

9likumdošanas principa pārkāpumus apstrīdētā regulējuma izstrādes

10procesā. Līdz ar to šī apstrīdētajā regulējumā paredzētā

11atšķirīgā attieksme ir noteikta ar normatīvajos aktos paredzētajā

12kārtībā pieņemtu tiesību normu.

13Savukārt šā sprieduma 36. punktā Satversmes tiesa jau

14norādīja, ka par attaisnojumu tiesību normā noteiktai atšķirīgai

15attieksmei nevar izmantot argumentus par pašas apstrīdētās normas

16un tajā noteikta citu personas pamattiesību ierobežojuma leģitīmo

17mērķi un samērīgumu vai tiesiskā regulējuma lietderīgumu, kā arī

18konstatēja, ka nedz no Ministru kabineta atbildes rakstiem, nedz

19no apstrīdētās normas 1 un apstrīdētās normas 2 izstrādes

20materiāliem nav izsecināms leģitīms mērķis, kas varētu attaisnot

21ar šīm normām radīto atšķirīgo attieksmi pret attiecīgajām

22salīdzināmos apstākļos esošām tirgotāju grupām. Šie secinājumi ir

23vienlīdz attiecināmi arī uz atšķirīgo attieksmi, kas ar

24apstrīdēto regulējumu tika radīta pret lielā tirdzniecības centra

25īpašnieku salīdzinājumā ar lielā veikala telpu īpašnieku.

26No Ministru kabineta 2021. gada 26. marta ārkārtas sēdes

27videoieraksta izriet, ka šajā sēdē tika pieminēti lielie veikali,

28konkrēti tieši veikali "Depo", un norādīts, ka šie

29veikali, neraugoties uz to lielumu, saskaņā ar plānoto regulējumu

30varēs darboties, jo ir iekārtoti atsevišķās telpās. Ministru

31kabinets nevērtēja no šāda regulējuma izrietošo atšķirīgo

32attieksmi pret vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem

33salīdzināmos apstākļos esošām personu grupām. Ministru kabinets

34vienīgi atkārtoti apstiprināja plānotajā regulējumā ietveramo

35principu, ka veikali ar atsevišķu ārējo piekļuvi var atsākt

36darbību, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, bet

37lielajiem tirdzniecības centriem saglabājami pēc būtības tādi

38paši darbības ierobežojumi, kādi bija spēkā ārkārtējās situācijas

39laikā (sk. Ministru kabineta 2021. gada 26. marta ārkārtas

40sēdes videoierakstu, pieejams: www.mk.gov.lv).

41Dr. med. Ģirts Briģis Ministru kabineta 2021. gada 26.

42marta ārkārtas sēdē norādīja, ka veikaliem, kurus apmeklē daudzi

43cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ir raksturīgs paaugstināts

44Covid‑19 infekcijas izplatības risks, jo persona var izplatīt šo

45infekciju, nezinot, ka pati ir inficēta. Turklāt tirdzniecības

46vietās var būt grūti nodrošināt stingru epidemioloģiskās drošības

47prasību ievērošanu (sk. Ministru kabineta 2021. gada 26. marta

48ārkārtas sēdes videoierakstu, pieejams: www.mk.gov.lv). Pēc

49Satversmes tiesas ieskata, šīs atziņas par Covid‑19 infekcijas

50izplatības risku vienlīdz attiecas gan uz lielajiem tirdzniecības

51centriem, gan arī lielajiem veikaliem, jo, ievērojot šo veikalu

52platību un tajos maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu, arī

53lielajos veikalos var pulcēties daudzi cilvēki no dažādām

54mājsaimniecībām.

55Satversmes tiesa jau secināja, ka apstrīdētais regulējums,

56ciktāl tas attiecas uz lielā tirdzniecības centra īpašnieku,

57atbilst Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam,

58tostarp izvērtējot arī to, vai no apstrīdētā regulējuma

59izrietošajam lielā tirdzniecības centra īpašnieka pamattiesību

60ierobežojumam ir leģitīms mērķis un vai šis ierobežojums ir

61samērīgs. Izvērtējot apstrīdētā regulējuma atbilstību Satversmes

6291. panta pirmajā teikumā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības

63principam, Satversmes tiesa pārbauda to, vai atšķirīgā attieksme,

64kas ar apstrīdēto regulējumu radīta pret vienādos un pēc

65noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos esošām personu

66grupām, ir attaisnojama ar objektīviem faktiem un

67argumentiem.

68Ņemot vērā to, ka Covid‑19 infekcijas izplatības riska ziņā

69nav būtisku atšķirību starp lielo tirdzniecības centru un lielo

70veikalu, Satversmes tiesa nekonstatē objektīvus faktus vai

71argumentus, kas ļautu secināt, ka ar apstrīdēto regulējumu

72radītajai atšķirīgai attieksmei pret lielā tirdzniecības centra

73īpašnieku un lielā veikala telpu īpašnieku būtu leģitīms mērķis.

74Tādējādi Satversmes tiesa atzīst, ka arī šai apstrīdētā

75regulējuma radītajai atšķirīgajai attieksmei pret vienādos un pēc

76noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos esošām personu

77grupām nav leģitīma mērķa.

78Līdz ar to apstrīdētais regulējums,

79ciktāl tas attiecas uz lielā tirdzniecības centra īpašnieku,

80neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.