38. pants

Šā sprieduma 24. un 29. punktā Satversmes tiesa jau

izvērtēja apstrīdētās normas 1 un apstrīdētās normas 2, kā arī

apstrīdētās normas 3 izstrādes un izdošanas procesu un secināja,

ka šīs normas izdotas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ir

izsludinātas un pieejamas atbilstoši normatīvo aktu prasībām un

pietiekami skaidri formulētas, lai persona varētu izprast no tām

izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt to piemērošanas

sekas. Satversmes tiesa arī nekonstatēja būtiskus labas

likumdošanas principa pārkāpumus apstrīdētā regulējuma izstrādes

procesā. Līdz ar to šī apstrīdētajā regulējumā paredzētā

atšķirīgā attieksme ir noteikta ar normatīvajos aktos paredzētajā

kārtībā pieņemtu tiesību normu.

Savukārt šā sprieduma 36. punktā Satversmes tiesa jau

norādīja, ka par attaisnojumu tiesību normā noteiktai atšķirīgai

attieksmei nevar izmantot argumentus par pašas apstrīdētās normas

un tajā noteikta citu personas pamattiesību ierobežojuma leģitīmo

mērķi un samērīgumu vai tiesiskā regulējuma lietderīgumu, kā arī

konstatēja, ka nedz no Ministru kabineta atbildes rakstiem, nedz

no apstrīdētās normas 1 un apstrīdētās normas 2 izstrādes

materiāliem nav izsecināms leģitīms mērķis, kas varētu attaisnot

ar šīm normām radīto atšķirīgo attieksmi pret attiecīgajām

salīdzināmos apstākļos esošām tirgotāju grupām. Šie secinājumi ir

vienlīdz attiecināmi arī uz atšķirīgo attieksmi, kas ar

apstrīdēto regulējumu tika radīta pret lielā tirdzniecības centra

īpašnieku salīdzinājumā ar lielā veikala telpu īpašnieku.

No Ministru kabineta 2021. gada 26. marta ārkārtas sēdes

videoieraksta izriet, ka šajā sēdē tika pieminēti lielie veikali,

konkrēti tieši veikali "Depo", un norādīts, ka šie

veikali, neraugoties uz to lielumu, saskaņā ar plānoto regulējumu

varēs darboties, jo ir iekārtoti atsevišķās telpās. Ministru

kabinets nevērtēja no šāda regulējuma izrietošo atšķirīgo

attieksmi pret vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem

salīdzināmos apstākļos esošām personu grupām. Ministru kabinets

vienīgi atkārtoti apstiprināja plānotajā regulējumā ietveramo

principu, ka veikali ar atsevišķu ārējo piekļuvi var atsākt

darbību, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, bet

lielajiem tirdzniecības centriem saglabājami pēc būtības tādi

paši darbības ierobežojumi, kādi bija spēkā ārkārtējās situācijas

laikā (sk. Ministru kabineta 2021. gada 26. marta ārkārtas

sēdes videoierakstu, pieejams: www.mk.gov.lv).

Dr. med. Ģirts Briģis Ministru kabineta 2021. gada 26.

marta ārkārtas sēdē norādīja, ka veikaliem, kurus apmeklē daudzi

cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ir raksturīgs paaugstināts

Covid‑19 infekcijas izplatības risks, jo persona var izplatīt šo

infekciju, nezinot, ka pati ir inficēta. Turklāt tirdzniecības

vietās var būt grūti nodrošināt stingru epidemioloģiskās drošības

prasību ievērošanu (sk. Ministru kabineta 2021. gada 26. marta

ārkārtas sēdes videoierakstu, pieejams: www.mk.gov.lv). Pēc

Satversmes tiesas ieskata, šīs atziņas par Covid‑19 infekcijas

izplatības risku vienlīdz attiecas gan uz lielajiem tirdzniecības

centriem, gan arī lielajiem veikaliem, jo, ievērojot šo veikalu

platību un tajos maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu, arī

lielajos veikalos var pulcēties daudzi cilvēki no dažādām

mājsaimniecībām.

Satversmes tiesa jau secināja, ka apstrīdētais regulējums,

ciktāl tas attiecas uz lielā tirdzniecības centra īpašnieku,

atbilst Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam,

tostarp izvērtējot arī to, vai no apstrīdētā regulējuma

izrietošajam lielā tirdzniecības centra īpašnieka pamattiesību

ierobežojumam ir leģitīms mērķis un vai šis ierobežojums ir

samērīgs. Izvērtējot apstrīdētā regulējuma atbilstību Satversmes

91. panta pirmajā teikumā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības

principam, Satversmes tiesa pārbauda to, vai atšķirīgā attieksme,

kas ar apstrīdēto regulējumu radīta pret vienādos un pēc

noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos esošām personu

grupām, ir attaisnojama ar objektīviem faktiem un

argumentiem.

Ņemot vērā to, ka Covid‑19 infekcijas izplatības riska ziņā

nav būtisku atšķirību starp lielo tirdzniecības centru un lielo

veikalu, Satversmes tiesa nekonstatē objektīvus faktus vai

argumentus, kas ļautu secināt, ka ar apstrīdēto regulējumu

radītajai atšķirīgai attieksmei pret lielā tirdzniecības centra

īpašnieku un lielā veikala telpu īpašnieku būtu leģitīms mērķis.

Tādējādi Satversmes tiesa atzīst, ka arī šai apstrīdētā

regulējuma radītajai atšķirīgajai attieksmei pret vienādos un pēc

noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos esošām personu

grupām nav leģitīma mērķa.

Līdz ar to apstrīdētais regulējums,

ciktāl tas attiecas uz lielā tirdzniecības centra īpašnieku,

neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.