8. pants

Pieaicinātā persona - Veselības ministrija -

uzskata, ka apstrīdētais regulējums atbilst Satversmes 91. panta

pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam

teikumam.

Izskatāmajā lietā esot vērtējams tas, vai apstrīdētajā

regulējumā noteiktajam Satversmes 105. panta pirmajā un trešajā

teikumā ietverto tiesību uz īpašumu ierobežojumam ir leģitīms

mērķis un vai šis ierobežojums ir samērīgs. Pamattiesību

ierobežojums esot noteikts ar normatīvajos aktos paredzētā

kārtībā pieņemtu tiesību normu, jo Ministru kabinets ievērojis

tam likumā noteiktā pilnvarojuma robežas, kā arī atbilstoši

Covid‑19 pārvaldības likuma 4. panta otrajai daļai citstarp

izvērtējis tajā noteiktos apstākļus, kas jāņem vērā, nosakot ar

Covid‑19 izplatību saistītos ierobežojumus. Apstrīdētais

regulējums esot pieņemts likumā paredzētajā kārtībā.

Veselības ministrija uzsver, ka saskaņā ar Noteikumu Nr. 191

anotāciju šo noteikumu mērķis bija pakāpeniski ieviest drošu

iepirkšanās vidi un mazināt tirdzniecības centriem noteiktos

ierobežojumus, ievērojot tirdzniecības centriem raksturīgo

paaugstināto SARS‑CoV‑2 izplatības risku, ar tirdzniecības centru

apmeklēšanu saistīto cilvēku mobilitāti, kā arī tirdzniecības

ierobežojumu ietekmi uz konkurenci. Apstrīdētajā regulējumā

noteiktais pamattiesību ierobežojums esot atbilstoši izvērtēts,

apzinoties tā nepieciešamību un ietekmi uz konkrētiem

komersantiem. Līdzīgi tirdzniecības ierobežojumi esot noteikti

arī citās Eiropas valstīs. Šādi īslaicīgi ierobežojumi kopā ar

citiem ierobežojumiem efektīvi samazinot SARS‑CoV‑2 izplatību.

Apstrīdētā regulējuma mērķis esot nodrošināt sabiedrības

veselības aizsardzību, ierobežojot cilvēku pulcēšanos lielās

tirdzniecības vietās - lielajos tirdzniecības centros -, kur

cilvēki pavadot vairāk laika un kur varot notikt vairāk kontaktu

starp dažādu mājsaimniecību locekļiem. Proti, ar apstrīdēto

regulējumu sabiedrībai esot dots signāls, ka lielie tirdzniecības

centri nav pieejami epidemioloģiskās drošības apsvērumu dēļ,

izņemot veikalus, kuros tiek pārdotas pirmās nepieciešamības

preces.

Apstrīdētā regulējuma mērķis esot minimizēt epidemioloģiskās

drošības riskus, kas saistīti ar to, ka tirdzniecības centri tiek

izmantoti kā izklaides un brīvā laika pavadīšanas vieta, kas

veicina cilvēku pulcēšanos un mobilitāti. Epidemioloģiskā drošība

esot visas sabiedrības un katras personas veselības aizsardzības

priekšnoteikums. No epidemioloģiskās drošības līmeņa esot

atkarīga arī valsts funkcionēšana un ekonomika. Indivīda un

sabiedrības veselība esot vērtība, kuras nozīme sabiedrības

labklājības nodrošināšanā neesot apšaubāma. Tādējādi apstrīdētajā

regulējumā ietvertais pamattiesību ierobežojums esot noteikts

leģitīma mērķa labad.

Vērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, Ministru

kabinets esot ņēmis vērā epidemioloģisko situāciju valstī, tai

skaitā veselības aprūpes sistēmas pārslodzes risku SARS‑CoV‑2

straujas izplatības gadījumā, kā arī to, ka lielos darba

kolektīvos pastāvēja augsts vīrusa izplatības risks. Ministru

kabinets esot ņēmis vērā pētījumus par cilvēku pulcēšanos

tirdzniecības centros, kā arī to, ka 2021. gada aprīlī pēc citu

ar Covid‑19 pandēmiju saistīto ierobežojumu atcelšanas bija

vērojams samērā straujš saslimstības rādītāju kāpums. Iespēja

nodrošināt veikalam atsevišķu ieeju nenovēršot iespējamību, ka tā

apmeklētāji dosies arī uz citiem tirdzniecības centrā esošajiem

veikaliem. Novērojumi par tirdzniecības vietu apmeklētību

liecinot, ka kompleksi ierobežojumi tirdzniecības jomā 2020. gada

nogalē būtiski ietekmēja apmeklētāju plūsmu un mazināja cilvēku

pulcēšanos tirdzniecības vietās, tādējādi mazinot Covid‑19

izplatības riskus. Turklāt, vērtējot pamattiesību ierobežojuma

samērīgumu, esot jāņem vērā arī tas, ka Ministru kabinets

izveidojis vairākus atbalsta mehānismus, lai nodrošinātu atbalstu

pēc iespējas plašākam Covid‑19 izraisītās krīzes skarto

komersantu lokam, ievērojot valsts budžeta iespējas un balstoties

uz vienotiem principiem.