3. pants

1Latvijas

2zināšanu un pieredzes nodošana tālāk

3Trešais Plāna rīcības virziens ir vērsts uz Latvijas ārējo

4darbību SMD tematikas jautājumos, lai starptautiski veicinātu

5izpratni par ANO DP rezolūciju nr. 1325, dzimumu līdztiesību un

6ar dzimumu saistītu vardarbību. Trešais Plāna rīcības virziens

7paredz, ka SMD tematikas jautājumi tiks atbalstīti

8starptautiskajās organizācijās un starptautiskajos formātos, tiks

9veicināta Latvijas sieviešu dalība civilo ekspertu sastāvā ES un

10EDSO misijās Ukrainā, dzimuma līdztiesības jautājumi tiks

11integrēti Latvijas attīstības sadarbības politikā, kā arī

12praktiskas darba metodes un pieredze tiks nodota Centrālāzijas un

13Austrumu partnerības valstīm.

142024. gadā dzimumu līdztiesības politikas izaicinājumi un to

15risinājumi ir definēti arī LM izstrādātajā un MK apstiprinātajā

16Dzimumu līdztiesības plānā. Dzimumu līdztiesības plāna mērķis ir

17nodrošināt integrētu un mērķtiecīgu politiku, kas sekmē sieviešu

18un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju īstenošanu. Mērķa

19sasniegšanai Dzimumu līdztiesības plānā tiek izvirzīti trīs

20rīcības virzieni: 1) sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas tiesības un

21iespējas darba tirgū un izglītībā; 2) ar dzimumu saistītu

22negatīvu stereotipu mazināšana; 3) dzimumu līdztiesības principa

23integrēšana politikas plānošanas procesos. Ņemot vērā Latvijas

24integrēto pieeju dzimumu līdztiesības jautājumiem, Dzimumu

25līdztiesības plānā iekļautie pasākumi papildina Latvijas paveikto

26Plāna kontekstā, kā arī citus, ar dzimumu līdztiesību saistītus

27Latvijas centienus starptautiskā līmenī. Dzimumu līdztiesības

28plānā ir ietverti dzimumu līdztiesības veicināšanas pasākumi

29ārpolitikas jomā, piemēram, nodrošinot Latvijas pārstāvību ANO

30sieviešu statusa komisijas sesiju ietvaros, līdzīgi domājošo

31valstu ANO draugu grupā "Par sievietēm mieru un

32drošību" un citās tematiskajās valstu draugu grupās, kā arī

33ar Latvijas attīstības sadarbības politiku saistīti mērķi,

34piemēram, ES Dzimumu līdztiesības rīcības plāna (GAP III)

35ieviešana un atskaišu sagatavošana par plāna darbības izpildi

36Latvijā.

373.1. SMD tematikas atbalstīšana

38starptautiskajās organizācijās un starptautiskajos formātos

39Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs

40kopumā regulāri uzstājas ar paziņojumiem un piedalās arī SMD

41tematikas sanāksmēs.

42Kopš Plāna apstiprināšanas Latvija arī ir kandidējusi un

43veiksmīgi tikusi ievēlēta vairākās ANO struktūrās un

44institūcijās, kurās notiek darbs ar dzimumu līdztiesības, kā arī

45SMD jautājumiem.

46Latvija ir iesaistījusies dažādās draugu grupās ANO Ņujorkā,

47Vīnē un Ženēvā, kā arī OECD. Tās ir, piemēram, ANO draugu grupa

48par SMD un ANO draugu grupā par vardarbības izbeigšanu pret

49sievietēm un meitenēm, ANO draugu grupā aizsardzībai pret

50seksuālo uzmākšanos, kurās valstis sadarbojas šo jautājumu

51aktualizēšanai starptautiskās organizācijas ietvaros. Latvija

52piedalās arī Dzimumu līdztiesības draugu grupās gan ANO, gan

53OECD, kā arī ANO draugu grupā sieviešu iespēju veicināšanai

54kodolzinātņu un tehnioloģiju jomā.16

55Latvijas ĀM regulāri veic iemaksas ANO institūcijās un fondos,

56kas veicina SMD mērķu īstenošanu, kā arī sieviešu tiesības un

57iespējas. Vairākus gadus pēc kārtas veiktas iemaksas ANO Dzimumu

58līdztiesības un sieviešu iespējas veicināšanas institūcijas

59budžetā.17

60Latvijai, kandidējot uz ANO DP nepastāvīgās dalībvalsts vietu

61laika posmā no 2026. gada līdz 2027. gadam, kampaņas ietvaros un

62arī ievēlēšanas gadījumā par vienu no Latvijas tematiskajām

63prioritātēm izvirzīja sieviešu tiesību un iespēju veicināšanu un

64SMD tematiku, īpaši koncentrējoties uz seksuālās vardarbības

65bruņotos konfliktos novēršanu. Latvija regulāri iekļauj ANO DP

66tematus, tai skaitā SMD tematiku divpusējās politiskajās

67konsultācijās ar citām valstīm.

683.2. Latvijas sieviešu dalība civilo

69ekspertu sastāvā ES un EDSO misijās Ukrainā

70Plāna 3.2. punktā par rezultatīvo rādītāju noteikts

71"Latvijas sieviešu dalība civilo ekspertu sastāvā

72starptautiskajās misijās - sieviešu īpatsvars 20 % apmērā"

73tiek konsekventi īstenots. Vienlaikus jāatzīmē, ka civilo

74ekspertu sastāvs misijās gada laikā ir mainīgs, kas saistīts ar

75civilo ekspertu dažādo darbības uzsākšanas un beigu termiņu

76starptautiskajās misijās.

77EDSO Speciālā novērošanas misija Ukrainā tika slēgta 2022.

78gadā un kopš tā laika Latvijas civilie eksperti nav pārstāvēti

79EDSO misijās. Līdz misijas slēgšanai tajā piedalījās vairāki

80civilie eksperti no Latvijas, tajā skaitā arī sievietes.

81Latvijas civilie eksperti, tai skaitā sievietes, pārskata

82periodā ir piedalījušies vairākās ES vadītajās starptautiskajās

83misijās. 2025. gadā kopā 23 Latvijas civilie eksperti piedalījās

84piecās ES vadītajās starptautiskajās misijās (Ukrainā, Gruzijā,

85Armēnijā, Moldovā un Irākā), no kuriem 7 bija sievietes,

86piedaloties 3 dažādās ES vadītajās starptautiskajās misijās

87(Ukrainā, Gruzijā, Armēnijā) un tādējādi veidojot Latvijas

88sieviešu īpatsvaru starptautiskajās misijās 30,4 % apmērā.

89ES Padomdevēja misija Ukrainā civilā drošības sektora reformām

90(EUAM Ukraine), kura izveidota 2014. gadā, Latvijas civilie

91eksperti piedalās kopš 2015. gada un to vidū ir arī ekspertes

92sievietes. 2024. gadā no 4 Latvijas civilajiem ekspertiem EUAM 2

93bija sievietes, un 2025. gadā no 6 Latvijas civilajiem ekspertiem

943 bija sievietes.Latvijas civilo ekspertu-sieviešu dalība

95pārskata periodā bijusi arī ES Novērošanas misijā Gruzijā (EUMM

96Georgia): 2024. gadā no 11 ekspertiem 3 sievietes un 2025. gadā

97no 12 ekspertiem 3 sievietes. 2025. gadā sieviete-eksperte uzsāka

98dalību 2023. gadā izveidotajā ES misijā Armēnijā (EUM Armenia),

99kur tādējādi no 3 Latvijas ekspertiem 1 ir sieviete. Latvijas

100civilie eksperti, tajā skaitā arī sievietes, 2025. gadā

101piedalījās arī ANO vadītajās misijās.

1023.3. Praktisku darba metožu un

103pieredzes nodošana Centrālāzijas un Austrumu partnerības

104valstīm

105Plāna 3.4. punkts paredz Latvijas iegūto zināšanu un pieredzes

106nodošanu tālāk, kā arī SMD mērķu starptautiskās ieviešanas

107veicināšanu ar uzsvaru tieši uz Centrālāzijas un Austrumu

108partnerības valstīm. Rezultatīvais rādītājs ir īstenota viena

109mācību programma attīstības sadarbības granta projektu konkursu

110ietvaros. Šis plāna punkts ir izpildīts, jo Latvijas attīstības

111sadarbības projekti regulāri ietver apmācības un atbalstu

112sievietēm, un ĀM to arī turpina pildīt.

113Īstenojot ĀM finansētos projektus, ir sniegtas zināšanas un

114izstrādāti metodiskie materiāli izglītības pārvaldēm un skolām,

115vecākiem un vietējām kopienām saprotamā valodā. Sniegts atbalsts

116sievietēm-līderēm un iedrošinātas sievietes uzņemties līderību,

117veicināta sieviešu līdzdalība demokrātiskajos un pārvaldības

118procesos, piemēram, valsts un NVO savstarpējās sadarbības

119stiprināšanā un sociālo problēmu risināšanā. Sniegtas praktiska

120darba metodes ieinteresētajām personām, kā valdības līmenī

121aktualizēt tādas tēmas kā sieviešu un meiteņu diskriminācija,

122agrīnās laulības un vardarbība ģimenē, cilvēku tirdzniecība un

123radikalizācijas izplatība. Tikuši sagatavoti materiāli apmācībām,

124kā efektīvi organizēt darbu, kā runāt ar klientiem no

125ievainojamām grupām un par brīvprātīgo darbinieku iesaisti valsts

126pakalpojumu nodrošināšanā.

127Ar ĀM atbalstu 2024. un 2025. gadā īstenoti arī šādi projekti

128Centrālāzijas valstīs:

129• "Centrs MARTA" dzimumu līdztiesības jomā

130(vardarbība ģimenē, agrās laulības, sieviešu iesaiste ekonomikā)

131Centrālāzijā ar ĀM atbalstu strādā kopš 2013. gada.

1322021.-2025. gada aktivitātes Uzbekistānā īstenotas ES finansētā

133ANO Attīstības programmas (turpmāk - UNDP) projekta ietvaros un

134koncentrējās uz publisko pakalpojumu nodrošināšanu sievietēm un

135citām ievainojamām grupām lauku apvidos, kā arī atbalsts Sieviešu

136Konsultatīvo grupu izveidei. Pateicoties "Centra MARTA"

137darbam, 2023. gadā Uzbekistānā tika veikti būtiski grozījumi

138tiesību aktos attiecībā uz vardarbību pret sievietēm. 2024. gadā

139"Centrs MARTA" īstenoja projektu, veicinot Uzbekistānas

140centienus stiprināt tiesisko un institucionālo regulējumu, kas

141uzlaboja bezmaksas juridiskās palīdzības un uz cilvēkiem vērstu

142tieslietu pakalpojumu nodrošināšanu, kā arī palīdzēja stiprināt

143Valsts Cilvēktiesību iestāžu un tieslietu sistēmas dalībnieku

144spējas atbilstoši cilvēktiesību un tiesiskuma standartiem. 2025.

145gadā projekta "Tiesiskuma un cilvēktiesību aizsardzības

146stiprināšana Uzbekistānā: atbalsts drošas digitālās vides

147veidošanai sievietēm un meitenēm" ietvaros veicināta

148izpratne par kibervardarbību kā būtisku cilvēktiesību pārkāpumu

149un stiprinātas Uzbekistānas sabiedrības un institūciju spējas

150efektīvi reaģēt uz to. 2025.-2026. gadā tiek īstenots

151projekts Kirgizstānā un Tadžikistānā ar mērķi sniegt ieguldījumu

152dzimumu līdztiesības stiprināšanā un vardarbības pret sievietēm

153un meitenēm mazināšanā, izstrādājot metodoloģiju cietušajiem un

154speciālistiem.

155• 2025. gadā tika uzsākta situācijas izvērtēšana projektam

156"Sieviešu iespēju paplašināšana Tadžikistānā un

157Kirgizstānā", organizējot fokusgrupas abās valstīs un

158sagatavojot ziņojumus, kas kalpoja par pamatu metodikas

159adaptācijai vietējam kontekstam. Vienlaikus tika iztulkoti un

160ieskaņoti 10 izglītojoši video tadžiku un kirgīzu valodā par

161vardarbības atpazīšanu, risku novērtēšanu un drošas palīdzības

162sniegšanu, radot praktisku resursu bāzi 2026. gada apmācību

163īstenošanai.

164• 2025. gadā "Centra MARTA" uzsāka projektu

165"Drošība un brīvība meitenēm un sievietēm Uzbekistānā, kur

166koncentrējās uz metodoloģijas un praktisku instrumentu ieviešanu:

167tika pabeigta un nodrukāta informatīvā brošūra "Safe and

168Free Life", izstrādāta kultūrspecifiska, uz traumas izpratni

169balstīta metodoloģija, sagatavota treneru apmācību programma un

170apmācīti vairāk nekā 30 vietējie treneri un konsultanti. Paralēli

171tika ieviests minigrantu mehānisms sabiedrības informēšanas

172aktivitātēm reģionos (izsludināts konkurss, atlasīti 5

173īstenošanas projekti) un stiprināta koordinācija ar Uzbekistānas

174Tieslietu ministriju, veicinot praktisku starpinstitucionālu

175sadarbību.

176• 2025. gadā "Centrs MARTA" īstenoja projektu

177"Tiesiskuma un cilvēktiesību aizsardzības stiprināšana

178Uzbekistānā: atbalsts drošas digitālās vides veidošanai sievietēm

179un meitenēm", kur īpašs uzsvars tika likts uz

180kibervardarbības atpazīšanu un novēršanu, vienlaikus nodrošinot

181ilgtspējīgus mācību resursus: tika sagatavoti 10 izglītojoši

182video uzbeku valodā, izstrādāts mācību saturs par upuru drošību

183un pierādījumu dokumentēšanu, kā arī īstenotas savstarpēji

184papildinošas apmācības vairākām mērķgrupām (kopumā ap 90

185dalībniekiem). Rezultātā tika uzlabota praktiskā spēja atpazīt

186gadījumus, nodrošināt drošu komunikāciju ar cietušajām un

187stiprināt institūciju sadarbību, kā arī veicināta gatavība

188integrēt tematiku turpmākajās apmācībās pēc projekta

189noslēguma.

190• 2025. gada tika organizēta Kirgizstānas sieviešu NVO foruma

191tīkla pārstāvju vizīte Latvijā, fokusējoties uz pieredzes apmaiņu

192sieviešu aktīvisma, vardarbības prevencijas un atbalsta sistēmu

193attīstības jautājumos. Vizītes rezultātā tika padziļināta

194izpratne par Latvijas pieejām un panākta vienošanās par turpmāku

195sadarbību un prakses pārnesi Kirgizstānas kontekstā.

196• 2025. gadā tika uzsākts lekciju cikls TET darbiniekiem par

197sarežģītām klientu situācijām un profesionālu komunikāciju,

198pielāgojot saturu trim darbinieku profiliem (telefona operatori,

199inženieri, veikala darbinieki). 2025. gadā īstenotas 4 lekcijas

20025-30 dalībnieku grupās, kopumā aptverot ap 300 darbinieku; cikls

201turpinās 2026. gadā. Rezultātā tika nostiprināta vienota pieeja

202situāciju vadībai, empātiskai un drošai komunikācijai, kā arī

203uzlabota spēja profesionāli reaģēt uz emocionāli saspringtām un

204potenciāli riskantām situācijām.

205Kopš Krievijas 2022. gada 24. februārī uzsāktā pilna mēroga

206militārā iebrukuma Ukrainā sākuma Latvija sniegusi mērķētu

207atbalstu Ukrainai un tās civiliedzīvotājiem. MK 2024. gada aprīlī

208apstiprināja informatīvo ziņojumu un rīkojuma projektu, ar ko

209tika pieņemts lēmums par Latvijas iesaisti Ukrainas

210rekonstrukcijā 2024. gadā, kā vienu no prioritārajām jomām

211uzstādot psiholoģiskās palīdzības sniegšanu sievietēm

212Ukrainā.18 Latvija sadarbībā ar "Centrs

213Marta" sniedz praktisku atbalstu seksuālā vardarbībā

214cietušajām sievietēm un meitenēm. Šis projekts tiek īstenots kopā

215ar vietējām Ukrainas NVO ("Eleos-Ukraine",

216"Čerņihivas tīkls"). Kopš 2022. gada "Centrs

217MARTA" ir sniedzis atbalstu trīs atbalsta un rehabilitācijas

218centru sievietēm izveidē - vienam Ivanofrankivskas reģionā, bet

219diviem - Čerņihivas reģionā. Ar Latvijas attīstības sadarbības

220finansējuma palīdzību tiek sniegta pieredze metodikas

221sagatavošanā un apmācība centros strādājošo speciālistu komandai,

222lai īstenotu visaptverošu cietušo rehabilitāciju. Tāpat Ukrainā

223veiktas apmācības Nacionālā Ukrainas sociālā dienesta

224pārstāvjiem, kopā ar ekspertiem izstrādāts likumprojekts par

225seksuālās vardarbības upuru konflikta laikā tiesisko statusu un

226sniegts atbalsts vietējo rīcības plānu atjaunināšanai/izveidei

227trīs Zaporižjas reģiona teritoriālajās kopienās saskaņā ar

228Ukrainas Nacionālo rīcības plānu "Par sievietēm, mieru un

229drošību". Ukrainā ar ĀM atbalstu īstenoti šādi projekti.

230• 2024. gadā "Centram MARTA" tika piešķirts

231finansējums no līdzekļiem Ukrainas rekonstrukcijai 2023. gadā

232atklāto centru Čerņihivas apgabalā uzturēšanai un darbinieku

233apmācībai.

234• 2024. gadā piešķirts finansējums "Centrs MARTA",

235lai izveidotu telpas Ukrainas tiesībsarga (Ombuda) reģionālajam

236Cilvēktiesību aizsardzības centram Černihivā.

237• 2025. gadā biedrībai "Centrs MARTA" no valsts

238budžeta piešķirts finansējums divu sabiedrības noturības centru

239izveidei Černihivas reģionā (Kulykivka un Hončarivske). Projektam

240ar finansiālu atbalstu pievienojusies arī Īrija. Projekta

241ietvaros tiek izveidoti un atbalstīti noturības centri,

242nodrošinot psihosociālo atbalstu sievietēm un bērniem,

243stiprinātot vietējo speciālistu kapacitāti un veicinot sieviešu

244un bērnu drošību.

245• 2025. gadā "Centrs MARTA" turpināja darbu Ukrainā,

246stiprinot psihosociālo pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, kā

247arī veicinot institucionālu kapacitāti reaģēt uz dzimumā balstītu

248vardarbību kara apstākļos. Centra MARTA iesaiste kopš 2022. gada

249ietvērusi atbalstu vairāku sieviešu atbalsta un rehabilitācijas

250centru izveidē un metodisko atbalstu komandām, kā arī apmācības

251un rīcības plānu pilnveidi saskaņā ar Ukrainas Nacionālo rīcības

252plānu "Par sievietēm, mieru un drošību".

253• 2025. gadā tika pabeigts "Čerņihivas"

254rehabilitācijas centra telpu kapitālais remonts un aprīkošana,

255radot pieejamu un iekļaujošu infrastruktūru psihosociālajam

256atbalstam;

257• 2025. gadā tika uzsākts projekts, ko paredzēts turpināt arī

2582026. gadā "Latvija Ukrainai: Čerņihivas atjaunošana",

259izveidojot pamatu diviem sabiedrības noturības centriem un

260profesionālas sadarbības tīklam starp Latvijas un Ukrainas

261speciālistiem;

262• 2025. gadā tika uzsākts projekts, ko paredzēts turpināt arī

2632026. gadā "Ukraina: sieviešu un bērnu, kurus skāris karš,

264kapacitātes stiprināšana un atbalsts" (2025-2026),

265apvienojot tiesnešu apmācību komponenti ar psihosociālā atbalsta

266komponenti, kas 2025. gadā jau sasniedza vairāk nekā 900

267sievietes un bērnus pakalpojumu saņemšanā;

268• tika īstenots "Centrs MARTA Ukraina" projekts

269(2025. jūnijs-decembris), izstrādājot un aprobējot ķermenī

270orientētas sensorās terapijas metodiku un instrumentāriju,

271vienlaikus nodrošinot pakalpojumus sievietēm un bērniem;

272• tika uzsākta starppersonu konsultēšanas (IPC) ieviešana

273dzīvesspēka centru speciālistiem (2025-2026), izveidojot 24

274speciālistu grupu, īstenojot apmācības un nodrošinot regulāras

275supervīzijas.

2763.4. Dzimuma aspekta integrēšana

277attīstības sadarbībā

278Plāna 3.3. punkta rezultatīvais rādītājs ir dzimuma aspektu

279iekļaujoši novirzīts attīstības sadarbības finansējums. Šis plāna

280punkts ir izpildīts, un ĀM arī nākotnē turpinās strādāt šajā

281virzienā. Dzimumu līdztiesība un sieviešu tiesību veicināšana ir

282Latvijas ilglaicīga prioritāte, īstenojot attīstības sadarbības

283politiku. Atbilstoši MK 2021. gada 14. aprīļa rīkojumam Nr. 245

284"Par Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēm

2852021.-2027. gadā" (turpmāk - Pamatnostādnes) dzimumu

286līdztiesība ir Latvijas attīstības sadarbības politikas

287horizontālā un tematiskā prioritāte. Saskaņā ar pamatnostādnēm

288dzimumu līdztiesības (5.IAM) prioritārās jomas ir sieviešu

289politiskās, ekonomiskās un sociālās līdzdalības veicināšana; ar

290dzimumu saistītas vardarbības novēršana; ANO DP SMD rezolūcijas

291mērķu īstenošana. Pamatnostādnēs noteikts, ka līdz 2027. gadam

292dzimumu līdztiesībai kā galvenajam mērķim jāvelta 16% no ĀM

293pārvaldītā divpusējā attīstības finansējuma.

294Visās Latvijas finansētajās attīstības sadarbības aktivitātēs

295neatkarīgi no jomas tiek uzsvērta dzimumu līdztiesība,

296demokrātija, pilsoniskās sabiedrības līdzdalība, vides ilgtspēja,

297kā arī integrēti klimata pārmaiņu jautājumi. Jau vairākus gadus

298ĀM ikgadējā Granta projektu konkursa nolikumā projektiem kā viena

299no prioritārajām jomām ir noteikta dzimumu līdztiesības un

300sieviešu politiskās, ekonomiskās un sociālās līdzdalības

301veicināšana. Tāpat visiem projektu iesniedzējiem savos

302pieteikumos ir jāskaidro, kā projekta īstenošanas gaitā tiks

303ievērotas sieviešu un vīriešu īpašās vajadzības un intereses, lai

304nodrošinātu gan vīriešiem, gan sievietēm pastāvīgu un vienlīdzīgu

305pieeju pakalpojumiem un infrastruktūrai, kā arī ilgākā

306perspektīvā palīdzētu izskaust dzimumu nevienlīdzību. Katru gadu

307ir projekti, kuri vērsti uz sieviešu un meiteņu izglītošanu un

308viņu lomas stiprināšanu vietējā sabiedrībā.

309Kopš 2022. gada viens no Latvijas attīstības sadarbības

310prioritārajiem reģioniem ir Āfrikas kontinents, kurā ar ĀM

311atbalstu finansēti vairāki projekti tieši dzimumu līdztiesības

312jomā.

313• 2022.-2023., 2023.-2024. un 2024.-2025. gadā - biedrības

314"Ekonomiskā Sadarbība un Investīcijas Latvijai

315(#esiLV)" izglītības un uzņēmējdarbības projekti, atbalstot

316sievietes un meitenes uzņēmējdarbības uzsākšanā Namībijā,

317Zambijā, Zimbabvē, Namībijā, Ruandā un Etiopijā.

318• 2023.-2024. gadā - Biedrība "Riga

319TechGirls" īsteno projektu Dienvidāfrikā un Kamerūnā

320"STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātne un matemātika)

321vasaras skola meitenēm", kura mērķis ir parādīt meitenēm,

322viņu vecākiem un sabiedrībai kopumā, ka STEM ir domātas ikvienam.

323Turklāt, arī mācīties un strādāt šajās jomās var būt aizraujoši.

3242025.-2026. gadā projekts "STEM skola" tiek īstenots

325Tanzānijā.

326• 2024.-2025. gadā - biedrības "Riga

327TechGirls" projekts "Tehnoloģiju apmācības meitenēm

328Ēģiptē "Girls in Tech"".

329Latvijas Attīstības sadarbības aģentūra CFLA sadarbībā ar

330Franciju un Vāciju un citām ES dalībvalstīm īsteno Eiropas

331Komisijas finansētu Digital for Development (D4D) reģionālu

332projektu "Sieviešu līderība publiskajā informācijas un

333komunikācijas tehnoloģiju (IKT) sektorā". Kopējais projekta

334budžets ir 13 miljoni EUR, Latvijai atvēlētais ES finansējums ir

3351 034 119 EUR. Iniciatīva kopumā aptver 16 valstis Āfrikā, Āzijā,

336Eiropā un Latīņamerikā, tieši CFLA īsteno aktivitātes Ukrainā,

337Uzbekistānā un Tanzānijā. Latvijas iesaistītie eksperti ir no

338Esi.lv un Riga TechGirls (RTG).

3393.5. Trešā rīcības virziena

340kopsavilkums

341Kopumā Plāna trešā rīcības virziena ietvaros paredzētie

342pasākumi ir izpildīti un vienlaikus ir turpināmi. Latvija

343regulāri ir atbalstījusi SMD tematiku starptautiskajās

344organizācijās un formātos, izpildot rezultatīvo rādītāju.

345Vienlaikus turpināsim atbalstīt SMD starptautiskās iniciatīvas.

346Lai gan EDSO speciālā novērošanas misija Ukrainā plāna ieviešanas

347laikā tika slēgta, šis plāna punkts kopumā uzskatāms par

348izpildītu un šī apņemšanās jāturpina pildīt arī turpmākajos

349gados. Šobrīd var teikt, ka rezultatīvais rādītājs "sieviešu

350īpatsvars 20% apmērā" ES un EDSO misijās Ukrainā ir

351izpildīts, jo ES Padomdevēja misijā Ukrainā kopš 2020. gada

352vienmēr bijusi arī sieviešu dalība, vismaz 20 % apmērā vai

353vairāk. Savukārt Plāna 3.3. punkts ir izpildīts un ĀM arī nākotnē

354turpinās strādāt šajā virzienā. Dzimumu līdztiesība un sieviešu

355tiesību veicināšana ir Latvijas ilglaicīga prioritāte, īstenojot

356attīstības sadarbības politiku. Arīdzan 3.4. punkts ir izpildīts,

357jo Latvijas attīstības sadarbības projekti regulāri ietver

358apmācības un atbalstu sievietēm Centrālāzijas un Austrumu

359partnerības valstīs, un ĀM to arī turpina pildīt.