4. pants

1Militārā

2apdraudējuma novēršana

3Latvijas drošības vidi raksturo vairāku militāru un nemilitāru

4faktoru savstarpēja mijiedarbība. Ārējo drošības risku un

5apdraudējumu nozīme Latvijas nacionālās drošības kontekstā ir

6saglabājusies augstā līmenī. Krievijai turpinot uzturēt

7konfrontāciju ar rietumvalstīm, tās īstenotā agresīvā drošības

8politika Baltijas reģionā ir uzskatāma par galveno apdraudējuma

9avotu Latvijas nacionālajai drošībai.

10Krievijas bruņoto spēku modernizācija, militāro spēju

11attīstība, jo īpaši Eiropas stratēģiskajā virzienā, spēku

12mobilitāte, operāciju pieredzes uzkrāšana, dažāda veida un mēroga

13militāro mācību organizēšana, tostarp Latvijas pierobežā, kā arī

14regulāra spēka demonstrēšana kombinācijā ar dažādām nemilitāra

15rakstura aktivitātēm palielina militāra apdraudējuma aktualitāti.

16To pastiprina Krievijas iepriekš apliecinātā gatavība izmantot

17militāru spēku savu ārpolitisko mērķu sasniegšanā.

18Ņemot vērā Krievijas stratēģisko uzskatu par NATO un tās

19aktivitāšu radīto apdraudējumu savām nacionālajām interesēm,

20Krievija regulāri cenšas graut Alianses vienotību, tiecoties

21ietekmēt tās kopējos un dalībvalstu individuālos lēmumu

22pieņemšanas procesus, kā arī mazināt NATO kā Eiropas drošības

23garanta lomu. Šajā kontekstā vienlaikus notiek mēģinājumi ar

24konvencionāliem un nekonvencionāliem paņēmieniem testēt

25kolektīvās aizsardzības principa ievērošanas robežas, izvairoties

26no tiešas militāras konfrontācijas ar NATO.

27Atbildot uz esošajiem militārās un nemilitārās drošības

28riskiem un apdraudējumiem, Latvijas nacionālās aizsardzības

29prioritātes ir nacionālo aizsardzības spēju tālāka attīstība un

30stiprināšana, visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas

31ieviešana, NBS vienību kaujas gatavības celšana, NATO politiskās

32un militārās efektivitātes pilnveidošana, sabiedroto spēku

33klātbūtne un ieguldījums starptautiskās drošības

34nodrošināšanā.

35Prioritātes militāra apdraudējuma

36novēršanai:

37Visaptverošas valsts aizsardzības

38sistēmas ieviešana

39Lai pilnveidotu Latvijas nacionālās atturēšanas spējas, kā arī

40veidotu sabiedrības noturību pret iespējamajām krīzēm un bruņoto

41konfliktu satricinājumiem, valsts institūcijām, savstarpēji

42sadarbojoties, ir jāievieš visaptveroša valsts aizsardzības

43sistēma. Katrai valsts institūcijai ir jānosaka konkrēti uzdevumi

44un loma valsts aizsardzībā, kā arī jāizveido ciešāka saikne starp

45Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām

46un valsts pārvaldes, pašvaldības institūcijām.

47Nacionālo aizsardzības spēju

48attīstība un kaujas gatavības celšana

49Lai garantētu ātru reaģēšanu uz jebkura veida izaicinājumiem

50apdraudējuma agrīnajās fāzēs un stiprinātu pirmo aizsardzības

51līniju alianses austrumos, NBS jāturpina attīstīt NBS

52operacionālo spēju kodola - sauszemes (Mehanizētās kājnieku

53brigādes, Zemessardzes, Speciālo uzdevumu vienības) - kaujas

54spējas un jāceļ vienību kaujas gatavība, kas ietver ne vien

55spējas, bet arī vienību nokomplektēšanu ar personālu,

56nodrošinājumu ar materiāltehniskajiem līdzekļiem, personāla

57apmācību u.c.. Vienlaikus jāpilnveido kaujas atbalsta un kaujas

58nodrošinājuma spējas. Līdztekus starpresoru līmenī jāskata spēju

59un ekipējuma savietojamība starp valsts institūcijām, kas

60iesaistās valsts apdraudējuma pārvarēšanā. Tāpat arī jāveido

61efektīva un elastīga rezervju mobilizācijas sistēma. Adekvāta

62finansējuma piešķiršana aizsardzības izdevumiem ne mazāk kā 2%

63apmērā no iekšzemes kopprodukta ir NBS vienību un spēju

64attīstības priekšnoteikums.

65NATO politiskās un militārās

66efektivitātes pilnveidošana

67Latvijas drošības un aizsardzības garants ir NATO kolektīvās

68aizsardzības princips. Paplašinoties potenciālā apdraudējuma

69spektram, Latvijas interesēs ir vienota apdraudējuma izpratne

70starp NATO dalībvalstīm, kā arī gatavība un politiskā griba

71reaģēt krīžu vai konflikta situācijās ar mazu brīdināšanas laiku.

72Latvijai ir jāveicina, lai NATO pielāgošanās mainīgajai drošības

73videi tiktu turpināta, īstenojot konkrētus pasākumus, kas atbild

74uz alianses drošības izaicinājumiem. Latvijas interesēs ir sekmēt

75NATO komandstruktūras efektivitātes uzlabošanu, kā arī ātrās

76reaģēšanas vienību gatavību, kas kopumā uzlabos alianses spēju

77reaģēt uz jebkuru apdraudējumu dažu dienu laikā visā militāro

78spēku spektrā.

79Sabiedroto spēku klātbūtnes

80īstenošana

81Sabiedroto spēku klātbūtne ir viena no Latvijas drošības un

82aizsardzības prioritātēm. Pastāvīga sabiedroto spēku klātbūtne

83stiprina atturēšanu, ciešāku integrāciju ar NATO aizsardzības

84struktūrām un bruņotajiem spēkiem, atvieglo sabiedroto spēku

85uzņemšanu un to reaģēšanu vajadzības gadījumā, kā arī kopumā

86stiprina NATO aizsardzības pozīcijas Baltijas reģionā. Līdz ar to

87Latvijas interesēs ir turpināt meklēt un īstenot pastāvīgas

88sabiedroto klātbūtnes palielināšanas iespējas. Latvijai kā

89uzņemošajai valstij jāturpina sniegt visu nepieciešamo atbalstu

90Latvijā izvietotajiem sabiedroto spēkiem. Lai atvieglotu

91sabiedroto spēku pārvietošanos un nepieciešamā ekipējuma piegādi

92gan treniņu, gan militāra konflikta gadījumā, ir jāturpina gan

93ES, gan NATO militārās mobilitātes prasību izpilde, tostarp

94projekta "Rail Baltica" īstenošanas ietvaros.

95Ieguldījums starptautiskās drošības

96nodrošināšanā

97Latvijas dalība starptautiskajās operācijās un spēku

98struktūrās stiprina starptautisko drošību un vienlaikus ir

99ieguldījums arī nacionālajā drošībā. Reaģējot uz drošības

100izaicinājumiem, kur tas visvairāk nepieciešams, Latvija turpinās

101sniegt ieguldījumu starptautiskajās operācijās un spēku

102struktūrās, tādējādi stiprinot kopējo drošību un organizāciju

103rīcībspēju, kā arī uzturot un paaugstinot NBS vienību kaujas

104gatavību.