4. pants

Militārā

apdraudējuma novēršana

Latvijas drošības vidi raksturo vairāku militāru un nemilitāru

faktoru savstarpēja mijiedarbība. Ārējo drošības risku un

apdraudējumu nozīme Latvijas nacionālās drošības kontekstā ir

saglabājusies augstā līmenī. Krievijai turpinot uzturēt

konfrontāciju ar rietumvalstīm, tās īstenotā agresīvā drošības

politika Baltijas reģionā ir uzskatāma par galveno apdraudējuma

avotu Latvijas nacionālajai drošībai.

Krievijas bruņoto spēku modernizācija, militāro spēju

attīstība, jo īpaši Eiropas stratēģiskajā virzienā, spēku

mobilitāte, operāciju pieredzes uzkrāšana, dažāda veida un mēroga

militāro mācību organizēšana, tostarp Latvijas pierobežā, kā arī

regulāra spēka demonstrēšana kombinācijā ar dažādām nemilitāra

rakstura aktivitātēm palielina militāra apdraudējuma aktualitāti.

To pastiprina Krievijas iepriekš apliecinātā gatavība izmantot

militāru spēku savu ārpolitisko mērķu sasniegšanā.

Ņemot vērā Krievijas stratēģisko uzskatu par NATO un tās

aktivitāšu radīto apdraudējumu savām nacionālajām interesēm,

Krievija regulāri cenšas graut Alianses vienotību, tiecoties

ietekmēt tās kopējos un dalībvalstu individuālos lēmumu

pieņemšanas procesus, kā arī mazināt NATO kā Eiropas drošības

garanta lomu. Šajā kontekstā vienlaikus notiek mēģinājumi ar

konvencionāliem un nekonvencionāliem paņēmieniem testēt

kolektīvās aizsardzības principa ievērošanas robežas, izvairoties

no tiešas militāras konfrontācijas ar NATO.

Atbildot uz esošajiem militārās un nemilitārās drošības

riskiem un apdraudējumiem, Latvijas nacionālās aizsardzības

prioritātes ir nacionālo aizsardzības spēju tālāka attīstība un

stiprināšana, visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas

ieviešana, NBS vienību kaujas gatavības celšana, NATO politiskās

un militārās efektivitātes pilnveidošana, sabiedroto spēku

klātbūtne un ieguldījums starptautiskās drošības

nodrošināšanā.

Prioritātes militāra apdraudējuma

novēršanai:

Visaptverošas valsts aizsardzības

sistēmas ieviešana

Lai pilnveidotu Latvijas nacionālās atturēšanas spējas, kā arī

veidotu sabiedrības noturību pret iespējamajām krīzēm un bruņoto

konfliktu satricinājumiem, valsts institūcijām, savstarpēji

sadarbojoties, ir jāievieš visaptveroša valsts aizsardzības

sistēma. Katrai valsts institūcijai ir jānosaka konkrēti uzdevumi

un loma valsts aizsardzībā, kā arī jāizveido ciešāka saikne starp

Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām

un valsts pārvaldes, pašvaldības institūcijām.

Nacionālo aizsardzības spēju

attīstība un kaujas gatavības celšana

Lai garantētu ātru reaģēšanu uz jebkura veida izaicinājumiem

apdraudējuma agrīnajās fāzēs un stiprinātu pirmo aizsardzības

līniju alianses austrumos, NBS jāturpina attīstīt NBS

operacionālo spēju kodola - sauszemes (Mehanizētās kājnieku

brigādes, Zemessardzes, Speciālo uzdevumu vienības) - kaujas

spējas un jāceļ vienību kaujas gatavība, kas ietver ne vien

spējas, bet arī vienību nokomplektēšanu ar personālu,

nodrošinājumu ar materiāltehniskajiem līdzekļiem, personāla

apmācību u.c.. Vienlaikus jāpilnveido kaujas atbalsta un kaujas

nodrošinājuma spējas. Līdztekus starpresoru līmenī jāskata spēju

un ekipējuma savietojamība starp valsts institūcijām, kas

iesaistās valsts apdraudējuma pārvarēšanā. Tāpat arī jāveido

efektīva un elastīga rezervju mobilizācijas sistēma. Adekvāta

finansējuma piešķiršana aizsardzības izdevumiem ne mazāk kā 2%

apmērā no iekšzemes kopprodukta ir NBS vienību un spēju

attīstības priekšnoteikums.

NATO politiskās un militārās

efektivitātes pilnveidošana

Latvijas drošības un aizsardzības garants ir NATO kolektīvās

aizsardzības princips. Paplašinoties potenciālā apdraudējuma

spektram, Latvijas interesēs ir vienota apdraudējuma izpratne

starp NATO dalībvalstīm, kā arī gatavība un politiskā griba

reaģēt krīžu vai konflikta situācijās ar mazu brīdināšanas laiku.

Latvijai ir jāveicina, lai NATO pielāgošanās mainīgajai drošības

videi tiktu turpināta, īstenojot konkrētus pasākumus, kas atbild

uz alianses drošības izaicinājumiem. Latvijas interesēs ir sekmēt

NATO komandstruktūras efektivitātes uzlabošanu, kā arī ātrās

reaģēšanas vienību gatavību, kas kopumā uzlabos alianses spēju

reaģēt uz jebkuru apdraudējumu dažu dienu laikā visā militāro

spēku spektrā.

Sabiedroto spēku klātbūtnes

īstenošana

Sabiedroto spēku klātbūtne ir viena no Latvijas drošības un

aizsardzības prioritātēm. Pastāvīga sabiedroto spēku klātbūtne

stiprina atturēšanu, ciešāku integrāciju ar NATO aizsardzības

struktūrām un bruņotajiem spēkiem, atvieglo sabiedroto spēku

uzņemšanu un to reaģēšanu vajadzības gadījumā, kā arī kopumā

stiprina NATO aizsardzības pozīcijas Baltijas reģionā. Līdz ar to

Latvijas interesēs ir turpināt meklēt un īstenot pastāvīgas

sabiedroto klātbūtnes palielināšanas iespējas. Latvijai kā

uzņemošajai valstij jāturpina sniegt visu nepieciešamo atbalstu

Latvijā izvietotajiem sabiedroto spēkiem. Lai atvieglotu

sabiedroto spēku pārvietošanos un nepieciešamā ekipējuma piegādi

gan treniņu, gan militāra konflikta gadījumā, ir jāturpina gan

ES, gan NATO militārās mobilitātes prasību izpilde, tostarp

projekta "Rail Baltica" īstenošanas ietvaros.

Ieguldījums starptautiskās drošības

nodrošināšanā

Latvijas dalība starptautiskajās operācijās un spēku

struktūrās stiprina starptautisko drošību un vienlaikus ir

ieguldījums arī nacionālajā drošībā. Reaģējot uz drošības

izaicinājumiem, kur tas visvairāk nepieciešams, Latvija turpinās

sniegt ieguldījumu starptautiskajās operācijās un spēku

struktūrās, tādējādi stiprinot kopējo drošību un organizāciju

rīcībspēju, kā arī uzturot un paaugstinot NBS vienību kaujas

gatavību.