5. pants

Ārvalstu

izlūkošanas un drošības dienestu radītā apdraudējuma

novēršana

Darbu pret Latviju īsteno vairāku valstu izlūkošanas un

drošības dienesti (turpmāk - specdienesti). Būtiskāko

apdraudējumu NATO un ES dalībvalstu kolektīvajai drošībai, kā arī

Latvijas valsts nacionālajai drošībai un interesēm rada Krievijas

specdienesti. Krievijas Bruņotie spēki un militārā

infrastruktūra, kas izvietota Eiropas stratēģiskajā virzienā,

paredz arī militārajiem mērķiem pieskaņotu izlūkošanas un

speciālo uzdevumu spēju attīstību, kas vērstas pret Latviju.

Krievijas specdienestu darbība pret Latviju iekļaujas pret

rietumvalstīm vērstā aktivitāšu kopumā.

Krievijas specdienesti īsteno mērķtiecīgu un sistemātisku

darbu, lai iegūtu izlūkošanas informāciju par būtiskākajiem

Latvijas iekšpolitikas, ārpolitikas, drošības politikas,

ekonomikas un enerģētikas politikas aspektiem, kā arī seko līdzi

sociālajiem procesiem un sabiedrības noskaņojumam. Latvijas

aizsardzības spējas, NATO rīcības stratēģija reģionā, Alianses

paplašinātā klātbūtne, kā arī ārējās robežas drošība un situācija

pierobežā piesaista pastiprinātu Krievijas specdienestu interesi.

Par šiem jautājumiem interesi izrāda arī citi ārvalstu

specdienesti.

Līdztekus izlūkošanas informācijas vākšanai un aģentūras

pozīciju stiprināšanai, Krievijas specdienesti izvērš īstermiņa

un ilgtermiņa ietekmes pasākumus: veido ietekmes aģentu tīklu,

veic ietekmes sviru izpēti un stiprināšanu, kā arī īsteno

mērķtiecīgas ietekmes operācijas, lai Kremlim vēlamā veidā

virzītu lēmumu pieņemšanu, sociālpolitiskos procesus un

sabiedrisko domu. Pieaug Krievijas spējas pielietot kompleksas

ietekmes operācijas, kombinējot dažādas metodes. Šādās operācijās

būtiska loma ir informatīvajai telpai un kibertelpai. Tematiski

ietekmes pasākumi visbiežāk saistīti ar centieniem vājināt

Latvijas pozīciju NATO un ES, šķelt šīs organizācijas, kā arī

veicināt spriedzi Latvijas sabiedrībā, parādot Latviju kā

iekšpolitiski vāju, etniski sašķeltu valsti. Uzsvars tiek likts

arī uz iedzīvotāju neuzticību valsts varai un politikai. Ietekmes

spējas tiek attīstītas ilgtermiņā ar mērķi tās aktivizēt pēc

vajadzības konkrētu projektu ietvaros vai izveidojoties noteiktai

situācijai.

Krievijas specdienesti mērķu un uzdevumu sasniegšanai izmanto

daudzpusīgas darba metodes, darbu organizē strādājot no savas

valsts teritorijas, īslaicīgi ieceļojot Latvijā, izmantojot

diplomātisko pārstāvniecību pozīcijas, aktīvi strādājot

informatīvajā telpā, tostarp sociālajos tīklos. Pieaug tehniskās

izlūkošanas spējas - kiberizlūkošana, signālu un datu

pārtveršana. Šādi iegūta informācija var tikt izmantota aktīvo

pasākumu un ietekmes operāciju īstenošanā.

Valsts drošības iestāžu (Militārās izlūkošanas un drošības

dienesta, Satversmes aizsardzības biroja, un Valsts drošības

dienesta) stratēģiskais mērķis ir nodrošināt apsteidzošu un

preventīvu pasākumu kopumu, lai neitralizētu ārvalstu

specdienestu radīto apdraudējumu Latvijas nacionālajai, kā arī

NATO un ES kolektīvajai drošībai un interesēm. Prioritāriem

uzdevumiem ir jābūt balstītiem uz esošās valsts drošības iestāžu

darbības stiprināšanu un pilnveidošanu, atbilstoši pastāvošajiem

apdraudējuma veidiem.

Prioritātes ārvalstu specdienestu

radītā apdraudējuma novēršanai:

Valsts drošības iestāžu spēju

attīstība un koordinēta sadarbība

Ņemot vērā pašreiz aktuālo hibrīddraudu būtību, valsts

drošības iestādēm jāstiprina spējas identificēt ārvalstu

specdienestu aktivitātes plašā izpausmju spektrā. Darbības jomu

paplašināšana un pilnveidošana jāīsteno mērķtiecīgi, izsvērti un

saskaņoti, saglabājot augstu darba efektivitāti un lietderīgu

resursu izlietojumu. Jāturpina valsts drošības iestāžu spēju

stiprināšana gan personāla, gan tehnisko līdzekļu un inovatīvu

darba metožu jomās. Valsts drošības iestādēm jāpilnveido un

mācībās jāstiprina savstarpējās sadarbības shēmas un

komunikācijas mehānismi, lai ātri identificētu izmaiņas kopējā

valsts drošības situācijā un īstenotu pasākumus apdraudējuma

novēršanai.

Pretizlūkošanas un preventīvo

pasākumu stiprināšana

Valsts drošības iestāžu uzdevums ir veikt nepārtrauktus

pretizlūkošanas pasākumus, identificējot ārvalstu specdienestu

īstenotās aktivitātes, kas pret Latviju un Latvijas

valstspiederīgajiem tiek īstenotas, izmantojot plašu metožu

klāstu. Pretizlūkošanas darbībai jābūt virzītai ne tikai uz

ārvalstu specdienestu darbinieku un to aģentūras atklāšanu un

neitralizēšanu, kā arī valsts drošībai nozīmīgas informācijas un

kritiskās infrastruktūras aizsardzību, bet arī uz ietekmes aģentu

un ietekmes operāciju identificēšanu, tostarp medijos un

sociālajos tīklos īstenotu aktīvo pasākumu atklāšanu.

Ņemot vērā ārvalstu specdienestu augsto interesi par Latvijas

aizsardzības spējām un ārējās robežas drošību, kompleksi

pretizlūkošanas pasākumi pastiprināmi vietās un objektos, kur

koncentrēti NBS un sabiedroto militārie spēki un infrastruktūra,

Valsts robežsardzes struktūrvienības, kā arī pierobežas

teritorijās. Pastiprināts pretizlūkošanas darbs jāīsteno

attiecībā uz kritiskās infrastruktūras objektiem. Arvien biežāk

tiek fiksēti gadījumi, kad dažādi subjekti, tostarp

privātpersonas, izmanto bezpilota sistēmas (lidaparātus,

sauszemes un zemūdens aparātus), tāpēc pieaug arī ar to

izmantošanu saistītie izlūkošanas un drošības riski. Lai mazinātu

potenciālo bezpilota sistēmu draudu apjomu, Latvijai ir jāattīsta

šo ierīču kontroles, noteikšanas, atrašanas un to radīto draudu

novēršanas mehānismi, kā arī jāveicina sabiedrības informētība

par bezpilota lidaparātu lietošanas radītajiem riskiem valsts

drošībai un privātuma aizsardzībai.

Valsts drošības iestādēm atbilstoši kompetencei jāstiprina

sadarbība ar citām valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī

nevalstisko un privāto sektoru, kas varētu sniegt ieguldījumu

ārvalstu specdienestu darbību identificēšanā, un vispārējas

noturības veidošanā. Jāturpina izglītojošais darbs arī ar

sabiedrību kopumā, stiprinot izpratni un spēju atpazīt darbības,

kas norāda uz slēpti īstenotām izlūkošanas darbībām vai ietekmes

operācijām.

Sadarbības stiprināšana ar ārvalstu

partnerdienestiem

Latvijas valsts drošības iestāžu sadarbība ar Eiropas

Savienības un NATO dalībvalstu partneriem ir būtisks līdzeklis

ārvalstu specdienestu apdraudējuma apzināšanai, novēršanai un

kolektīvās drošības stiprināšanai. NATO, ES un reģionālo formātu

ietvaros jāturpina attīstīt sadarbību ar ārvalstu

partnerdienestiem, nodrošinot regulāru informācijas un pieredzes

apmaiņu, veidojot kopīgu izpratni par trešo valstu radīto

apdraudējumu. Īpaši cieša sadarbība jāuztur ar partnerdienestiem,

kuru pārstāvēto valstu militārais kontingents piedalās NATO

paplašinātās klātbūtnes nodrošināšanā Baltijas valstīs.

Starptautiskās sadarbības ietvaros jāturpina darbs pie

komunikācijas shēmu un koordinētas pretdarbības plānošanas

gadījumos, kad ārvalstu specdienesti vērš īpaši naidīgas

aktivitātes pret vienu vai vairākām partnervalstīm.

Valsts noslēpuma aizsardzības

pasākumu pilnveidošana

Valsts drošības iestādēm jānodrošina esošo valsts noslēpuma

aizsardzību regulējošo normatīvo aktu regulāra pilnveidošana,

ņemot vērā nepārtraukti mainīgos apdraudējumus un riskus, kā arī

ikdienas praktiskās vajadzības. NATO un ES klasificētās

informācijas drošību joprojām ietekmē cilvēciskais faktors, tāpēc

svarīgi ir īstenot kvalitatīvas drošības pārbaudes personām,

kuras pretendē uz speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu vai

sertifikātu darbam ar NATO un ES klasificēto informāciju

saņemšanu, kā arī īstenot sistemātisku pārraudzību pār ikdienas

darba procesu ar valsts noslēpuma objektiem, NATO un ES

klasificēto informāciju. Valsts drošības iestādēm jāturpina

regulāra valsts augstāko amatpersonu un valsts noslēpuma subjektu

atbildīgo amatpersonu apmācība par normatīvajos aktos noteiktajām

drošības prasībām un slepenības režīma ievērošanu.

Atbilstoši apdraudējumu un jaunu izlūkošanas spēju attīstībai

nemainīgi augsta uzmanība jāpievērš informācijas atbilstošai

klasificēšanai un apstrādei atbilstoši akreditētās informācijas

sistēmās. Arī valsts iestāžu fiziskajiem objektiem (telpām) jābūt

atbilstoši pārvaldītiem. Valsts drošības iestādēm pastiprināti

jākontrolē valsts noslēpuma objektu, NATO un ES klasificētās

informācijas izstrāde, glabāšana, aprite un izmantošana. Valsts

noslēpuma subjektiem jāizvērtē un pēc iespējas jāsamazina

uzkrātās klasificētās informācijas apjoms, ja šī informācija

darbam vairs nav nepieciešama.

Industriālās drošības jomā jāturpina uzturēt nemainīgi augstas

drošības prasības komersantiem, kas vēlas strādāt samazinātas

konkurences apstākļos t.i. iepirkumos, kas saistīti ar valsts

noslēpuma objektu vai NATO un ES klasificētās informācijas

apstrādi kā Latvijā tā arī starptautiski.

6.

Kiberapdraudējuma novēršana

Kiberapdraudējums Latvijai ir uzskatāms par būtisku nacionālās

drošības apdraudējumu, kas sistemātiski pieaugs, jo IT nozīmei un

lomai ir pieaugoša tendence globālā mērogā, kā arī valsts

pārvaldes, sabiedrības un ekonomikas funkcionēšanā. Valsts un

sabiedrības izdzīvotspēja paliek aizvien vairāk atkarīga no IT.

Lai īstenotu valsts pamatfunkcijas, ir nepieciešami risinājumi,

kas nodrošina valsts kontroli pār svarīgo IT infrastruktūru.

Kiberapdraudējumi nav nodalāmi no politiskajiem,

ekonomiskajiem, militārajiem un sociālajiem notikumiem un

ģeopolitiskās situācijas kopumā un tie ir vērtējami nedalīti no

vispārējā apdraudējuma, ko Latvijai rada citas valstis, kā arī ar

apdraudējumu Latvijai kā starptautisko organizāciju (ES un NATO)

un starptautisko misiju dalībniecei. Taču ir svarīgi nodalīt

kiberuzbrukumus pēc mērķa - politiskiem motīviem vai finansiāla

labuma gūšanas.

Līdzīgi kā visus iepriekšējos gadus, joprojām aug valstu

skaits, kam ir ievērojamas spējas veikt kiberizlūkošanu,

informācijas operācijas sabiedrības un lēmēju viedokļa

ietekmēšanai un destruktīvas darbības kibertelpā (pakalpojumu

bloķēšana, IT iekārtu bojāšana, fiziskās infrastruktūras

bojāšana). Tāpat turpinās atsevišķu valstu kiberspēju, tostarp

arī kiberuzbrukumu spēju, attīstīšana. Atsevišķām valstīm ir

īpaši augstas kiberspējas, ko tās izmanto plaša spektra

stratēģisko un taktisko mērķu sasniegšanai globālā mērogā,

tostarp izlūkošanas informācijas iegūšanai un īpaši ekonomiskajai

izlūkošanai. Savukārt Krievija kibertelpu plaši izmanto ne tikai

spiegošanai, bet arī informācijas operāciju un destruktīvu

darbību veikšanai.

Apdraudējumu kibertelpā var radīt ārvalstu specdienesti,

bruņoto spēku paspārnē izvietotas kibervienības, kā arī atsevišķi

haktīvistu grupējumi, kas darbojas saskaņā ar valsts institūciju

uzdevumiem, vai pēc savas iniciatīvas, kiberhuligāni un

kibernoziedznieki. Kibertelpu savu interešu īstenošanai izmanto

arī teroristiski grupējumi, kas lielākoties kibertelpā izplata

propagandu un vervē kaujiniekus. Teroristisku grupējumu

kiberspēju līmenis ir vērtējams kā salīdzinoši zems, tomēr to

darbība var radīt drošības apdraudējumu, kas izriet no

teroristisko organizāciju darbības mērķiem. Minēto kibertelpas

subjektu apdraudējums var tikt vērsts gan pret valsts vai

sabiedriskām organizācijām, gan arī pret atsevišķām personām un

uzņēmumiem.

IT infrastruktūra savstarpēji savieno institūcijas un

uzņēmumus gan Latvijā, gan ārvalstīs. Attiecīgi, iespējamie

apdraudējumi vienai institūcijai var radīt riskus citām, tāpat

apdraudējumi vienā valstī var ietekmēt citu valstu kibertelpas

drošību. Datu glabāšana Latvijā, kā arī nacionāla risinājuma

izveide, kas nodrošinātu nepārtrauktu datu apmaiņu apdraudējuma

gadījumā, ir jāizvērtē kā iespējamie risku mazināšanas

līdzekļi.

Līdz ar piektās paaudzes (turpmāk - 5G) mobilo datu pārraides

tīklu izveides uzsākšanu 5G tīklu drošības nodrošināšana ir

stratēģiski svarīga. Lai veicinātu gatavību stāties pretī

riskiem, ir jāņem vērā gan tehniskie, gan tehnoloģiskie, gan

politiskie faktori.

Lai arī vispārējā situācija valstī uzlabojas, kā būtisks

Latvijas kibertelpas drošības risks ir jāuzskata nepietiekama

valsts, pašvaldību un privātā sektora izpratne par nepieciešamību

stiprināt IT drošību vai investīcijas šajā jomā, kā arī

nepietiekams augsti kvalificētu IT speciālistu skaits Latvijā un

spējīgāko speciālistu aizplūšana uz ārvalstīm un izvēlēšanās

strādāt privātajā sektorā.

Vienlaikus nepieciešams atzīmēt, ka pēdējo gadu laikā ir

ievērojami pieaugušas Latvijas valsts drošības iestāžu un

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas

institūcijas CERT.LV (turpmāk - CERT.LV) spējas identificēt

ārvalstu specdienestu, kā arī citu kibertelpas subjektu veiktus

kiberuzbrukumus, tiek īstenoti pasākumi informācijas

infrastruktūras stiprināšanai, ir palielinājusies sabiedrības

kopējā izpratne par kiberdrošības jautājumiem. Būtiski ir

turpināt šo attīstību un kāpināt spējas apdraudējumu

identificēšanā. Pieaugot personas un finanšu datu zādzību riskam,

ir svarīgi palielināt sabiedrības, tostarp komersantu,

informētību par labas kiberhigiēnas ievērošanu.

Prioritātes kiberapdraudējuma

novēršanai:

Efektīva kiberdrošības politikas

īstenošana

Kiberapdraudējuma kontrole un samazināšana ir iespējama tikai

sasaistē ar efektīvi īstenotu valsts kiberdrošības politiku, kas

ilgtermiņā un sistemātiski nodrošinātu rīcībspēju krīzes

situācijās, attīstītu informācijas un tehnoloģiju jomas tiesisko

regulējumu, izglītotu sabiedrību, kā arī mērķtiecīgi strādātu pie

atbildīgo institūciju spēju attīstīšanas un cilvēkresursu

nodrošinājuma nozarei.

Lai veiktu jomas uzlabojumus, ir izstrādāti un pieņemti

vairāki dokumenti, kas tiešā veidā ietekmē kibervides jautājumus,

piemēram, Latvijas kiberdrošības stratēģija 2019.-2022. gadam,

kas ietver arī konkrētus veicamos uzdevumus un pasākumus. Tiek

pārskatīts Kritiskās infrastruktūras kopums un tajā ir iekļautas

vairākas jaunas informācijas sistēmas vai to kopums.

Atbildīgajām institūcijām jānodrošina regulāra un savlaicīga

kiberdrošības normatīvā regulējuma, tostarp institūciju iekšējo

drošības instrukciju, pārskatīšana, ņemot vērā aktuālās

kiberapdraudējuma izmaiņas un straujo dinamiku. Nepieciešams

uzlabot savstarpējo informācijas apmaiņu un savstarpēju jautājumu

koordinēšanu starp kiberjomas politikas izstrādē un ieviešanā

iesaistītajām institūcijām.

Apdraudējuma identificēšanas un

reaģēšanas spēju stiprināšana

Jāstiprina kiberapdraudējuma novēršanā iesaistīto institūciju

spējas savlaicīgi identificēt, kā arī efektīvi un ātri novērst

apdraudējumu kibertelpā. Apdraudējuma novēršanā iesaistītajām

institūcijām sistemātiski jāstrādā pie darba metožu un

instrumentu attīstīšanas, piemērojot tos aktuālajai kibertelpas

apdraudējuma situācijai, kā arī jāstrādā pie reakcijas laika

samazināšanas. Saskaņā ar Informācijas tehnoloģiju drošības

likumu IT drošības incidenta gadījumā par tā novēršanu atbild

institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, savukārt CERT.LV

sniedz atbalstu vai koordinē to novēršanu.

Valsts drošības iestādēm nepieciešams attīstīt lietotāju

internetā radītā satura monitoringa spējas, ar mērķi identificēt

pret Latvijas nacionālo drošību mērķtiecīgi vērstās darbības un

novērst tās, kā arī aktīvi strādāt pie reakcijas laika

samazināšanas un proaktīvās apdraudējumu novēršanas spēju

pilnveides.

Informācijas tehnoloģiju kritiskās

infrastruktūras drošības stiprināšana

Valsts drošības iestādēm sadarbībā ar CERT.LV jāturpina darbs

pie IT kritiskās infrastruktūras drošības procedūru

pilnveidošanas, savlaicīgas risku identificēšanas, kritiskās

infrastruktūras turētāju un drošības personāla apmācības, kā arī

jāīsteno sistemātiska drošības režīma ievērošanas kontrole

kritiskās infrastruktūras īpašnieku vai tiesisko valdītāju

objektos. Jāvērtē iespējas kā vairot ieguvumus privāto kritiskās

infrastruktūras objektu turētājiem, kuru infrastruktūra ir

iekļauta kritiskās infrastruktūras kopumā un no tiem tiek prasīti

papildus pienākumi un atbildība.

Būtiski ir veidot CERT.LV sadarbību arī ar tiem

internetpakalpojumu sniedzējiem, kas nav kritiskās

infrastruktūras turētāji. Jāveicina savstarpēja uzticēšanās un

kopēja izpratne par nepieciešamību paaugstināt visu interneta

sakaru sniedzēju infrastruktūras drošību.

Par kiberdrošību atbildīgajām institūcijām sistemātiski un

regulāri jāorganizē ielaušanās testu veikšana, apmācība un

informācijas apmaiņa starp visām iesaistītajām pusēm, lai

paaugstinātu drošības līmeni ne tikai atsevišķos objektos, bet

visā nozarē kopumā. Sistemātiski jāpārskata infrastruktūras risku

analīzes un drošības dokumentācija, balstoties uz aktuālo

kiberdrošības situāciju.

Infrastruktūras iekārtu un saņemto

pakalpojumu risku vērtēšana

Jebkuram, bet it īpaši valsts un pašvaldību, kā arī IT

kritiskās infrastruktūras, īpašniekam, turētājam vai tiesiskajam

valdītājam, nepieciešams organizēt un atbalstīt uz risku analīzi

balstītu pieeju kiberdrošības vērtēšanā. IT produktu, iekārtu un

pakalpojumu iegādes un iepirkumi nav izņēmums, jo tiešā veidā var

ietekmēt infrastruktūras drošību un darbības nepārtrauktību.

Tāpat svarīgi ir izvērtēt datu un to kopiju glabāšanas praksi

ārpus Latvijas teritorijas. Vērtējot infrastruktūras

funkcionēšanai nozīmīgu IT produktu un pakalpojumu iepirkumus, ir

svarīgi dot priekšroku tādiem produktiem un pakalpojumiem, kas

sertificēti NATO, ES vai kādā to dalībvalstī un atbilst

starptautiskajiem IT drošības jomas standartiem.

Starpinstitucionālās un

starptautiskās sadarbības pilnveidošana

Kiberapdraudējumam ir pārrobežu raksturs, tas vienlaikus var

būt vērsts ne tikai pret Latvijas nacionālajām drošības

interesēm, bet kopumā pret NATO un ES, kā arī Latvijas

starptautiskajiem partneriem. Par kiberapdraudējuma novēršanu

atbildīgajām Latvijas institūcijām jāveido cieša savstarpējā un

starptautiskā sadarbība, paaugstinot gan nacionālās

kiberaizsardzības spējas, gan attīstot kolektīvo drošību.

Starptautiska sadarbība ir priekšnoteikums nopietnu

kiberincidentu atklāšanai, un tā īpaši pilnveidojama ar Baltijas

un Ziemeļvalstu partneriem.

Par kiberdrošību atbildīgajām institūcijām jāstiprina

sadarbība ar privāto sektoru, nodrošinot savstarpēju izpratni un

palīdzību kopējās valsts kiberdrošības stiprināšanā un

apdraudējumu novēršanā.

Jāturpina aktīva Latvijas līdzdalība kiberaizsardzības spējas

stiprinošās starptautiskās mācībās un kiberuzbrukumu simulācijās,

tostarp nostiprinot NATO sadarbības procedūras.