5. pants

1Ārvalstu

2izlūkošanas un drošības dienestu radītā apdraudējuma

3novēršana

4Darbu pret Latviju īsteno vairāku valstu izlūkošanas un

5drošības dienesti (turpmāk - specdienesti). Būtiskāko

6apdraudējumu NATO un ES dalībvalstu kolektīvajai drošībai, kā arī

7Latvijas valsts nacionālajai drošībai un interesēm rada Krievijas

8specdienesti. Krievijas Bruņotie spēki un militārā

9infrastruktūra, kas izvietota Eiropas stratēģiskajā virzienā,

10paredz arī militārajiem mērķiem pieskaņotu izlūkošanas un

11speciālo uzdevumu spēju attīstību, kas vērstas pret Latviju.

12Krievijas specdienestu darbība pret Latviju iekļaujas pret

13rietumvalstīm vērstā aktivitāšu kopumā.

14Krievijas specdienesti īsteno mērķtiecīgu un sistemātisku

15darbu, lai iegūtu izlūkošanas informāciju par būtiskākajiem

16Latvijas iekšpolitikas, ārpolitikas, drošības politikas,

17ekonomikas un enerģētikas politikas aspektiem, kā arī seko līdzi

18sociālajiem procesiem un sabiedrības noskaņojumam. Latvijas

19aizsardzības spējas, NATO rīcības stratēģija reģionā, Alianses

20paplašinātā klātbūtne, kā arī ārējās robežas drošība un situācija

21pierobežā piesaista pastiprinātu Krievijas specdienestu interesi.

22Par šiem jautājumiem interesi izrāda arī citi ārvalstu

23specdienesti.

24Līdztekus izlūkošanas informācijas vākšanai un aģentūras

25pozīciju stiprināšanai, Krievijas specdienesti izvērš īstermiņa

26un ilgtermiņa ietekmes pasākumus: veido ietekmes aģentu tīklu,

27veic ietekmes sviru izpēti un stiprināšanu, kā arī īsteno

28mērķtiecīgas ietekmes operācijas, lai Kremlim vēlamā veidā

29virzītu lēmumu pieņemšanu, sociālpolitiskos procesus un

30sabiedrisko domu. Pieaug Krievijas spējas pielietot kompleksas

31ietekmes operācijas, kombinējot dažādas metodes. Šādās operācijās

32būtiska loma ir informatīvajai telpai un kibertelpai. Tematiski

33ietekmes pasākumi visbiežāk saistīti ar centieniem vājināt

34Latvijas pozīciju NATO un ES, šķelt šīs organizācijas, kā arī

35veicināt spriedzi Latvijas sabiedrībā, parādot Latviju kā

36iekšpolitiski vāju, etniski sašķeltu valsti. Uzsvars tiek likts

37arī uz iedzīvotāju neuzticību valsts varai un politikai. Ietekmes

38spējas tiek attīstītas ilgtermiņā ar mērķi tās aktivizēt pēc

39vajadzības konkrētu projektu ietvaros vai izveidojoties noteiktai

40situācijai.

41Krievijas specdienesti mērķu un uzdevumu sasniegšanai izmanto

42daudzpusīgas darba metodes, darbu organizē strādājot no savas

43valsts teritorijas, īslaicīgi ieceļojot Latvijā, izmantojot

44diplomātisko pārstāvniecību pozīcijas, aktīvi strādājot

45informatīvajā telpā, tostarp sociālajos tīklos. Pieaug tehniskās

46izlūkošanas spējas - kiberizlūkošana, signālu un datu

47pārtveršana. Šādi iegūta informācija var tikt izmantota aktīvo

48pasākumu un ietekmes operāciju īstenošanā.

49Valsts drošības iestāžu (Militārās izlūkošanas un drošības

50dienesta, Satversmes aizsardzības biroja, un Valsts drošības

51dienesta) stratēģiskais mērķis ir nodrošināt apsteidzošu un

52preventīvu pasākumu kopumu, lai neitralizētu ārvalstu

53specdienestu radīto apdraudējumu Latvijas nacionālajai, kā arī

54NATO un ES kolektīvajai drošībai un interesēm. Prioritāriem

55uzdevumiem ir jābūt balstītiem uz esošās valsts drošības iestāžu

56darbības stiprināšanu un pilnveidošanu, atbilstoši pastāvošajiem

57apdraudējuma veidiem.

58Prioritātes ārvalstu specdienestu

59radītā apdraudējuma novēršanai:

60Valsts drošības iestāžu spēju

61attīstība un koordinēta sadarbība

62Ņemot vērā pašreiz aktuālo hibrīddraudu būtību, valsts

63drošības iestādēm jāstiprina spējas identificēt ārvalstu

64specdienestu aktivitātes plašā izpausmju spektrā. Darbības jomu

65paplašināšana un pilnveidošana jāīsteno mērķtiecīgi, izsvērti un

66saskaņoti, saglabājot augstu darba efektivitāti un lietderīgu

67resursu izlietojumu. Jāturpina valsts drošības iestāžu spēju

68stiprināšana gan personāla, gan tehnisko līdzekļu un inovatīvu

69darba metožu jomās. Valsts drošības iestādēm jāpilnveido un

70mācībās jāstiprina savstarpējās sadarbības shēmas un

71komunikācijas mehānismi, lai ātri identificētu izmaiņas kopējā

72valsts drošības situācijā un īstenotu pasākumus apdraudējuma

73novēršanai.

74Pretizlūkošanas un preventīvo

75pasākumu stiprināšana

76Valsts drošības iestāžu uzdevums ir veikt nepārtrauktus

77pretizlūkošanas pasākumus, identificējot ārvalstu specdienestu

78īstenotās aktivitātes, kas pret Latviju un Latvijas

79valstspiederīgajiem tiek īstenotas, izmantojot plašu metožu

80klāstu. Pretizlūkošanas darbībai jābūt virzītai ne tikai uz

81ārvalstu specdienestu darbinieku un to aģentūras atklāšanu un

82neitralizēšanu, kā arī valsts drošībai nozīmīgas informācijas un

83kritiskās infrastruktūras aizsardzību, bet arī uz ietekmes aģentu

84un ietekmes operāciju identificēšanu, tostarp medijos un

85sociālajos tīklos īstenotu aktīvo pasākumu atklāšanu.

86Ņemot vērā ārvalstu specdienestu augsto interesi par Latvijas

87aizsardzības spējām un ārējās robežas drošību, kompleksi

88pretizlūkošanas pasākumi pastiprināmi vietās un objektos, kur

89koncentrēti NBS un sabiedroto militārie spēki un infrastruktūra,

90Valsts robežsardzes struktūrvienības, kā arī pierobežas

91teritorijās. Pastiprināts pretizlūkošanas darbs jāīsteno

92attiecībā uz kritiskās infrastruktūras objektiem. Arvien biežāk

93tiek fiksēti gadījumi, kad dažādi subjekti, tostarp

94privātpersonas, izmanto bezpilota sistēmas (lidaparātus,

95sauszemes un zemūdens aparātus), tāpēc pieaug arī ar to

96izmantošanu saistītie izlūkošanas un drošības riski. Lai mazinātu

97potenciālo bezpilota sistēmu draudu apjomu, Latvijai ir jāattīsta

98šo ierīču kontroles, noteikšanas, atrašanas un to radīto draudu

99novēršanas mehānismi, kā arī jāveicina sabiedrības informētība

100par bezpilota lidaparātu lietošanas radītajiem riskiem valsts

101drošībai un privātuma aizsardzībai.

102Valsts drošības iestādēm atbilstoši kompetencei jāstiprina

103sadarbība ar citām valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī

104nevalstisko un privāto sektoru, kas varētu sniegt ieguldījumu

105ārvalstu specdienestu darbību identificēšanā, un vispārējas

106noturības veidošanā. Jāturpina izglītojošais darbs arī ar

107sabiedrību kopumā, stiprinot izpratni un spēju atpazīt darbības,

108kas norāda uz slēpti īstenotām izlūkošanas darbībām vai ietekmes

109operācijām.

110Sadarbības stiprināšana ar ārvalstu

111partnerdienestiem

112Latvijas valsts drošības iestāžu sadarbība ar Eiropas

113Savienības un NATO dalībvalstu partneriem ir būtisks līdzeklis

114ārvalstu specdienestu apdraudējuma apzināšanai, novēršanai un

115kolektīvās drošības stiprināšanai. NATO, ES un reģionālo formātu

116ietvaros jāturpina attīstīt sadarbību ar ārvalstu

117partnerdienestiem, nodrošinot regulāru informācijas un pieredzes

118apmaiņu, veidojot kopīgu izpratni par trešo valstu radīto

119apdraudējumu. Īpaši cieša sadarbība jāuztur ar partnerdienestiem,

120kuru pārstāvēto valstu militārais kontingents piedalās NATO

121paplašinātās klātbūtnes nodrošināšanā Baltijas valstīs.

122Starptautiskās sadarbības ietvaros jāturpina darbs pie

123komunikācijas shēmu un koordinētas pretdarbības plānošanas

124gadījumos, kad ārvalstu specdienesti vērš īpaši naidīgas

125aktivitātes pret vienu vai vairākām partnervalstīm.

126Valsts noslēpuma aizsardzības

127pasākumu pilnveidošana

128Valsts drošības iestādēm jānodrošina esošo valsts noslēpuma

129aizsardzību regulējošo normatīvo aktu regulāra pilnveidošana,

130ņemot vērā nepārtraukti mainīgos apdraudējumus un riskus, kā arī

131ikdienas praktiskās vajadzības. NATO un ES klasificētās

132informācijas drošību joprojām ietekmē cilvēciskais faktors, tāpēc

133svarīgi ir īstenot kvalitatīvas drošības pārbaudes personām,

134kuras pretendē uz speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu vai

135sertifikātu darbam ar NATO un ES klasificēto informāciju

136saņemšanu, kā arī īstenot sistemātisku pārraudzību pār ikdienas

137darba procesu ar valsts noslēpuma objektiem, NATO un ES

138klasificēto informāciju. Valsts drošības iestādēm jāturpina

139regulāra valsts augstāko amatpersonu un valsts noslēpuma subjektu

140atbildīgo amatpersonu apmācība par normatīvajos aktos noteiktajām

141drošības prasībām un slepenības režīma ievērošanu.

142Atbilstoši apdraudējumu un jaunu izlūkošanas spēju attīstībai

143nemainīgi augsta uzmanība jāpievērš informācijas atbilstošai

144klasificēšanai un apstrādei atbilstoši akreditētās informācijas

145sistēmās. Arī valsts iestāžu fiziskajiem objektiem (telpām) jābūt

146atbilstoši pārvaldītiem. Valsts drošības iestādēm pastiprināti

147jākontrolē valsts noslēpuma objektu, NATO un ES klasificētās

148informācijas izstrāde, glabāšana, aprite un izmantošana. Valsts

149noslēpuma subjektiem jāizvērtē un pēc iespējas jāsamazina

150uzkrātās klasificētās informācijas apjoms, ja šī informācija

151darbam vairs nav nepieciešama.

152Industriālās drošības jomā jāturpina uzturēt nemainīgi augstas

153drošības prasības komersantiem, kas vēlas strādāt samazinātas

154konkurences apstākļos t.i. iepirkumos, kas saistīti ar valsts

155noslēpuma objektu vai NATO un ES klasificētās informācijas

156apstrādi kā Latvijā tā arī starptautiski.