7. pants

1Iekšējai

2drošībai un konstitucionālajai iekārtai radītā apdraudējuma

3novēršana

4Iekšējā drošība ir saistīta ar Latvijas iedzīvotāju drošības

5sajūtu ikdienā, sociālekonomisko situāciju valstī, tiesiskuma

6ievērošanu, kā arī valsts robežas drošību. Iekšējā drošība ir

7atkarīga arī no ārējiem faktoriem, piemēram, starptautiskās

8drošības vides un atsevišķu valstu īstenotās ārpolitikas. Valsts

9konstitucionālā iekārta ir daļa no iekšējās drošības jēdziena,

10kas ir cieši saistīta ar Latvijas Republikas Satversmē

11noteiktajām pamatvērtībām: valstisko neatkarību, demokrātiju un

12teritoriālo integritāti.

13Viens no galvenajiem iekšējās drošības elementiem ir saliedēta

14un spēcīga pilsoniskā sabiedrība, kurā pastāv vienota izpratne

15par pamatvērtībām un valsts ģeopolitisko orientāciju. Latvijas

16sabiedrība ir etniski daudzveidīga, tās vienotību ietekmē

17iedzīvotāju dažādas vēsturiskās pieredzes un vērtīborientācijas.

18Vienlaikus Latvijas sabiedrībā pieaug sociālā nevienlīdzība, bet

19daļa iedzīvotāju nejūtas droši par savu materiālo stāvokli un

20finansiālajām iespējām nākotnē.

21Iekšējās drošības vidi negatīvi ietekmē sabiedrības zemā

22uzticība valsts pārvaldei un politiskajām partijām, kas biedru

23skaita ziņā ir mazskaitlīgas, atkarīgas no privātiem ziedojumiem

24un saskaras ar grūtībām nodrošināt stabilu darbību ilgtermiņā.

25Šie ir daži no aspektiem, kas mazina iedzīvotāju interesi par

26politiskajiem procesiem un dalību vēlēšanās, kā arī vēlmi aktīvi

27iesaistīties pilsoniskajās un politiskajās iniciatīvās. Pieaugot

28iedzīvotāju atsvešinātībai no valsts, samazinās sabiedrības

29līdzdalība sabiedriski politiskajās aktivitātēs ikdienā, kā arī

30tās spēja mobilizēties valsts aizsardzībai kritiskās situācijās.

31Augstais korupcijas līmenis, maksātnespējas procesu negodprātīga

32izmantošana un gadījumi, kuros pastāv aizdomas par valsts un

33pašvaldību vai to uzņēmumu amatpersonu iesaistīšanos koruptīvos

34noziedzīgos nodarījumos sabiedrībā atstāj negatīvu iespaidu uz

35tiesiskuma nodrošināšanu valstī. Tiesu sistēmas funkcionēšanu

36joprojām negatīvi raksturo ilgais lietu izskatīšanas laiks

37tiesās.

38Iekšējā drošība ir saistīta arī ar reģionālo dimensiju, ko

39raksturo galvaspilsētas un reģionu nevienmērīga attīstība un

40aizvien lielāki sociālekonomiskie kontrasti. Plašu teritoriju

41depopulācija apgrūtina valsts iespējas tās kontrolēt. Šos riskus

42pierobežā vēl vairāk pastiprina citi aspekti, piemēram, atsevišķu

43pierobežas pašvaldību nekritiskā attieksme pret pārrobežu

44sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Krievijas

45informatīvās un kultūrtelpas ietekme uz pierobežas

46iedzīvotājiem.

47Būtiska loma saliedētas sabiedrības veidošanā ir kultūrtelpai,

48sabiedrības sociālajai un vēsturiskajai atmiņai, tāpēc jāturpina

49Latvijas simtgades programmā aizsāktās aktivitātes attiecībā uz

50nacionālas un pārnacionālas nozīmes notikumiem, kuru mērķis ir

51nostiprināt iedzīvotāju piederības sajūtu valstij, veidot vienotu

52izpratni par vēsturiskajiem notikumiem un vairot saliedētību

53starp iedzīvotājiem.

54Pilsoniskās sabiedrības pamats ir patriotiski noskaņotas

55ģimenes, kas izjūt piederību savai valstij. Jāturpina darbs pie

56skaidrākas Latvijas valsts pamatvērtību definēšanas un to

57nostiprināšanas iedzīvotāju ikdienā, tādejādi stiprinot pilsoņu

58piederību Latvijai un veicinot psiholoģisko noturību pret

59negatīvo ietekmi, ko rada dažādas ārējās ideoloģiskās un

60informatīvās aktivitātes. Izglītības sistēmas mācību saturā ir

61jāiestrādā pilsoniskas sabiedrības un pamatvērtību principi, kas

62jau no pirmsskolas vecuma veido valstij piederīgu un lojālu jauno

63paaudzi ar vienotu vērtīborientāciju.

64Sociāli ekonomiskās problēmas un nedrošība par savu nākotni

65var būt viens no indivīdu pašradikalizācijas cēloņiem, ko ir

66sarežģīti identificēt salīdzinājumā ar citām radikalizācijas un

67ekstrēmisma izpausmēm. Mūsdienās virtuālā vide kalpo gan kā

68uzkrātās agresijas un naida runas izlādes vieta noteiktai

69sabiedrības daļai, gan kā platforma mērķtiecīgai radikālu ideju

70izplatīšanai ar nolūku piesaistīt jaunus atbalstītājus radikālām

71un ekstrēmistiskām ideoloģijām un to pārstāvošām organizācijām.

72Iekšējās drošības jomā potenciālus riskus konstitucionālajai

73iekārtai rada arī personas, kas ir aktīvi iesaistījušās

74paramilitārās aktivitātēs, organizē militārās simulācijas spēles

75(t.s. airsoft, lasertag) un piedalās praktiskās šaušanas

76treniņos. Šīs personas var radīt arī paaugstinātus

77pretizlūkošanas riskus, īpaši gadījumos, ja tās aktīvi ceļo un

78uztur kontaktus ar partneriem Krievijā.

79Viens no iekšējās drošības, tostarp sabiedriskās drošības

80pamatelementiem ir civilās aizsardzības sistēmas darbība, kuras

81īstenošanu veic valsts un pašvaldību institūcijas. Lai

82nodrošinātu civilās aizsardzības sistēmas darbību, jābūt

83izstrādātam visaptverošam un īstenojamam regulējumam, skaidram

84koordinējošam mehānismam, kā arī īstenotiem pastāvīgiem

85plānošanas un apmācības pasākumiem.

86Galvenie ārējie faktori, kas negatīvi ietekmē iekšējo drošību

87un konstitucionālās iekārtas aizsardzību, ir Krievijas īstenotā

88informatīvā, kā arī tautiešu politika. Krievijas informatīvajai

89politikai ir ilgtermiņa mērķi un tā ir orientēta uz Latvijas

90sabiedriskās domas maiņu atbilstoši Krievijas ārpolitikas

91prioritātēm. Krievija cenšas mazināt Latvijas sabiedrības

92vienotību un veicināt iedzīvotāju atsvešinātību no valsts. Tāpat

93Krievijai ir svarīgi daļā Latvijas sabiedrības uzturēt vienpusēju

94vēstures interpretāciju, kā arī mazināt atbalstu pašreizējai

95Latvijas eiroatlantiskajai ģeopolitiskajai orientācijai un

96dalībai ES un NATO.

97Krievija tautiešu politiku izmanto kā instrumentu tautiešu

98iesaistīšanai Krievijas ietekmes aktivitātēs, kas ir vērstas pret

99Latvijas nacionālo drošību. Tautiešu politikas ietvaros pēdējos

100gados vēsturiskās atmiņas nostiprināšana un militāri memoriālais

101darbs ir kļuvis par vienu no galvenajām prioritātēm. Tā ietvaros

102tiek atjaunoti un uzturēti memoriāli un pieminekļi, lai ar to

103palīdzību uzsvērtu Krievijas vēsturisko klātbūtni Latvijas

104teritorijā. Šādā veidā Krievija cenšas iedzīvināt sev vēlamo

105vēsturisko notikumu interpretāciju, vienlaikus noliedzot Latvijas

106okupācijas faktu un apšaubot valstiskuma pamatus, kas ir pretrunā

107ar Latvijas nacionālās drošības interesēm.

108Krievijas darbs ar jauno tautiešu paaudzi arī rada ilgtermiņa

109riskus konstitucionālās iekārtas aizsardzībai. Apmaksātu

110stipendiju piešķiršana studijām šīs valsts augstskolās un

111centieni iesaistīt jaunos tautiešus Krievijā notiekošajos

112jauniešu pasākumos ir tikai daži no veidiem, kā Krievija cenšas

113panākt tai lojālas jaunās tautiešu paaudzes izveidošanos, ko

114nākotnē izmantot savu interešu īstenošanai. Šīs Krievijas

115aktivitātes ir pretrunā ar Latvijas centieniem veidot saliedētu

116pilsonisko sabiedrību un var radīt riskus arī Latvijas

117Eiroatlantiskajai ģeopolitiskajai orientācijai.

118Prioritātes iekšējai drošībai un

119konstitucionālajai iekārtai radītā apdraudējuma novēršanai:

120Saliedētas sabiedrības veidošana

121Saliedētas sabiedrības veidošana ir vairāku valsts institūciju

122atbildība, kas aptver sabiedrības integrācijas, valsts valodas,

123izglītības un jaunatnes, kultūras, kā arī informatīvās telpas

124politiku. Atbildīgo institūciju darbībām ir jābūt koordinētām,

125izstrādājot un īstenojot vienotu saliedētas sabiedrības politiku.

126To darbībā ir jānovērš nevajadzīga funkciju dublēšanās.

127Izglītības jomā ir jāturpina uzsāktās pārmaiņas, kas skar ne

128tikai pāreju uz mācībām valsts valodā. Izglītības sistēmā ir

129jāiestrādā pilsoniskas sabiedrības un pamatvērtību principi, kas

130jau no pirmsskolas vecuma veido valstij piederīgu un lojālu jauno

131paaudzi ar vienotu vērtīborientāciju. Skolās un jaunatnes

132politikas ietvaros īstenotajiem projektiem jābūt orientētiem arī

133uz jauniešu sabiedriskās aktivitātes veicināšanu, pagasta, novada

134un valstiska mēroga vēstures notikumu izpēti, iesaisti lēmumu

135pieņemšanā, tādejādi attīstot gan lokālpatriotismu, gan piesaisti

136valstij.

137Valsts valodas politikas jomā uzmanība jāpievērš valodu videi

138publiskajā telpā un mediju vidē, nostiprinot valsts valodas

139pozīcijas un lietojumu ikdienas situācijās. Valstij ir jānodrošina valsts

140valodas apmācības iespējas tiem interesentiem, kas to vēlas, kā

141arī jānodrošina sistēmiska piekļuve latviešu valodas mācībām tiem

142sabiedrības jaunajiem locekļiem, kas Latvijā ieceļo no trešajām

143valstīm. Jāpanāk tāds stāvoklis, ka visi iedzīvotāji spēj

144sazināties un uztvert informāciju valsts valodā. Tas ir svarīgi

145gan ikdienā, lai iedzīvotāji uztvertu Latvijas valsts institūciju

146veidotos vēstījumus, gan krīzes situācijās, lai valdība spētu

147efektīvi komunicēt ar sabiedrību.

148Saliedētu sabiedrību veido arī Latvijā dzīvojošās

149mazākumtautības, tāpēc valstij ir jāīsteno iekļaujoša

150mazākumtautību politika, iesaistot tās sabiedriski politiskajos

151procesos un lēmumu pieņemšanā. Svarīgi ir veicināt mazākumtautību

152pārstāvju aktīvu iesaistīšanos pašvaldību un valsts pārvaldes

153darbā.

154Sabiedrības līdzdalības sabiedriski

155politiskajos procesos veicināšana

156Jāizmanto dažādas iespējas veicināt sabiedrības līdzdalību

157lēmumu pieņemšanā. Pašvaldības vislabāk var atbalstīt iedzīvotāju

158iniciatīvas vietējā līmenī. Vienlaikus valstij ir sistemātiski

159jāsniedz atbalsts nevalstiskajām organizācijām, iesaistot tās

160dažādu projektu īstenošanā un lēmumu pieņemšanā, tādejādi

161vairojot iedzīvotāju līdzdalību un atbildību par valstī

162notiekošo. Nepieciešams

163veicināt arī mazākumtautību organizāciju un to pārstāvju

164līdzdalību Latvijas vadošo nevalstisko organizāciju

165tīklos un

166pasākumos.

167Jāveic praktiski soļi diasporas politikas veidošanā, cenšoties

168panākt ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu interesi par Latviju un

169līdzdalību Latvijā notiekošajos sabiedriski politiskajos

170procesos, tādejādi sekmējot viņu saikni ar dzimteni un daļas

171tautiešu atgriešanos Latvijā. Vienlaikus ir jāveicina Latvijas

172diasporas aktīva iesaiste savās mītņu zemju medijos izplatīto

173pret Latviju vērstu nepatiesu ziņu un dezinformācijas

174atspēkošanā.

175Jāturpina paaugstināt sabiedrības izpratne par iekšējās

176drošības un valsts aizsardzības jautājumiem. Lai to panāktu,

177jāturpina gan valsts aizsardzības mācības ieviešana un

178popularizēšana skolās, gan iedzīvotāju izglītošana par rīcību

179dažādās krīzes situācijās. Valsts policijai jāattīsta sadarbība

180un komunikācija ar sabiedrību par iekšējās drošības jautājumiem

181ikdienā, kā arī jānodrošina, lai Valsts policijas amatpersonas

182būtu pieejamas iedzīvotājiem visā valsts teritorijā krīzes

183situācijās un apdraudējuma gadījumā. Gatavojoties dažādām

184nacionālās drošības apdraudējuma novēršanas un pārvarēšanas

185situācijām, NBS sadarbībā ar citām institūcijām regulāri

186jāorganizē mācības, kurās tiek pārbaudīta civilmilitārā

187sadarbība, mācību norisē iesaistot arī iedzīvotājus.

188Tiesiskuma stiprināšana un efektīvas

189valsts pārvaldes veidošana

190Sabiedrībā ir jābūt pārliecībai, savukārt Latvijas partneriem

191Eiroatlantiskajā telpā - priekšstatam par Latviju kā tiesisku

192valsti, kurā valsts institūcijas ievēro likumus, tiesas spriež

193taisnīgu tiesu, bet valsts pārvaldē pieņemtie lēmumi kalpo

194sabiedrības nevis atsevišķu indivīdu personīgajām interesēm.

195Vienlaikus sabiedrība nevar prasīt tiesiskumu tikai no valsts, jo

196arī katram pilsonim ir jābūt likumpaklausīgam. Iekšējās drošības

197un tiesiskuma stiprināšanā ir jāturpina tiesu sistēmas

198sakārtošana, palielinot tās darbības efektivitāti un īpaši

199uzmanību pievēršot pirmstiesas izmeklēšanas kvalitātei, kā arī

200ilgajam lietu izskatīšanas laikam tiesās. Jāturpina stiprināt

201tiesību aizsardzības institūciju kapacitāte tieši izmeklēšanas

202jomā, īstenojot atbilstošu cilvēkresursu politiku, tostarp

203ieguldot finansējumu gan attiecīgā personāla atalgojumā, gan

204izglītībā un profesionālās kvalifikācijas celšanā.

205Lai palielinātu sabiedrības uzticēšanos valstij un valsts

206pārvaldes institūcijām, tām ir jākļūst efektīvākām, sniedzot

207ērtus publiskos pakalpojumus iedzīvotājiem. To iespējams panākt,

208veicot valsts pārvaldes strukturālās reformas, novēršot funkciju

209dublēšanos un paplašinot moderno tehnoloģiju, piemēram

210e-pakalpojumu, izmantošanu valsts pārvaldes procesos. Valsts

211pārvaldes sniegtajiem pakalpojumiem ir jābūt pieejamiem arī

212iedzīvotājiem attālākās apdzīvotās vietās, īpaši Austrumu

213pierobežā, lai mazinātu šo iedzīvotāju atstumtību no reģionu

214centriem un Rīgas.

215Tiesību aizsardzības institūciju

216kapacitātes stiprināšana

217Valsts drošības iestādes, tiesību aizsardzības institūcijas,

218kā arī Valsts robežsardze atbild par iekšējās drošības un

219konstitucionālās iekārtas apdraudējumu novēršanu. Šo institūciju

220finansējumam, cilvēkresursu kapacitātei, materiāltehniskajam

221aprīkojumam un reaģēšanas spējām ir jāatbilst aktuālajiem

222izaicinājumiem, kas apdraud iekšējo drošību un valsts

223konstitucionālo iekārtu, kā arī izriet no strauji mainīgās

224starptautiskās drošības vides.

225Lai novērstu iekšējās drošības apdraudējumu, jāturpina

226stiprināt tiesību aizsardzības institūciju, īpaši Valsts

227policijas un Valsts robežsardzes, spējas, plānojot un apmācot

228nepieciešamos cilvēkresursus, īstenojot infrastruktūras izbūves

229projektus, kā arī modernizējot esošo vai iegādājoties jaunu

230materiāltehnisko aprīkojumu. Valsts policijas un Valsts

231robežsardzes amatpersonu mēnešalgai ir jābūt konkurētspējīgai,

232lai novērstu personāla aizplūšanu uz labāk atalgotām darba

233vietām. Pieaugot vidējai darba samaksai valstī, jāpieaug arī

234amatpersonu mēnešalgai. Papildus atalgojumam, Valsts policijā

235nodarbinātajiem jānodrošina atbilstoša darba vide. Veicot

236pārmaiņas Valsts policijā, jānodrošina, lai nepalielinātos

237policijas reaģēšanas laiks un mazapdzīvotas teritorijas nepaliktu

238bez policijas uzraudzības un kontroles.

239Valsts robežas drošības un

240aizsardzības stiprināšana

241Uz Latvijas Austrumu robežas, kas vienlaikus ir ES un NATO

242ārējā robeža jāpabeidz zaļās robežas ierīkošana, izveidojot

243nepieciešamo infrastruktūru un izvietojot atbilstošu tehnisko

244aprīkojumu.

245Jāstiprina uz Austrumu robežas strādājošo robežsargu un muitas

246darbinieku cilvēkresursu kapacitāte, vienlaikus pastiprinot

247kontroli gan pār robežsargu un muitnieku braucieniem uz trešajām

248valstīm, gan pār viņu iespējamo iesaisti prettiesiskās un

249koruptīvās aktivitātēs, atbalstot nelegālo migrāciju un akcīzes

250preču kontrabandu. Valsts robežas neaizskaramību apdraudošo

251noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā tiek izmantoti inovatīvi

252paņēmieni un moderni tehniskie līdzekļi. Lai šos noziedzīgos

253nodarījumus novērstu un sekmīgi apkarotu, nepieciešams stiprināt

254izmeklējošo iestāžu, kas atbild par to izmeklēšanu,

255materiāltehniskos resursus ar mūsdienīgiem tehniskiem līdzekļiem,

256tostarp aktīvi izmantojot un attīstot Valsts robežsardzes

257aviācijas, jūras un speciālo operāciju komponenti.

258Jāturpina attīstīt NBS un Valsts robežsardzes sadarbība, īpaši

259pievēršot uzmanību abu institūciju reaģēšanas procedūru un

260materiāltehnisko resursu savietojamībai, kā arī plānojot un

261organizējot regulāras kopīgas mācības.

262Civilās aizsardzības un katastrofu

263pārvaldīšanas institūciju kapacitātes stiprināšana

264Lai īstenotu civilās aizsardzības sistēmas darbību valsts

265apdraudējuma gadījumā, ir nepieciešams efektīvi mobilizēt

266cilvēkresursus un materiāltehniskos resursus. Iesaistītajām

267institūcijām ir jābūt nodrošinātām ar pietiekošu finansējumu,

268cilvēkresursiem, reaģēšanas spējām un nepieciešamajiem

269materiāltehniskiem resursiem. Vienlaikus ir jāpilnveido

270reģionālie un starptautiskie atbalsta mehānismi, humānās

271palīdzības sniegšanai un saņemšanai. Civilās aizsardzības

272sistēmas darbībā iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju

273amatpersonu atalgojumam jābūt tādam, lai novērstu personāla

274aizplūšanu uz labāk atalgotām darba vietām.