7. pants

Iekšējai

drošībai un konstitucionālajai iekārtai radītā apdraudējuma

novēršana

Iekšējā drošība ir saistīta ar Latvijas iedzīvotāju drošības

sajūtu ikdienā, sociālekonomisko situāciju valstī, tiesiskuma

ievērošanu, kā arī valsts robežas drošību. Iekšējā drošība ir

atkarīga arī no ārējiem faktoriem, piemēram, starptautiskās

drošības vides un atsevišķu valstu īstenotās ārpolitikas. Valsts

konstitucionālā iekārta ir daļa no iekšējās drošības jēdziena,

kas ir cieši saistīta ar Latvijas Republikas Satversmē

noteiktajām pamatvērtībām: valstisko neatkarību, demokrātiju un

teritoriālo integritāti.

Viens no galvenajiem iekšējās drošības elementiem ir saliedēta

un spēcīga pilsoniskā sabiedrība, kurā pastāv vienota izpratne

par pamatvērtībām un valsts ģeopolitisko orientāciju. Latvijas

sabiedrība ir etniski daudzveidīga, tās vienotību ietekmē

iedzīvotāju dažādas vēsturiskās pieredzes un vērtīborientācijas.

Vienlaikus Latvijas sabiedrībā pieaug sociālā nevienlīdzība, bet

daļa iedzīvotāju nejūtas droši par savu materiālo stāvokli un

finansiālajām iespējām nākotnē.

Iekšējās drošības vidi negatīvi ietekmē sabiedrības zemā

uzticība valsts pārvaldei un politiskajām partijām, kas biedru

skaita ziņā ir mazskaitlīgas, atkarīgas no privātiem ziedojumiem

un saskaras ar grūtībām nodrošināt stabilu darbību ilgtermiņā.

Šie ir daži no aspektiem, kas mazina iedzīvotāju interesi par

politiskajiem procesiem un dalību vēlēšanās, kā arī vēlmi aktīvi

iesaistīties pilsoniskajās un politiskajās iniciatīvās. Pieaugot

iedzīvotāju atsvešinātībai no valsts, samazinās sabiedrības

līdzdalība sabiedriski politiskajās aktivitātēs ikdienā, kā arī

tās spēja mobilizēties valsts aizsardzībai kritiskās situācijās.

Augstais korupcijas līmenis, maksātnespējas procesu negodprātīga

izmantošana un gadījumi, kuros pastāv aizdomas par valsts un

pašvaldību vai to uzņēmumu amatpersonu iesaistīšanos koruptīvos

noziedzīgos nodarījumos sabiedrībā atstāj negatīvu iespaidu uz

tiesiskuma nodrošināšanu valstī. Tiesu sistēmas funkcionēšanu

joprojām negatīvi raksturo ilgais lietu izskatīšanas laiks

tiesās.

Iekšējā drošība ir saistīta arī ar reģionālo dimensiju, ko

raksturo galvaspilsētas un reģionu nevienmērīga attīstība un

aizvien lielāki sociālekonomiskie kontrasti. Plašu teritoriju

depopulācija apgrūtina valsts iespējas tās kontrolēt. Šos riskus

pierobežā vēl vairāk pastiprina citi aspekti, piemēram, atsevišķu

pierobežas pašvaldību nekritiskā attieksme pret pārrobežu

sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Krievijas

informatīvās un kultūrtelpas ietekme uz pierobežas

iedzīvotājiem.

Būtiska loma saliedētas sabiedrības veidošanā ir kultūrtelpai,

sabiedrības sociālajai un vēsturiskajai atmiņai, tāpēc jāturpina

Latvijas simtgades programmā aizsāktās aktivitātes attiecībā uz

nacionālas un pārnacionālas nozīmes notikumiem, kuru mērķis ir

nostiprināt iedzīvotāju piederības sajūtu valstij, veidot vienotu

izpratni par vēsturiskajiem notikumiem un vairot saliedētību

starp iedzīvotājiem.

Pilsoniskās sabiedrības pamats ir patriotiski noskaņotas

ģimenes, kas izjūt piederību savai valstij. Jāturpina darbs pie

skaidrākas Latvijas valsts pamatvērtību definēšanas un to

nostiprināšanas iedzīvotāju ikdienā, tādejādi stiprinot pilsoņu

piederību Latvijai un veicinot psiholoģisko noturību pret

negatīvo ietekmi, ko rada dažādas ārējās ideoloģiskās un

informatīvās aktivitātes. Izglītības sistēmas mācību saturā ir

jāiestrādā pilsoniskas sabiedrības un pamatvērtību principi, kas

jau no pirmsskolas vecuma veido valstij piederīgu un lojālu jauno

paaudzi ar vienotu vērtīborientāciju.

Sociāli ekonomiskās problēmas un nedrošība par savu nākotni

var būt viens no indivīdu pašradikalizācijas cēloņiem, ko ir

sarežģīti identificēt salīdzinājumā ar citām radikalizācijas un

ekstrēmisma izpausmēm. Mūsdienās virtuālā vide kalpo gan kā

uzkrātās agresijas un naida runas izlādes vieta noteiktai

sabiedrības daļai, gan kā platforma mērķtiecīgai radikālu ideju

izplatīšanai ar nolūku piesaistīt jaunus atbalstītājus radikālām

un ekstrēmistiskām ideoloģijām un to pārstāvošām organizācijām.

Iekšējās drošības jomā potenciālus riskus konstitucionālajai

iekārtai rada arī personas, kas ir aktīvi iesaistījušās

paramilitārās aktivitātēs, organizē militārās simulācijas spēles

(t.s. airsoft, lasertag) un piedalās praktiskās šaušanas

treniņos. Šīs personas var radīt arī paaugstinātus

pretizlūkošanas riskus, īpaši gadījumos, ja tās aktīvi ceļo un

uztur kontaktus ar partneriem Krievijā.

Viens no iekšējās drošības, tostarp sabiedriskās drošības

pamatelementiem ir civilās aizsardzības sistēmas darbība, kuras

īstenošanu veic valsts un pašvaldību institūcijas. Lai

nodrošinātu civilās aizsardzības sistēmas darbību, jābūt

izstrādātam visaptverošam un īstenojamam regulējumam, skaidram

koordinējošam mehānismam, kā arī īstenotiem pastāvīgiem

plānošanas un apmācības pasākumiem.

Galvenie ārējie faktori, kas negatīvi ietekmē iekšējo drošību

un konstitucionālās iekārtas aizsardzību, ir Krievijas īstenotā

informatīvā, kā arī tautiešu politika. Krievijas informatīvajai

politikai ir ilgtermiņa mērķi un tā ir orientēta uz Latvijas

sabiedriskās domas maiņu atbilstoši Krievijas ārpolitikas

prioritātēm. Krievija cenšas mazināt Latvijas sabiedrības

vienotību un veicināt iedzīvotāju atsvešinātību no valsts. Tāpat

Krievijai ir svarīgi daļā Latvijas sabiedrības uzturēt vienpusēju

vēstures interpretāciju, kā arī mazināt atbalstu pašreizējai

Latvijas eiroatlantiskajai ģeopolitiskajai orientācijai un

dalībai ES un NATO.

Krievija tautiešu politiku izmanto kā instrumentu tautiešu

iesaistīšanai Krievijas ietekmes aktivitātēs, kas ir vērstas pret

Latvijas nacionālo drošību. Tautiešu politikas ietvaros pēdējos

gados vēsturiskās atmiņas nostiprināšana un militāri memoriālais

darbs ir kļuvis par vienu no galvenajām prioritātēm. Tā ietvaros

tiek atjaunoti un uzturēti memoriāli un pieminekļi, lai ar to

palīdzību uzsvērtu Krievijas vēsturisko klātbūtni Latvijas

teritorijā. Šādā veidā Krievija cenšas iedzīvināt sev vēlamo

vēsturisko notikumu interpretāciju, vienlaikus noliedzot Latvijas

okupācijas faktu un apšaubot valstiskuma pamatus, kas ir pretrunā

ar Latvijas nacionālās drošības interesēm.

Krievijas darbs ar jauno tautiešu paaudzi arī rada ilgtermiņa

riskus konstitucionālās iekārtas aizsardzībai. Apmaksātu

stipendiju piešķiršana studijām šīs valsts augstskolās un

centieni iesaistīt jaunos tautiešus Krievijā notiekošajos

jauniešu pasākumos ir tikai daži no veidiem, kā Krievija cenšas

panākt tai lojālas jaunās tautiešu paaudzes izveidošanos, ko

nākotnē izmantot savu interešu īstenošanai. Šīs Krievijas

aktivitātes ir pretrunā ar Latvijas centieniem veidot saliedētu

pilsonisko sabiedrību un var radīt riskus arī Latvijas

Eiroatlantiskajai ģeopolitiskajai orientācijai.

Prioritātes iekšējai drošībai un

konstitucionālajai iekārtai radītā apdraudējuma novēršanai:

Saliedētas sabiedrības veidošana

Saliedētas sabiedrības veidošana ir vairāku valsts institūciju

atbildība, kas aptver sabiedrības integrācijas, valsts valodas,

izglītības un jaunatnes, kultūras, kā arī informatīvās telpas

politiku. Atbildīgo institūciju darbībām ir jābūt koordinētām,

izstrādājot un īstenojot vienotu saliedētas sabiedrības politiku.

To darbībā ir jānovērš nevajadzīga funkciju dublēšanās.

Izglītības jomā ir jāturpina uzsāktās pārmaiņas, kas skar ne

tikai pāreju uz mācībām valsts valodā. Izglītības sistēmā ir

jāiestrādā pilsoniskas sabiedrības un pamatvērtību principi, kas

jau no pirmsskolas vecuma veido valstij piederīgu un lojālu jauno

paaudzi ar vienotu vērtīborientāciju. Skolās un jaunatnes

politikas ietvaros īstenotajiem projektiem jābūt orientētiem arī

uz jauniešu sabiedriskās aktivitātes veicināšanu, pagasta, novada

un valstiska mēroga vēstures notikumu izpēti, iesaisti lēmumu

pieņemšanā, tādejādi attīstot gan lokālpatriotismu, gan piesaisti

valstij.

Valsts valodas politikas jomā uzmanība jāpievērš valodu videi

publiskajā telpā un mediju vidē, nostiprinot valsts valodas

pozīcijas un lietojumu ikdienas situācijās. Valstij ir jānodrošina valsts

valodas apmācības iespējas tiem interesentiem, kas to vēlas, kā

arī jānodrošina sistēmiska piekļuve latviešu valodas mācībām tiem

sabiedrības jaunajiem locekļiem, kas Latvijā ieceļo no trešajām

valstīm. Jāpanāk tāds stāvoklis, ka visi iedzīvotāji spēj

sazināties un uztvert informāciju valsts valodā. Tas ir svarīgi

gan ikdienā, lai iedzīvotāji uztvertu Latvijas valsts institūciju

veidotos vēstījumus, gan krīzes situācijās, lai valdība spētu

efektīvi komunicēt ar sabiedrību.

Saliedētu sabiedrību veido arī Latvijā dzīvojošās

mazākumtautības, tāpēc valstij ir jāīsteno iekļaujoša

mazākumtautību politika, iesaistot tās sabiedriski politiskajos

procesos un lēmumu pieņemšanā. Svarīgi ir veicināt mazākumtautību

pārstāvju aktīvu iesaistīšanos pašvaldību un valsts pārvaldes

darbā.

Sabiedrības līdzdalības sabiedriski

politiskajos procesos veicināšana

Jāizmanto dažādas iespējas veicināt sabiedrības līdzdalību

lēmumu pieņemšanā. Pašvaldības vislabāk var atbalstīt iedzīvotāju

iniciatīvas vietējā līmenī. Vienlaikus valstij ir sistemātiski

jāsniedz atbalsts nevalstiskajām organizācijām, iesaistot tās

dažādu projektu īstenošanā un lēmumu pieņemšanā, tādejādi

vairojot iedzīvotāju līdzdalību un atbildību par valstī

notiekošo. Nepieciešams

veicināt arī mazākumtautību organizāciju un to pārstāvju

līdzdalību Latvijas vadošo nevalstisko organizāciju

tīklos un

pasākumos.

Jāveic praktiski soļi diasporas politikas veidošanā, cenšoties

panākt ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu interesi par Latviju un

līdzdalību Latvijā notiekošajos sabiedriski politiskajos

procesos, tādejādi sekmējot viņu saikni ar dzimteni un daļas

tautiešu atgriešanos Latvijā. Vienlaikus ir jāveicina Latvijas

diasporas aktīva iesaiste savās mītņu zemju medijos izplatīto

pret Latviju vērstu nepatiesu ziņu un dezinformācijas

atspēkošanā.

Jāturpina paaugstināt sabiedrības izpratne par iekšējās

drošības un valsts aizsardzības jautājumiem. Lai to panāktu,

jāturpina gan valsts aizsardzības mācības ieviešana un

popularizēšana skolās, gan iedzīvotāju izglītošana par rīcību

dažādās krīzes situācijās. Valsts policijai jāattīsta sadarbība

un komunikācija ar sabiedrību par iekšējās drošības jautājumiem

ikdienā, kā arī jānodrošina, lai Valsts policijas amatpersonas

būtu pieejamas iedzīvotājiem visā valsts teritorijā krīzes

situācijās un apdraudējuma gadījumā. Gatavojoties dažādām

nacionālās drošības apdraudējuma novēršanas un pārvarēšanas

situācijām, NBS sadarbībā ar citām institūcijām regulāri

jāorganizē mācības, kurās tiek pārbaudīta civilmilitārā

sadarbība, mācību norisē iesaistot arī iedzīvotājus.

Tiesiskuma stiprināšana un efektīvas

valsts pārvaldes veidošana

Sabiedrībā ir jābūt pārliecībai, savukārt Latvijas partneriem

Eiroatlantiskajā telpā - priekšstatam par Latviju kā tiesisku

valsti, kurā valsts institūcijas ievēro likumus, tiesas spriež

taisnīgu tiesu, bet valsts pārvaldē pieņemtie lēmumi kalpo

sabiedrības nevis atsevišķu indivīdu personīgajām interesēm.

Vienlaikus sabiedrība nevar prasīt tiesiskumu tikai no valsts, jo

arī katram pilsonim ir jābūt likumpaklausīgam. Iekšējās drošības

un tiesiskuma stiprināšanā ir jāturpina tiesu sistēmas

sakārtošana, palielinot tās darbības efektivitāti un īpaši

uzmanību pievēršot pirmstiesas izmeklēšanas kvalitātei, kā arī

ilgajam lietu izskatīšanas laikam tiesās. Jāturpina stiprināt

tiesību aizsardzības institūciju kapacitāte tieši izmeklēšanas

jomā, īstenojot atbilstošu cilvēkresursu politiku, tostarp

ieguldot finansējumu gan attiecīgā personāla atalgojumā, gan

izglītībā un profesionālās kvalifikācijas celšanā.

Lai palielinātu sabiedrības uzticēšanos valstij un valsts

pārvaldes institūcijām, tām ir jākļūst efektīvākām, sniedzot

ērtus publiskos pakalpojumus iedzīvotājiem. To iespējams panākt,

veicot valsts pārvaldes strukturālās reformas, novēršot funkciju

dublēšanos un paplašinot moderno tehnoloģiju, piemēram

e-pakalpojumu, izmantošanu valsts pārvaldes procesos. Valsts

pārvaldes sniegtajiem pakalpojumiem ir jābūt pieejamiem arī

iedzīvotājiem attālākās apdzīvotās vietās, īpaši Austrumu

pierobežā, lai mazinātu šo iedzīvotāju atstumtību no reģionu

centriem un Rīgas.

Tiesību aizsardzības institūciju

kapacitātes stiprināšana

Valsts drošības iestādes, tiesību aizsardzības institūcijas,

kā arī Valsts robežsardze atbild par iekšējās drošības un

konstitucionālās iekārtas apdraudējumu novēršanu. Šo institūciju

finansējumam, cilvēkresursu kapacitātei, materiāltehniskajam

aprīkojumam un reaģēšanas spējām ir jāatbilst aktuālajiem

izaicinājumiem, kas apdraud iekšējo drošību un valsts

konstitucionālo iekārtu, kā arī izriet no strauji mainīgās

starptautiskās drošības vides.

Lai novērstu iekšējās drošības apdraudējumu, jāturpina

stiprināt tiesību aizsardzības institūciju, īpaši Valsts

policijas un Valsts robežsardzes, spējas, plānojot un apmācot

nepieciešamos cilvēkresursus, īstenojot infrastruktūras izbūves

projektus, kā arī modernizējot esošo vai iegādājoties jaunu

materiāltehnisko aprīkojumu. Valsts policijas un Valsts

robežsardzes amatpersonu mēnešalgai ir jābūt konkurētspējīgai,

lai novērstu personāla aizplūšanu uz labāk atalgotām darba

vietām. Pieaugot vidējai darba samaksai valstī, jāpieaug arī

amatpersonu mēnešalgai. Papildus atalgojumam, Valsts policijā

nodarbinātajiem jānodrošina atbilstoša darba vide. Veicot

pārmaiņas Valsts policijā, jānodrošina, lai nepalielinātos

policijas reaģēšanas laiks un mazapdzīvotas teritorijas nepaliktu

bez policijas uzraudzības un kontroles.

Valsts robežas drošības un

aizsardzības stiprināšana

Uz Latvijas Austrumu robežas, kas vienlaikus ir ES un NATO

ārējā robeža jāpabeidz zaļās robežas ierīkošana, izveidojot

nepieciešamo infrastruktūru un izvietojot atbilstošu tehnisko

aprīkojumu.

Jāstiprina uz Austrumu robežas strādājošo robežsargu un muitas

darbinieku cilvēkresursu kapacitāte, vienlaikus pastiprinot

kontroli gan pār robežsargu un muitnieku braucieniem uz trešajām

valstīm, gan pār viņu iespējamo iesaisti prettiesiskās un

koruptīvās aktivitātēs, atbalstot nelegālo migrāciju un akcīzes

preču kontrabandu. Valsts robežas neaizskaramību apdraudošo

noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā tiek izmantoti inovatīvi

paņēmieni un moderni tehniskie līdzekļi. Lai šos noziedzīgos

nodarījumus novērstu un sekmīgi apkarotu, nepieciešams stiprināt

izmeklējošo iestāžu, kas atbild par to izmeklēšanu,

materiāltehniskos resursus ar mūsdienīgiem tehniskiem līdzekļiem,

tostarp aktīvi izmantojot un attīstot Valsts robežsardzes

aviācijas, jūras un speciālo operāciju komponenti.

Jāturpina attīstīt NBS un Valsts robežsardzes sadarbība, īpaši

pievēršot uzmanību abu institūciju reaģēšanas procedūru un

materiāltehnisko resursu savietojamībai, kā arī plānojot un

organizējot regulāras kopīgas mācības.

Civilās aizsardzības un katastrofu

pārvaldīšanas institūciju kapacitātes stiprināšana

Lai īstenotu civilās aizsardzības sistēmas darbību valsts

apdraudējuma gadījumā, ir nepieciešams efektīvi mobilizēt

cilvēkresursus un materiāltehniskos resursus. Iesaistītajām

institūcijām ir jābūt nodrošinātām ar pietiekošu finansējumu,

cilvēkresursiem, reaģēšanas spējām un nepieciešamajiem

materiāltehniskiem resursiem. Vienlaikus ir jāpilnveido

reģionālie un starptautiskie atbalsta mehānismi, humānās

palīdzības sniegšanai un saņemšanai. Civilās aizsardzības

sistēmas darbībā iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju

amatpersonu atalgojumam jābūt tādam, lai novērstu personāla

aizplūšanu uz labāk atalgotām darba vietām.