4. pants

1Militārā apdraudējuma

2novēršana

3Krievijas uzsāktais pilna mēroga karš pret Ukrainu kopumā

4palielina Latvijas militāro apdraudējumu. Neskatoties uz

5ievērojamajiem zaudējumiem, Krievija ir un būs galvenais draudu

6avots Latvijas drošībai, kā arī drauds Baltijas jūras reģionam

7kopumā. Krievija mācīsies no savām kļūdām un īstenos mērķtiecīgus

8pasākumus savu kaujas spēju atjaunošanai. Krievija atbildēs uz

9Somijas, kā arī gaidāmo Zviedrijas pievienošanos NATO ar papildus

10konvencionālo spēku izvietošanu Baltijas jūras reģionā. Tam var

11sekot arī biežākas un lielākas Krievijas un Baltkrievijas kopīgas

12militārās mācības Rietumu stratēģiskajā virzienā. Konvencionālo

13spēku zaudējumus karā Ukrainā Krievija centīsies kompensēt ar

14pieaugošiem kodolieroču izmantošanas draudiem, kā arī hibrīdā

15kara instrumentiem.

16Krievijas ideologi un propagandisti veido šīs valsts

17sabiedrībā negatīvu un agresīvu attieksmi pret Baltijas valstīm.

18Krievija joprojām izmanto plašu spektru tās rīcībā esošos

19līdzekļus, ieskaitot dezinformāciju, lai ietekmētu Baltijas

20valstu politiku.

21Krievija ir gatava izmantot militāru spēku savu ģeopolitisko

22mērķu sasniegšanai. Lai gan Krievijas Bruņoto spēku

23konvencionālās spējas izrādījās vājākas nekā iepriekš tika

24vērtēts (korupcija, slikts tehniskais stāvoklis, zems apmācību

25līmenis), tas nav atturējis Kremli no kara turpināšanas. Pēc

26zaudējumiem un atkāpšanās Krievija nav atteikusies no sākotnējiem

27mērķiem, tā ir tikai mainījusi taktiku un pielāgojusies ilgstošas

28karadarbības formai. Krievija atrod veidus, kā kompensēt dzīvā

29spēka un apbruņojuma zaudējumus, tehnoloģiju un munīcijas

30trūkumu, kamēr Krievijas sabiedrība saglabā apātiju un

31pasivitāti, iedrošinot Kremli uz karadarbības turpināšanu.

32Krievijas karadarbībā pret Ukrainu svarīga loma ir

33Baltkrievijai, kuras autoritārais līderis cenšas sevi apliecināt

34kā nozīmīgāko Krievijas stratēģisko partneri Eiropas kontinentā.

35Krievija izmantoja Baltkrievijas teritoriju spēku koncentrēšanai

36svarīgākajā uzbrukuma virzienā pirms iebrukuma Ukrainā 2022. gada

37februārī.

38Baltkrievijas teritorija joprojām tiek izmantota aviācijas un

39raķešu triecieniem, loģistikai - spēku, tehnikas pārvietošanai,

40apgādei, rotācijai, ievainoto ārstēšanai, bojātās tehnikas

41remontēšanai, kā arī pastāvīga spiediena uzturēšanai, lai

42Ukrainas spēkus piesaistītu prom no galvenajiem karadarbības

43rajoniem. Nepieciešamības gadījumā Krievija var rēķināties ar

44iespēju atkārtoti izmantot Baltkrievijas teritoriju agresijai

45pret kaimiņvalstīm.

46Ukrainas ieņemtajās teritorijās Krievijas spēki nodrošina

47nesaudzīgu okupācijas režīmu, kara noziegumus un vardarbību pret

48civiliedzīvotājiem padarot par standarta praksi. Lai gan

49Krievijas pastrādātie kara noziegumi ietekmē starptautiskās

50sabiedrības attieksmi pret to, nekas neliecina, ka pašā Krievijā

51tie izsauktu sabiedrības nosodījumu, drīzāk pretēji - Krievijas

52oficiālā nostāja un sabiedrības attieksme iedrošina un veicina

53noziegumus pret okupēto teritoriju civiliedzīvotājiem.

54Iekšpolitiski Krievijā sabiedrības neapmierinātības izpausmes

55tiek maksimāli kontrolētas, kas nodrošina esošā režīma

56stabilitāti tuvāko gadu laikā. Turpinoties agresijai pret Ukrainu

57un propagandā aktivizējot t.s. "visas tautas kara"

58vēstījumu, atbalsts valdošajam režīmam Krievijas sabiedrībā var

59pat pieaugt.

60Neskatoties uz ievērojamiem zaudējumiem, ko Krievijas Bruņotie

61spēki ir cietuši Ukrainā, to militārais potenciāls saglabājas

62augsts. Krievijai ir pietiekami finanšu līdzekļi un militāras

63rezerves, lai turpinātu karu. Tāpat Krievijai ir kodolieroči, lai

64turpinātu konfrontāciju ar rietumvalstīm. Tādēļ Maskava joprojām

65apdraud un turpinās apdraudēt Krievijas kaimiņvalstis. Pašlaik

66visi Krievijas militārie resursi tiek virzīti uzvaras gūšanai

67Ukrainā, bet, karam beidzoties, tas noteikti mainīsies.

68Prognozējams, ka mēģinājumi destabilizēt situāciju Baltijas

69valstīs, izmantojot Krievijai pieejamos līdzekļus, turpināsies

70vai pat pastiprināsies. Ja Krievijai izdosies nostiprināties, tā

71mēģinās iegūt papildus ietekmes instrumentus plašākā reģionā,

72tostarp arī Baltijas valstīs - cenšoties saglabāt un stiprināt

73krievu valodas un kultūras vidi, Krievijas pozīciju atbalstošus

74medijus gan krievu, gan citās Eiropas valodās. Krievija arī

75turpmāk izmantos hibrīdās metodes vai militāras operācijas savas

76ietekmes izplatīšanai.

77Karā gūtās mācības mainīs Krievijas Bruņotos spēkus. Spējīgāku

78komandieru atlase, cīņa ar korupciju u.c. izmaiņas var palielināt

79Krievijas Bruņoto spēku kaujas spējas ātrāk nekā tiks izveidotas

80plānotās jaunās vienības un atjaunoti modernā apbruņojuma

81krājumi. Jaunas militārās tehnikas ražošanai Krievijai būs

82nepieciešamas Rietumu tehnoloģijas, kas iekļautas sankciju

83sarakstā, bet Krievija jau vairākkārt ir pierādījusi, ka spēj

84sistemātiski apiet sankcijas. Iespējams, tehnikas atjaunošanai

85līdz pirmskara līmenim būs nepieciešami līdz pat desmit gadiem,

86bet līdz tam Krievija varēs izlīdzēties ar saremontētu vecākas

87paaudzes tehniku, kas joprojām ir pieejama.

88Prioritātes

89militārā apdraudējuma novēršanai:

90Visaptverošās valsts aizsardzības

91sistēmas tālāka stiprināšana un rīcības gatavības kultūras modeļa

92ieviešana

93Latvijas valsts attīstība un drošība ir saistīta ar kopējo

94sabiedrības vienotību. Latvijas valsts aizsardzība un tās tālākā

95izaugsme ir visas sabiedrības kopīga atbildība, kas tiek īstenota

96no individuālā un nevalstiskā sektora līdz valstiskajam līmenim.

97Kopējā atbildība tiek īstenota ar visaptverošas valsts

98aizsardzības sistēmas modeļa tālāku ieviešanu, aptverot plašu

99pasākumu kopumu atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanai

100un sabiedrības noturības veicināšanai.

101Attīstīta rīcības gatavības kultūra, un vienots demokrātisko

102vērtību kopums ir sabiedrības noturības un valsts izdzīvotspējas

103priekšnoteikums, kas paredz sabiedrības gatavību rīkoties krīzes

104un kara gadījumā, spēju nodrošināt visu jomu nepārtrauktu

105funkcionēšanu un atbalstu NBS aizsardzības operācijām.

106NBS nacionālo atturēšanas un

107aizsardzības spēju stiprināšana

108Latvijas atturēšanas un aizsardzības pamatu veido NBS

109militārās spējas un to izmantošanas stratēģija, NATO kolektīvās

110aizsardzības mehānismi un stratēģiskās partnerības divpusējā un

111daudzpusējā līmenī. Latvija kopā ar sabiedrotajiem uztur un

112attīsta kaujas spējas, demonstrējot apņemšanos un gatavību

113aizsargāt Latviju pret jebkura veida apdraudējumu. NBS vienības

114demonstrē augstu kaujas gatavību un reaģē uz dažādiem drošības

115izaicinājumiem, kā ar sniedz nepieciešamo atbalstu civilajām

116institūcijām.

117Nepieciešams investēt un attīstīt skaitliski ievērojami

118lielāku kaujas spējīgu armiju. Valsts aizsardzības dienesta

119ieviešana nodrošinās personālsastāvu NBS prioritāro spēju

120attīstībai, personālsastāva pieaugumu, kā arī apmācītus rezerves

121karavīrus augstas un vispārējās gatavības rezerves vienībām,

122ilgtermiņā veicinot NBS strukturālu transformāciju. Valsts

123aizsardzības dienesta pakāpeniska ieviešana sekmēs NBS kaujas

124spēju palielināšanu, vienlaikus nostiprinot sabiedrības saikni ar

125NBS un veicinot sabiedrības izpratni par valsts aizsardzību.

126NATO kolektīvās aizsardzības

127sistēmas stiprināšana

128Latvijas aizsardzība tiek attīstīta NATO kolektīvās

129aizsardzības ietvaros, kas ir spēcīgākais ienaidnieka atturēšanas

130instruments. NATO ir kodolalianse, kas sniedz kodolatturēšanas

131lietussargu visām organizācijas dalībvalstīm. Latvija nodrošina

132savu lomu šīs nozīmīgās misijas sekmēšanā. Lai atturētu

133ienaidnieku no uzbrukuma Latvijai un nodrošinātu tūlītēju

134aizsardzību, svarīga ir attīstīta un praktiski ieviesta NATO

135"priekšējās aizsardzības" stratēģija.

136Tāpat nacionālās atturēšanas un aizsardzības spējas palielina

137stratēģisko partnerību un starptautiskās sadarbības centieni,

138nodrošinot gan papildus militāro un drošības atbalstu, gan

139ieguldot pastāvošajā likumos balstītajā starptautiskajā

140kārtībā.

141Transporta infrastruktūras militārās

142kapacitātes attīstība

143Lai attīstītu NATO spēju reaģēt uz jebkuru ārējo apdraudējumu

144Latvijā un nodrošinātu NATO kolektīvās aizsardzības principu,

145nepieciešams attīstīt Eiropas Transporta tīkla (Trans-European

146Transport Network; TEN-T) programmā iekļauto divējādas

147lietojamības infrastruktūras projektus, palielinot to militāro

148kapacitāti un atbalsta funkciju, tādejādi veidojot

149multifunkcionālus transporta koridorus, ar spēju apkalpot liela

150apjoma militāros pārvadājumus.