4. pants

Militārā apdraudējuma

novēršana

Krievijas uzsāktais pilna mēroga karš pret Ukrainu kopumā

palielina Latvijas militāro apdraudējumu. Neskatoties uz

ievērojamajiem zaudējumiem, Krievija ir un būs galvenais draudu

avots Latvijas drošībai, kā arī drauds Baltijas jūras reģionam

kopumā. Krievija mācīsies no savām kļūdām un īstenos mērķtiecīgus

pasākumus savu kaujas spēju atjaunošanai. Krievija atbildēs uz

Somijas, kā arī gaidāmo Zviedrijas pievienošanos NATO ar papildus

konvencionālo spēku izvietošanu Baltijas jūras reģionā. Tam var

sekot arī biežākas un lielākas Krievijas un Baltkrievijas kopīgas

militārās mācības Rietumu stratēģiskajā virzienā. Konvencionālo

spēku zaudējumus karā Ukrainā Krievija centīsies kompensēt ar

pieaugošiem kodolieroču izmantošanas draudiem, kā arī hibrīdā

kara instrumentiem.

Krievijas ideologi un propagandisti veido šīs valsts

sabiedrībā negatīvu un agresīvu attieksmi pret Baltijas valstīm.

Krievija joprojām izmanto plašu spektru tās rīcībā esošos

līdzekļus, ieskaitot dezinformāciju, lai ietekmētu Baltijas

valstu politiku.

Krievija ir gatava izmantot militāru spēku savu ģeopolitisko

mērķu sasniegšanai. Lai gan Krievijas Bruņoto spēku

konvencionālās spējas izrādījās vājākas nekā iepriekš tika

vērtēts (korupcija, slikts tehniskais stāvoklis, zems apmācību

līmenis), tas nav atturējis Kremli no kara turpināšanas. Pēc

zaudējumiem un atkāpšanās Krievija nav atteikusies no sākotnējiem

mērķiem, tā ir tikai mainījusi taktiku un pielāgojusies ilgstošas

karadarbības formai. Krievija atrod veidus, kā kompensēt dzīvā

spēka un apbruņojuma zaudējumus, tehnoloģiju un munīcijas

trūkumu, kamēr Krievijas sabiedrība saglabā apātiju un

pasivitāti, iedrošinot Kremli uz karadarbības turpināšanu.

Krievijas karadarbībā pret Ukrainu svarīga loma ir

Baltkrievijai, kuras autoritārais līderis cenšas sevi apliecināt

kā nozīmīgāko Krievijas stratēģisko partneri Eiropas kontinentā.

Krievija izmantoja Baltkrievijas teritoriju spēku koncentrēšanai

svarīgākajā uzbrukuma virzienā pirms iebrukuma Ukrainā 2022. gada

februārī.

Baltkrievijas teritorija joprojām tiek izmantota aviācijas un

raķešu triecieniem, loģistikai - spēku, tehnikas pārvietošanai,

apgādei, rotācijai, ievainoto ārstēšanai, bojātās tehnikas

remontēšanai, kā arī pastāvīga spiediena uzturēšanai, lai

Ukrainas spēkus piesaistītu prom no galvenajiem karadarbības

rajoniem. Nepieciešamības gadījumā Krievija var rēķināties ar

iespēju atkārtoti izmantot Baltkrievijas teritoriju agresijai

pret kaimiņvalstīm.

Ukrainas ieņemtajās teritorijās Krievijas spēki nodrošina

nesaudzīgu okupācijas režīmu, kara noziegumus un vardarbību pret

civiliedzīvotājiem padarot par standarta praksi. Lai gan

Krievijas pastrādātie kara noziegumi ietekmē starptautiskās

sabiedrības attieksmi pret to, nekas neliecina, ka pašā Krievijā

tie izsauktu sabiedrības nosodījumu, drīzāk pretēji - Krievijas

oficiālā nostāja un sabiedrības attieksme iedrošina un veicina

noziegumus pret okupēto teritoriju civiliedzīvotājiem.

Iekšpolitiski Krievijā sabiedrības neapmierinātības izpausmes

tiek maksimāli kontrolētas, kas nodrošina esošā režīma

stabilitāti tuvāko gadu laikā. Turpinoties agresijai pret Ukrainu

un propagandā aktivizējot t.s. "visas tautas kara"

vēstījumu, atbalsts valdošajam režīmam Krievijas sabiedrībā var

pat pieaugt.

Neskatoties uz ievērojamiem zaudējumiem, ko Krievijas Bruņotie

spēki ir cietuši Ukrainā, to militārais potenciāls saglabājas

augsts. Krievijai ir pietiekami finanšu līdzekļi un militāras

rezerves, lai turpinātu karu. Tāpat Krievijai ir kodolieroči, lai

turpinātu konfrontāciju ar rietumvalstīm. Tādēļ Maskava joprojām

apdraud un turpinās apdraudēt Krievijas kaimiņvalstis. Pašlaik

visi Krievijas militārie resursi tiek virzīti uzvaras gūšanai

Ukrainā, bet, karam beidzoties, tas noteikti mainīsies.

Prognozējams, ka mēģinājumi destabilizēt situāciju Baltijas

valstīs, izmantojot Krievijai pieejamos līdzekļus, turpināsies

vai pat pastiprināsies. Ja Krievijai izdosies nostiprināties, tā

mēģinās iegūt papildus ietekmes instrumentus plašākā reģionā,

tostarp arī Baltijas valstīs - cenšoties saglabāt un stiprināt

krievu valodas un kultūras vidi, Krievijas pozīciju atbalstošus

medijus gan krievu, gan citās Eiropas valodās. Krievija arī

turpmāk izmantos hibrīdās metodes vai militāras operācijas savas

ietekmes izplatīšanai.

Karā gūtās mācības mainīs Krievijas Bruņotos spēkus. Spējīgāku

komandieru atlase, cīņa ar korupciju u.c. izmaiņas var palielināt

Krievijas Bruņoto spēku kaujas spējas ātrāk nekā tiks izveidotas

plānotās jaunās vienības un atjaunoti modernā apbruņojuma

krājumi. Jaunas militārās tehnikas ražošanai Krievijai būs

nepieciešamas Rietumu tehnoloģijas, kas iekļautas sankciju

sarakstā, bet Krievija jau vairākkārt ir pierādījusi, ka spēj

sistemātiski apiet sankcijas. Iespējams, tehnikas atjaunošanai

līdz pirmskara līmenim būs nepieciešami līdz pat desmit gadiem,

bet līdz tam Krievija varēs izlīdzēties ar saremontētu vecākas

paaudzes tehniku, kas joprojām ir pieejama.

Prioritātes

militārā apdraudējuma novēršanai:

Visaptverošās valsts aizsardzības

sistēmas tālāka stiprināšana un rīcības gatavības kultūras modeļa

ieviešana

Latvijas valsts attīstība un drošība ir saistīta ar kopējo

sabiedrības vienotību. Latvijas valsts aizsardzība un tās tālākā

izaugsme ir visas sabiedrības kopīga atbildība, kas tiek īstenota

no individuālā un nevalstiskā sektora līdz valstiskajam līmenim.

Kopējā atbildība tiek īstenota ar visaptverošas valsts

aizsardzības sistēmas modeļa tālāku ieviešanu, aptverot plašu

pasākumu kopumu atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanai

un sabiedrības noturības veicināšanai.

Attīstīta rīcības gatavības kultūra, un vienots demokrātisko

vērtību kopums ir sabiedrības noturības un valsts izdzīvotspējas

priekšnoteikums, kas paredz sabiedrības gatavību rīkoties krīzes

un kara gadījumā, spēju nodrošināt visu jomu nepārtrauktu

funkcionēšanu un atbalstu NBS aizsardzības operācijām.

NBS nacionālo atturēšanas un

aizsardzības spēju stiprināšana

Latvijas atturēšanas un aizsardzības pamatu veido NBS

militārās spējas un to izmantošanas stratēģija, NATO kolektīvās

aizsardzības mehānismi un stratēģiskās partnerības divpusējā un

daudzpusējā līmenī. Latvija kopā ar sabiedrotajiem uztur un

attīsta kaujas spējas, demonstrējot apņemšanos un gatavību

aizsargāt Latviju pret jebkura veida apdraudējumu. NBS vienības

demonstrē augstu kaujas gatavību un reaģē uz dažādiem drošības

izaicinājumiem, kā ar sniedz nepieciešamo atbalstu civilajām

institūcijām.

Nepieciešams investēt un attīstīt skaitliski ievērojami

lielāku kaujas spējīgu armiju. Valsts aizsardzības dienesta

ieviešana nodrošinās personālsastāvu NBS prioritāro spēju

attīstībai, personālsastāva pieaugumu, kā arī apmācītus rezerves

karavīrus augstas un vispārējās gatavības rezerves vienībām,

ilgtermiņā veicinot NBS strukturālu transformāciju. Valsts

aizsardzības dienesta pakāpeniska ieviešana sekmēs NBS kaujas

spēju palielināšanu, vienlaikus nostiprinot sabiedrības saikni ar

NBS un veicinot sabiedrības izpratni par valsts aizsardzību.

NATO kolektīvās aizsardzības

sistēmas stiprināšana

Latvijas aizsardzība tiek attīstīta NATO kolektīvās

aizsardzības ietvaros, kas ir spēcīgākais ienaidnieka atturēšanas

instruments. NATO ir kodolalianse, kas sniedz kodolatturēšanas

lietussargu visām organizācijas dalībvalstīm. Latvija nodrošina

savu lomu šīs nozīmīgās misijas sekmēšanā. Lai atturētu

ienaidnieku no uzbrukuma Latvijai un nodrošinātu tūlītēju

aizsardzību, svarīga ir attīstīta un praktiski ieviesta NATO

"priekšējās aizsardzības" stratēģija.

Tāpat nacionālās atturēšanas un aizsardzības spējas palielina

stratēģisko partnerību un starptautiskās sadarbības centieni,

nodrošinot gan papildus militāro un drošības atbalstu, gan

ieguldot pastāvošajā likumos balstītajā starptautiskajā

kārtībā.

Transporta infrastruktūras militārās

kapacitātes attīstība

Lai attīstītu NATO spēju reaģēt uz jebkuru ārējo apdraudējumu

Latvijā un nodrošinātu NATO kolektīvās aizsardzības principu,

nepieciešams attīstīt Eiropas Transporta tīkla (Trans-European

Transport Network; TEN-T) programmā iekļauto divējādas

lietojamības infrastruktūras projektus, palielinot to militāro

kapacitāti un atbalsta funkciju, tādejādi veidojot

multifunkcionālus transporta koridorus, ar spēju apkalpot liela

apjoma militāros pārvadājumus.