Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Ārvalstu izlūkošanas un drošības

dienestu radītā apdraudējuma novēršana

Darbu pret Latviju īsteno vairāku valstu izlūkošanas un

drošības dienesti (turpmāk - specdienesti). Krievijas

specdienestu īstenotās aktivitātes ir agresīvas un rada būtisku

apdraudējumu gan NATO un ES dalībvalstu kolektīvajai drošībai,

gan arī Latvijas valsts nacionālajai drošībai. Krievijas politika

ietver gatavošanos visplašākā spektra konfliktam ar NATO. Tas

nosaka Krievijas specdienestu darbību ietvaru - Krievija izstrādā

un attīsta ne tikai militāru uzbrukumu scenārijus, bet plāno

ienaidnieka vājināšanu visās hibrīdā kara jomās un fāzēs. Draudus

Latvijas drošībai rada arī Baltkrievijas specdienesti, kas arvien

lielākā mērā darbības koordinē ar Krievijas specdienestiem.

Krievijas specdienesti īsteno mērķtiecīgu un sistemātisku

darbu, lai iegūtu izlūkošanas informāciju par būtiskākajiem

Latvijas ārpolitikas, drošības politikas, iekšpolitikas,

ekonomikas un enerģētikas politikas aspektiem, kā arī seko līdzi

sociālajiem procesiem un sabiedrības noskaņojumam. Krievijas

īstenotā kara Ukrainā kontekstā izlūkošanas prioritāte ir

rietumvalstu, tostarp Latvijas, sniegtais politiskais un

militārais atbalsts Ukrainai, kā arī rīcībpolitikas veidošana

attiecībā pret Krieviju.

Latvijas drošības politika, militārās un civilās aizsardzības

spējas, kritiskā infrastruktūra, krīžu pārvarēšanas mehānismi un

robežu drošība ir nozīmīgi Krievijas specdienestu izlūkošanas

mērķi. Pieaugošā Krievijas izolācija un spriedze attiecībās ar

rietumvalstīm palielinās Kremļa pieprasījumu pēc izlūkošanas

datiem. Prognozējams, ka spiegošanas aktivitāšu intensitāte pret

rietumvalstīm, arī Latviju, palielināsies.

Līdztekus izlūkošanas informācijas vākšanai un aģentūras

pozīciju stiprināšanai, Krievijas specdienesti izvērš īstermiņa

un ilgtermiņa ietekmes pasākumus: veido ietekmes aģentu tīklu,

veic ietekmes sviru izpēti un stiprināšanu, kā arī īsteno

mērķtiecīgas ietekmes operācijas, lai Kremlim izdevīgā veidā

virzītu lēmumu pieņemšanu, sociālpolitiskos procesus un

sabiedrisko domu. Ietekmes operācijas tiek veiktas, kombinējot

dažādas metodes - ietekmes aģentus, kibertelpu un informatīvo

telpu, kur nozīmīga komponente ir sociālās tīklošanas un video

koplietošanas platformas. Tematiski ietekmes pasākumi visbiežāk

saistīti ar centieniem veicināt spriedzi Latvijas sabiedrībā,

neuzticību valsts varai un politikai, kā arī Kremļa pasaules

redzējuma izplatīšanu noteiktās sabiedrības grupās.

Krievijas specdienesti aktivitātes pret Latviju īsteno,

strādājot no dažādām pozīcijām - no Krievijas un tās teritorijā,

pierobežas zonā, diplomātisko pārstāvniecību piesegā, trešajās

valstīs, starptautisko organizāciju ietvaros, arī kibertelpā un

informatīvajā telpā. Mazinoties tradicionālām izlūkošanas

iespējām, pieaug apdraudējums, ko veido no Krievijas teritorijas

īstenotās specdienestu aktivitātes. Arvien lielāks risks nonākt

Krievijas un arī Baltkrievijas specdienestu uzmanībā ir Latvijas

valstpiederīgajiem, kuri ceļo uz šīm valstīm.

Krievijas specdienestos ir izveidotas īpašas vienības agresīvu

speciālo operāciju veikšanai ārvalstīs. Operāciju veikšanai

individuāli vai grupā specdienestu virsnieki var ceļot gan ar

savām īstajām, gan viltus identitātēm. Pieaugot Krievijas

īstenotā kara Ukrainā noteiktai konfrontācijai ar rietumvalstīm,

pieaugs arī agresīvu Krievijas specdienestu operāciju risks

Latvijā. Krievijas specdienestu uzdevums ir attīstīt spējas, lai

konflikta gadījumā pret Latviju vērstu plaša spektra operācijas -

provokācijas, graujošas darbības un diversijas, informatīvo

karadarbību, kiberuzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai,

nozīmīgu valsts sektoru darbības kavēšanu.

Valsts drošības iestāžu (Valsts drošības dienesta, Satversmes

aizsardzības biroja un Militārās izlūkošanas un drošības

dienesta) stratēģiskais mērķis ir nodrošināt apsteidzošu un

preventīvu pasākumu kopumu, lai neitralizētu ārvalstu

specdienestu radīto apdraudējumu Latvijas nacionālajai, kā arī

NATO un ES kolektīvajai drošībai un interesēm. Prioritāriem

uzdevumiem ir jābūt balstītiem uz esošās valsts drošības iestāžu

darbības stiprināšanu un pilnveidošanu, atbilstoši pastāvošajiem

apdraudējuma veidiem.

Prioritātes

ārvalstu specdienestu radītā apdraudējuma novēršanai:

Pretizlūkošanas un preventīvo

pasākumu stiprināšana, spēju attīstīšana

Valsts drošības iestāžu uzdevums ir veikt nepārtrauktus

pretizlūkošanas pasākumus, identificējot ārvalstu specdienestu

īstenotās aktivitātes, kas pret Latviju un Latvijas

valstspiederīgajiem tiek īstenotas, izmantojot plašu metožu

klāstu. Pretizlūkošanas darbībai jābūt virzītai ne tikai uz

ārvalstu specdienestu darbinieku un to aģentūras atklāšanu un

neitralizēšanu, kā arī valsts drošībai nozīmīgas informācijas un

kritiskās infrastruktūras aizsardzību, bet arī uz ietekmes aģentu

un ietekmes operāciju identificēšanu, tostarp medijos un sociālās

tīklošanas un video koplietošanas platformās īstenotu

informācijas operāciju atklāšanu.

Ņemot vērā ārvalstu specdienestu augsto interesi par Latvijas

aizsardzības spējām un ārējās robežas drošību, kompleksi

pretizlūkošanas pasākumi pastiprināmi vietās un objektos, kur

koncentrēti NBS un sabiedroto militārie spēki un infrastruktūra,

Valsts robežsardzes struktūrvienības, kā arī pierobežas

teritorijās. Pastiprināts pretizlūkošanas darbs jāīsteno

kritiskās infrastruktūras objektos.

Nepieciešams intensificēt pretizlūkošanas pasākumus

sabiedrības grupās, kas pēc noteiktiem kritērijiem atbilst

ārvalstu specdienestu prioritārām mērķa grupām ietekmes pasākumu

izvēršanā un aģentūras tīkla veidošanā, un ir potenciāli

uzņēmīgākas pret šiem riskiem. Valsts drošības iestādēm jāturpina

darbs šo grupu identificēšanai, to uzskatu un rīcības potenciāla

novērtēšanai, šī darba ietvaros sadarbojoties arī ar citām valsts

institūcijām.

Jāstiprina valsts drošības iestāžu spējas identificēt ārvalstu

specdienestu izvērstas ietekmes un informācijas operācijas

sociālās tīklošanas un video koplietošanas platformās. Sadarbībā

ar citām institūcijām jāpilnveido rīcības shēmas, lai

identificētās operācijas var ātri pārtraukt un efektīvi

neitralizēt. Jāturpina attīstīt valsts drošības iestāžu rīcībā

esošie tehniskie risinājumi gan sociālās tīklošanas un video

koplietošanas platformās veikto aktivitāšu monitoringam, gan citu

pretizlūkošanas pasākumu veikšanai.

Koordinēta valsts drošības iestāžu

sadarbība ar ārvalstu partneru dienestiem

Latvijas valsts drošības iestāžu savstarpēja sadarbība, kā arī

sadarbība ar NATO un ES dalībvalstu partneriem ir būtisks

līdzeklis ārvalstu specdienestu apdraudējuma identificēšanai,

novēršanai un kolektīvās drošības stiprināšanai. Reģionā augošais

drošības apdraudējums un mainīgās ārvalstu specdienestu darba

metodes prasa īpaši dinamisku valsts drošības iestāžu saziņu, lai

savlaicīgi identificētu izmaiņas, ņemtu vērā partneru pieredzi,

veidotu kopīgu pieeju konkrētu risku mazināšanai un draudu

neitralizēšanai. Jāturpina koordinētu sadarbības mehānismu

nostiprināšana.

Starpinstitucionāla pieeja un sabiedrības iesaiste

visaptverošai draudu identificēšanai un novēršanai

Valsts drošības iestādēm atbilstoši kompetencei jāstiprina

sadarbība ar citām valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī

nevalstisko un privāto sektoru, kas var sniegt ieguldījumu

ārvalstu specdienestu darbību identificēšanā, un vispārējas

noturības veidošanā. Jāņem vērā, ka Krievijas specdienesti veic

speciālās operācijas ārvalstīs, to virsniekiem ir piešķirtas

viltus identitātes, un to izlūkdarbībā ir iesaistīti aģenti, kuru

pārvietošanās un uzturēšanās ārvalstīs ir leģitīma.

Pieaugot ārvalstu specdienestu radītajam apdraudējumam,

svarīgi, lai sabiedrība spēj atpazīt pazīmes, kas liecina par

iespējamiem šo dienestu radītajiem drošības riskiem. Valsts

drošības iestādēm ir jāinformē un jāizglīto sabiedrība par

ārvalstu specdienestu radītajiem drošības riskiem, lai

iedzīvotāji vērstos valsts drošības iestādēs gadījumos, ja viņiem

ir aizdomas par ārvalstu specdienestu veiktajām

izlūkdarbībām.

Šāda prakse jāstiprina arī valsts institūcijās, kur drošības

risku vērtējumu savu funkciju ietvaros ir jāveido kā sistemātisku

praksi. Izglītojošais darbs par ārvalstu specdienestu radītajiem

riskiem jāveic attiecībā uz personām, kas ceļo uz paaugstināta

riska valstīm, kā arī jāveic pasākumi, lai atsevišķos valsts

pārvaldes un privātajos sektoros šādu ceļošanas praksi

ierobežotu.