5. pants

1Ārvalstu izlūkošanas un drošības

2dienestu radītā apdraudējuma novēršana

3Darbu pret Latviju īsteno vairāku valstu izlūkošanas un

4drošības dienesti (turpmāk - specdienesti). Krievijas

5specdienestu īstenotās aktivitātes ir agresīvas un rada būtisku

6apdraudējumu gan NATO un ES dalībvalstu kolektīvajai drošībai,

7gan arī Latvijas valsts nacionālajai drošībai. Krievijas politika

8ietver gatavošanos visplašākā spektra konfliktam ar NATO. Tas

9nosaka Krievijas specdienestu darbību ietvaru - Krievija izstrādā

10un attīsta ne tikai militāru uzbrukumu scenārijus, bet plāno

11ienaidnieka vājināšanu visās hibrīdā kara jomās un fāzēs. Draudus

12Latvijas drošībai rada arī Baltkrievijas specdienesti, kas arvien

13lielākā mērā darbības koordinē ar Krievijas specdienestiem.

14Krievijas specdienesti īsteno mērķtiecīgu un sistemātisku

15darbu, lai iegūtu izlūkošanas informāciju par būtiskākajiem

16Latvijas ārpolitikas, drošības politikas, iekšpolitikas,

17ekonomikas un enerģētikas politikas aspektiem, kā arī seko līdzi

18sociālajiem procesiem un sabiedrības noskaņojumam. Krievijas

19īstenotā kara Ukrainā kontekstā izlūkošanas prioritāte ir

20rietumvalstu, tostarp Latvijas, sniegtais politiskais un

21militārais atbalsts Ukrainai, kā arī rīcībpolitikas veidošana

22attiecībā pret Krieviju.

23Latvijas drošības politika, militārās un civilās aizsardzības

24spējas, kritiskā infrastruktūra, krīžu pārvarēšanas mehānismi un

25robežu drošība ir nozīmīgi Krievijas specdienestu izlūkošanas

26mērķi. Pieaugošā Krievijas izolācija un spriedze attiecībās ar

27rietumvalstīm palielinās Kremļa pieprasījumu pēc izlūkošanas

28datiem. Prognozējams, ka spiegošanas aktivitāšu intensitāte pret

29rietumvalstīm, arī Latviju, palielināsies.

30Līdztekus izlūkošanas informācijas vākšanai un aģentūras

31pozīciju stiprināšanai, Krievijas specdienesti izvērš īstermiņa

32un ilgtermiņa ietekmes pasākumus: veido ietekmes aģentu tīklu,

33veic ietekmes sviru izpēti un stiprināšanu, kā arī īsteno

34mērķtiecīgas ietekmes operācijas, lai Kremlim izdevīgā veidā

35virzītu lēmumu pieņemšanu, sociālpolitiskos procesus un

36sabiedrisko domu. Ietekmes operācijas tiek veiktas, kombinējot

37dažādas metodes - ietekmes aģentus, kibertelpu un informatīvo

38telpu, kur nozīmīga komponente ir sociālās tīklošanas un video

39koplietošanas platformas. Tematiski ietekmes pasākumi visbiežāk

40saistīti ar centieniem veicināt spriedzi Latvijas sabiedrībā,

41neuzticību valsts varai un politikai, kā arī Kremļa pasaules

42redzējuma izplatīšanu noteiktās sabiedrības grupās.

43Krievijas specdienesti aktivitātes pret Latviju īsteno,

44strādājot no dažādām pozīcijām - no Krievijas un tās teritorijā,

45pierobežas zonā, diplomātisko pārstāvniecību piesegā, trešajās

46valstīs, starptautisko organizāciju ietvaros, arī kibertelpā un

47informatīvajā telpā. Mazinoties tradicionālām izlūkošanas

48iespējām, pieaug apdraudējums, ko veido no Krievijas teritorijas

49īstenotās specdienestu aktivitātes. Arvien lielāks risks nonākt

50Krievijas un arī Baltkrievijas specdienestu uzmanībā ir Latvijas

51valstpiederīgajiem, kuri ceļo uz šīm valstīm.

52Krievijas specdienestos ir izveidotas īpašas vienības agresīvu

53speciālo operāciju veikšanai ārvalstīs. Operāciju veikšanai

54individuāli vai grupā specdienestu virsnieki var ceļot gan ar

55savām īstajām, gan viltus identitātēm. Pieaugot Krievijas

56īstenotā kara Ukrainā noteiktai konfrontācijai ar rietumvalstīm,

57pieaugs arī agresīvu Krievijas specdienestu operāciju risks

58Latvijā. Krievijas specdienestu uzdevums ir attīstīt spējas, lai

59konflikta gadījumā pret Latviju vērstu plaša spektra operācijas -

60provokācijas, graujošas darbības un diversijas, informatīvo

61karadarbību, kiberuzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai,

62nozīmīgu valsts sektoru darbības kavēšanu.

63Valsts drošības iestāžu (Valsts drošības dienesta, Satversmes

64aizsardzības biroja un Militārās izlūkošanas un drošības

65dienesta) stratēģiskais mērķis ir nodrošināt apsteidzošu un

66preventīvu pasākumu kopumu, lai neitralizētu ārvalstu

67specdienestu radīto apdraudējumu Latvijas nacionālajai, kā arī

68NATO un ES kolektīvajai drošībai un interesēm. Prioritāriem

69uzdevumiem ir jābūt balstītiem uz esošās valsts drošības iestāžu

70darbības stiprināšanu un pilnveidošanu, atbilstoši pastāvošajiem

71apdraudējuma veidiem.

72Prioritātes

73ārvalstu specdienestu radītā apdraudējuma novēršanai:

74Pretizlūkošanas un preventīvo

75pasākumu stiprināšana, spēju attīstīšana

76Valsts drošības iestāžu uzdevums ir veikt nepārtrauktus

77pretizlūkošanas pasākumus, identificējot ārvalstu specdienestu

78īstenotās aktivitātes, kas pret Latviju un Latvijas

79valstspiederīgajiem tiek īstenotas, izmantojot plašu metožu

80klāstu. Pretizlūkošanas darbībai jābūt virzītai ne tikai uz

81ārvalstu specdienestu darbinieku un to aģentūras atklāšanu un

82neitralizēšanu, kā arī valsts drošībai nozīmīgas informācijas un

83kritiskās infrastruktūras aizsardzību, bet arī uz ietekmes aģentu

84un ietekmes operāciju identificēšanu, tostarp medijos un sociālās

85tīklošanas un video koplietošanas platformās īstenotu

86informācijas operāciju atklāšanu.

87Ņemot vērā ārvalstu specdienestu augsto interesi par Latvijas

88aizsardzības spējām un ārējās robežas drošību, kompleksi

89pretizlūkošanas pasākumi pastiprināmi vietās un objektos, kur

90koncentrēti NBS un sabiedroto militārie spēki un infrastruktūra,

91Valsts robežsardzes struktūrvienības, kā arī pierobežas

92teritorijās. Pastiprināts pretizlūkošanas darbs jāīsteno

93kritiskās infrastruktūras objektos.

94Nepieciešams intensificēt pretizlūkošanas pasākumus

95sabiedrības grupās, kas pēc noteiktiem kritērijiem atbilst

96ārvalstu specdienestu prioritārām mērķa grupām ietekmes pasākumu

97izvēršanā un aģentūras tīkla veidošanā, un ir potenciāli

98uzņēmīgākas pret šiem riskiem. Valsts drošības iestādēm jāturpina

99darbs šo grupu identificēšanai, to uzskatu un rīcības potenciāla

100novērtēšanai, šī darba ietvaros sadarbojoties arī ar citām valsts

101institūcijām.

102Jāstiprina valsts drošības iestāžu spējas identificēt ārvalstu

103specdienestu izvērstas ietekmes un informācijas operācijas

104sociālās tīklošanas un video koplietošanas platformās. Sadarbībā

105ar citām institūcijām jāpilnveido rīcības shēmas, lai

106identificētās operācijas var ātri pārtraukt un efektīvi

107neitralizēt. Jāturpina attīstīt valsts drošības iestāžu rīcībā

108esošie tehniskie risinājumi gan sociālās tīklošanas un video

109koplietošanas platformās veikto aktivitāšu monitoringam, gan citu

110pretizlūkošanas pasākumu veikšanai.

111Koordinēta valsts drošības iestāžu

112sadarbība ar ārvalstu partneru dienestiem

113Latvijas valsts drošības iestāžu savstarpēja sadarbība, kā arī

114sadarbība ar NATO un ES dalībvalstu partneriem ir būtisks

115līdzeklis ārvalstu specdienestu apdraudējuma identificēšanai,

116novēršanai un kolektīvās drošības stiprināšanai. Reģionā augošais

117drošības apdraudējums un mainīgās ārvalstu specdienestu darba

118metodes prasa īpaši dinamisku valsts drošības iestāžu saziņu, lai

119savlaicīgi identificētu izmaiņas, ņemtu vērā partneru pieredzi,

120veidotu kopīgu pieeju konkrētu risku mazināšanai un draudu

121neitralizēšanai. Jāturpina koordinētu sadarbības mehānismu

122nostiprināšana.

123Starpinstitucionāla pieeja un sabiedrības iesaiste

124visaptverošai draudu identificēšanai un novēršanai

125Valsts drošības iestādēm atbilstoši kompetencei jāstiprina

126sadarbība ar citām valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī

127nevalstisko un privāto sektoru, kas var sniegt ieguldījumu

128ārvalstu specdienestu darbību identificēšanā, un vispārējas

129noturības veidošanā. Jāņem vērā, ka Krievijas specdienesti veic

130speciālās operācijas ārvalstīs, to virsniekiem ir piešķirtas

131viltus identitātes, un to izlūkdarbībā ir iesaistīti aģenti, kuru

132pārvietošanās un uzturēšanās ārvalstīs ir leģitīma.

133Pieaugot ārvalstu specdienestu radītajam apdraudējumam,

134svarīgi, lai sabiedrība spēj atpazīt pazīmes, kas liecina par

135iespējamiem šo dienestu radītajiem drošības riskiem. Valsts

136drošības iestādēm ir jāinformē un jāizglīto sabiedrība par

137ārvalstu specdienestu radītajiem drošības riskiem, lai

138iedzīvotāji vērstos valsts drošības iestādēs gadījumos, ja viņiem

139ir aizdomas par ārvalstu specdienestu veiktajām

140izlūkdarbībām.

141Šāda prakse jāstiprina arī valsts institūcijās, kur drošības

142risku vērtējumu savu funkciju ietvaros ir jāveido kā sistemātisku

143praksi. Izglītojošais darbs par ārvalstu specdienestu radītajiem

144riskiem jāveic attiecībā uz personām, kas ceļo uz paaugstināta

145riska valstīm, kā arī jāveic pasākumi, lai atsevišķos valsts

146pārvaldes un privātajos sektoros šādu ceļošanas praksi

147ierobežotu.