6. pants

1Iekšējai drošībai un

2konstitucionālajai iekārtai radītā apdraudējuma novēršana

3Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā iekšējās drošības

4nozīme ir strauji pieaugusi gan nacionālajā, gan ES līmenī.

5Nestabilā starptautiskā drošības vide un drošības situācijas

6pasliktināšanās Eiropā rada vairākus apdraudējumus Latvijai, jo

7sevišķi valsts austrumu robežas drošības, nelegālās migrācijas,

8sabiedrības saliedētības, hibrīdo uzbrukumu un organizētās

9noziedzības jomās.

10Kara rezultātā Krievija ir radikalizējusies un aktivizējusi

11tieši pret NATO vērstu agresīvu retoriku. Krievijas skatījumā

12hibrīdā kara instrumenti (propaganda, dezinformācija, un citas

13manipulācijas informatīvajā telpā, kiberuzbrukumi, ietekmes

14aģenti u.tml.) joprojām ir vitāli svarīgi, lai sasniegtu savus

15mērķus NATO un ES valstīs. Krievijas hibrīdie draudi pret Latviju

16un Rietumu pasauli kopumā tuvāko gadu laikā ne tikai saglabās

17savu aktualitāti, bet tiem būs tendence pieaugt.

18Krievijas agresīvā politika reģionālā un starptautiskā līmenī,

19tostarp uzsāktais karš pret Ukrainu, kā arī kiberuzbrukumi un

20dezinformācijas kampaņas, kas vērstas pret NATO un ES valstīm

21rada lielākos riskus Latvijas iekšējai drošībai un

22konstitucionālajai iekārtai.

23Krievijas karš Ukrainā ir spēcīgi atbalsojies Latvijas

24sabiedrībā, atklājot atsevišķu sabiedrības grupu uzskatu sistēmu,

25ideoloģiskās pārliecības un vēsturiskās atmiņas atšķirības no

26Latvijas sabiedrības vairākuma vērtībām. Šīs atšķirības uzskatāmi

27demonstrē Latvijas sabiedrības mazākumu pārstāvošo dažu

28iedzīvotāju grupu simpātijas pret Kremli, publiski paustais

29atbalsts Krievijas agresijai Ukrainā un atvērtība Krievijas

30ietekmes pasākumiem.

31Krievijas karš Ukrainā lielākajā sabiedrības daļā radīja ne

32tikai nedrošības sajūtu un nosodījumu, bet arī pieprasījumu pēc

33straujākas atteikšanās no padomju mantojuma, kas materializējās

342022. gadā valdības un daudzu pašvaldību īstenotajā padomju laika

35"pieminekļu" demontāžā. Vienlaikus šīs darbības, kā arī

36Latvijas valsts sniegtais atbalsts Ukrainai, izsauca agresijas

37vilni pret Kremli pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju vidū. Šī

38agresivitāte un naids, kas, galvenokārt, izpaužas komentāros

39sociālās tīklošanas un video koplietošanas platformās, taču

40nereti arī ielu vidē fiksētajos incidentos, tostarp pret bēgļiem

41no Ukrainas, kopumā negatīvi ietekmē iekšējās drošības

42situāciju.

43Turpinoties latentai etniskai spriedzei, kā arī

44neapmierinātībai ar esošo situāciju un agresivitātei, pastāv

45risks, ka šī spriedze noteiktos apstākļos var saasināties. Tāpēc

46valsts drošības iestādēm sadarbībā ar tiesību aizsardzības

47institūcijām ir pastāvīgi jāveic situācijas attīstības

48monitorings, lai novērstu spriedzes un saspīlējuma eskalāciju

49sabiedrībā, un savlaicīgi identificētu signālus, kad ārēji

50subjekti savās interesēs cenšas izmantot iepriekš minētos

51faktorus. Tāpat tiesību aizsardzības institūcijām konsekventi

52jāturpina ievērot nulles tolerances princips pret jebkādām

53atbalsta izpausmēm Krievijas agresijai, kas parādās publiskajā

54vidē un informatīvajā telpā.

55Iekšējo drošību ietekmē arī demogrāfiskās situācijas

56pasliktināšanās, augstais nabadzības līmenis un sabiedrības

57ienākumu nevienlīdzība, kā arī izglītības kvalitāte.

58Depopulācija, kas pārskatāmā nākotnē ir nenovēršama, kā arī

59iedzīvotāju novecošana radīs pieaugošu spiedienu pret valsts

60pārvaldi kopumā, vājinot tās spēju nodrošināt sabiedrības

61funkciju kvalitatīvu izpildi visā valsts teritorijā. Tas uzturēs

62paaugstinātu neapmierinātību sabiedrībā ar valsts pārvaldes

63nepietiekamo kapacitāti un darba kvalitāti, un ilgtermiņā

64turpinās veicināt iedzīvotāju neuzticību valsts varai.

65Darbaspēka resursa sašaurināšanās un pieaugoša konkurence par

66darbiniekiem skars visus valsts pārvaldes sektorus. Nacionālās

67drošības kontekstā pieaugs izaicinājumi personāla rekrutēšanai

68aizsardzības, iekšējās drošības un tieslietu sektoros. Šie

69faktori radīs arī pieaugošus izaicinājumus nodrošināt kritiskās

70infrastruktūras aizsardzību atbilstošā līmenī. Iekšlietu un

71tieslietu nozares infrastruktūras attīstība var tikt kavēta

72inflācijas ietekmē pieaugošo būvniecības un ēku uzturēšanas

73izmaksu dēļ. Iepriekš minētie riski veicinās jaunus iekšējās un

74ārējās drošības izaicinājumus.

75Galvenie iekšējās drošības riski, kas saistīti ar iepriekš

76minētajiem faktoriem ir pieaugošā noziedzība, ēnu ekonomika,

77kontrabanda, alkohola un narkotiku lietošana, dažādu drošības

78noteikumu un prasību neievērošana sadzīves līmenī un

79uzņēmējdarbībā.

80Prioritātes

81iekšējai drošībai un konstitucionālajai iekārtai radītā

82apdraudējuma novēršanai:

83Saliedētas sabiedrības

84stiprināšana

85Iekšējās drošības un saliedētas sabiedrības stiprināšanas

86nolūkā ir jāveicina sabiedrības vairākuma saliedēšana ap kopīgām

87vērtībām, kuru pamatā ir valsts neatkarība, tās piederība Rietumu

88pasaulei, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda un tāda

89vēstures izpratne, kas nosoda totalitāro režīmu veiktos

90noziegumus pret cilvēci, un analoģisku vēstures notikumu

91atkārtošanos mūsdienās.

92Atbildīgajām valsts institūcijām ir jāturpina mērķtiecīgs

93darbs, lai mazinātu svešu režīmu atstātā mantojuma atrašanos

94Latvijas kultūrvidē. Vienlīdz svarīgs ir ilgtermiņa darbs pie

95Latvijas valsts, tās vēsturē nozīmīgu notikumu un personību

96piemiņas liecību eksponēšanas, veidojot pieminekļus un piemiņas

97vietas pilsētvidē un attīstot muzeju ekspozīcijas. Šim darbam ir

98jābūt vērstam uz piederības sajūtas Latvijas valstij, kā arī

99vienotas vēstures izpratnes nostiprināšanu sabiedrībā.

100Valsts robežas drošības un

101aizsardzības stiprināšana

102Valsts robežas drošība ir priekšnoteikums valsts robežas

103neaizskaramības garantēšanai un valsts apdraudējuma novēršanai.

104Jāturpina Latvijas ārējās robežas neaizskaramības stiprināšana,

105kas vienlaikus ir NATO un ES ārējā robeža, jāpabeidz ārējās

106sauszemes robežas infrastruktūras izbūve un tehniskā aprīkošana.

107Jāturpina valsts robežas telekomunikāciju tīkla infrastruktūras

108modernizācija, nodrošinot atbilstību Eiropas robežu novērošanas

109sistēmas tīkla prasībām. Vienlaikus jau tagad valsts pārvaldes

110iestādēm jāstrādā pie konkrētiem atturēšanas un pretmobilitātes

111risinājumiem pierobežā, kas atturētu potenciālu pretinieku no

112Latvijas drošības apdraudēšanas.

113Ņemot vērā, ka Baltkrievija turpina izmantot migrāciju, lai ar

114hibrīdām metodēm destabilizētu situāciju uz robežas ar Latviju,

115jāpilnveido Latvijas - Baltkrievijas robežas uzraudzības

116infrastruktūra, lai nodrošinātu robežas viedo un digitālo

117uzraudzību, kā arī nepārtrauktu novērošanu.

118Nelegālās migrācijas un pārrobežu organizētās noziedzības

119riski uz Latvijas ārējās robežas nemazinās, līdz ar to jāīsteno

120efektīvi pasākumi šo risku mazināšanai, tostarp stiprinot

121robežsargu un muitas darbinieku cilvēkresursu kapacitāti,

122vienlaikus nodrošinot kontroli, lai novērstu attiecīgo valsts

123iestāžu amatpersonu iesaisti valsts robežas neaizskaramību

124apdraudošo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā.

125Sadarbībā ar NBS jāturpina pasākumu īstenošana, lai

126nodrošinātu Valsts robežsardzes (turpmāk - VRS) spēju

127palielināšanu, kā arī Latvijas ārējās robežas aprīkošanu ar

128savstarpēji integrētiem robežuzraudzības un robežpārbaudes

129tehniskajiem līdzekļiem. Tāpat ir jāuzlabo VRS mobilitāte,

130tostarp plānojot un organizējot regulāras kopīgas VRS un NBS

131mācības.

132Civilā aizsardzība un katastrofu

133pārvaldīšana

134Iepriekšējo gadu pieredze un krīzes pārvaldības mācību

135secinājumi, ka arī Covid-19 pandēmijas gūtās atziņas parāda, ka

136nepieciešams pilnveidot krīzes vadības sistēmu, izveidojot

137valstiska līmeņa starpinstitucionālu krīžu pārvaldības mehānismu,

138lai nodrošinātu krīzes pārvaldības noturību un

139nepārtrauktību.

140Nepieciešams īstenot katastrofu pārvaldības sistēmas reformu,

141lai nodrošinātu vienlīdz efektīvu, ātru un kvalitatīvu katastrofu

142pārvaldībā iesaistīto dienestu darbu visā valsts teritorijā,

143uzlabojot reaģēšanā un katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu

144sadarbību un koordināciju, izveidojot katastrofu pārvaldības

145centrus, tādējādi arī uzlabojot atbildīgajās institūcijās

146nodarbināto darba apstākļus un darba drošību.

147Jāturpina attīstīt un pilnveidot valsts un pašvaldību

148institūciju, kā arī sabiedrības izpratne par civilās aizsardzības

149sistēmu, tostarp nodrošinot apmācības par tās galvenajiem

150elementiem, lai veicinātu sabiedrības drošības un gatavības

151krīzes situācijām kultūras veidošanu. Par civilo aizsardzību

152atbildīgajām valsts institūcijām un NBS ir jāsniedz atbalsts

153pašvaldībām civilās aizsardzības plānu izstrādāšanā, integrējot

154tajos rīcību krīzes un kara gadījumā.

155Iedzīvotāju apziņošanai krīzes situācijās ir nepieciešams

156ieviest un nodrošināt efektīvas agrīnās brīdināšanas sistēmas

157darbību un uzturēšanu, papildinot esošo sistēmu ar šūnu apraides

158risinājumu.

159Kritiskās infrastruktūras

160noturība

161Lai efektīvi nodrošinātu Latvijas iedzīvotāju drošību,

162nepieciešams īstenot pasākumus ar mērķi mazināt tās

163infrastruktūras neaizsargātību, kas ir būtiska sabiedrības un

164ekonomikas stabilai un nepārtrauktai darbībai.

165Iedzīvotāju labklājība un netraucēta tautsaimniecības darbība

166ir atkarīga no kritiskās infrastruktūras. Tā ir kritiski svarīga

167tādu pakalpojumu sniegšanā, kas nepieciešami būtiskāko

168sabiedrības sociālo funkciju un tautsaimniecības funkcionēšanas

169nepārtrauktības nodrošināšanai. Kritiskai infrastruktūrai jābūt

170aizsargātai pret apdraudējumiem, kas var izraisīt nopietnus tās

171darbības traucējumus. Kritiskās infrastruktūras aizsardzības

172pasākumiem jābūt vērstiem uz to, lai savlaicīgi saņemtu

173informāciju par iespējamu valsts apdraudējumu un reaģētu uz

174šādiem apdraudējumiem, novērstu un pārvarētu tos. Valsts

175institūcijām, valsts drošības iestādēm un komercsabiedrībām

176jāveic pasākumi kritiskās infrastruktūras noturības stiprināšanai

177pret iespējamiem apdraudējumiem, tostarp pastiprinot prasības

178šajā jomā nodarbinātajiem.

179Iekšlietu un tieslietu sistēmas

180institūciju kapacitātes stiprināšana

181Iekšējās drošības un tiesību aizsardzības, kā arī tieslietu

182sistēmas iestādēm jāatbilst mūsdienu prasībām un jābūt spējīgām

183pārvarēt aktuālos izaicinājumus un apdraudējumus. Lai novērstu

184apdraudējumu iekšējai drošībai un sabiedriskajai kārtībai,

185jāturpina stiprināt iekšlietu un tieslietu sistēmas institūciju

186spējas, plānojot cilvēkresursus, nodrošinot izglītību un

187profesionālo pilnveidi atbilstošajā līmenī, nodrošinot

188konkurētspējīgu atalgojumu, kā arī īstenojot infrastruktūras

189izbūves un modernizācijas projektus.