6. pants

Iekšējai drošībai un

konstitucionālajai iekārtai radītā apdraudējuma novēršana

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā iekšējās drošības

nozīme ir strauji pieaugusi gan nacionālajā, gan ES līmenī.

Nestabilā starptautiskā drošības vide un drošības situācijas

pasliktināšanās Eiropā rada vairākus apdraudējumus Latvijai, jo

sevišķi valsts austrumu robežas drošības, nelegālās migrācijas,

sabiedrības saliedētības, hibrīdo uzbrukumu un organizētās

noziedzības jomās.

Kara rezultātā Krievija ir radikalizējusies un aktivizējusi

tieši pret NATO vērstu agresīvu retoriku. Krievijas skatījumā

hibrīdā kara instrumenti (propaganda, dezinformācija, un citas

manipulācijas informatīvajā telpā, kiberuzbrukumi, ietekmes

aģenti u.tml.) joprojām ir vitāli svarīgi, lai sasniegtu savus

mērķus NATO un ES valstīs. Krievijas hibrīdie draudi pret Latviju

un Rietumu pasauli kopumā tuvāko gadu laikā ne tikai saglabās

savu aktualitāti, bet tiem būs tendence pieaugt.

Krievijas agresīvā politika reģionālā un starptautiskā līmenī,

tostarp uzsāktais karš pret Ukrainu, kā arī kiberuzbrukumi un

dezinformācijas kampaņas, kas vērstas pret NATO un ES valstīm

rada lielākos riskus Latvijas iekšējai drošībai un

konstitucionālajai iekārtai.

Krievijas karš Ukrainā ir spēcīgi atbalsojies Latvijas

sabiedrībā, atklājot atsevišķu sabiedrības grupu uzskatu sistēmu,

ideoloģiskās pārliecības un vēsturiskās atmiņas atšķirības no

Latvijas sabiedrības vairākuma vērtībām. Šīs atšķirības uzskatāmi

demonstrē Latvijas sabiedrības mazākumu pārstāvošo dažu

iedzīvotāju grupu simpātijas pret Kremli, publiski paustais

atbalsts Krievijas agresijai Ukrainā un atvērtība Krievijas

ietekmes pasākumiem.

Krievijas karš Ukrainā lielākajā sabiedrības daļā radīja ne

tikai nedrošības sajūtu un nosodījumu, bet arī pieprasījumu pēc

straujākas atteikšanās no padomju mantojuma, kas materializējās

2022. gadā valdības un daudzu pašvaldību īstenotajā padomju laika

"pieminekļu" demontāžā. Vienlaikus šīs darbības, kā arī

Latvijas valsts sniegtais atbalsts Ukrainai, izsauca agresijas

vilni pret Kremli pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju vidū. Šī

agresivitāte un naids, kas, galvenokārt, izpaužas komentāros

sociālās tīklošanas un video koplietošanas platformās, taču

nereti arī ielu vidē fiksētajos incidentos, tostarp pret bēgļiem

no Ukrainas, kopumā negatīvi ietekmē iekšējās drošības

situāciju.

Turpinoties latentai etniskai spriedzei, kā arī

neapmierinātībai ar esošo situāciju un agresivitātei, pastāv

risks, ka šī spriedze noteiktos apstākļos var saasināties. Tāpēc

valsts drošības iestādēm sadarbībā ar tiesību aizsardzības

institūcijām ir pastāvīgi jāveic situācijas attīstības

monitorings, lai novērstu spriedzes un saspīlējuma eskalāciju

sabiedrībā, un savlaicīgi identificētu signālus, kad ārēji

subjekti savās interesēs cenšas izmantot iepriekš minētos

faktorus. Tāpat tiesību aizsardzības institūcijām konsekventi

jāturpina ievērot nulles tolerances princips pret jebkādām

atbalsta izpausmēm Krievijas agresijai, kas parādās publiskajā

vidē un informatīvajā telpā.

Iekšējo drošību ietekmē arī demogrāfiskās situācijas

pasliktināšanās, augstais nabadzības līmenis un sabiedrības

ienākumu nevienlīdzība, kā arī izglītības kvalitāte.

Depopulācija, kas pārskatāmā nākotnē ir nenovēršama, kā arī

iedzīvotāju novecošana radīs pieaugošu spiedienu pret valsts

pārvaldi kopumā, vājinot tās spēju nodrošināt sabiedrības

funkciju kvalitatīvu izpildi visā valsts teritorijā. Tas uzturēs

paaugstinātu neapmierinātību sabiedrībā ar valsts pārvaldes

nepietiekamo kapacitāti un darba kvalitāti, un ilgtermiņā

turpinās veicināt iedzīvotāju neuzticību valsts varai.

Darbaspēka resursa sašaurināšanās un pieaugoša konkurence par

darbiniekiem skars visus valsts pārvaldes sektorus. Nacionālās

drošības kontekstā pieaugs izaicinājumi personāla rekrutēšanai

aizsardzības, iekšējās drošības un tieslietu sektoros. Šie

faktori radīs arī pieaugošus izaicinājumus nodrošināt kritiskās

infrastruktūras aizsardzību atbilstošā līmenī. Iekšlietu un

tieslietu nozares infrastruktūras attīstība var tikt kavēta

inflācijas ietekmē pieaugošo būvniecības un ēku uzturēšanas

izmaksu dēļ. Iepriekš minētie riski veicinās jaunus iekšējās un

ārējās drošības izaicinājumus.

Galvenie iekšējās drošības riski, kas saistīti ar iepriekš

minētajiem faktoriem ir pieaugošā noziedzība, ēnu ekonomika,

kontrabanda, alkohola un narkotiku lietošana, dažādu drošības

noteikumu un prasību neievērošana sadzīves līmenī un

uzņēmējdarbībā.

Prioritātes

iekšējai drošībai un konstitucionālajai iekārtai radītā

apdraudējuma novēršanai:

Saliedētas sabiedrības

stiprināšana

Iekšējās drošības un saliedētas sabiedrības stiprināšanas

nolūkā ir jāveicina sabiedrības vairākuma saliedēšana ap kopīgām

vērtībām, kuru pamatā ir valsts neatkarība, tās piederība Rietumu

pasaulei, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda un tāda

vēstures izpratne, kas nosoda totalitāro režīmu veiktos

noziegumus pret cilvēci, un analoģisku vēstures notikumu

atkārtošanos mūsdienās.

Atbildīgajām valsts institūcijām ir jāturpina mērķtiecīgs

darbs, lai mazinātu svešu režīmu atstātā mantojuma atrašanos

Latvijas kultūrvidē. Vienlīdz svarīgs ir ilgtermiņa darbs pie

Latvijas valsts, tās vēsturē nozīmīgu notikumu un personību

piemiņas liecību eksponēšanas, veidojot pieminekļus un piemiņas

vietas pilsētvidē un attīstot muzeju ekspozīcijas. Šim darbam ir

jābūt vērstam uz piederības sajūtas Latvijas valstij, kā arī

vienotas vēstures izpratnes nostiprināšanu sabiedrībā.

Valsts robežas drošības un

aizsardzības stiprināšana

Valsts robežas drošība ir priekšnoteikums valsts robežas

neaizskaramības garantēšanai un valsts apdraudējuma novēršanai.

Jāturpina Latvijas ārējās robežas neaizskaramības stiprināšana,

kas vienlaikus ir NATO un ES ārējā robeža, jāpabeidz ārējās

sauszemes robežas infrastruktūras izbūve un tehniskā aprīkošana.

Jāturpina valsts robežas telekomunikāciju tīkla infrastruktūras

modernizācija, nodrošinot atbilstību Eiropas robežu novērošanas

sistēmas tīkla prasībām. Vienlaikus jau tagad valsts pārvaldes

iestādēm jāstrādā pie konkrētiem atturēšanas un pretmobilitātes

risinājumiem pierobežā, kas atturētu potenciālu pretinieku no

Latvijas drošības apdraudēšanas.

Ņemot vērā, ka Baltkrievija turpina izmantot migrāciju, lai ar

hibrīdām metodēm destabilizētu situāciju uz robežas ar Latviju,

jāpilnveido Latvijas - Baltkrievijas robežas uzraudzības

infrastruktūra, lai nodrošinātu robežas viedo un digitālo

uzraudzību, kā arī nepārtrauktu novērošanu.

Nelegālās migrācijas un pārrobežu organizētās noziedzības

riski uz Latvijas ārējās robežas nemazinās, līdz ar to jāīsteno

efektīvi pasākumi šo risku mazināšanai, tostarp stiprinot

robežsargu un muitas darbinieku cilvēkresursu kapacitāti,

vienlaikus nodrošinot kontroli, lai novērstu attiecīgo valsts

iestāžu amatpersonu iesaisti valsts robežas neaizskaramību

apdraudošo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā.

Sadarbībā ar NBS jāturpina pasākumu īstenošana, lai

nodrošinātu Valsts robežsardzes (turpmāk - VRS) spēju

palielināšanu, kā arī Latvijas ārējās robežas aprīkošanu ar

savstarpēji integrētiem robežuzraudzības un robežpārbaudes

tehniskajiem līdzekļiem. Tāpat ir jāuzlabo VRS mobilitāte,

tostarp plānojot un organizējot regulāras kopīgas VRS un NBS

mācības.

Civilā aizsardzība un katastrofu

pārvaldīšana

Iepriekšējo gadu pieredze un krīzes pārvaldības mācību

secinājumi, ka arī Covid-19 pandēmijas gūtās atziņas parāda, ka

nepieciešams pilnveidot krīzes vadības sistēmu, izveidojot

valstiska līmeņa starpinstitucionālu krīžu pārvaldības mehānismu,

lai nodrošinātu krīzes pārvaldības noturību un

nepārtrauktību.

Nepieciešams īstenot katastrofu pārvaldības sistēmas reformu,

lai nodrošinātu vienlīdz efektīvu, ātru un kvalitatīvu katastrofu

pārvaldībā iesaistīto dienestu darbu visā valsts teritorijā,

uzlabojot reaģēšanā un katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu

sadarbību un koordināciju, izveidojot katastrofu pārvaldības

centrus, tādējādi arī uzlabojot atbildīgajās institūcijās

nodarbināto darba apstākļus un darba drošību.

Jāturpina attīstīt un pilnveidot valsts un pašvaldību

institūciju, kā arī sabiedrības izpratne par civilās aizsardzības

sistēmu, tostarp nodrošinot apmācības par tās galvenajiem

elementiem, lai veicinātu sabiedrības drošības un gatavības

krīzes situācijām kultūras veidošanu. Par civilo aizsardzību

atbildīgajām valsts institūcijām un NBS ir jāsniedz atbalsts

pašvaldībām civilās aizsardzības plānu izstrādāšanā, integrējot

tajos rīcību krīzes un kara gadījumā.

Iedzīvotāju apziņošanai krīzes situācijās ir nepieciešams

ieviest un nodrošināt efektīvas agrīnās brīdināšanas sistēmas

darbību un uzturēšanu, papildinot esošo sistēmu ar šūnu apraides

risinājumu.

Kritiskās infrastruktūras

noturība

Lai efektīvi nodrošinātu Latvijas iedzīvotāju drošību,

nepieciešams īstenot pasākumus ar mērķi mazināt tās

infrastruktūras neaizsargātību, kas ir būtiska sabiedrības un

ekonomikas stabilai un nepārtrauktai darbībai.

Iedzīvotāju labklājība un netraucēta tautsaimniecības darbība

ir atkarīga no kritiskās infrastruktūras. Tā ir kritiski svarīga

tādu pakalpojumu sniegšanā, kas nepieciešami būtiskāko

sabiedrības sociālo funkciju un tautsaimniecības funkcionēšanas

nepārtrauktības nodrošināšanai. Kritiskai infrastruktūrai jābūt

aizsargātai pret apdraudējumiem, kas var izraisīt nopietnus tās

darbības traucējumus. Kritiskās infrastruktūras aizsardzības

pasākumiem jābūt vērstiem uz to, lai savlaicīgi saņemtu

informāciju par iespējamu valsts apdraudējumu un reaģētu uz

šādiem apdraudējumiem, novērstu un pārvarētu tos. Valsts

institūcijām, valsts drošības iestādēm un komercsabiedrībām

jāveic pasākumi kritiskās infrastruktūras noturības stiprināšanai

pret iespējamiem apdraudējumiem, tostarp pastiprinot prasības

šajā jomā nodarbinātajiem.

Iekšlietu un tieslietu sistēmas

institūciju kapacitātes stiprināšana

Iekšējās drošības un tiesību aizsardzības, kā arī tieslietu

sistēmas iestādēm jāatbilst mūsdienu prasībām un jābūt spējīgām

pārvarēt aktuālos izaicinājumus un apdraudējumus. Lai novērstu

apdraudējumu iekšējai drošībai un sabiedriskajai kārtībai,

jāturpina stiprināt iekšlietu un tieslietu sistēmas institūciju

spējas, plānojot cilvēkresursus, nodrošinot izglītību un

profesionālo pilnveidi atbilstošajā līmenī, nodrošinot

konkurētspējīgu atalgojumu, kā arī īstenojot infrastruktūras

izbūves un modernizācijas projektus.