7. pants

1Latvijas informatīvajai telpai

2radītā apdraudējuma novēršana

3Latvijas informatīvās telpas drošība ir būtisks aspekts

4Latvijas nacionālās drošības nodrošināšanai. Spēcīgas un

5aizsargātas informatīvās telpas pamatā ir stipri vietējie

6Latvijas mediji un kvalitatīvs vietējais saturs latviešu valodā.

7Jānodrošina, ka visa Latvijas sabiedrība atrodas vienotā

8informatīvajā telpā, patērē vienotu saturu, tādējādi tiek

9pārtraukta sabiedrības šķelšana un veicināta tās saliedēšanās uz

10valsts valodas pamata. Turpmākā valsts informatīvās telpas

11aizsardzības un attīstības politika fundamentāli balstāma uz

12latviešu valodas un Satversmes vērtību bāzes. Veidojama tāda

13mediju politika un tiesiskā vide, kas atbalsta saturu valsts

14valodā.

15Ņemot vērā, ka Latvijā notiek valsts valodas lomas

16stiprināšana visās dzīves sfērās, no 2026. gada

171. janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt

18tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas

19kultūrtelpai, tādējādi veicinot visu Latvijas iedzīvotāju

20piederību vienotai informatīvajai telpai, kas ir balstīta

21latviešu valodā un citās ES, Eiropas Ekonomikas zonas un ES

22kandidātvalstu valodās. Valstij pārstājot finansēt saturu krievu

23valodā, tiktu noslēgts vienotas informatīvās telpas izveides

24process, savukārt komerciālajos medijos saturs krievu valodā par

25privātiem līdzekļiem turpinātu pastāvēt.

26Lai stiprinātu vietējo mediju telpu, jāturpina atbalstīt

27kvalitatīvs un uzticams saturs latviešu valodā. Kvalitatīvs

28vietējais saturs vienlaikus samazina ārējās propagandas ietekmes

29riskus un palielina sabiedrības uzticēšanos vietējiem medijiem.

30Tikpat svarīgi ir pastāvīgi palielināt satura pieejamību, īpaši

31subtitru un latviešu valodas celiņa pieejamību programmās un

32pakalpojumos Latvijā.

33Šādi tiek veicināta personu izpratne par dzirdēto un vairotas

34Latvijas iedzīvotāju iespējas apgūt valsts valodu. Vienlaikus

35subtitru nodrošināšana ir vienīgais veids kā sabiedrības daļa,

36kam ir dzirdes traucējumi, var būt informēta un saņemt

37kvalitatīvu informāciju par notikumiem Latvijā un ārvalstīs.

38Tādējādi subtitru un citu satura pieejamības pakalpojumu

39nodrošināšana elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un

40pakalpojumos ir arī nacionālās drošības jautājums. Valsts valodas

41kā Satversmes pamatvērtības aizsardzība ir būtisks Latvijas

42informatīvās telpas drošības pamats.

43Gan pirms 2014. gadā, gan 2022. gadā īstenotajiem

44iebrukumiem Ukrainā Krievija starptautiski izplatīja

45daudzveidīgus propagandas vēstījumus. Krievijas kara propagandas

46un dezinformācijas vēstījumi, kā arī citas manipulācijas turpinās

47joprojām, radot apdraudējumu Latvijas informatīvajai telpai. Pēc

48pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvija ir veikusi

49vairākus pasākumus, lai stiprinātu Latvijas informatīvo telpu un

50ierobežotu programmas un pakalpojumus, kas atbalsta vai attaisno

51Krievijas iebrukumu Ukrainā. Krievijas masveidīgās propagandas

52kampaņas un informatīvās ietekmes aktivitātes galvenokārt ir

53vērstas uz to, lai slavinātu Krievijā valdošo režīmu un

54attaisnotu Krievijas pastrādātos kara un agresijas noziegumus, kā

55arī cilvēktiesību pārkāpumus. Neskatoties uz to, ka šo

56propagandas kampaņu primārā mērķauditorija ir Krievijas

57sabiedrība, tās sasniedz arī auditoriju Latvijā.

58Pret Latviju vērstajā Kremļa propagandā būtiska loma ir

59"viedokļa līderiem" un "ekspertiem" -

60personām, kuras nāk klajā ar Kremli atbalstošiem komentāriem vai

61viedokļiem par konkrētā brīdī aktuālajiem jautājumiem,

62galvenokārt, reaģējot uz notikumiem Latvijā vai informāciju par

63Latviju starptautiskajā vidē. Šādiem nolūkiem Kremļa propagandas

64resursi vēstījumu izplatīšanai izmanto gan ietekmes aģentus, gan

65plašākai sabiedrībai iepriekš nezināmas personas.

66Krievijā radīto propagandas audiovizuālo saturu auditorija

67Latvijā patērē, izmantojot arī sociālās tīklošanās un video

68koplietošanas platformas un nereģistrētu, prettiesisku satura

69izplatītāju pakalpojumus. Ņemot vērā minēto, Latvijas

70informatīvās telpas un nacionālās drošības interesēs jāturpina

71monitorēt jebkāds ar Krievijas valsti saistīts saturs, tostarp

72izklaides saturs (filmas, seriāli, šovi u. c.), kurā tiek

73iekļauti Krievijas izplatītie vēstījumi. Regulāri uzraugot šādu

74saturu, Latvijai ir iespējams identificēt iespējamos pārkāpumus

75un sistemātiski rīkoties, lai novērstu šāda satura kaitīgo

76ietekmi uz sabiedrību.

77Latvijas informatīvās telpas aizsardzībā nozīme ir arī

78prettiesiski izplatīta satura ierobežošanai. Jāturpina ierobežot

79piekļuve resursiem, kuros tiek prettiesiski izplatīts dažāda

80veida saturs, vienlaikus uzlabojot ierobežojošo pasākumu

81efektivitāti. Mazinot prettiesisku satura izplatību Latvijā, tiek

82aizsargāts vietējais mediju tirgus, finanšu līdzekļi neaizplūst

83pie satura prettiesiskiem izplatītājiem, vienlaikus tiek

84samazinātas arī propagandas izplatīšanas iespējas Latvijā. Tāpat

85jāveicina arī sabiedrības izpratne par satura prettiesiskas

86izplatīšanas negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un

87informatīvās telpas drošību.

88Arī turpmāk stiprināma Nacionālās elektronisko plašsaziņas

89līdzekļu padomes cilvēkresursu un tehnoloģiskā kapacitāte.

90Prioritātes

91informatīvās telpas drošības un aizsardzības nodrošināšanai:

92Sabiedrības informācijpratības un

93medijpratības veicināšana

94Ir būtiski veicināt visas sabiedrības izglītošanu, palielinot

95tās informācijpratību un medijpratību, lai cilvēki spētu atšķirt

96viltus ziņas un dezinformāciju, kā arī tiktu attīstītas spējas

97kritiski izvērtēt informatīvajā telpā izplatīto informāciju, lai

98neizplatītu tālāk nepārbaudītas ziņas. Tādējādi tiks stiprināta

99Latvijas demokrātija, veicināta katra sabiedrības locekļa

100patstāvīga spriestspēja un lēmumu pieņemšana, izglītotība, kā arī

101sabiedrības drošība kopumā, vienlaikus tiks mazināti ārējās

102propagandas ietekmes draudi.

103Lai sasniegtu šo mērķi, izglītības sistēmai visos līmeņos

104(augstāko izglītības iestāžu pasniedzēji, topošo un strādājošo

105pedagogu prasmes, metodiskie mācību materiāli u. c.) jābūt

106sagatavotai, lai nodrošinātu skolēniem un studentiem

107medijpratības un kritiskās domāšanas prasmes tādā līmenī, kas

108ļauj identificēt riskus informatīvajā telpā. Tāpat ar mērķētām

109aktivitātēm jācenšas sasniegt iedzīvotāju grupas, kuras ir ārpus

110izglītības sistēmas, lai šajās iedzīvotāju grupās stiprinātu

111noturību pret manipulācijām informatīvajā telpā, pret valstiskumu

112vērstiem naidīgiem vēstījumiem un dezinformāciju.

113Jāveicina pētnieciskās un analītiskās žurnālistikas attīstība,

114kā arī īpaša mediju satura veidošana, kas ir vērsts uz

115dezinformācijas un manipulāciju izgaismošanu un atspēkošanu un ir

116pielāgots, pieejams un atraktīvs dažādām Latvijas

117auditorijām.

118Stipri vietējie mediji

119Stipri un mūsdienīgi vietējie mediji un kvalitatīvs vietējais

120saturs latviešu valodā, kā arī mediju vides daudzveidība sekmē

121iedzīvotājiem nepieciešamās informācijas nodrošināšanu, lai

122pieņemtu pārdomātus un faktos balstītus lēmumus. Mediju vide

123transformējas, tādēļ jāveicina visu mediju konkurētspēja,

124vienlaikus saglabājot reģionālo mediju daudzveidību.

125Latvijā jāizveido vienots un mūsdienīgs sabiedriskais medijs,

126kuram jānodrošina neatkarīgs, atbilstošs un prognozējams

127finansējums.

128Latvijā ienākot globālajiem mediju pakalpojumu sniedzējiem,

129arvien palielinās konkurence un mazinās tradicionālo mediju

130platformu izmantošana, tādējādi medijiem un to darbiniekiem

131jāturpina savu prasmju un zināšanu pilnveide, tostarp

132medijpratības, satura veidošanas un tehnoloģiju jomā. Tāpat

133medijiem jānodrošina satura izplatīšana mūsdienu prasībām

134atbilstošās platformās, lai spētu saglabāt auditoriju Latvijas

135informatīvajā telpā.

136Vienlaikus jānostiprina izpratne, ka elektroniskie mediji

137ievēro ētikas standartus un atbildību par izplatīto saturu

138neatkarīgi no platformas. Jāpilnveido normatīvo aktu bāze, lai

139nodrošinātu, ka likumi, kuru ievērošanu uzrauga Nacionālā

140elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome elektronisko mediju

141vidē, ir attiecināmi arī uz digitālo vidi, piemēram, reklāmas

142izplatīšanas nosacījumiem komerciālajiem medijiem vai komerciālās

143reklāmas aizliegums sabiedriskajiem medijiem.

144Jāturpina iesaistīt Latvijas medijus valsts aizsardzības un

145krīžu sagatavotības pasākumos, tostarp iesaistot žurnālistus

146civilās un militārās mācībās, kā arī veicot apmācības un citus

147atbalsta pasākumus mediju darbības nepārtrauktības nodrošināšanai

148krīzes un apdraudējuma situācijās.

149Žurnālistu drošība un prasmes

150Kopumā Latvija ir droša valsts žurnālistiem. Organizācijas

151"Reportieri bez robežām" Pasaules preses brīvības

152indeksa izdevumā par 2022. gadu1 Latvija

153ierindota 22. vietā no 180 valstīm.

154Jāveicina žurnālistu un mediju drošība gan tiešsaistē, gan

155fiziskajā vidē pret dažāda rakstura potenciāliem uzbrukumiem no

156vietējiem un ārvalstu subjektiem, tostarp dezinformatoriem. Tas

157iekļauj bargu vēršanos, ievērojot nulles tolerances principu,

158pret jebkuru gadījumu, kad mediju brīvība un drošība ir

159apdraudēta.

160Lai uzlabotu žurnālistu prasmes, Latvijai ir jāiegulda

161līdzekļi žurnālistu mūžizglītības veicināšanā, tostarp satura

162veidošanas jautājumos. Jāpanāk, lai žurnālisti mācētu veidot

163uzticamu un kvalitatīvu saturu, prastu atpazīt viltus ziņas un

164dezinformāciju, kā arī spētu atklāt sabiedrībai šāda satura

165radītājus un izplatītājus.

166Spēcīga un vienota valsts

167stratēģiskā komunikācija

168Jāturpina stiprināt un attīstīt spēcīgas stratēģiskās

169komunikācijas spējas valdības centrā, kas darbojas sinerģijā ar

170valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju īstenotu stratēģisku

171un efektīvu komunikāciju ar savām auditorijām. Šādas

172komunikācijas mērķis ir veicināt iedzīvotāju patriotismu un

173piederības sajūtu Latvijas valstij un tās vērtībām, uzticēšanos

174valsts pārvaldes institūcijām, pilsonisko līdzdarbošanos

175demokrātiskos procesos un valsts attīstībā, kā arī zināšanas,

176prasmes un vēlmi aizstāvēt valsti krīzes vai apdraudējuma

177situācijās. Valsts pārvaldei vienoti un mērķēti jāturpina strādāt

178ar prioritārajām mērķauditorijām, īpaši jauniešiem un

179iedzīvotājiem reģionos (īpaši Latgales un Vidzemes pierobežas

180novados).