7. pants

Latvijas informatīvajai telpai

radītā apdraudējuma novēršana

Latvijas informatīvās telpas drošība ir būtisks aspekts

Latvijas nacionālās drošības nodrošināšanai. Spēcīgas un

aizsargātas informatīvās telpas pamatā ir stipri vietējie

Latvijas mediji un kvalitatīvs vietējais saturs latviešu valodā.

Jānodrošina, ka visa Latvijas sabiedrība atrodas vienotā

informatīvajā telpā, patērē vienotu saturu, tādējādi tiek

pārtraukta sabiedrības šķelšana un veicināta tās saliedēšanās uz

valsts valodas pamata. Turpmākā valsts informatīvās telpas

aizsardzības un attīstības politika fundamentāli balstāma uz

latviešu valodas un Satversmes vērtību bāzes. Veidojama tāda

mediju politika un tiesiskā vide, kas atbalsta saturu valsts

valodā.

Ņemot vērā, ka Latvijā notiek valsts valodas lomas

stiprināšana visās dzīves sfērās, no 2026. gada

1. janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt

tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas

kultūrtelpai, tādējādi veicinot visu Latvijas iedzīvotāju

piederību vienotai informatīvajai telpai, kas ir balstīta

latviešu valodā un citās ES, Eiropas Ekonomikas zonas un ES

kandidātvalstu valodās. Valstij pārstājot finansēt saturu krievu

valodā, tiktu noslēgts vienotas informatīvās telpas izveides

process, savukārt komerciālajos medijos saturs krievu valodā par

privātiem līdzekļiem turpinātu pastāvēt.

Lai stiprinātu vietējo mediju telpu, jāturpina atbalstīt

kvalitatīvs un uzticams saturs latviešu valodā. Kvalitatīvs

vietējais saturs vienlaikus samazina ārējās propagandas ietekmes

riskus un palielina sabiedrības uzticēšanos vietējiem medijiem.

Tikpat svarīgi ir pastāvīgi palielināt satura pieejamību, īpaši

subtitru un latviešu valodas celiņa pieejamību programmās un

pakalpojumos Latvijā.

Šādi tiek veicināta personu izpratne par dzirdēto un vairotas

Latvijas iedzīvotāju iespējas apgūt valsts valodu. Vienlaikus

subtitru nodrošināšana ir vienīgais veids kā sabiedrības daļa,

kam ir dzirdes traucējumi, var būt informēta un saņemt

kvalitatīvu informāciju par notikumiem Latvijā un ārvalstīs.

Tādējādi subtitru un citu satura pieejamības pakalpojumu

nodrošināšana elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un

pakalpojumos ir arī nacionālās drošības jautājums. Valsts valodas

kā Satversmes pamatvērtības aizsardzība ir būtisks Latvijas

informatīvās telpas drošības pamats.

Gan pirms 2014. gadā, gan 2022. gadā īstenotajiem

iebrukumiem Ukrainā Krievija starptautiski izplatīja

daudzveidīgus propagandas vēstījumus. Krievijas kara propagandas

un dezinformācijas vēstījumi, kā arī citas manipulācijas turpinās

joprojām, radot apdraudējumu Latvijas informatīvajai telpai. Pēc

pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvija ir veikusi

vairākus pasākumus, lai stiprinātu Latvijas informatīvo telpu un

ierobežotu programmas un pakalpojumus, kas atbalsta vai attaisno

Krievijas iebrukumu Ukrainā. Krievijas masveidīgās propagandas

kampaņas un informatīvās ietekmes aktivitātes galvenokārt ir

vērstas uz to, lai slavinātu Krievijā valdošo režīmu un

attaisnotu Krievijas pastrādātos kara un agresijas noziegumus, kā

arī cilvēktiesību pārkāpumus. Neskatoties uz to, ka šo

propagandas kampaņu primārā mērķauditorija ir Krievijas

sabiedrība, tās sasniedz arī auditoriju Latvijā.

Pret Latviju vērstajā Kremļa propagandā būtiska loma ir

"viedokļa līderiem" un "ekspertiem" -

personām, kuras nāk klajā ar Kremli atbalstošiem komentāriem vai

viedokļiem par konkrētā brīdī aktuālajiem jautājumiem,

galvenokārt, reaģējot uz notikumiem Latvijā vai informāciju par

Latviju starptautiskajā vidē. Šādiem nolūkiem Kremļa propagandas

resursi vēstījumu izplatīšanai izmanto gan ietekmes aģentus, gan

plašākai sabiedrībai iepriekš nezināmas personas.

Krievijā radīto propagandas audiovizuālo saturu auditorija

Latvijā patērē, izmantojot arī sociālās tīklošanās un video

koplietošanas platformas un nereģistrētu, prettiesisku satura

izplatītāju pakalpojumus. Ņemot vērā minēto, Latvijas

informatīvās telpas un nacionālās drošības interesēs jāturpina

monitorēt jebkāds ar Krievijas valsti saistīts saturs, tostarp

izklaides saturs (filmas, seriāli, šovi u. c.), kurā tiek

iekļauti Krievijas izplatītie vēstījumi. Regulāri uzraugot šādu

saturu, Latvijai ir iespējams identificēt iespējamos pārkāpumus

un sistemātiski rīkoties, lai novērstu šāda satura kaitīgo

ietekmi uz sabiedrību.

Latvijas informatīvās telpas aizsardzībā nozīme ir arī

prettiesiski izplatīta satura ierobežošanai. Jāturpina ierobežot

piekļuve resursiem, kuros tiek prettiesiski izplatīts dažāda

veida saturs, vienlaikus uzlabojot ierobežojošo pasākumu

efektivitāti. Mazinot prettiesisku satura izplatību Latvijā, tiek

aizsargāts vietējais mediju tirgus, finanšu līdzekļi neaizplūst

pie satura prettiesiskiem izplatītājiem, vienlaikus tiek

samazinātas arī propagandas izplatīšanas iespējas Latvijā. Tāpat

jāveicina arī sabiedrības izpratne par satura prettiesiskas

izplatīšanas negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un

informatīvās telpas drošību.

Arī turpmāk stiprināma Nacionālās elektronisko plašsaziņas

līdzekļu padomes cilvēkresursu un tehnoloģiskā kapacitāte.

Prioritātes

informatīvās telpas drošības un aizsardzības nodrošināšanai:

Sabiedrības informācijpratības un

medijpratības veicināšana

Ir būtiski veicināt visas sabiedrības izglītošanu, palielinot

tās informācijpratību un medijpratību, lai cilvēki spētu atšķirt

viltus ziņas un dezinformāciju, kā arī tiktu attīstītas spējas

kritiski izvērtēt informatīvajā telpā izplatīto informāciju, lai

neizplatītu tālāk nepārbaudītas ziņas. Tādējādi tiks stiprināta

Latvijas demokrātija, veicināta katra sabiedrības locekļa

patstāvīga spriestspēja un lēmumu pieņemšana, izglītotība, kā arī

sabiedrības drošība kopumā, vienlaikus tiks mazināti ārējās

propagandas ietekmes draudi.

Lai sasniegtu šo mērķi, izglītības sistēmai visos līmeņos

(augstāko izglītības iestāžu pasniedzēji, topošo un strādājošo

pedagogu prasmes, metodiskie mācību materiāli u. c.) jābūt

sagatavotai, lai nodrošinātu skolēniem un studentiem

medijpratības un kritiskās domāšanas prasmes tādā līmenī, kas

ļauj identificēt riskus informatīvajā telpā. Tāpat ar mērķētām

aktivitātēm jācenšas sasniegt iedzīvotāju grupas, kuras ir ārpus

izglītības sistēmas, lai šajās iedzīvotāju grupās stiprinātu

noturību pret manipulācijām informatīvajā telpā, pret valstiskumu

vērstiem naidīgiem vēstījumiem un dezinformāciju.

Jāveicina pētnieciskās un analītiskās žurnālistikas attīstība,

kā arī īpaša mediju satura veidošana, kas ir vērsts uz

dezinformācijas un manipulāciju izgaismošanu un atspēkošanu un ir

pielāgots, pieejams un atraktīvs dažādām Latvijas

auditorijām.

Stipri vietējie mediji

Stipri un mūsdienīgi vietējie mediji un kvalitatīvs vietējais

saturs latviešu valodā, kā arī mediju vides daudzveidība sekmē

iedzīvotājiem nepieciešamās informācijas nodrošināšanu, lai

pieņemtu pārdomātus un faktos balstītus lēmumus. Mediju vide

transformējas, tādēļ jāveicina visu mediju konkurētspēja,

vienlaikus saglabājot reģionālo mediju daudzveidību.

Latvijā jāizveido vienots un mūsdienīgs sabiedriskais medijs,

kuram jānodrošina neatkarīgs, atbilstošs un prognozējams

finansējums.

Latvijā ienākot globālajiem mediju pakalpojumu sniedzējiem,

arvien palielinās konkurence un mazinās tradicionālo mediju

platformu izmantošana, tādējādi medijiem un to darbiniekiem

jāturpina savu prasmju un zināšanu pilnveide, tostarp

medijpratības, satura veidošanas un tehnoloģiju jomā. Tāpat

medijiem jānodrošina satura izplatīšana mūsdienu prasībām

atbilstošās platformās, lai spētu saglabāt auditoriju Latvijas

informatīvajā telpā.

Vienlaikus jānostiprina izpratne, ka elektroniskie mediji

ievēro ētikas standartus un atbildību par izplatīto saturu

neatkarīgi no platformas. Jāpilnveido normatīvo aktu bāze, lai

nodrošinātu, ka likumi, kuru ievērošanu uzrauga Nacionālā

elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome elektronisko mediju

vidē, ir attiecināmi arī uz digitālo vidi, piemēram, reklāmas

izplatīšanas nosacījumiem komerciālajiem medijiem vai komerciālās

reklāmas aizliegums sabiedriskajiem medijiem.

Jāturpina iesaistīt Latvijas medijus valsts aizsardzības un

krīžu sagatavotības pasākumos, tostarp iesaistot žurnālistus

civilās un militārās mācībās, kā arī veicot apmācības un citus

atbalsta pasākumus mediju darbības nepārtrauktības nodrošināšanai

krīzes un apdraudējuma situācijās.

Žurnālistu drošība un prasmes

Kopumā Latvija ir droša valsts žurnālistiem. Organizācijas

"Reportieri bez robežām" Pasaules preses brīvības

indeksa izdevumā par 2022. gadu1 Latvija

ierindota 22. vietā no 180 valstīm.

Jāveicina žurnālistu un mediju drošība gan tiešsaistē, gan

fiziskajā vidē pret dažāda rakstura potenciāliem uzbrukumiem no

vietējiem un ārvalstu subjektiem, tostarp dezinformatoriem. Tas

iekļauj bargu vēršanos, ievērojot nulles tolerances principu,

pret jebkuru gadījumu, kad mediju brīvība un drošība ir

apdraudēta.

Lai uzlabotu žurnālistu prasmes, Latvijai ir jāiegulda

līdzekļi žurnālistu mūžizglītības veicināšanā, tostarp satura

veidošanas jautājumos. Jāpanāk, lai žurnālisti mācētu veidot

uzticamu un kvalitatīvu saturu, prastu atpazīt viltus ziņas un

dezinformāciju, kā arī spētu atklāt sabiedrībai šāda satura

radītājus un izplatītājus.

Spēcīga un vienota valsts

stratēģiskā komunikācija

Jāturpina stiprināt un attīstīt spēcīgas stratēģiskās

komunikācijas spējas valdības centrā, kas darbojas sinerģijā ar

valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju īstenotu stratēģisku

un efektīvu komunikāciju ar savām auditorijām. Šādas

komunikācijas mērķis ir veicināt iedzīvotāju patriotismu un

piederības sajūtu Latvijas valstij un tās vērtībām, uzticēšanos

valsts pārvaldes institūcijām, pilsonisko līdzdarbošanos

demokrātiskos procesos un valsts attīstībā, kā arī zināšanas,

prasmes un vēlmi aizstāvēt valsti krīzes vai apdraudējuma

situācijās. Valsts pārvaldei vienoti un mērķēti jāturpina strādāt

ar prioritārajām mērķauditorijām, īpaši jauniešiem un

iedzīvotājiem reģionos (īpaši Latgales un Vidzemes pierobežas

novados).