8. pants

1Kiberapdraudējuma novēršana

2Līdz ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Ukrainu

3atbalstošo valstu, tostarp Latvijas, kibertelpā tika konstatēta

4paaugstināta Krievijas un tās darbības atbalstošo kiberaktoru

5aktivitāte. 2022. gads Latvijas kibertelpā bija

6kiberincidentiem vispiesātinātākais gads kopš šāda statistika

7tiek apkopota. Sabiedrībai redzamākie bija haktīvistu grupējuma

8"KillNet" veiktie pakalpojumatteices uzbrukumi,

9taču to kopējā ietekme uz informācijas sistēmu darbību ir

10vērtējama kā nebūtiska. Nozīmīgākās un nacionālo drošību

11visvairāk apdraudošās joprojām ir dažādu valsts aktoru veiktās

12kiberoperācijas pret Latvijas valsts, privātā sektora un

13informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras sistēmām.

14Tāpat Latvijā un citās ES dalībvalstīs pieaug kiberuzbrukumu

15skaits, kas veikti no Ķīnas teritorijas. Šie uzbrukumi ir vērsti

16pret valsts un pašvaldību institūcijām, informācijas tehnoloģiju

17kritisko infrastruktūru, kā arī privātā sektora uzņēmumiem un

18sabiedrības pārstāvjiem. 2021. gadā ES aicināja Ķīnu

19nepieļaut, ka tās teritoriju izmanto ļaunprātīgu kiberdarbību

20veikšanai, kā arī 2023. gadā tika publicēta ES dalībvalstu

21apkopota informācija par ļaunprātīgu kiberdarbību veicējiem, kuru

22darbība ir saistīta ar Ķīnu.

23ES kopā ar līdzīgi domājošām valstīm pauž atbalstu esošo

24starptautisko tiesību un normu piemērošanai kibertelpā un valstu

25atbildīgai uzvedībai tajā. Latvija sadarbojas ES un NATO

26formātos, lai risinātu kiberincidentu attiecināšanas

27jautājumus.

28Apstiprinātajā jaunajā Latvijas Kiberdrošības Stratēģijā

292023.-2026. gadam ir noteikts kiberdrošības politikas mērķis

30minētajam laika periodam. Šis mērķis paredz stiprināt Latvijas

31kibertelpas drošību, attīstot kiberaizsardzības spējas,

32paaugstinot noturību pret kiberuzbrukumiem un veicinot

33sabiedrības izpratni par draudiem kibertelpā, definējot šādas

34prioritātes: aizsardzība, atturēšana un attīstība. Ir stājusies

35spēkā jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada

3614. decembra Direktīva (ES) 2022/2555, kas paredz īstenot

37pasākumus, lai panāktu vienādi augstu kiberdrošības līmeni visās

38ES dalībvalstīs. Latvijai šī Direktīva būs jāievieš līdz

392025. gada 17. oktobrim. Direktīva nosaka stingrākas

40kiberdrošības prasības subjektiem - būtisko un svarīgo

41pakalpojumu sniedzējiem, kā arī ievērojami paplašina uzraugāmo

42subjektu loku. Direktīvas normu pārņemšanai ir izstrādāts

43likumprojekts "Nacionālās kiberdrošības likums", ar

44kuru plānots aizstāt spēkā esošo Informācijas tehnoloģiju

45drošības likumu.

46Vienlaikus notiek darbs pie Nacionālās kiberdrošības likumam

47pakārtoto Ministru kabineta noteikumu izstrādes, tostarp nosakot

48minimālās kiberdrošības prasības subjektiem, kā arī paredzot

49izmaiņas nacionālā kiberdrošības pārvaldības modelī. Līdz ar

50Nacionālās kiberdrošības likuma stāšanos spēkā paredzēts izveidot

51jaunu institūciju - Nacionālo kiberdrošības centru, kura

52funkcijas īstenos Aizsardzības ministrija sadarbībā ar

53Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas

54institūciju (CERT.LV).

55Līdzīgi kā citās jomās, arī vēlēšanu norisē un rezultātu

56apkopošanā arvien lielāka loma ir informācijas sistēmām. Šīs

57informācijas sistēmas potenciāli var būt dažādu kiberaktoru

58uzbrukumu mērķis, lai apgrūtinātu vēlēšanu norisi un rezultātu

59apkopošanu, kā arī ietekmētu vēlēšanu rezultātus. Tāpēc šo

60sistēmu drošība ir priekšnoteikums, lai netiktu apšaubīta

61notikušo vēlēšanu leģitimitāte. Ņemot vērā vēlēšanu cikliskumu,

62to norisē un rezultātu apkopošanā izmantotās informācijas

63sistēmas ir jāveido un jāatjauno savlaicīgi, lai nodrošinātu to

64drošību.

65Cilvēkresursu kapacitāte kiberdrošības jomā jau šobrīd

66saskaras ar daudziem izaicinājumiem. Atbilstoši izglītotu

67cilvēkresursu trūkums rada ierobežojumus un šķēršļus Latvijas

68kibertelpas drošības uzturēšanai un uzlabošanai, kā arī draudus

69nacionālajai drošībai. Uz šo izaicinājumu ir jāskatās kompleksi,

70sākot ar eksakto priekšmetu apguvi skolās un beidzot ar stimuliem

71topošajiem studentiem izvēlēties informācijas tehnoloģiju un

72kiberdrošības studiju programmas.

73Visiem Latvijas kibertelpas dalībniekiem, bet īpaši valsts

74pārvaldes institūcijām, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām,

75informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras īpašniekiem un

76tiesiskajiem valdītājiem, kā arī privātā sektora uzņēmumiem, kas

77sniedz pakalpojumus iepriekš minētajām institūcijām, ir kritiski

78jāattiecas pret savu kiberdrošības praksi. Mainoties un

79attīstoties kiberdraudu videi, kiberdrošības aktivitātēm ir

80jāmainās tai līdzi.

81Prioritātes

82kiberapdraudējuma novēršanai:

83Apdraudējuma identificēšana

84Par kibertelpas drošību atbildīgajām valsts pārvaldes

85institūcijām ir jāveic rūpīga un sistemātiska Krievijas veikto

86kiberoperāciju pret Ukrainu un tās sabiedrotajiem analīze,

87iekļaujot secinājumus un nepieciešamās rekomendācijas politikas

88plānošanas dokumentos, normatīvajos aktos un mācību scenārijos.

89Apdraudējuma identificēšanas jomā par kibertelpas drošību

90atbildīgajām valsts pārvaldes institūcijām ir cieši jāsadarbojas

91NATO un ES dalībvalstu un citu partnervalstu ietvaros, jo

92kiberuzbrukumu mērogi nereti pārsniedz vienas valsts robežas,

93turklāt svarīga ir pieredzes apmaiņa starp ārvalstu partneriem

94kiberdrošības jautājumos.

95Valsts un pašvaldību institūcijām un kapitālsabiedrībām, kā

96arī informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras

97īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ir jāveic pastiprināta

98informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras uzraudzība,

99tostarp regulāri jāorganizē draudu identifikācijas (threat

100hunt) operācijas.

101Attīstoties mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās tehnoloģijām,

102nepieciešams vērtēt to ietekmi uz sabiedrību un nacionālo

103drošību, lai savlaicīgi identificētu drošības riskus, kas var

104rasties gadījumā, ja šīs tehnoloģijas tiek mērķtiecīgi

105izstrādātas un izmantotas, lai vērstos pret nacionālās drošības

106interesēm.

107Efektīva kiberdrošības politikas

108īstenošana

109Jāturpina normatīvo aktu pilnveidošana, lai tiktu ieviests

110kiberdrošības pārvaldības modelis, kurā ir noteikts skaidrs

111iesaistīto institūciju tiesību un uzdevumu sadalījums, vienlaikus

112veidojot visaptverošu kiberdrošības pārvaldības risinājumu.

113Jāizveido, pastāvīgi jāuztur un jāattīsta vēlēšanās izmantotās

114informācijas sistēmas, vienlaikus stiprinot Centrālās vēlēšanu

115komisijas informācijas tehnoloģiju kapacitāti.

116Jāstiprina zināšanas kiberdrošības jomā un jāveicina gan esošo

117tehnoloģiju pilnvērtīga izmantošana, gan jauno tehnoloģiju

118ieviešana kopējā kiberdrošības līmeņa paaugstināšanai. Jāveicina

119jauno kiberdrošības speciālistu sagatavošana un esošo speciālistu

120zināšanu pastāvīga pilnveidošana.

121Kiberdrošības un digitālo risinājumu

122pilnveidošana

123Digitālo prasmju attīstībai ir būtiska nozīme kiberdrošības

124stiprināšanā. Svarīgi ir veicināt iedzīvotāju izpratni par

125kiberdrošību. Nepieciešams veicināt uzņēmumu, īpaši Latvijas mazo

126un vidējo uzņēmumu, spējas digitālo tehnoloģiju ieviešanā,

127pilnveidošanā un kiberaizsardzībā, tādējādi efektivizējot,

128attīstot un aizsargājot uzņēmumu procesus. Būtiski sekmēt mazo un

129vidējo uzņēmumu kiberdrošības transformāciju, tostarp sniedzot

130praktisku atbalstu uzņēmumiem inovatīvu kiberdrošības risinājumu

131izstrādei un ieviešanai, piedāvājot šim mērķim grantu atbalstu ES

132programmas "Digitālā Eiropa" ietvaros.

133Par kibertelpas drošību atbildīgajām valsts pārvaldes

134institūcijām ir jāturpina attīstīt un piedāvāt uzņēmējiem

135apmācību procesus par digitālajiem risinājumiem un

136kiberaizsardzību, tostarp bezmaksas kursus. Lai veicinātu

137apmācību pieejamību uzņēmumiem, apmācību procesā jāiesaista arī

138nozaru asociācijas, tādējādi veidojot mērķētāku apmācību un

139pilnveides procesu un sniedzot risinājumus specifiskām

140problēmsituācijām. Ļoti būtiski ir stiprināt ne tikai uzņēmumu,

141bet arī valsts un pašvaldību institūciju kiberaizsardzību un

142digitālo risinājumu integritāti, tādējādi uzlabojot lēmumu

143pieņemšanu dažādās krīzes situācijās. Jāstiprina publiskā un

144privātā sektora sadarbība un informācijas apmaiņa Eiropas

145Kiberdrošības kompetenču centra paspārnē izveidotās kiberdrošības

146kompetenču kopienas ietvaros.

147Kiberdrošības infrastruktūras

148attīstība

149Jāturpina darbs pie valsts vienotā interneta apmaiņas punkta

150(turpmāk - GLV-IX) izveides, uzturēšanas un

151attīstīšanas, nosakot par pienākumu valsts un pašvaldību

152institūcijām, kapitālsabiedrībām un informācijas tehnoloģiju

153kritiskās infrastruktūras īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem

154savu datu plūsmu prioritāri virzīt caur GLVIX. Tāpat svarīga ir

155datu rezerves kopiju sistemātiska veidošana un to atjaunošana,

156regulāri testējot sistēmu atjaunošanas spējas, kā arī datu

157vēstniecību ārvalstīs turpmāka attīstīšana. Papildus ir

158nepieciešams uzturēt un attīstīt pret pakalpojumu atteices

159uzbrukumu risinājumus.

160Valsts elektronisko sakaru

161pakalpojumu centrā izvietoto valsts informācijas sistēmu

162kibernoturības stiprināšana

163Jāveic Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrā (turpmāk

164- Centrs) esošo tehnoloģiju apvienošanu, automatizēšanu, un

165nepieciešamības gadījumā papildus tehnoloģiju iegādi un

166cilvēkresursu kapacitātes palielināšanu, lai izveidotu vienotu

167Kiberdrošības Vadības Centra platformu ar diennakts režīma

168atbalstu, kas nodrošinās Centrā izvietotajām sistēmām

169pārvaldītas, integrētas kiberdrošības incidentu novēršanas,

170analīzes un incidentu pārvaldības pakalpojumus.

171Vienlaikus, saskaņā ar Informācijas tehnoloģiju drošības

172likumu attīstot Centru, tiek ņemts vērā, ka kiberdrošības

173incidentu novērošanas, analīzes un incidentu pārvaldības

174pakalpojumus nodrošina informācijas tehnoloģiju drošības

175incidentu novēršanas institūcijas.

176Nepieciešams arī veidot kiberpoligona simulāciju un mācību

177platformu, kas nodrošinātu Centrā izvietoto informācijas sistēmu

178turētāju personāla kvalifikācijas pilnveidošanu, kā arī

179nodrošinātu iespēju veikt kiberuzbrukumu un kiberaizsardzības

180taktiku testēšanu, kiberdrošības risinājumu ieviesto aizsardzības

181politiku testēšanu, aplikāciju kibernoturības spēju testēšanu, kā

182arī ievainojamību testēšanu. Šāda mācību platforma nodrošinātu

183Centra lietotājiem rīkus proaktīvai kiberdrošības incidentu

184novēršanai.

185Inovatīvas, drošas elektronisko

186sakaru pārraides vides attīstīšana

187Ņemot vērā kvantu skaitļošanas spēju straujo attīstību, esošie

188informācijas aizsardzības rīki informācijas sistēmās glabātās un

189elektronisko sakaru tīklos pārraidītās informācijas aizsardzībai

190nākotnē vairs nebūs pietiekami. Līdz ar to jau šobrīd ir

191nepieciešams attīstīt kvantos balstītus informācijas aizsardzības

192risinājumus esošajās elektronisko sakaru infrastruktūrās, lai

193aizsargātu nacionālajai drošībai svarīgus datus un kritisko

194infrastruktūru, nodrošinot papildus drošību.

195Nepieciešams izveidot nacionāla līmeņa eksperimentālu kvantu

196komunikācijas sistēmu un tīklu, to integrējot esošajos

197elektronisko sakaru tīklos un veikt kvantu komunikāciju

198tehnoloģiju darbības testēšanu, kā arī izveidoto tīklu izmantot

199izstrādei un testēšanai sabiedrībai un nacionālajai drošībai

200svarīgās jomās (aizsardzības, veselības, finanšu un sakaru jomās,

2015G, u. c.).

202Interneta protokola 6. versijas

203(IPv6) ieviešana valsts pārvaldē

204Ņemot vērā straujo interneta attīstību un pieaugot datu

205pakalpojumu apjomam, esošajā interneta protokola versijā IPv4

206adrešu skaits ir kļuvis nepietiekams. Piemēram, šobrīd Latvijā

207vienu IPv4 adresi izmanto līdz pat 100 lietotāji. Tas nozīmē, ka

208tiesību aizsardzības un citām atbildīgajām institūcijām

209nepieciešamības gadījumā ir ievērojami apgrūtināta attiecīgo IT

210resursu lietotāju identificēšana, kas nepieciešama gan

211kibernoziegumu izmeklēšanā, gan nacionālās drošības jautājumos,

212lai operatīvi uzsāktu apdraudējuma novēršanu.

213Jāņem vērā, ka 5G ieviešana attīstīs tādus pakalpojumus kā

214autonomā braukšana, industriālā automatizācija, viedā veselības

215aprūpe un lietu internets, kas tikai palielinās interneta vides

216drošības nozīmi un nepieciešamību pēc tās drošības stiprināšanas.

217Viens no rīkiem, kā to veikt, ir individuālās interneta adreses.

218Tas nozīmē, ka ieviešot IPv6, individuālu adresi būs iespējams

219piešķirt katram lietotājam, un katrs lietotājs, ievērojot

220normatīvo aktu prasības, būs bez grūtībām identificējams. Līdz ar

221to sabiedrībai tiks savlaicīgi signalizēts, ka plaši valdošais

222uzskats par internetā esošo anonimitāti ir mīts, un katram ir

223jāatbild par savu darbību arī digitālajā vidē. Ievērojot minēto,

224IPv6 ieviešana uzlabos ne tikai digitālās vides izmantošanas

225kultūru, bet kopumā valsts interešu aizsardzību, galvenokārt

226informatīvās telpas apdraudējuma novēršanā.