Par Nolīgumu, ar kuru otro reizi groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonu 2000.gada 23.jūnijā un pirmo reizi grozīts Luksemburgā 2005.gada 25.jūnijā

34. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Komisija

1. Komisija uzņemas to darbību finansiālo izpildi, kuras

finansē no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas līdzekļiem

atbilstīgi šim Nolīgumam, izņemot ieguldījumu mehānismu un

procentu likmju subsidēšanu, izmantojot šādas galvenās vadības

metodes:

a) centralizēta vadība;

b) decentralizēta vadība.

2. Komisijas īstenotā finansiālā izpilde no sadarbības

daudzgadu finanšu shēmas līdzekļiem atbilstīgi šim Nolīgumam

parasti notiek decentralizēti.

Tādā gadījumā izpildes pienākumus pilda ĀKK valstis saskaņā ar

35. pantu.

3. Lai veiktu finansiālo izpildi no sadarbības daudzgadu

finanšu shēmas līdzekļiem atbilstīgi šim Nolīgumam, Komisija

deleģē izpildes pilnvaras Komisijas struktūrvienībām. Komisija

informē ĀKK valstis un Attīstības finansiālo komiteju (DFC) par

uzdevumu deleģēšanu.";

z) pielikuma 35. pantu groza šādi:

i) panta 1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu daļu:

"1. Katras ĀKK valsts valdība ieceļ valsts

kredītrīkotāju, kas to pārstāv visās darbībās, kuras finansē no

sadarbības daudzgadu finanšu shēmas līdzekļiem atbilstīgi šim

Nolīgumam, kurus pārvalda Komisija un Banka. Valsts

kredītrīkotājs ieceļ vienu vai vairākus valsts kredītrīkotāja

vietniekus, kas viņu atvietotu, ja viņš nebūtu spējīgs pildīt

savus pienākumus, un par šo iecelšanu dara zināmu Komisijai. Ja

nosacījumi par institucionālajām spējām un pareizu finanšu vadību

ir izpildīti, valsts kredītrīkotājs var savas attiecīgo programmu

un projektu īstenošanas funkcijas deleģēt atbildīgajai struktūrai

viņa valsts administrācijā. Valsts kredītrīkotājs informē

Komisiju par tādu deleģēšanu.

Reģionālo programmu un projektu gadījumā attiecīgā

organizācija vai iestāde ieceļ reģionālo kredītrīkotāju, kura

pienākumi mutatis mutandis atbilst valsts kredītrīkotāja

pienākumiem.

ĀKK valstu iekšējo programmu un projektu gadījumā ĀKK

Vēstnieku komiteja ieceļ ĀKK valstu iekšējo kredītrīkotāju, kura

pienākumi mutatis mutandis atbilst valsts kredītrīkotāja

pienākumiem. Ja ĀKK sekretariāts nav kredītrīkotājs, ĀKK

Vēstnieku komiteju informē atbilstīgi programmu un projektu

īstenošanas finansēšanas nolīgumam.

Ja Komisijai kļūst zināms par sadarbības daudzgadu finanšu

shēmas līdzekļu atbilstīgi šim Nolīgumam vadības procedūru

īstenošanas problēmām, tā veic pārrunas ar valsts kredītrīkotāju,

lai stāvokli izlabotu, un nepieciešamības gadījumā nosaka

attiecīgus pasākumus.

Attiecīgais kredītrīkotājs ir finansiāli atbildīgs tikai par

viņam uzticētajiem izpildes uzdevumiem.

Ja sadarbības daudzgadu finanšu shēmas līdzekļu atbilstīgi šim

Nolīgumam vada decentralizēti un pakļaujoties papildu pilnvarām,

ko Komisija var būt piešķīrusi, attiecīgais

kredītrīkotājs:";

ii) panta 2. punktā vārdus "valsts kredītrīkotājs"

aizstāj ar vārdiem "attiecīgais kredītrīkotājs"

atbilstīgā locījumā;

za) pielikuma 37. panta groza šādi:

i) panta 2. punktā vārdus "ĀKK valstis" aizstāj ar

vārdiem "ĀKK valstis vai attiecīgās organizācijas vai

iestādes reģionālā vai ĀKK valstu iekšējā līmenī" atbilstīgā

locījumā;

ii) panta 4. punktā vārdus "valsts kredītrīkotājs"

aizstāj ar vārdiem "attiecīgais kredītrīkotājs"

atbilstīgā locījumā;

iii) panta 6. punktā vārdus "valsts kredītrīkotājs"

aizstāj ar vārdiem "attiecīgais kredītrīkotājs"

atbilstīgā locījumā;

iv) panta 7. punktā vārdus "attiecīgā ĀKK valsts vai

valstis" aizstāj ar vārdiem "attiecīgā ĀKK valsts vai

attiecīgā organizācija vai iestāde reģionālā vai ĀKK valstu

iekšējā līmenī" atbilstīgā locījumā.

4. Nolīguma V pielikumu un tā protokolus svītro.

5. Nolīguma VII pielikuma 3. panta 4. punktu aizstāj ar šādu

punktu:

"4. Puses apliecina ĀKK valstu grupas nozīmi politiskajā

dialogā, pamatojoties uz kārtību, kura jānosaka ĀKK valstu grupai

un jādara zināma Eiropas Kopienai un tās dalībvalstīm. ĀKK

sekretariāts un Eiropas Komisija apmainās ar visu nepieciešamo

informāciju par politiskā dialoga procesu, kurš noticis pirms

apspriedēm atbilstīgi šā Nolīguma 96. un 97. pantam, šo apspriežu

laikā un pēc tām.".

D. PROTOKOLI

Nolīguma 3. protokolu par Dienvidāfriku, kas grozīts ar ĀKK un

EK Ministru padomes Lēmumu Nr. 4/2007 (2007. gada 20.

decembris)6,

groza šādi.

1. Protokola 1. panta 2. punktā vārdus "kas noslēgts

1999. gada 11. oktobrī Pretorijā" aizstāj ar vārdiem

"ko groza ar Nolīgumu, kas noslēgts 2009. gada 11.

septembrī".

2. 4. pantu groza šādi:

a) panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Tomēr, atkāpjoties no šā principa,

Dienvidāfrika ir tiesīga piedalīties ĀKK un EK attīstības

finansiālās sadarbības jomās, kuras uzskaitītas šā protokola 8.

pantā, pamatojoties uz savstarpējības un proporcionalitātes

principiem, saprotot, ka Dienvidāfrikas līdzdalība tiks finansēta

no līdzekļiem, kas paredzēti saskaņā ar TDCA VII sadaļu.

Ja līdzekļi no TDCA tiek piešķirti līdzdalībai darbībās

ĀKK un EK finansiālās sadarbības jomā, Dienvidāfrika būs tiesīga

pilnā mērā piedalīties lēmumu pieņemšanas procedūrās, kuras

reglamentē šī atbalsta īstenošanu.";

b) pievieno šādu punktu:

"4. Ieguldījumu finansēšanai, kas paredzēta šā Nolīguma

II pielikuma 1. nodaļā, par atbilstīgiem var uzskatīt ieguldījumu

fondus un Dienvidāfrikā reģistrētos finanšu un nefinanšu

starpniekus.".

3. Protokola 5. panta 3. punktu aizstāj ar šādu

punktu:

"3. Šis protokols neliedz Dienvidāfrikai

vest pārrunas un parakstīt kādu no ekonomisko partnerattiecību

nolīgumiem (EPN), kas paredzēti šā Nolīguma 3. daļas II sadaļā,

ja pārējās EPN līgumslēdzējas puses tam piekrīt.".

TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo Nolīgumu.

Настоящото

споразумение

е открито

за

подписване

в Ouagadougou на 22 юни 2010

г. и след

това от 1

юли 2010 г. до 31

октомври 2010

г. в

Генералния

секретариат

на Съвета

на

Европейския

съюз в

Брюксел.

El presente Acuerdo quedar abierto a la firma en

Uagadugu el 22 de junio de 2010 y, a continuación, del 1 de julio

de 2010 al 31 de octubre de 2010 en la Secretara General

del Consejo de la Unión Europea, en Bruselas.

Tato dohoda je otevřena k podpisu dne 22. června v

Ouagadougou a poté od 1. července 2010 do 31. řjna

2010 v generlnm sekretaritu Rady Evropské

unie v Bruselu.

Denne aftale er åben for undertegnelse den 22. juni 2010 i

Ouagadougou og derefter fra den 1. juli 2010 til den 31. oktober

2010 i Generalsekretariatet for Rådet for Den Europæiske Union i

Bruxelles

Dieses Abkommen liegt am 22. Juni 2010 in Ouagadougou und

danach vom 1. Juli bis 31. Oktober 2010 beim Generalsekretariat

des Rates der Europäischen Union in Brüssel zur Unterzeichnung

auf.

Käesolev leping on allakirjutamiseks avatud 22. juunil 2010

Ouagadougous ning seejärel 1. juulist 2010 kuni 31. oktoobrini

2010 Euroopa Liidu Nõukogu peasekretariaadis Brüsselis.

Η παρούσα

συμφωνία

κατατίθεται

προς

υπογραφή

στο

Ουαγκαντούγκου,

στις 22

Ιουνίου 2010

και στη

συνέχεια,

από την 1η

Ιουλίου 2010

έως τις 31

Οκτωβρίου 2010,

στη Γενική

Γραμματεία

του

Συμβουλίου

της

Ευρωπαϊκής

Ένωσης, στις

Βρυξέλλες.

This Agreement shall be open for signature in Ouagadougou on

22 June 2010 and thereafter from 1 July 2010 to 31 October 2010

at the General Secretariat of the Council of the European Union

in Brussels.

Le présent accord est ouvert la signature

Ouagadougou le 22 juin 2010 et ensuite du 1er juillet

2010 au 31 octobre 2010 au Secrétariat général du Conseil de

l'Union européenne, Bruxelles.

Il presente accordo aperto alla firma a Ouagadougou

il 22 giugno 2010 e successivamente a Bruxelles presso il

Segretariato generale del Consiglio dell'Unione europea, dal

1 luglio 2010 al 31 ottobre 2010.

Šo nolīgumu dara pieejamu parakstīšanai 2010. gada 22. jūnijā

Vagadugu (Ouagadougou) un pēc tam no 2010. gada 1. jūlija līdz

2010. gada 31. oktobrim Briselē, Eiropas Savienības Padomes

Ģenerālsekretariātā.

Šis susitarimas pateiktas pasirašyti 2010 m. birželio 22 d.

Uagadugu, o paskui, 2010 m. liepos 1 d.- 2010 m. spalio 31 d.,

Europos Sąjungos Tarybos generaliniame sekretoriate

Briuselyje.

Ez a megllapods 2010. jnius 22-én

Ouagadougouban, majd 2010. jlius 1. és 2010. október 31.

között Brüsszelben, az Európai Unió Tancsnak

Főtitkrsgn

alrsra nyitva ll.

Dan il-Ftehim huwa miftuħ għall-iffirmar

f'Ouagadougou fit-22 ta' Ġunju 2010 u wara dan mill-1 ta'

Lulju 2010 sal‑31 ta' Ottubru 2010, fis-Segretarjat

Ġenerali tal-Kunsill tal-Unjoni Ewropea, fi Brussell.

Deze overeenkomst staat open voor ondertekening op 22 juni

2010 te Ouagadougou en vervolgens met ingang van 1 juli tot en

met 31 oktober 2010 bij het secretariaat-generaal van de Raad van

de Europese Unie in Brussel.

Niniejsza Umowa będzie otwarta do podpisu w Wagadugu w dniu 22

czerwca 2010 r., a następnie od 1 lipca 2010 r. do 31

października 2010 r. w Sekretariacie Generalnym Rady Unii

Europejskiej w Brukseli.

O presente Acordo est aberto para assinatura em

Uagadugu, em 22 de Junho de 2010 e, posteriormente, de 1 de Julho

a 31 de Outubro de 2010, no Secretariado‑Geral do Conselho

da Unio Europeia, em Bruxelas.

Acest acord va fi deschis pentru semnare n Ouagadougou,

la 22 iunie 2010, iar ulterior, ncepnd cu 1 iulie

2010 pnă la 31 octombrie 2010, la Secretariatul

General al Consiliului Uniunii Europene din Bruxelles.

Tto dohoda je otvoren na podpis 22.

jna 2010 v Ouagadougou a potom od 1. jla 2010 do

31. októbra 2010 na Generlnom sekretarite Rady

Európskej nie v Bruseli.

Ta sporazum bo na voljo za podpis 22. junija 2010 v

Ouagadougouju in nato od 1. julija 2010 do 31. oktobra 2010 v

generalnem sekretariatu Sveta Evropske unije v Bruslju.

Tämä sopimus on avoinna allekirjoittamista varten

Ouagadougoussa 22 päivänä kesäkuuta 2010 ja sen jälkeen 1

päivästä heinäkuuta 2010 31 päivään lokakuuta 2010 Euroopan

unionin neuvoston pääsihteeristössä Brysselissä.

Detta avtal är öppet för undertecknande i Ouagadougou den 22

juni 2010 och sedan från och med den 1 juli till och med den 31

oktober 2010 vid generalsekretariatet för Europeiska unionens råd

i Bryssel.

1 ES OV L

168, 30.6.2009., 48. lpp.

2 ES OV

L 352, 31.12.2008., 59. lpp.

3

Pielikuma 21. pantu svītroja ar ĀKK un EK Ministru

padomes Lēmumu Nr. 3/2008 (2008. gada 15. decembris) (ES OV L

352, 31.12.2008., 59. lpp.).

4

Pielikuma 23. un 25. pantu svītroja ar ĀKK un EK

Ministru padomes Lēmumu Nr. 3/2008 (2008. gada 15. decembris) (ES

OV L 352, 31.12.2008., 59. lpp.).

5

Pielikuma 27., 28. un 29. pantu svītroja ar ĀKK un

EK Ministru padomes Lēmumu Nr. 3/2008 (2008. gada 15.

decembris) (ES OV L 352, 31.12.2008., 59. lpp.).

6

ES OV L 25, 30.1.2008., 11. lpp.

NOBEIGUMA AKTS

Personas, ko pilnvarojuši:

VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS,

BULGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ČEHIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE DĀNIJAS KARALIENE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

IGAUNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ĪRIJAS PREZIDENTE,

GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅA MAJESTĀTE SPĀNIJAS KARALIS,

FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

KIPRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS PREZIDENTS,

LIETUVAS REPUBLIKAS PREZIDENTE,

VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS,

UNGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

MALTAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE NĪDERLANDES KARALIENE,

AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLAIS PREZIDENTS,

POLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTS,

RUMĀNIJAS PREZIDENTS,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE,

ZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBA,

VIŅAS MAJESTĀTE LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS

KARALISTES KARALIENE,

Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības

darbību Līgumslēdzējas puses, turpmāk

"dalībvalstis",

un EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk "Savienība" vai

"ES",

no vienas puses, un

Personas, ko pilnvarojuši:

ANGOLAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE ANTIGVAS UN BARBUDAS KARALIENE,

BAHAMU SALU SADRAUDZĪBAS VALSTS VADĪTĀJS,

BARBADOSAS VALSTS VADĪTĀJS,

VIŅAS MAJESTĀTE BELIZAS KARALIENE,

BENINAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

BOTSVĀNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

BURKINAFASO PREZIDENTS,

BURUNDI REPUBLIKAS PREZIDENTS,

KAMERŪNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

KABOVERDES REPUBLIKAS PREZIDENTS,

CENTRĀLĀFRIKAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

KOMORU SAVIENĪBAS PREZIDENTS,

KONGO DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

KONGO REPUBLIKAS PREZIDENTS,

KUKA SALU VALDĪBA,

KOTDIVUĀRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

DŽIBUTIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

DOMINIKAS SADRAUDZĪBAS VALDĪBA,

DOMINIKĀNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ERITREJAS VALSTS PREZIDENTS,

ETIOPIJAS FEDERATĪVĀS DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

FIDŽI SALU REPUBLIKAS PREZIDENTS,

GABONAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

GAMBIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS UN VALSTS VADĪTĀJS,

GANAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE GRENĀDAS KARALIENE,

GVINEJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

GVINEJAS-BISAVAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

GAJĀNAS KOOPERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

HAITI REPUBLIKAS PREZIDENTS,

JAMAIKAS VALSTS VADĪTĀJS,

KENIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

KIRIBATI REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅA MAJESTĀTE LESOTO KARALISTES KARALIS,

LIBĒRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE,

MADAGASKARAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

MALĀVIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

MALI REPUBLIKAS PREZIDENTS,

MĀRŠALA SALU REPUBLIKAS VALDĪBA,

MAURITĀNIJAS ISLĀMA REPUBLIKAS PREZIDENTS,

MAURĪCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

MIKRONĒZIJAS FEDERATĪVO VALSTU VALDĪBA,

MOZAMBIKAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

NAMĪBIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

NAURU REPUBLIKAS VALDĪBA,

NIGĒRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

NIGĒRIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

NIUE VALDĪBA,

PALAU REPUBLIKAS VALDĪBA,

VIŅAS MAJESTĀTE PAPUA-JAUNGVINEJAS NEATKARĪGĀS VALSTS

KARALIENE,

RUANDAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE SENTKITSAS-NEVISAS KARALIENE,

VIŅAS MAJESTĀTE SENTLŪSIJAS KARALIENE,

VIŅAS MAJESTĀTE SENTVINSENTAS UN GRENADĪNU KARALIENE,

SAMOA NEATKARĪGĀS VALSTS VADĪTĀJS,

SANTOMES UN PRINSIPI DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SENEGĀLAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SEIŠEĻU SALU REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SJERRALEONES REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE ZĀLAMANU SALU KARALIENE,

DIENVIDĀFRIKAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SURINAMAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅA MAJESTĀTE SVAZILENDAS KARALISTES KARALIS,

TANZĀNIJAS SAVIENOTĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ČADAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

AUSTRUMTIMORAS DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

TOGO REPUBLIKAS REZIDENTS,

VIŅA MAJESTĀTE TONGAS KARALIS,

TRINIDĀDAS UN TOBĀGO REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE TUVALU KARALIENE,

UGANDAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VANUATU REPUBLIKAS VALDĪBA,

ZAMBIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ZIMBABVES REPUBLIKAS VALDĪBA,

kuru valstis turpmāk dēvētas par "ĀKK valstīm",

no otras puses,

divi tūkstoši desmitā gada desmitajā jūnijā tiekoties

Vagadugu, lai parakstītu Nolīgumu, ar kuru otro reizi

groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras

reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses,

un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas

parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā un pirmo reizi

grozīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā,

šā Nolīguma parakstīšanas brīdī ir pieņēmušas šādas

deklarācijas, kas pievienotas šim nobeiguma aktam:

I deklarācija: Kopīgā deklarācija par atbalstu piekļuvei

tirgum ĀKK un EK partnerattiecībās

II deklarācija: Kopīgā deklarācija par migrāciju un

attīstību (13. pants)

III deklarācija: Eiropas Savienības deklarācija par

iestāžu izmaiņām, Lisabonas Līgumam stājoties spēkā

kā arī ir vienojušās par to, ka, svītrojot V pielikumu,

šādas esošās deklarācijas ir novecojušas.

XXII deklarācija: Kopīgā deklarācija par V pielikuma 1.

panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem lauksaimniecības

produktiem;

XXIII deklarācija: Kopīgā deklarācija par piekļuvi

tirgum ĀKK un EK partnerattiecībās;

XXIV deklarācija: Kopīgā deklarācija par

rīsiem;

XXV deklarācija: Kopīgā deklarācija par rumu;

XXVI deklarācija: Kopīgā deklarācija par liellopu

gaļu;

XXVII deklarācija: Kopīgā deklarācija par kārtību, kas

reglamentē V pielikuma 1. panta 2. punktā minēto ĀKK valstu

izcelsmes izstrādājumu pieeju Francijas aizjūras departamentu

tirgiem;

XXIX deklarācija: Kopīgā deklarācija par izstrādājumiem,

uz kuriem attiecas kopējā lauksaimniecības politika;

XXX deklarācija: ĀKK deklarācija par V pielikuma 1.

pantu;

XXXI deklarācija: Kopienas deklarācija par V pielikuma

5. panta 2. punkta a) apakšpunktu;

XXXII deklarācija: Kopīgā deklarācija par

nediskrimināciju;

XXXIII deklarācija: Kopienas deklarācija par V pielikuma

8. panta 3. punktu;

XXXIV deklarācija: Kopīgā deklarācija par V pielikuma

12. pantu;

XXXV deklarācija: Kopīgā deklarācija attiecībā uz V

pielikuma 1. protokolu;

XXXVI deklarācija: Kopīgā deklarācija attiecībā uz V

pielikuma 1. protokolu;

XXXVII deklarācija: Kopīgā deklarācija attiecībā uz V

pielikuma 1. protokolu par zvejniecības produktu

izcelsmi;

XXXVIII deklarācija: Kopienas deklarācija attiecībā uz V

pielikuma 1. protokolu par teritoriālo ūdeņu apmēru;

XXXIX deklarācija: ĀKK deklarācija attiecībā uz V

pielikuma 1. protokolu par zvejniecības produktu

izcelsmi;

XL deklarācija: Kopīgā deklarācija par vērtības

pielaides noteikuma piemērošanu tunzivju nozarē;

XLI deklarācija: Kopīgā deklarācija par V pielikuma 1.

protokola 6. panta 11. punktu;

XLII deklarācija: Kopīgā deklarācija par izcelsmes

noteikumiem: kumulācija Dienvidāfrikā;

XLIII deklarācija: Kopīgā deklarācija par V pielikuma 1.

protokola 2. pielikumu .

TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo Nobeiguma

aktu.

I

DEKLARĀCIJA

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

PAR ATBALSTU PIEKĻUVEI TIRGUM ĀKK UN EK

PARTNERATTIECĪBĀS

Puses atzīst, ka nosacījumiem, kas nodrošina preferenciālu

piekļuvi tirgum, ir būtiska nozīme ĀKK valstu ekonomikā, īpaši

attiecībā uz precēm un citām agrorūpnieciskām nozarēm, kuras ir

ļoti svarīgas ĀKK valstu ekonomiskajai un sociālajai attīstībai

un būtiski veicina nodarbinātību, eksporta ieņēmumu un valsts

budžeta ieņēmumu veidošanu.

Puses apstiprina, ka dažas nozares ar ES atbalstu atrodas

pārveides procesā, kura mērķis ir ļaut attiecīgajiem ĀKK

eksportētājiem konkurēt ES un starptautiskajā tirgū, tostarp,

izstrādājot zīmolu produktus un citus produktus ar pievienoto

vērtību.

Tās arī atzīst, ka varētu būt nepieciešams papildu atbalsts

tad, ja lielāka tirdzniecības liberalizācija radītu būtiskākas

pārmaiņas ĀKK valstu ražotāju piekļuves nosacījumos tirgum. Tādēļ

Puses vienojas izvērtēt visus pasākumus, kas būtu nepieciešami,

lai ĀKK valstis saglabātu konkurētspēju ES tirgū. Šādu

izvērtēšanu var veikt attiecībā uz izcelsmes noteikumiem,

sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem un īpašiem

pasākumiem, kuri risina jautājumus saistībā ar piedāvājuma

ierobežojumiem ĀKK valstīs. Šie pasākumi būs vērsti uz to, lai

ĀKK valstis varētu izmantot savas esošās un potenciālās relatīvās

priekšrocības ES tirgū.

Kad palīdzības programmas ir izstrādātas un līdzekļi

piešķirti, Puses vienojas periodiski novērtēt attīstību un gūtos

rezultātus, kā arī pieņemt lēmumu par atbilstošiem papildu

pasākumiem.

Apvienotā ministru komiteja tirdzniecības jautājumos uzrauga

šīs deklarācijas īstenošanu un sniedz atbilstošus ziņojumus un

ieteikumus Ministru padomei.

II

DEKLARĀCIJA

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

PAR MIGRĀCIJU UN ATTĪSTĪBU (13. PANTS)

Puses vienojas stiprināt un padziļināt savu dialogu un

sadarbību migrācijas jomā, pamatojoties uz šādiem vispārējas un

līdzsvarotas pieejas migrācijai trīs pīlāriem:

1. migrācija un attīstība, tostarp jautājumi par

diasporām, intelektuālā darbaspēka emigrāciju un naudas

pārvedumiem;

2. legālā migrācija, tostarp ieceļošanas atļauja,

prasmju un pakalpojumu mobilitāte; un

3. nelegālā migrācija, tostarp cilvēku

kontrabanda, cilvēku tirdzniecība un robežu pārvaldība, kā arī

atpakaļuzņemšana.

Neskarot pašreizējo 13. pantu, Puses apņemas sīki

izstrādāt šo paplašināto sadarbību migrācijas jomā.

Turklāt tās vienojas strādāt pie tā, lai šis dialogs tiktu

laicīgi pabeigts, un ziņot par sasniegumiem nākamajā ĀKK un

EK Padomē.

III

DEKLARĀCIJA

EIROPAS SAVIENĪBAS DEKLARĀCIJA

PAR IESTĀŽU IZMAIŅĀM, LISABONAS LĪGUMAM STĀJOTIES

SPĒKĀ

Tā kā 2009. gada 1. decembrī stājās spēkā Lisabonas

Līgums, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās

pēctece, un no minētās dienas īsteno visas Eiropas Kopienas

tiesības un uzņemas visus tās pienākumus. Tādēļ atsauces uz

"Eiropas Kopienu" nolīguma tekstā

attiecīgā gadījumā jālasa kā atsauces uz "Eiropas

Savienību".

Eiropas Savienība ierosinās ĀKK valstīm vēstuļu apmaiņu, lai

panāktu nolīguma atbilstību iestāžu izmaiņām Eiropas Savienībā,

kas izriet no Lisabonas līguma stāšanās spēkā."

________________