21. pants

1Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka apstrīdēto normu

2pieņemšanas gaitā nav notikušas savlaicīgas, godīgas un īstas

3konsultācijas ar attiecīgajām pašvaldībām. Savukārt labas

4likumdošanas princips esot pārkāpts tādējādi, ka apstrīdētās

5normas neesot pienācīgi pamatotas ar izskaidrojošiem pētījumiem.

6Tāpat Likuma grozījumu izstrādes un apspriešanas gaitā Ministru

7kabineta ietvaros un vēlāk Saeimas atbildīgajā komisijā neesot

8pienācīgi izvērtēts pašvaldības viedoklis par jautājumiem, kas

9skar ievērojamas pašvaldības teritorijas daļas pārvaldību un

10autonomo funkciju izpildi.

11Saeima norāda, ka Satiksmes ministrijas uzdevumā tika

12sagatavots pētījums par Latvijas lielo ostu pārvalžu iespējamo

13pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām, izvērtējot arī citu

14valstu praksi ostu pārvaldībā (sk.: pētījums "Atzinums

15par Latvijas lielo ostu pārvalžu iespējamo pārveidošanu par

16valsts kapitālsabiedrībām", pieejams:

17petijumi.mk.gov.lv/). Tāpat Saeima uzsver, ka pašvaldības

18pārstāvji esot uzklausīti un iesniegtie viedokļi vērtēti

19likumdošanas procesā.

20No tiesiskas valsts principa ir atvasināms arī labas

21likumdošanas princips. Demokrātiskas tiesiskas valsts varas

22atzariem, tostarp likumdevējam, ir jātiecas uz to, lai ikvienas

23personas uzticēšanās valstij un tiesībām, kā arī demokrātiska

24procesa izpratne arvien pieaugtu. Labas likumdošanas principa

25ievērošana sekmē šā mērķa sasniegšanu (sk. Satversmes tiesas

262019. gada 6. marta sprieduma lietā Nr. 2018-11-01 18.1.

27punktu).

28Līdz ar to Satversmes tiesai jānoskaidro, vai, izstrādājot un

29pieņemot apstrīdētās normas, ir ievērots labas likumdošanas

30princips un no pašvaldības principa izrietošais konsultēšanās

31princips.

322020. gada 30. jūnijā Satiksmes ministrija izsludināja Likuma

33grozījumu sabiedrisko apspriešanu. Turklāt Pārresoru

34koordinācijas centra un Satiksmes ministrijas tīmekļvietnē tika

35publicēts "Atzinums par Latvijas lielo ostu pārvalžu

36iespējamo pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām".

37Minētajā atzinumā analizēts pastāvošais lielo Latvijas ostu

38pārvaldības modelis, tā piemērošanas prakse, ārvalstīs pastāvošie

39ostu pārvaldības modeļi, tiesiskais regulējums kapitālsabiedrību

40pārvaldības jomā, kā arī sniegts novērtējums par esošā ostu

41pārvaldības modeļa priekšrocībām un trūkumiem, kā arī iespējām

42ostu pārvaldes pārveidot par kapitālsabiedrībām.

43Ventspils valstspilsētas pašvaldības izteiktie iebildumi par

44Likuma grozījumiem tika izskatīti starpministriju un

45starpinstitūciju sanāksmē (sk. likumprojekta "Grozījumi

46Likumā par ostām" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu

47(anotāciju) un likumprojekta "Grozījumi Likumā par

48ostām" izziņu par atzinumos izteiktajiem iebildumiem).

49Papildus tam Likuma grozījumi tika izskatīti Latvijas Ostu,

50tranzīta un loģistikas padomes sēdē, kā arī Satiksmes ministrijas

51rīkotajā sanāksmē ar ostu lietotājiem, kurā piedalījās 48

52dalībnieki - dažādu ostu uzņēmumu, nevalstisko organizāciju un

53ostu pārvalžu pārstāvji.

54Likuma grozījumi Saeimai tika iesniegti 2021. gada 19. aprīlī.

55Likuma grozījumu izskatīšanas laikā Ventspils valstspilsētas

56pašvaldības pārstāvji piedalījās atbildīgās Saeimas komisijas

57sēdēs un viņu viedoklis par izmaiņām, kas skar Ventspils ostas

58pārvaldīšanu, tika uzklausīts. Tāpat likumdošanas procesā tika

59vērtēti iesniegtie Rīgas valstspilsētas pašvaldības un Ventspils

60valstspilsētas pašvaldības priekšlikumi (sk. ar likumprojektu

61"Grozījumi Ostu likumā" Nr. 1045/Lp13 saistītos

62Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas

63komisijas sēdes materiālus, pieejami: saeima.lv). Likuma

64grozījumi tika izskatīti trijos lasījumos, un to izskatīšana

65Saeimā ilga nepilnus 10 mēnešus. Pašvaldībām bija pietiekami

66daudz laika iepazīties ar plānotajām ostu pārvaldības modeļa

67izmaiņām un vajadzības gadījumā sagatavot viedokli par šīm

68izmaiņām un savus priekšlikumus.

69No apstrīdēto normu izstrādes un pieņemšanas materiāliem

70secināms, ka šo normu sākotnējā izstrāde bija pētījumā balstīta

71un likumdevējs ir nodrošinājis pašvaldību viedokļu uzklausīšanu.

72Tas, ka likumdevējs nav ņēmis vērā visus paustos iebildumus un

73sniegtos priekšlikumus, nevar būt par pamatu tam, lai atzītu, ka

74labas likumdošanas princips nav ievērots (sk., piemēram,

75Satversmes tiesas 2015. gada 25. marta sprieduma lietā Nr.

762014-11-0103 18.1. punktu).

77Līdz ar to apstrīdētās normas ir

78izstrādātas un pieņemtas, ievērojot labas likumdošanas principu,

79un ar tām nav pārkāpts no Satversmes 1. pantā un 101. panta otrās

80daļas pirmajā teikumā ietvertā pašvaldības principa izrietošais

81konsultēšanās princips.

82Nolēmumu

83daļa

84Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

85Satversmes tiesa

86nosprieda:

87atzīt Ostu likuma 4. panta trešās

88daļas 1. un 3. punktu, 4. panta piekto un devīto daļu, 7. panta

891.1 daļu, pārejas noteikumu 16. punkta 1. un 2.

90apakšpunktu, 2022. gada 10. februāra likuma "Grozījumi

91Likumā par ostām" 11. panta otro daļu, kā arī Ventspils

92brīvostas likuma 4. panta pirmo daļu par atbilstošu Latvijas

93Republikas Satversmes 1. pantam un 101. panta otrās daļas

94pirmajam teikumam.

95Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

96Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.

97Tiesas sēdes priekšsēdētājs A.

98Laviņš