21. pants

Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka apstrīdēto normu

pieņemšanas gaitā nav notikušas savlaicīgas, godīgas un īstas

konsultācijas ar attiecīgajām pašvaldībām. Savukārt labas

likumdošanas princips esot pārkāpts tādējādi, ka apstrīdētās

normas neesot pienācīgi pamatotas ar izskaidrojošiem pētījumiem.

Tāpat Likuma grozījumu izstrādes un apspriešanas gaitā Ministru

kabineta ietvaros un vēlāk Saeimas atbildīgajā komisijā neesot

pienācīgi izvērtēts pašvaldības viedoklis par jautājumiem, kas

skar ievērojamas pašvaldības teritorijas daļas pārvaldību un

autonomo funkciju izpildi.

Saeima norāda, ka Satiksmes ministrijas uzdevumā tika

sagatavots pētījums par Latvijas lielo ostu pārvalžu iespējamo

pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām, izvērtējot arī citu

valstu praksi ostu pārvaldībā (sk.: pētījums "Atzinums

par Latvijas lielo ostu pārvalžu iespējamo pārveidošanu par

valsts kapitālsabiedrībām", pieejams:

petijumi.mk.gov.lv/). Tāpat Saeima uzsver, ka pašvaldības

pārstāvji esot uzklausīti un iesniegtie viedokļi vērtēti

likumdošanas procesā.

No tiesiskas valsts principa ir atvasināms arī labas

likumdošanas princips. Demokrātiskas tiesiskas valsts varas

atzariem, tostarp likumdevējam, ir jātiecas uz to, lai ikvienas

personas uzticēšanās valstij un tiesībām, kā arī demokrātiska

procesa izpratne arvien pieaugtu. Labas likumdošanas principa

ievērošana sekmē šā mērķa sasniegšanu (sk. Satversmes tiesas

2019. gada 6. marta sprieduma lietā Nr. 2018-11-01 18.1.

punktu).

Līdz ar to Satversmes tiesai jānoskaidro, vai, izstrādājot un

pieņemot apstrīdētās normas, ir ievērots labas likumdošanas

princips un no pašvaldības principa izrietošais konsultēšanās

princips.

2020. gada 30. jūnijā Satiksmes ministrija izsludināja Likuma

grozījumu sabiedrisko apspriešanu. Turklāt Pārresoru

koordinācijas centra un Satiksmes ministrijas tīmekļvietnē tika

publicēts "Atzinums par Latvijas lielo ostu pārvalžu

iespējamo pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām".

Minētajā atzinumā analizēts pastāvošais lielo Latvijas ostu

pārvaldības modelis, tā piemērošanas prakse, ārvalstīs pastāvošie

ostu pārvaldības modeļi, tiesiskais regulējums kapitālsabiedrību

pārvaldības jomā, kā arī sniegts novērtējums par esošā ostu

pārvaldības modeļa priekšrocībām un trūkumiem, kā arī iespējām

ostu pārvaldes pārveidot par kapitālsabiedrībām.

Ventspils valstspilsētas pašvaldības izteiktie iebildumi par

Likuma grozījumiem tika izskatīti starpministriju un

starpinstitūciju sanāksmē (sk. likumprojekta "Grozījumi

Likumā par ostām" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu

(anotāciju) un likumprojekta "Grozījumi Likumā par

ostām" izziņu par atzinumos izteiktajiem iebildumiem).

Papildus tam Likuma grozījumi tika izskatīti Latvijas Ostu,

tranzīta un loģistikas padomes sēdē, kā arī Satiksmes ministrijas

rīkotajā sanāksmē ar ostu lietotājiem, kurā piedalījās 48

dalībnieki - dažādu ostu uzņēmumu, nevalstisko organizāciju un

ostu pārvalžu pārstāvji.

Likuma grozījumi Saeimai tika iesniegti 2021. gada 19. aprīlī.

Likuma grozījumu izskatīšanas laikā Ventspils valstspilsētas

pašvaldības pārstāvji piedalījās atbildīgās Saeimas komisijas

sēdēs un viņu viedoklis par izmaiņām, kas skar Ventspils ostas

pārvaldīšanu, tika uzklausīts. Tāpat likumdošanas procesā tika

vērtēti iesniegtie Rīgas valstspilsētas pašvaldības un Ventspils

valstspilsētas pašvaldības priekšlikumi (sk. ar likumprojektu

"Grozījumi Ostu likumā" Nr. 1045/Lp13 saistītos

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas

komisijas sēdes materiālus, pieejami: saeima.lv). Likuma

grozījumi tika izskatīti trijos lasījumos, un to izskatīšana

Saeimā ilga nepilnus 10 mēnešus. Pašvaldībām bija pietiekami

daudz laika iepazīties ar plānotajām ostu pārvaldības modeļa

izmaiņām un vajadzības gadījumā sagatavot viedokli par šīm

izmaiņām un savus priekšlikumus.

No apstrīdēto normu izstrādes un pieņemšanas materiāliem

secināms, ka šo normu sākotnējā izstrāde bija pētījumā balstīta

un likumdevējs ir nodrošinājis pašvaldību viedokļu uzklausīšanu.

Tas, ka likumdevējs nav ņēmis vērā visus paustos iebildumus un

sniegtos priekšlikumus, nevar būt par pamatu tam, lai atzītu, ka

labas likumdošanas princips nav ievērots (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2015. gada 25. marta sprieduma lietā Nr.

2014-11-0103 18.1. punktu).

Līdz ar to apstrīdētās normas ir

izstrādātas un pieņemtas, ievērojot labas likumdošanas principu,

un ar tām nav pārkāpts no Satversmes 1. pantā un 101. panta otrās

daļas pirmajā teikumā ietvertā pašvaldības principa izrietošais

konsultēšanās princips.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt Ostu likuma 4. panta trešās

daļas 1. un 3. punktu, 4. panta piekto un devīto daļu, 7. panta

1.1 daļu, pārejas noteikumu 16. punkta 1. un 2.

apakšpunktu, 2022. gada 10. februāra likuma "Grozījumi

Likumā par ostām" 11. panta otro daļu, kā arī Ventspils

brīvostas likuma 4. panta pirmo daļu par atbilstošu Latvijas

Republikas Satversmes 1. pantam un 101. panta otrās daļas

pirmajam teikumam.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs A.

Laviņš