20. pants

1Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka no finanšu

2autonomijas principa izrietot pašvaldības tiesības rīkoties ar

3tās mantu un gūt ieņēmumus no šīs mantas apsaimniekošanas. Ar

4apstrīdētajām normām noteiktais pienākums kapitālsabiedrības

5valdījumā nodot arī tādus pašvaldības īpašumus, kuri nav tieši

6saistīti ar ostas darbību, bet tiek izmantoti galvenokārt

7pašvaldības saimnieciskajai darbībai un citiem mērķiem, neesot

8samērīgs, jo šie īpašumi esot nepieciešami pašvaldības autonomo

9kompetenču īstenošanai.

10Saeima uzskata, ka atvasinātai publisko tiesību juridiskajai

11personai ir sava autonomā kompetence, kas nošķirama no

12pašvaldības kompetences. Tas esot attiecināms arī uz šo subjektu

13valdījumā nodoto mantu. Līdz apstrīdēto normu pieņemšanai Rīgas

14brīvostas pārvalde un Ventspils brīvostas pārvalde bijušas

15atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas un neesot

16atradušās ne pašvaldības funkcionālajā padotībā, ne arī tās

17institucionālajā sistēmā.

18Savukārt Mg. iur. A. Kovaļevska uzsver, ka pašvaldības

19esība prasa, lai valsts pašvaldībai kā subjektam nodrošinātu

20zināmu tiesībspēju. Ar apstrīdētajām normām esot ietekmēta

21pašvaldības iespēja gūt ieņēmumus no konkrētiem īpašumiem, un tas

22būtu jāvērtē no pašvaldības principa izrietošā finanšu

23autonomijas principa ievērošanas aspektā, proti, būtu jāapsver,

24vai ir saskatāmi kādi saprātīgi iemesli un Satversmē

25nostiprinātas vērtības, kuru dēļ šāds regulējums ir noteikts, un

26vai tas nav pārmērīgs. Taču, pēc biedrības "Latvijas Lielo

27pilsētu asociācija" pārstāvja ieskata, pašvaldības īpašums

28primāri tiekot lietots pašvaldības iedzīvotāju vajadzību

29apmierināšanai un pašvaldības autonomo kompetenču īstenošanai.

30Ostu pilsētās pašvaldības ekonomiskās intereses sakrītot ar ostas

31interesēm, tāpēc ostas teritorijā iekļautie pašvaldības īpašumi

32būtu saglabājami tās valdījumā, lai pašvaldība varētu īstenot

33savas autonomās kompetences un vienlaikus baudīt brīvostas

34ekonomiskās zonas priekšrocības.

3520.1. Apstrīdētais Ostu likuma 4. panta trešās daļas 1.

36punkts noteic, ka attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas

37valsts un pašvaldības zeme un akvatorija. No lietas materiāliem

38izriet, ka pašvaldībai ostas teritorijā piederošā zeme,

39pamatojoties uz noslēgto vienošanos, kopš 2004. gada no Ventspils

40brīvostas pārvaldes valdījuma ir nodota atpakaļ pašvaldības

41valdījumā (sk. lietas materiālu 2. sēj. 101. lp., 5. sēj. 18.

42lp. un 2023. gada 13. septembra tiesas sēdes stenogrammu lietas

43materiālu 11. sēj. 13. lp.).

44Ventspils pašvaldības dome pašvaldības tiesību aizskārumu

45saskata tai apstāklī, ka ar apstrīdētajām normām pašvaldībai

46liegtas valdījuma tiesības uz tai piederošo zemi, kas atrodas

47Ventspils ostas teritorijā un atbilst 42 procentiem no pilsētas

48administratīvās teritorijas kopējās platības. Lielākā daļa no

49Ventspils brīvostas teritorijā iekļautās pašvaldības zemes neesot

50bijusi nepieciešama ostas funkciju veikšanai. Kaut arī

51pašvaldībai bijušas tiesības ierosināt pārskatīt Ventspils

52brīvostas teritoriju un lūgt no tās izslēgt zemi, kas nav

53nepieciešama ostas funkciju veikšanai, pašvaldība neesot bijusi

54ieinteresēta Ventspils brīvostas teritorijas samazināšanā.

55No tiesas sēdē Ventspils pašvaldības domes sniegtajiem

56paskaidrojumiem konstatējams, ka Ventspils brīvostas teritorijā

57iekļauto pilsētas administratīvās teritorijas platību Ventspils

58pašvaldības dome saista ar tās pienākumu nodrošināt autonomo

59kompetenču īstenošanu pilsētas teritorijā, jo tajā, galvenokārt

60sekmējot saimniecisko darbību, esot gūti ieņēmumi no komersantu

61saimnieciskās darbības, nodevām un maksas pakalpojumiem. Tādējādi

62ar apstrīdētajām normām pašvaldībai esot atņemts tās pastāvīgais

63ieņēmumu avots.

64Satversmes tiesa ir atzinusi, ka brīvostas teritorijā esošā

65zeme ir nepieciešama, lai nodrošinātu valstij un sabiedrībai

66svarīgas intereses tautsaimniecības jomā. Tāpēc īpašuma tiesiskās

67attiecības ostas teritorijā ir saistāmas ar to funkciju izpildi,

68kuras raksturīgas ostām (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 13.

69februāra sprieduma lietā Nr. 2008-34-01 15.1. punktu).

70Jautājumā par ostu teritorijā iekļaujamās zemes izmantošanas

71mērķiem Satversmes tiesa ir norādījusi, ka par ostas teritoriju

72var noteikt vienīgi tādu teritoriju, kura perspektīvā ir

73attīstāma ostas vajadzībām (sk. Satversmes tiesas 2008. gada

7417. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 18. punktu). Arī

75tiesību normu piemērošanas procesā Senāts, interpretējot ostu

76tiesisko regulējumu, ir atzinis: ja attiecīgā teritorija nav

77nepieciešama ostas darbībai un var tikt izmantota citiem mērķiem,

78tā nebūtu iekļaujama ostas teritorijā (sk. Senāta 2012. gada

798. oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-460/2012 (A42854209) 9.

80punktu).

81Manta publiskai personai nepieciešama valsts pārvaldes

82funkciju veikšanai. Likumdevēja mērķis, nododot ostu pārvaldēm

83valdījumā zemi, bija nodrošināt pietiekamu ekonomisko pamatu ostu

84saimnieciskajai darbībai un attīstībai. Jau sākotnēji Ostu likums

85noteica, ka pašvaldības zemi un akvatoriju nodod valdījumā ostas

86pārvaldei ar attiecīgās pilsētas domes vai pagasta padomes lēmumu

87(sk. sākotnējo Ostu likuma 4. panta trešās daļas

88redakciju). Ostu likumā noteiktais pienākums nodot ostu

89pārvaldēm ostu zemi, akvatoriju, piestātnes un kopējās

90hidrotehniskās būves bija jāveic līdz 1994. gada 1. oktobrim

91(sk. Ostu likuma pārejas noteikumu 5. punktu 17.04.1996.

92likuma redakcijā).

93Tādējādi Ostu likumā noteiktais regulējums par zemes nodošanu

94ostas pārvaldes valdījumā ir saglabājies nemainīgs kopš Ostu

95likuma pieņemšanas brīža. Vēsturiski no Ostu likuma regulējuma

96nav atvasināms likumdevēja mērķis garantēt pašvaldībai, kuras

97zeme atrodas ostas teritorijā, tiesības gūt ieņēmumus no

98saimnieciskās darbības. Lielo Latvijas ostu galvenie darbības

99virzieni ir saistīti ar valsts noteikto ostu politiku. Šo ostu

100attīstības mērķi ir pakārtoti valsts kopējam labumam, nevis

101atsevišķas pašvaldības interesēm.

102Lai arī viens no Ventspils brīvostas teritorijas izveides

103mērķiem ir veicināt ražošanas un pakalpojumu attīstību, kā arī

104jaunu darba vietu radīšanu, tomēr tas nav interpretējams

105tādējādi, ka šajā teritorijā piemērotais nodokļu atvieglojumu

106režīms būtu ekonomiskais pamats konkrētās pašvaldības autonomo

107kompetenču īstenošanai. Ventspils brīvostas darbības principu un

108pārvaldes kārtības noteikšanas primārais mērķis ir veicināt

109Latvijas līdzdalību starptautiskajā tirdzniecībā un investīciju

110piesaisti. Tiesības izmantot brīvostas teritorijas režīmu nav

111saprotamas tādējādi, ka Ministru kabinets ostas robežas noteiktu

112atbilstoši tās vietējās pašvaldības saimnieciskajām interesēm,

113kuras administratīvajā teritorijā ir osta. Šāda tiesību normu

114interpretācija būtu pretrunā ar brīvostas darbības mērķi.

115Turklāt, ņemot vērā Ostu likumā ostu pārvaldēm noteiktās

116funkcijas, tieši ostu pārvaldēm ir jāveicina uzņēmējdarbības

117attīstība visā ostas teritorijā, radot labvēlīgus apstākļus

118saimnieciskās darbības veikšanai un attīstot tai nepieciešamo

119infrastruktūru.

120Līdz ar to finanšu resursi, kas vēsturiski izveidojušies

121Ventspils pašvaldības domes noslēgtās vienošanās rezultātā, nav

122uzskatāmi par tādiem ar likumu noteiktiem finansējuma avotiem,

123kuri nodoti pašvaldības autonomo kompetenču īstenošanai.

12420.2. Apstrīdētais Ostu likuma 4. panta trešās daļas 3.

125punkts citstarp noteic, ka attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā

126ir ostas kopējās hidrotehniskās būves, kuģuceļi un pašvaldības

127īpašumā esošās piestātnes.

128Pēc Ventspils pašvaldības domes ieskata, ar apstrīdētajām

129normām esot ierobežotas tās tiesības gūt ieņēmumus no savā

130īpašumā esošajām piestātnēm un būvēm, kas iznomātas ostas

131pārvaldei. No kuģu piestātņu nomas maksas gūtie ieņēmumi veidojot

132pašvaldības budžeta daļu, kas nepieciešama autonomo kompetenču

133īstenošanai.

134Satversmes tiesa konstatē, ka arī sākotnējā Ostu likuma 4.

135panta redakcijā bija ietverts tāds vispārējs regulējums, ka ostas

136kopējās hidrotehniskās būves, ieskaitot piestātnes, ir attiecīgās

137ostas pārvaldes valdījumā. Šāds regulējums tika attiecināts arī

138uz Rīgas ostu un Ventspils ostu.

139Arī Satiksmes ministrija 2022. gada 14. jūlija sarakstē ar

140Ventspils valstspilsētas pašvaldības domi ir aicinājusi to pildīt

141Ostu likumā noteikto pienākumu un nodot pašvaldības īpašumā

142esošās piestātnes, vienlaikus skaidrojot, ka akciju sabiedrībai

143"Ventas osta" ir svarīgi iegūt valdījumā tādu ostas

144teritorijā esošu pašvaldībai piederošu mantu, kas nepieciešama,

145lai tā varētu pilnā mērā nodrošināt Ostu likumā noteikto funkciju

146izpildi.

147Ventspils pašvaldības dome nav sniegusi skaidrojumu tam, uz

148kāda tiesiska pamata tā kopš 1994. gada nav pildījusi Ostu likuma

1494. pantā noteikto pienākumu nodot ostas pārvaldei pašvaldības

150īpašumā esošās Ventspils ostas piestātnes. Faktiskā situācija,

151kurā Ventspils ostas kopējās hidrotehniskās būves, ieskaitot

152piestātnes, ir saglabātas pašvaldības valdījumā, nedod Ventspils

153pašvaldībai tiesisku pamatu uzskatīt, ka piestātnes, kas

154nepieciešamas ostas funkciju veikšanai, būtu saglabājamas

155pašvaldības valdījumā un izmantojamas kā finansējuma avots

156pašvaldības autonomo kompetenču īstenošanai.

157Līdz ar to Ostu likumā nebija paredzētas pašvaldības tiesības

158ostas funkciju izpildei nepieciešamo infrastruktūru un būves,

159ieskaitot piestātnes, izmantot kā ar likumu noteiktu finansējuma

160avotu pašvaldības autonomo kompetenču īstenošanai.

16120.3. Apstrīdētajā Ostu likuma 4. panta piektajā daļā

162citstarp ir paredzētas ostas pārvaldes tiesības tās valdījumā

163esošo pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu iznomāt, izīrēt,

164piešķirt par to apbūves tiesību un apgrūtināt ar lietu tiesībām.

165Tāpat ostas pārvaldei ir piešķirtas tiesības būvēt uz tās

166valdījumā esošās pašvaldībai piederošās zemes ostas darbībai

167nepieciešamās ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus.

168Savukārt pašvaldība tai piederošo ostas teritorijā esošo

169nekustamo īpašumu drīkst atsavināt tikai valstij bez atlīdzības

170vai ieguldīt Ventspils brīvostas pārvaldīšanai izveidotās

171kapitālsabiedrības pamatkapitālā (sk. Ostu likuma 4. panta

172devīto daļu un Ventspils brīvostas likuma 4. panta pirmo

173daļu).

174Ventspils pašvaldības dome uzskata, ka, nododot valdījumā

175ostas pārvaldei tādu ostas teritorijā esošu nekustamo īpašumu,

176kas līdz apstrīdēto normu pieņemšanai atradās pašvaldības

177valdījumā, tikšot ierobežota pašvaldības rīcība ar tās mantu.

178Savukārt ar apstrīdētajām normām noteiktais liegums gūt ienākumus

179no nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem pārkāpjot

180pašvaldības finanšu autonomijas principu. Nosakot pašvaldībai

181aizliegumu atsavināt savu nekustamo īpašumu nevienam citam kā

182vien valstij, likumā esot jāparedz taisnīga atlīdzība.

183Kā secināts šā sprieduma 20.1. punktā, Ostu likumā jau tā

184sākotnējā redakcijā bija paredzēts, ka zeme, kas atrodas ostas

185teritorijā, ir ostas pārvaldes valdījumā. Pašvaldībai gan bija

186saglabātas īpašuma tiesības uz konkrētajiem nekustamajiem

187īpašumiem, tomēr tās rīcība ar tiem bija ierobežota, jo tieši

188ostas pārvaldei bija tiesības slēgt nomas līgumus, apgrūtināt šos

189īpašumus ar lietu tiesībām u. c. Tāpat ostas pārvaldei bija

190nodota kompetence īstenot ar ostas teritorijas apsaimniekošanu

191saistītās funkcijas. Tāpēc kopš Ostu likuma pieņemšanas 1994.

192gadā pašvaldības rīcības brīvība attiecībā uz ostas pārvaldes

193valdījumā esošiem īpašumiem bija ierobežota.

194Attiecībā uz pašvaldības tiesībām gūt ieņēmumus no

195nekustamajiem īpašumiem, kas atrodas ostas teritorijā, bet

196neatrodas ostas pārvaldes valdījumā, nepieciešams ņemt vērā, ka

197viens no likumdevēja mērķiem, nododot ostas pārvaldes valdījumā

198zemi, bija nodrošināt pietiekamu ekonomisko pamatu ostu

199saimnieciskajai darbībai un attīstībai. Līdz ar to ir tikai

200pašsaprotami, ka ostas teritorijā tās vienīgais un likumiskais

201pārvaldnieks lemj par rīcību ar tā valdījumā esošo mantu.

202Ventspils pašvaldības noslēgtās vienošanās rezultātā vēsturiski

203izveidojusies situācija, kad uz ostas teritorijā esošās zemes

204atrodas pašvaldībai un privātpersonām piederošas būves, neietekmē

205likumā noteiktos ostas teritorijas izveides mērķus. Proti, nav

206pamata ostas teritorijā iekļaut tādus īpašumus, kas nav

207nepieciešami ostas funkciju veikšanai. Savukārt to nekustamo

208īpašumu pārvaldīšana, kuri tiek izmantoti ostas funkcijām

209raksturīgās komercdarbības jomās, kas citstarp paredz nomas

210līgumu slēgšanu un citus civiltiesiskus darījumus ar

211komersantiem, ir Ostu likumā noteikta ostas pārvaldnieka, nevis

212pašvaldības funkcija.

213Turklāt arī pirms apstrīdēto normu pieņemšanas attiecībā uz

214ostas teritorijā iekļauto pašvaldībai piederošo zemi Ostu likums

215paredzēja, ka no ostas pārvaldes valdījuma tiesībām var izslēgt

216tādu pašvaldībai piederošu neapbūvētu zemi, kura nepieciešama

217pašvaldības funkciju īstenošanai. Tāpat nav pamata atzīt, ka no

218ostas pārvaldes valdījuma nevarētu izslēgt pašvaldībai piederošu

219apbūvētu zemi, uz kuras esošā ēka ir nepieciešama pašvaldības

220funkciju izpildei.

221Tādējādi no Ostu likuma mērķa un apstrīdētajām normām izriet,

222ka aizliegums atsavināt pašvaldībai piederošu zemi trešajām

223personām ir attiecināms uz tādu zemi, kurai atbilstoši likumā

224noteiktajam bija jābūt ostas pārvaldes valdījumā, turklāt

225pašvaldībai kā īpašniecei jau sākotnēji bija ierobežotas iespējas

226rīkoties ar šo zemi un gūt labumu no tās. Kā jau minēts iepriekš,

227ostas teritorijā ir iekļaujama zeme, kas nepieciešama ostas

228sekmīgai darbībai un attīstībai un visas sabiedrības būtisku

229interešu nodrošināšanai. Tāpēc pašvaldībai piederošu zemi, kas

230nav nepieciešama ostas funkciju veikšanai, var izslēgt no ostas

231pārvaldes valdījuma un attiecīgi no ostas teritorijas. Ar

232apstrīdētajām normām nav nedz noteikta, nedz arī grozīta Rīgas

233ostas un Ventspils ostas teritorija, un no tām neizriet tas,

234kādai šai ostas teritorijai vajadzētu būt, proti, cik lielai

235sauszemes daļai būtu jāatrodas ostas teritorijā un kādiem valsts

236un pašvaldības īpašumiem tajā būtu jāietilpst.

237Līdz ar to ieņēmumi, ko pašvaldība var gūt no nekustamo

238īpašumu atsavināšanas, nav uzskatāmi par tādu ar likumu noteiktu

239finansējuma avotu, kas nodrošinātu pašvaldības autonomo

240kompetenču īstenošanu.

24120.4. No Ostu likuma izslēgtā 12. panta otrā daļa

242citstarp noteica, ka ostas pārvaldes finanšu līdzekļus var

243izmantot tikai ostas un tās infrastruktūras apsaimniekošanai un

244attīstīšanai, kā arī šā likuma 7. pantā noteikto funkciju

245izpildei. Savukārt šā paša panta trešā daļa noteica, ka ostas

246pārvalde nedrīkst ar saviem finanšu līdzekļiem piedalīties

247komercsabiedrībā ārpus ostas teritorijas.

248Pēc Ventspils pašvaldības domes ieskata, ieņēmumi, kurus gūs

249kapitālsabiedrība no ostu pārvaldības, vairs netikšot novirzīti

250pašvaldības autonomo kompetenču īstenošanai.

251No Ostu likuma izslēgtās normas bija daļa no regulējuma, kas

252noteica ostas pārvaldes finansējuma avotus. Proti, Ostu likuma

25312. panta pirmajā daļā likumdevējs bija paredzējis konkrētus

254ostas pārvaldes finansējuma avotus, no kuriem gūtie ieņēmumi

255saskaņā ar tā paša panta otro daļu bija izmantojami ostas un tās

256infrastruktūras apsaimniekošanai un attīstīšanai. Kā jau tas tika

257konstatēts šā sprieduma 19.3. punktā, Ostu likuma 7. panta otrajā

258daļā minētās funkcijas ir ostas pārvaldei ar likumu nodotās

259valsts pārvaldes funkcijas, nevis Ventspils valstspilsētas

260pašvaldības autonomās kompetences. Tāpat arī pēc apstrīdēto normu

261pieņemšanas Ostu likuma 14. panta otrajā daļā saglabātais

262regulējums, kas paredz ostas pārvaldes pienākumu 10 procentus no

263tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas ieskaitīt

264pašvaldības budžetā, attiecas uz finanšu līdzekļiem, kas

265paredzēti ar ostas darbību saistītās infrastruktūras

266attīstībai.

267Līdz ar to likumdevējs nebija noteicis, ka ieņēmumi no ostas

268pārvaldei paredzētajiem finansējuma avotiem būtu izmantojami

269pašvaldības autonomo kompetenču īstenošanai. Tādējādi ieņēmumi,

270ko kapitālsabiedrība var gūt no ostas pārvaldības, nav uzskatāmi

271par tādu finansējuma avotu, kas ar likumu noteikts pašvaldības

272autonomo kompetenču īstenošanai.

273Tātad ar apstrīdētajām normām nav

274pārkāpts no Satversmes 1. pantā un 101. panta otrās daļas pirmajā

275teikumā ietvertā pašvaldības principa izrietošais pašvaldības

276finanšu autonomijas princips.