Par Ostu likuma 4. panta trešās daļas 1. un 3. punkta, 4. panta piektās un devītās daļas, 7. panta 1.1 daļas, pārejas noteikumu 16. punkta 1. un 2. apakšpunkta, 2022. gada 10. februāra likuma "Grozījumi Likumā par ostām" 11. panta otrās daļas, kā arī Ventspils brīvostas likuma 4. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 101. panta otrās daļas pirmajam teikumam

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieteikuma iesniedzēja - Ventspils

valstspilsētas pašvaldības dome (turpmāk arī - Ventspils

pašvaldības dome) - uzskata, ka apstrīdētās normas, ciktāl tās

attiecināmas uz Ventspils pašvaldību, aizskarot Satversmes 1.

pantā un 101. panta otrās daļas pirmajā teikumā ietverto

pašvaldības principu, jo ierobežojot pašvaldības institucionālās

un organizatoriskās garantijas. Pašvaldība esot ierobežota tās

autonomo funkciju izpildē un savu Ventspils ostas teritorijā

esošo nekustamo īpašumu pārvaldībā. Turklāt apstrīdēto normu

pieņemšanas procesā esot pieļauts labas likumdošanas principa

pārkāpums.

No Pašvaldību likuma izrietot pašvaldības mantas nošķirtības

princips. Pašvaldībai savas kompetences ietvaros esot gan

tiesības, gan pienākums lietot savu īpašumu, kas esot

priekšnoteikums iedzīvotāju interešu nodrošināšanai. Ar

apstrīdētajām normām pašvaldībai esot ierobežotas Civillikuma

927. pantā noteiktās tiesības.

Pašvaldības ekonomiskais pamats esot ne tikai manta, bet arī

autonomo funkciju izpildei pietiekami finanšu resursi, kas

veidojoties arī no pašvaldības īpašuma apsaimniekošanas

ieņēmumiem. No Eiropas vietējo pašvaldību hartas (turpmāk -

Harta) izrietot, ka vietējai pašpārvaldei ir tiesības uz

pietiekamiem pašu finanšu resursiem, ar kuriem tā drīkst brīvi

rīkoties savu pilnvaru robežās. Būtiski ierobežojot pašvaldības

zemes un citu nekustamā īpašuma objektu lietošanas tiesības,

tiekot samazinātas pašvaldības iespējas gūt ieņēmumus no sava

nekustamā īpašuma apsaimniekošanas, un attiecīgi turpmāk

samazinoties vietējiem iedzīvotājiem pašvaldības sniegto

pakalpojumu kvalitāte. Pašvaldības tiesības iegūt un atsavināt

kustamo un nekustamo mantu, privatizēt pašvaldības īpašuma

objektus, civiltiesiskajās attiecībās konkurējot ar citām

juridiskajām personām, tostarp valsts nodibinātām

kapitālsabiedrībām, ar apstrīdētajām normām esot nepamatoti

ierobežotas.

Akciju sabiedrības "Ventas osta" valdījumā esot

nodots nesamērīgi liels Ventspils pašvaldībai piederošās zemes

resurss, kas kapitālsabiedrībai nemaz neesot nepieciešams tai

Ostu likumā noteikto funkciju pildīšanai. Valsts varot iejaukties

pašvaldības kompetencē tikai ar skaidriem, likumā noteiktiem

nosacījumiem. Pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšana,

ieķīlāšana, privatizēšana, kā arī nekustamās mantas iegūšana

pašvaldības īpašumā esot pašvaldības ekskluzīvā kompetencē.

Saskaņā ar pašvaldības principu no Ventspils pašvaldības

nekustamā īpašuma apsaimniekošanas gūtie ieņēmumi varot tikt

izlietoti tikai pašvaldības iedzīvotāju vajadzībām. Apstrīdētās

normas pieļaujot no pašvaldības nekustamā īpašuma lietošanas

iegūto līdzekļu izlietošanu pēc akciju sabiedrības "Ventas

osta" ieskatiem, nesaistot tos ar pašvaldības teritoriju un

tās iedzīvotāju vajadzībām. Tādējādi tiekot pārkāpta Ventspils

pašvaldības institucionālā garantija.

Ventspils pašvaldības dome uzskata, ka ar apstrīdētajām normām

noteiktajam ierobežojumam nav leģitīma mērķa un tās nav

samērīgas. Pieņemot apstrīdētās normas, esot pārkāpts no

Satversmes 1. panta izrietošais labas likumdošanas princips, jo

sākotnējā ostu pārvaldības reformas iecere paredzējusi šo reformu

vienādā mērā attiecināt uz visām trim Latvijas lielākajām ostām -

Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu. Apstrīdēto normu pieņemšanas

procesā Saeimā racionāls pamatojums ostu pārvaldības reformas

attiecināšanai vienīgi uz Rīgas ostu un Ventspils ostu neesot

sniegts. Tā esot uzskatāma par politisko patvaļu, kas Latvijā kā

demokrātiskā tiesiskā valstī neesot pieļaujama.

Tiesas sēdē Ventspils pašvaldības domes pārstāvji norādīja, ka

Ventspils ostas teritorijā iekļauti 42 procenti pilsētas

administratīvās teritorijas kopējās platības. Ventspils ostas

teritorijā 54 procenti zemes esot pašvaldības īpašums, valstij

piederot 25 procenti, savukārt Ventspils brīvostas pārvaldei -

viens procents. 2003. gada 24. novembrī Ventspils pašvaldība

pieņēmusi lēmumu, ar kuru 505 nekustamie īpašumi tika nodoti

Ventspils brīvostas pārvaldei valdījumā. Kopš 2004. gada starp

Ventspils brīvostas pārvaldi un pašvaldību bijusi noslēgta

vienošanās, ka pašvaldībai ir tiesības atprasīt jebkuru no

valdījumā nodotajiem īpašumiem, ja tas nepieciešams pašvaldības

autonomo funkciju veikšanai. Slēdzot attiecīgas vienošanās,

pašvaldība atguvusi valdījuma tiesības uz konkrētiem īpašumiem.

Ar apstrīdētajām normām šī tiesiskā kārtība esot mainīta un visi

Ventspils ostas teritorijā iekļautie īpašumi nododami bez

atlīdzības akciju sabiedrībai "Ventas osta". Ieņēmumi,

ko pašvaldība varētu gūt no Ventspils brīvostas pārvaldes

valdījumā nodotajiem īpašumiem, esot aptuveni 3,3 miljoni

euro gadā.

Ventspils pašvaldības domes pārstāvji norādīja, ka ar

apstrīdētajām normām esot būtiski apgrūtināta pašvaldības iespēja

pildīt savas autonomās funkcijas. Esot ierobežotas pašvaldības

iespējas plānot vidējā termiņa stratēģijas zemes izmantošanai,

komunālo pakalpojumu organizēšanai, gādāšanai par teritorijas

labiekārtošanu, sanitāro tīrību, kā arī saimnieciskās darbības

sekmēšanai. Sadarbība ar Ventspils brīvostas pārvaldi neesot

konstruktīva, jo tiekot kavēta valdījuma nodošana pašvaldībai

attiecībā uz struktūrfondu finansētu projektu realizācijai

nepieciešamo zemi. Pašvaldības tiesības īstenot noteiktas

funkcijas zaudējot jēgu, ja pašvaldībai ir liegti to īstenošanai

nepieciešamie finanšu resursi. Ostas pārvalde esot pārveidota par

kapitālsabiedrību, kuras galvenais mērķis ir gūt peļņu, bet

pašvaldībai nācies pašai piedalīties ostas teritorijā esošās

infrastruktūras uzturēšanā un rezultātā pašvaldības izmaksas esot

palielinājušās par 71 212 euro.