5. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Saeima - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes

1. pantam un 101. panta otrās daļas pirmajam teikumam.

Pieteikumos sniegtie argumenti pēc sava rakstura esot

galvenokārt politiski un nevarot kalpot apstrīdēto normu

satversmības izvērtējumam. Ventspils brīvostas pārvalde un Rīgas

brīvostas pārvalde kā atvasinātas publisko tiesību juridiskās

personas neesot padotas attiecīgajai pašvaldībai, kā arī

neietilpstot attiecīgo pašvaldību institucionālajā sistēmā. Šo

subjektu īpašumā esošo mantu nevarot uzskatīt par piederošu

pašvaldībai. Arī Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas

pārvaldes funkcijas neesot uzskatāmas par tādām, kas ietilptu

attiecīgi Rīgas valstspilsētas pašvaldības un Ventspils

valstspilsētas pašvaldības kompetencē.

Katrai ostai atbilstot viena konkrēta, iepriekš noteikta

teritorija, kuru pārvaldot viena speciāli šim mērķim izveidota

institūcija. Saeima norāda: ja tiks panākta vienošanās par

kopīgas valsts un pašvaldības kapitālsabiedrības izveidi, tad

katra pašvaldība pēc mantas ieguldīšanas kapitālsabiedrības

pamatkapitālā saņems noteiktu kapitāla daļu skaitu, kļūstot par

attiecīgās kapitālsabiedrības dalībnieku ar visām dalībniekam

piešķirtajām tiesībām.

Ar 2019. gada 12. decembra grozījumiem Ostu likumā Ministru

kabinetam esot noteikts uzdevums izvērtēt Latvijas ostu

pārvaldības modeļa atbilstību starptautiskajiem labas pārvaldības

principiem un līdz 2020. gada 1. jūlijam iesniegt Saeimai

likumprojektu par Latvijas ostu pārvaldības modeļa maiņu.

Ministru kabinets secinājis, ka Ventspils osta un Rīgas osta ir

pakļautas augstam korupcijas riskam un tādējādi nepieciešamas

neatliekamas šo ostu pārvaldības reformas.

Tiesas sēdē Saeimas pārstāvis norādīja, ka no pašvaldības

principa neizrietot pašvaldības tiesības uz tās īpašuma

neaizskaramību. Valsts pārvaldes funkciju decentralizācija tiekot

īstenota citstarp atbilstoši pašvaldības principam, nododot

atsevišķu funkciju īstenošanu demokrātiski leģitimētām

pašvaldībām. Jau sākotnēji Ostu likuma tiesiskais regulējums esot

paredzējis ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu nodošanu

ostas pārvaldes valdījumā.

Savukārt Liepājas ostas un Liepājas speciālās ekonomiskās

zonas industriālās teritorijas tiekot izmantotas kompleksā

mijiedarbībā un ostas attīstība esot nesaraujami saistīta ar

ārpus ostas esošo speciālās ekonomiskās zonas industriālo

teritoriju attīstību. Saskaņā ar Ostu likumu Rīgas ostas un

Ventspils ostas pārvaldīšanas princips esot vienāds, proti, tas

izrietot no Ostu likumā noteiktā regulējuma. Savukārt Liepājas

speciālās ekonomiskās zonas pārvaldīšanu regulējot cits

normatīvais akts - Liepājas speciālās ekonomiskās zonas

likums.

Ņemot vērā minēto, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas

pārvaldīšanas modeļa izstrādē būtu piemērojams atšķirīgs process.

Turklāt Satversmē un citos likumos neesot noteikts tas, ka

likumdošanas procesā pašvaldību izvirzītie priekšlikumi par ostu

pārvaldības modeli un kritēriju saturisko izvēli likumdevējam

būtu obligāti jāpieņem.