5. pants

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

2Saeima - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes

31. pantam un 101. panta otrās daļas pirmajam teikumam.

4Pieteikumos sniegtie argumenti pēc sava rakstura esot

5galvenokārt politiski un nevarot kalpot apstrīdēto normu

6satversmības izvērtējumam. Ventspils brīvostas pārvalde un Rīgas

7brīvostas pārvalde kā atvasinātas publisko tiesību juridiskās

8personas neesot padotas attiecīgajai pašvaldībai, kā arī

9neietilpstot attiecīgo pašvaldību institucionālajā sistēmā. Šo

10subjektu īpašumā esošo mantu nevarot uzskatīt par piederošu

11pašvaldībai. Arī Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas

12pārvaldes funkcijas neesot uzskatāmas par tādām, kas ietilptu

13attiecīgi Rīgas valstspilsētas pašvaldības un Ventspils

14valstspilsētas pašvaldības kompetencē.

15Katrai ostai atbilstot viena konkrēta, iepriekš noteikta

16teritorija, kuru pārvaldot viena speciāli šim mērķim izveidota

17institūcija. Saeima norāda: ja tiks panākta vienošanās par

18kopīgas valsts un pašvaldības kapitālsabiedrības izveidi, tad

19katra pašvaldība pēc mantas ieguldīšanas kapitālsabiedrības

20pamatkapitālā saņems noteiktu kapitāla daļu skaitu, kļūstot par

21attiecīgās kapitālsabiedrības dalībnieku ar visām dalībniekam

22piešķirtajām tiesībām.

23Ar 2019. gada 12. decembra grozījumiem Ostu likumā Ministru

24kabinetam esot noteikts uzdevums izvērtēt Latvijas ostu

25pārvaldības modeļa atbilstību starptautiskajiem labas pārvaldības

26principiem un līdz 2020. gada 1. jūlijam iesniegt Saeimai

27likumprojektu par Latvijas ostu pārvaldības modeļa maiņu.

28Ministru kabinets secinājis, ka Ventspils osta un Rīgas osta ir

29pakļautas augstam korupcijas riskam un tādējādi nepieciešamas

30neatliekamas šo ostu pārvaldības reformas.

31Tiesas sēdē Saeimas pārstāvis norādīja, ka no pašvaldības

32principa neizrietot pašvaldības tiesības uz tās īpašuma

33neaizskaramību. Valsts pārvaldes funkciju decentralizācija tiekot

34īstenota citstarp atbilstoši pašvaldības principam, nododot

35atsevišķu funkciju īstenošanu demokrātiski leģitimētām

36pašvaldībām. Jau sākotnēji Ostu likuma tiesiskais regulējums esot

37paredzējis ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu nodošanu

38ostas pārvaldes valdījumā.

39Savukārt Liepājas ostas un Liepājas speciālās ekonomiskās

40zonas industriālās teritorijas tiekot izmantotas kompleksā

41mijiedarbībā un ostas attīstība esot nesaraujami saistīta ar

42ārpus ostas esošo speciālās ekonomiskās zonas industriālo

43teritoriju attīstību. Saskaņā ar Ostu likumu Rīgas ostas un

44Ventspils ostas pārvaldīšanas princips esot vienāds, proti, tas

45izrietot no Ostu likumā noteiktā regulējuma. Savukārt Liepājas

46speciālās ekonomiskās zonas pārvaldīšanu regulējot cits

47normatīvais akts - Liepājas speciālās ekonomiskās zonas

48likums.

49Ņemot vērā minēto, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas

50pārvaldīšanas modeļa izstrādē būtu piemērojams atšķirīgs process.

51Turklāt Satversmē un citos likumos neesot noteikts tas, ka

52likumdošanas procesā pašvaldību izvirzītie priekšlikumi par ostu

53pārvaldības modeli un kritēriju saturisko izvēli likumdevējam

54būtu obligāti jāpieņem.