9. pants

1Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas

2Pašvaldību savienība" - uzskata, ka apstrīdētās normas

3neatbilst Satversmes 1. pantam un 101. panta otrās daļas pirmajam

4teikumam.

5Pieņemot apstrīdētās normas, Saeima neesot ievērojusi labas

6likumdošanas principu un neesot nodrošinājusi kvalitatīvas

7konsultācijas apstrīdēto normu pieņemšanas procesā.

8Ar apstrīdētajām normām pašvaldībām tiekot ierobežotas

9tiesības lietot savu ostu teritorijās esošo īpašumu, jo tiesības

10tiekot piešķirtas ostu pārvaldības īstenošanai izveidotajām

11valsts kapitālsabiedrībām. No apstrīdēto normu pamatojuma

12neizrietot, ka Likuma grozījumu izstrādātāji būtu vērtējuši

13iecerētos pašvaldību tiesību uz īpašumu ierobežojumus, kā arī šo

14ierobežojumu samērīgumu. Pienācīgs pamatojums neizrietot arī no

15Saeimas atbildes raksta, jo Saeima skaidrojot tikai tās iecerēto

16rīcību ar reorganizējamās Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils

17brīvostas pārvaldes mantu.

18Tiesas sēdē biedrības "Latvijas Pašvaldību

19savienība" pārstāve norādīja, ka no pašvaldības principa

20izrietot pašvaldības autonomijas veidi - teritoriālā autonomija,

21organizatoriskā autonomija, personāla autonomija, plānošanas

22autonomija, tiesību aktu izdošanas autonomija un finanšu

23autonomija. Likumdevējs esot tiesīgs noteikt ostu pārvaldes

24modeli pēc saviem ieskatiem, tomēr no labas likumdošanas viedokļa

25esot nepieciešams izvērtējums attiecībā uz to, vai izraudzītā

26ostu pārvaldības forma ir visatbilstošākā. Proti, vajadzējis

27izvērtēt ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem un

28attiecīgi ietekmi uz tiesību sistēmu.

29Vēsturiski pašvaldības kompetencē bijusi lemšana par to, kuru

30īpašumu nodot ostas pārvaldei izmantošanai. Ar apstrīdētajām

31normām šādas izvēles tiesības esot liegtas, un tas negatīvi

32ietekmējot pašvaldības finanšu autonomiju.