9. pants

Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas

Pašvaldību savienība" - uzskata, ka apstrīdētās normas

neatbilst Satversmes 1. pantam un 101. panta otrās daļas pirmajam

teikumam.

Pieņemot apstrīdētās normas, Saeima neesot ievērojusi labas

likumdošanas principu un neesot nodrošinājusi kvalitatīvas

konsultācijas apstrīdēto normu pieņemšanas procesā.

Ar apstrīdētajām normām pašvaldībām tiekot ierobežotas

tiesības lietot savu ostu teritorijās esošo īpašumu, jo tiesības

tiekot piešķirtas ostu pārvaldības īstenošanai izveidotajām

valsts kapitālsabiedrībām. No apstrīdēto normu pamatojuma

neizrietot, ka Likuma grozījumu izstrādātāji būtu vērtējuši

iecerētos pašvaldību tiesību uz īpašumu ierobežojumus, kā arī šo

ierobežojumu samērīgumu. Pienācīgs pamatojums neizrietot arī no

Saeimas atbildes raksta, jo Saeima skaidrojot tikai tās iecerēto

rīcību ar reorganizējamās Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils

brīvostas pārvaldes mantu.

Tiesas sēdē biedrības "Latvijas Pašvaldību

savienība" pārstāve norādīja, ka no pašvaldības principa

izrietot pašvaldības autonomijas veidi - teritoriālā autonomija,

organizatoriskā autonomija, personāla autonomija, plānošanas

autonomija, tiesību aktu izdošanas autonomija un finanšu

autonomija. Likumdevējs esot tiesīgs noteikt ostu pārvaldes

modeli pēc saviem ieskatiem, tomēr no labas likumdošanas viedokļa

esot nepieciešams izvērtējums attiecībā uz to, vai izraudzītā

ostu pārvaldības forma ir visatbilstošākā. Proti, vajadzējis

izvērtēt ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem un

attiecīgi ietekmi uz tiesību sistēmu.

Vēsturiski pašvaldības kompetencē bijusi lemšana par to, kuru

īpašumu nodot ostas pārvaldei izmantošanai. Ar apstrīdētajām

normām šādas izvēles tiesības esot liegtas, un tas negatīvi

ietekmējot pašvaldības finanšu autonomiju.