3. pants

1Rīcības

2virziens - Saziņa ar valsti vienuviet - digitāli un klātienē

3Virziena aktualitāte:

4• Ir ļoti atšķirīgs pakalpojumu elektronizācijas līmenis.

5• Nav noteikts tikai elektroniski sniedzamo valsts pārvaldes

6pakalpojumu grozs.

7• VPVKAC tīklā maz klātienē pieejamo pakalpojumu.

8• Iestāžu KAC izvietojums pilnībā nenosedz pieprasījumu pēc

9pakalpojumiem.

10• Nepieciešami risinājumi digitālās vārtejas darbības

11nodrošināšanai.

12• Jānodrošina pārrobežu pakalpojumu pieejamība.

13• Jāpaplašina oficiālās elektroniskās adreses lietotāju

14loks.

153.1. Vienots

16kanāls iedzīvotāju un uzņēmēju apkalpošanai elektroniskā vidē

17[79] Arvien vairāk pakalpojumu ir pieejami elektroniski - 90%,

18pakalpojumu elektronizācijā Latvija 2019. gadā ieņem 7. vietu

19(2018. gadā 9. vieta)34.

2010. attēls.

21Pakalpojumu elektronizācijas līmenis

22Ievērojot "vienas pieturas aģentūras principu",

23informācija par visiem valsts pārvaldes pakalpojumiem ir pieejama

24vienuviet - Latvija.lv, kurā izvietoti 125 dzīves situāciju

25apraksti, kas sniedz informatīvu atbalstu būtiskāko dzīves

26situāciju risināšanai, 4037 valsts pārvaldes pakalpojumu

27apraksti35. Latvija.lv unikālo lietotāju skaits ir

28sasniedzis jau 978 tūkstošus36 un turpina pieaugt.

29Biežāk nepieciešamie pakalpojumi pieejami pilnībā

30elektroniski

31[80] OECD novērtējums: Valsts pārvaldes pakalpojumi uzņēmumiem

32bieži ir sadrumstaloti dažādās pārvaldes iestādēs, un uzņēmumiem

33var nebūt pietiekamu resursu, lai izpildītu visu iestāžu formālās

34prasības. Juridisko procedūru un juridiskās informācijas

35pieejamība ir galvenais faktors, lai novērtētu tiesu sistēmas

36pieejamības pakāpi valstī. OECD ieteikums: Latvijas valsts

37pārvaldes pakalpojumi, kas varētu būt daļa no vienas pieturas

38aģentūras pieejas, ietver UR, VZD, Patentu valdi, zemesgrāmatu

39nodaļas, nodokļu administrāciju un attiecīgās licencēšanas

40iestādes. Tajos varētu iekļaut arī juridiskās palīdzības

41pakalpojumus un nodošanu izskatīšanai dažādiem strību izsķiršanas

42mehānismiem. Ideālā gadījumā uzņēmumiem nav jānošķir valsts

43iestāžu kompetencē un nav jāidentificē attiecīgie tiesību akti.

44Turklāt lietotājiem vajadzētu tikai vienreiz sniegt konkrētu

45informāciju.

46[81] Vairums ikdienas situāciju var atrisināt elektroniski -

47Portālā pieejami 702 e-pakalpojumi37, kas atvieglo

48nodokļu un muitas procedūras, nodokļu administrēšanu, sociālo

49pabalstu saņemšanu, sodu apmaksu, auto datu pārbaudi, auto

50īpašnieka maiņu pieteikšanos studijām, nodrošina pieeju valsts

51rīcībā esošiem datiem, uzņēmumu elektronisko reģistrāciju u.c.

52Saskaņā ar 2018. gadā veikto valsts e-pārvaldes attīstības līmeņa

53monitoringu38 no kopumā par 2017. gadu analizētajiem 1

54885 valsts iestāžu pakalpojumiem elektronizēti ir 74 %. Portāla

55produkcijā ieviesto e-pakalpojumu izsaukšanas reižu skaits ir

56sasniedzis 14,28 milj. reižu skaitu39.

57[82] Kopš 2018. gada 1. jūnija ir ieviesta oficiālā

58elektroniskā adrese kā valsts pārvaldē vienots risinājums, lai

59elektroniskā vidē nodrošinātu garantētu, drošu un ērtu oficiālo

60saziņu starp valsts iestādēm un privātpersonām, tai skaitā to

61nodrošinot vienotas sistēmas ietvaros. E-adreses risinājuma pirmā

62kārta ir veidota uz Latvija.lv klienta darba vietas un Publiskās

63pārvaldes dokumentu vadības sistēmu dokumentu integrācijas vides

64jeb DIV bāzes. E-adrese privātpersonām ir digitālā pastkastīte

65Latvija.lv, un tā nodrošina iespēju valsts iestādēm veidot

66saraksti ar privātpersonām elektroniski vienotā un drošā vidē.

67Papildus reģistros reģistrētiem tiesību subjektiem ir iespēja

68pieslēgties e-adresei, izmantojot programmsaskarni. E-adrese ir

69noteikta kā oficiālais un primārais saziņas kanāls ar

70iedzīvotājiem un ir jāveicina e-adreses lietotāja skaita

71palielināšanu, vienlaicīgi atvieglojot un efektivizējot piekļuvi

72saņemtajai informācijai e-adresē.

73Ieviesta vienota elektroniska saziņa, jāturpina lietotāju

74loka paplašināšana

75[83] 2019. gada 16. maijā izsludināts "Likumprojekts

76"Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses

77likumā"" (VSS-454), kas ierosina paplašināt oficiālās

78elektroniskās adreses lietotāju loku ar šādām grupām:

79- zvērināti notāri;

80- valsts amatpersonas un darbinieki Valsts un pašvaldību

81institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma

82izpratnē;

83- valsts kapitālsabiedrības Publiskas personas kapitāla daļu

84un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē;

85- sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji likuma "Par

86sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" izpratnē.

87[84] 2018. gada 1. martā spēkā stājās Oficiālās elektroniskās

88adreses likums. Oficiālā elektroniskā adrese tika ieviesta kā

89valsts pārvaldē vienots risinājums, lai elektroniskā vidē

90nodrošinātu garantētu, drošu un ērtu oficiālo saziņu starp valsts

91iestādēm un privātpersonām, to nodrošinot vienas sistēmas

92ietvaros. VARAM sadarbībā ar VRAA 2018. gada martā izstrādāja un

932018. gada maijā aktualizēja "Oficiālās elektroniskās

94adreses (e-adreses) izmantošanas vadlīnijas"40.

95Ar 2018. gada 1. jūniju e-adresi obligāti izmanto tiešās

96pārvaldes iestādes (ministrijas un to padotības iestādes),

97savukārt pārējās iestādes - pašvaldības un to iestādes, un

98iestādes, kas nav padotas MK, prokuratūra un privātpersonas, kam

99deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, e-adresi izmanto no 2018.

100gada 15. oktobra. Organizētas vairāk nekā 20 mācības un

101prezentācijas dažādām interešu grupām - ministriju resoros pēc

102pieprasījuma, tiešās pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un to

103iestādēm, žurnālistiem, dokumentu vadības sistēmas

104izstrādātājiem, izglītības iestādēm un Ārlietu ministrijas

105darbiniekiem vēstniecībās. Kopējais apmācīto skaits ir ap 830

106personu, tomēr, ņemot vērā, ka vairākiem pasākumiem tika

107nodrošināta arī tiešraide, kopējais apmācīto skaits ir daudz

108lielāks. No 2018. gada 1. jūnija līdz 2018. gada 31. decembrim

109iestādēm, juridiskām un fiziskām personām kopskaitā aktivizēti

1103463 e-adreses konti.

111[85] Nepieciešams veidot vienotu platformu visiem digitālajiem

112valsts pakalpojumiem, attīstot Latvija.lv kā centrālo platformu

113valsts pārvaldes e-pakalpojumu saņemšanai. Tas sekmēs vienādu

114e-pakalpojumu struktūru, dizainu, lietotājam draudzīgu saturu,

115veicinās informācijas skaidrību un ceļu pie gala lietotāja. 2018.

116gadā VARAM izstrādāts informatīvais ziņojums "Par valsts

117pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.lv

118attīstību"41 ar mērķi noteikt Portāla attīstības

119redzējumu periodā 2018.-2020. gads, apskatot Portāla attīstības

120iespējas esošo resursu ietvaros, norādot fokusus, uz kuriem

121koncentrēties, ar mērķi nodrošināt visaptverošu, skaidri

122strukturētu, aktuālu, viegli pieejamu informāciju un

123e-pakalpojumus tiešsaistes režīmā, neatkarīgi no atbildīgo

124institūciju atrašanās vietas42.

125Latvija.lv kā mūsdienīga centrālā platforma valsts pārvaldes

126e-pakalpojumu saņemšanai

127[86] Esošie e-pakalpojumi primāri ir pieejami tīmekļvietnēs,

128tikai atsevišķi pakalpojumu turētāji e-pakalpojumu izpildei ir

129izveidojuši mobilās lietotnes (piemēram, VID piedāvā mobilās

130lietotnes "Attaisnotie izdevumi" un "Aizdomīgie

131darījumi"). Latvija.lv vai tā daļas nav realizētas mobilo

132lietotņu veidā, konkrētu e-pakalpojumu (piemēram, pakalpojuma

133izpildes forma "Atzinums par nodarbinātā veselības un

134drošības apdraudējuma faktu darbā" vai pakalpojuma izpildes

135forma "Vecāku pabalsts") izpildei nav pieejams

136responsīvais dizains.

137Pieaug pieprasījums pēc pakalpojumiem 24/7 un iedzīvotāju

138vēlme pakalpojumu saņemt elektroniski

1393.2. Palielināta

140e-pakalpojumu lietošana

141[87] Pēdējā gada laikā digitālo valsts pārvaldes pakalpojumu

142jomā Latvijai ir izdevies būtiski uzlabot rezultātu un pakāpties

143no 14. uz 8. vietu DESI.

14411. attēls.

145E-pakalpojumu lietošana

146CSP veiktais pētījums par IKT lietošanu mājsaimniecībās 2018.

147gadā43 liecina, ka turpina pieaugt iedzīvotāju

148interese par sadarbības iespējām ar valsts vai sabiedriskajām

149iestādēm, izmantojot internetu. 50% iedzīvotāju iesniedz

150aizpildītas valsts vai pašvaldību pakalpojumu veidlapas

151tiešsaistē.

15212. attēls.

153Interneta lietošana sadarbībai ar valsts vai sabiedriskajām

154iestādēm

155[88] Lai noskaidrotu valsts pakalpojumu pieteikšanas pieredzi

156un vēlmi pieteikt pakalpojumus noteiktos kanālos, tika analizēti

157Latvijas iedzīvotāju aptaujas, kas veikta projekta

158"Integrēts Publisko pakalpojumu sniegšanas un gala lietotāju

159vajadzību monitorings" ietvaros, rezultāti. Kopumā var

160teikt, ka turpina pieaugt iedzīvotāju vēlme pieteikt pakalpojumus

161elektroniski. 71% aptaujāto nākotnē izvēlētos lielāko daļu

162pakalpojumu saņemt elektroniski, 17% - klātienē (pilnu analīzi

163skatīt 2. pielikumā "Valsts pakalpojumu pieteikšanas

164pieredze un vēlme pieteikt noteiktos kanālos: realitāte pret

165vēlmi").

166[89] Kā biežāk minētie iemesli pakalpojumu pieteikšanai

167elektroniski tiek minēti: mazāks laika patēriņš pakalpojuma

168saņemšanai (72%), nav speciāli jādodas uz iestādi (60%), var

169saņemt pakalpojumu jebkurā laikā (34%), ir interese izmantot

170tehnoloģijas dažādu jautājumu risināšanai (4%). Biežākie iemesli,

171kāpēc iedzīvotāji dod priekšroku klātienes kanālam, nevis

172pakalpojumu pieteikšanai elektroniski, ir: nepietiekamas

173zināšanas un prasmes (neprot lietot datoru, internetu; neprot

174darboties ar sarežģītām sistēmām; labāk uztic pakalpojuma

175pieteikšanu profesionāļiem); apkalpošanas ieradumi (ieradumi;

176personīgs kontakts); problēmas ar tehnoloģiju pieejamību (nav

177pieejams dators; internets). Tomēr zemas digitālās prasmes ir

178nopietns šķērslis uzņēmējiem un iedzīvotājiem digitālo

179tehnoloģiju izmantošanā, jo vēl arvien 52% Latvijas iedzīvotāju

180trūkst nepieciešamo digitālo prasmju44.

181E-pakalpojumu lietošanas ieguvumi - mazāks laika patēriņš,

182nav jādodas uz iestādi, var saņemt jebkurā laikā

183[90] Saskaņā ar Eiropas Komisijas redzējumu digitālo prasmju

184palielināšana kopā ar pakalpojumu digitalizāciju var nodrošināt

185sabiedrības un ekonomikas digitālo transformāciju45.

186Turklāt, Latvijā lietotie valsts pārvaldes e-pakalpojumi var

187radīt papildus motivāciju iedzīvotājiem uzlabot digitālās

188prasmes. Arī zema iedzīvotāju blīvuma un reģionālo atšķirību

189apstākļos pakalpojumu digitalizācija var nodrošināt gan

190vienlīdzīgu pieeju pakalpojumiem, gan arī sociālo

191iekļaušanu46. OECD norāda, ka digitālā transformācija

192nozīmē jaunas prasības infrastruktūrai un jaunus biznesa modeļus,

193kas jāsalāgo ar iedzīvotāju digitālajām prasmēm un digitālo

194drošību47. E-pakalpojumu jomā pasaules tendences

195iekļauj personalizāciju un pastiprinātu koncentrēšanos uz klientu

196vajadzībām. Visos sektoros aktuāla ir digitālā transformācija un

197viedo risinājumu ieviešana, kā rezultātā paaugstinās

198efektivitāte, samazinās izmaksas un tiek uzlabota klientu

199pieredze. Lai to īstenotu, nepieciešams turpināt paaugstināt

200valsts pārvaldes elektronizācijas līmeni. Attiecībā uz fizisko un

201juridisko personu apkalpošanu galvenais mērķis ir pakalpojumu

202nodrošināšana primāri digitāli. Fizisko personu

203apkalpošanā kā sekundārais kanāls izmantojami dažādās formās

204asistētie e-pakalpojumi un tikai pēc tam klātienes

205apkalpošana.

206Nepieciešams turpināt paaugstināt valsts pārvaldes

207elektronizācijas līmeni

208[91] Šobrīd elektroniskie pakalpojumi praktiski vienmēr tiek

209dublēti ar iespēju šos pašus pakalpojumus saņemt klātienē. Šāda

210pieeja ir attaisnojama, taču tajā pat laikā tā var būt par

211iemeslu dublējošām izmaksām, kas noved pie paaugstinātas

212pakalpojumu nodrošināšanas izmaksām. Ņemot vērā, ka dažādu

213iedzīvotāju grupu piekļuve internetam sasniedz vairāk kā 90%, ir

214lietderīgi apsvērt iespēju atsevišķas pakalpojumu grupas

215nodrošināt "primāri digitāli" un "tikai

216digitāli". Tie varētu būt pakalpojumi noteiktām mērķgrupām -

217uzņēmējiem (uzņēmējdarbības uzsākšana un regulārās darbības),

218jauniešiem (studiju uzsākšana), amatpersonām (ikgadējo

219deklarāciju iesniegšana) u. c. Šis princips neizslēdz iespēju

220nodrošināt atbalstu attiecīgo e-pakalpojumu izmantošanā klātienē

221(piemēram konsultanti klientu apkalpošanas centros, e-asistenta

222iespējas izmantošana, u. tml.). Arī MK not. Nr. 402 nosaka

223pakalpojumu turētājam e-pakalpojumu izmantošanu veicinošu

224regulējumu izstrādi (18. punkts) un aktivitāšu nodrošināšanu

225klātienes kontaktu samazināšanai, e-pakalpojumu popularizēšanai

226un sabiedrības informēšanai, kā arī e-pakalpojuma izmantošanas

227analīzi un uzlabošanas pasākumu plānošanu (19. punkts).

228"Digitāli vispirms" un "tikai digitāli"

229pieejams principu ieviešana

230[92] Valstī nav noteikts tikai elektroniski sniedzamo valsts

231pārvaldes pakalpojumu grozs. Ir dzīves situācijas, kurās jau

232tagad būtu iespējama un efektīva pakalpojumu groza saņemšana

233tikai elektroniski, atsevišķos gadījumos pēc nepieciešamības

234saņemot konsultatīvu atbalstu, piemēram, uzņēmējdarbības

235uzsākšana. Iedzīvotāju vēlme pieteikt un saņemt pakalpojumus

236elektroniski turpina pieaugt. Pāreja uz e-pakalpojumu izmantošanu

237pilnā apmērā rekomendējama attiecībā uz juridisko personu

238apkalpošanu, pēc labās prakses iekļaujot e-pakalpojumu

239papildināšanu ar pakalpojumiem klātienē personu grupām, kas

240dažādu iemeslu dēļ nelieto internetu.

241Jāpaplašina elektroniski pieejamos pakalpojumus un jānosaka

242tikai elektroniski sniedzamo pakalpojumu grozs

2433.3. Pakalpojumu

244pārrobežu pieejamība

245[93] Ikdienas sadzīvē, gan arī uzņēmējdarbībā arvien aktuālāka

246kļūst citas Eiropas valsts pakalpojumu saņemšana, gan ārzemju

247lietotājiem, gan nacionālajiem lietotājiem, kas dzīvo citā ES

248valstī. Pakalpojumu pārrobežu pieejamības nodrošināšana ir

249būtiska vajadzība, kas, turklāt ir regulēta Eiropas Parlamenta un

250Padomes 2018. gada 2. oktobra regulā (ES) 2018/1724, ar ko

251izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi

252informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas

253pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr.

2541024/201248 (turpmāk - Vārtejas regula). Lai

255ieviestu Vārtejas regulas prasības nepieciešams centralizēt

256informāciju Latvija.lv. Maksimāli centralizējot informāciju vienā

257tīmekļvietnē, nākotnē manāmi tiks atvieglota vārtejas uzturēšana

258un informācijas aktualizēšana. Informācija par daudziem

259pakalpojumiem un pakalpojumu kopām pašreiz tiek aptverta,

260izmantojot dzīves situācijas, šo praksi plānots turpināt arī

261nākotnē attiecīgi, iekļaujot Regulas 1. pielikuma minētās dzīves

262situācijas. Autentifikācijas risinājums ārzemniekiem tiek

263nodrošināts vienotās pieteikšanās modulī kopš 2019. gada 6.

264februāra, un uz doto brīdi nodrošināta pārrobežu elektroniskā

265identifikācija ar Igauniju, Spāniju, Itāliju, Beļģiju, Portugāli,

266Vāciju un Luksemburgu. Savienojuma nodrošināšana ar citām

267paziņotām eID shēmām Eiropas Savienības valstīs tiek nodrošināta,

268izpildot eIDAS49 regulas prasības.

269Pakalpojumu pārrobežu pieejamības nodrošināšana ir būtiska

270vajadzība

271[94] Vienotā digitālā vārteja ir ES mēroga risinājums, kas

272tiešsaistē nodrošinās atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem,

273sniedzot vienkāršotu pieeju informācijai par ES Vienoto tirgu,

274darba, dzīvošanas un studiju iespējām ES dalībvalstīs, kā arī

275atvieglos pārrobežu pakalpojumu sniegšanu. Vienotā digitālā

276vārteja tiks izveidota pamatojoties uz jau eksistējošiem

277portāliem, sistēmām un tīkliem, uzlabojot sadarbību starp tiem.

278Lai ieviestu šo risinājumu, VARAM ir izstrādājis informatīvā

279ziņojuma "Par Vienotās digitālās vārtejas Regulas prasību

280ieviešanu" projektu50, nosakot rīcības plānu

281veicamajiem pasākumiem, kas jāveic iestādēm un pašvaldībām

282Regulas ieviešanai.

283Uzsākta vienotās digitālās vārtejas ieviešana

284[95] Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 2.

285oktobra regulu (ES) 2018/1724, ar ko izveido vienotu digitālo

286vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un

287palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza

288Regulu (ES) Nr. 1024/201251, ir noteikts obligāti

289elektronizējamo procedūru saraksts (e-pakalpojumu var būt

290vairāk):

2913.4. Valsts

292pārvaldes institūciju KAC optimizācija, iestāžu KAC un VPVKAC

293funkciju efektivizēšana

294[96] 2019. gada 1. pusgadā 85 pašvaldībās 110 vietās darbojas

295VPVKAC, no tiem 76 - novadu nozīmes un 9 - reģionālās nozīmes

296VPVKAC. VPVKAC tīklā kopumā reģistrēti 51054 pakalpojumi, tai

297skaitā 20563 konsultācijas par valsts pārvaldes pakalpojumiem,

2988399 pieteikumi Valsts ieņēmumu dienesta pakalpojumiem un 9106

299pieteikumi VSAA pakalpojumiem. Pieņemti 2742 pieteikumi VSAA,

300izmantojot pilnvarotā e-pakalpojuma funkciju. Latvija.lv

301lietotāju atbalsta nodrošināšanu veica 8 reģionālās nozīmes

302VPVKAC, reģistrējot 10244 konsultācijas par Latvija.lv pieejamo

303pakalpojumu pieteikšanu.

304[97] Valsts pārvaldes institūcijas bieži atrodas vairākās ēkās

305relatīvi lielā attālumā viena no otras, kas apgrūtina iedzīvotāju

306iespējas vienkopus saņemt vairāku institūciju pakalpojumus, kā

307arī sadārdzina kopējās telpu izmaksas, jo katra valsts pārvaldes

308institūcija uztur savu klientu uzgaidāmo telpu. Būtu jāturpina

309valsts pārvaldes institūciju KAC izvietojuma nacionālās un

310reģionālās nozīmes attīstības centros efektivizēšana, deleģējot

311pakalpojumu sniegšanu VPVKAC.

312Notiek VPVKAC tīkla atīstība, jāturpina valsts pārvaldes KAC

313efektivizēšana

314[98] Turpmākam izmaksu samazinājumam un publisko pakalpojumu

315plašākas pieejamības nodrošināšanai iedzīvotājiem nepieciešams

316turpināt VVKAC struktūras optimizāciju, izskatot iespējas un

317potenciālu VPVKAC tīkla pilnveidošanai. Kopumā klātienes

318apkalpošanas tīklam jābūt uz rezultātiem orientētam, ko iespējams

319nodrošināt, nosakot VPVKAC kvalitātes standartus un mainot valsts

320budžeta dotācijas piešķiršanas modeli no dotācijas piešķiršanas

321pašvaldībai VPVKAC vajadzībām pēc iedzīvotāju daudzuma pašvaldībā

322uz dotācijas piešķiršanu atkarībā no rezultatīvo un kvalitātes

323rādītāju izpildes.

324[99] MK 2019. gada 30. aprīlī apstiprināja noteikumus Nr. 181

325"Kārtība, kādā izmanto 2019. gadam paredzēto apropriāciju

326Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla

327izveidei, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas

328pilnveidei". 2019. gada 1. februārī darbu uzsāka Bauskas

329VPVKAC. 2019. gada 24. maijā VARAM piešķīra valsts budžeta

330dotāciju VPVKAC izveidei Skrīveru novada, Mārupes novada,

331Kokneses novada, Kārsavas novada, Olaines novada pašvaldībai.

332Jaunus klientu apkalpošanas punktus 2019. gadā izveidoja Ķeguma

333novada VPVKAC un Priekuļu novada VPVKAC. Ludzas novads plāno

334VPVKAC izveidot līdz 2019. gada beigām, Līvānu novads - 2020.

335gadā. Lai noteiktu iespējamās KAC tīkla optimizācijas iespējas,

336nodrošinot izmaksu samazinājumu un uzlabojot valsts pārvaldes

337pakalpojumu pieejamību, 2018. gada ceturtajā ceturksnī VARAM

338veica pētījumu par iespējām optimizēt KAC izvietojumu nacionālās

339un reģionālās nozīmes attīstības centros52. Pētījuma

340rezultātā piedāvātās alternatīvas publisko pakalpojumu

341nodrošināšanai, kuru noteikšanā ņemts vērā KAC izvietojums, telpu

342platība, klientu apkalpošanā iesaistīto darbinieku skaits un

343izmaksas.

344[100] Publiskās pārvaldes efektivitāte tiek veicināta,

345nodrošinot vienuviet dažādu valsts iestāžu pakalpojumus. Novadu

346un reģionālas nozīmes VPVKAC 2015.-2018. gadā sniegti kopumā 197

347464 valsts iestāžu pakalpojumi (tostarp, reģistrētie pieteikumi

348un konsultācijas) un pašvaldību pakalpojumu konsultācijas. Novadu

349nozīmes VPVKAC sniegti 169 094 pakalpojumi, bet reģionālas

350nozīmes VPVKAC sniegti 28 370 pakalpojumi.

351Sadarbībā ar iestādēm un pašvaldībām palielināta valsts

352pakalpojumu pieejamība klātienē vienuviet, jāvērtē iespēja

353VPVKAC darbībā iesaistīt privāto sektoru

354[101] MK 2019. gada 7. maija rīkojums Nr. 210 "Par

355Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa

356vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai"

357240.1. uzdevums nosaka izvērtēt pierobežas teritorijā pieejamos

358valsts publiskos pakalpojumu piegādes kanālus un sagatavot

359priekšlikumus to uzlabošanai. VARAM ir vadošā valsts pārvaldes

360iestāde vienas pieturas aģentūras principa ieviešanā valsts un

361pašvaldību pakalpojumu pieejamībā53, izstrādājot

362vienotu regulējumu vienas pieturas aģentūras principa ieviešanai

363valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanā54,

364izvērtējot valsts un pašvaldību pakalpojumu tiesisko regulējumu

365un sniedzot priekšlikumus valsts un pašvaldību pakalpojumu

366sniegšanas procedūru vienkāršošanai, administratīvā sloga

367samazināšanai un pakalpojumu sniegšanai pēc vienas pieturas

368aģentūras principa, tajā skaitā izmantojot informācijas un

369komunikācijas tehnoloģijas55. Pakalpojumu pieejamības

370vienuviet paplašināšināšanai būtu nepieciešams izvērtēt iespēju

371VPVKAC darbībā iesaistīt privātā sektora pakalpojumu

372sniedzējus.

373VPVKAC šobrīd strādā 16 pierobežas pašvaldībās

374[102] Laika posmā no 2015. gada 1. septembra līdz 2019. gada

3751. maijam visā valsts teritorijā strādā 85 valsts un pašvaldību

376vienotie klientu apkalpošanas centri56, kur vienkopus

377iedzīvotāji var pieteikt pieprasītākos valsts pārvaldes

378pakalpojumus un pašvaldību pakalpojumus, saņemt palīdzību

379pakalpojumu digitālā pieteikšanā un palīdzību darbā ar datoru,

380e-adresi, e-pastu. Valsts pierobežas teritorijā57

381VPVKAC šobrīd strādā 16 pierobežas pašvaldībās. VARAM 2019. gada

382aprīlī ir uzsācis darbu pie valsts un pašvaldību pakalpojumu

383pieejamības paplašināšanas pierobežā, sadarbībā ar Ludzas novada

384pašvaldību veidojot Ludzas novada VPVKAC.

385[103] Latvijā ir nepietiekami optimāli organizēta valsts

386iestāžu lietotā infrastruktūra. Ar Ministru kabineta 2017. gada

38724. novembra rīkojumu Nr. 701 apstiprinātā Valsts pārvaldes

388reformu plāna 2020 (turpmāk - VPRP) noteikto mērķi - mainīt

389valsts pārvaldes kultūru uz tādu darbu, kur normatīvisma un

390birokrātijas vietā valda vērtību kultūra, sadarbības gars un

391elastība mērķu sasniegšanā, kā arī ikvienas darbības pamatā ir

392atbildīga rīcība gan individuālā, gan kolektīvā līmenī -

393nevar pilnībā ieviest, nemainot darba vidi, kurā valsts pārvaldes

394darbinieki strādā ikdienā. Ievērojot VPRP noteiktos principus:

395ekonomija, lietderība, efektivitāte, nepieciešams optimizēt

396valsts pārvaldes iestāžu izmantotos nekustamos īpašumus un darba

397infrastruktūru.

398[104] Izvērtējot valsts iestāžu infrastruktūras izvietojumu,

399tehnisko stāvokli un izmaksas Rīgā secināms, ka esošā valsts

400iestāžu darba vide pārsvarā veidota kabineta tipa vidē, kas

401neatbilst Latvijas valsts pārvaldes attīstības virzieniem - maza,

402efektīva, radoša un sadarbību vērsta valsts pārvalde. Valsts

403iestādes Rīgā izvietotas izklaidus, un to izvietojums kavē

404iestāžu savstarpējo sadarbību viena resora ietvaros. Tāpat

405valstiskā līmenī nepieciešama vienota pieeja IKT tehniskajā

406nodrošinājumā, radot un pilnveidojot IKT koplietošanas

407risinājumus.

408[105] Vidējā platība uz vienu darbinieku valsts iestāžu

409birojos Rīgā ir 20,5 m2, kas kopš 2016. gada

410samazinājusies tikai par 0,7 m2. Kopējā izmantotā

411platība praktiski pēdējos gados palikusi nemainīga. Acīmredzami,

412ka izmantošanā valsts nekustamo īpašumu izmantošanas tendences

413nesakrīt ar VPRP noteiktajiem virzieniem.

414[106] Valsts budžeta iestāžu Rīgā platības uz vienu darbinieku

415salīdzinošie rādītāji:

416Avots: VNĪ analītika

417[107] Esošā platība uz vienu darbinieku ir jāsamazina

418atbilstoši kompetencēs balstīta biroja veidam līdz 12

419m2-16 m2, izdalot vēsturiskās ēkas un

420jaunbūves, jeb samazinot par 20%-40%. Attiecīgi izvērtējama

421nepieciešamība pārskatīt un precizēt ieteicamo biroju ēkas kopējo

422platību m2 uz vienu darbinieku ≤20 m2

423atbilstoši kompetencēs balstīta biroja veidam līdz 12

424m2-16 m2, izdalot attiecīgi platību

425jaunbūvēs un vēsturiskajās ēkās, jeb samazināt par 20%-40%.

426Izvērtējama nepieciešamība pārskatīt un precizēt prasības telpu

427plānojumam, iekārtojumam, apdares materiāliem, aprīkojumam

428kompetencēs balstīta biroja veidam. Jāatzīmē arī, ka valsts

429iestāžu izmantoto nekustamo īpašumu tehniskais stāvoklis

430vērtējams kā neapmierinošs, jo vismaz 68% no tiem prasa būtiskus

431ieguldījumus. Neveicot ieguldījumus un optimizāciju šodien, tiek

432radīti neprognozējami lieli izdevumi nākotnē.

433[108] VNĪ koncepcija "Nākotnes birojs" paredz jaunu

434pieeju darba vides veidošanai publiskajā sektorā. "Nākotnes

435birojs" ir ilgtspējīga darba vide ar motivētiem, efektīviem

436darbiniekiem un zemākām apsaimniekošanas izmaksām. Koncepcija

437balstās transformējamā un katrai organizācijai piemērojamā darba

438vidē, kas ir atkarīga no katras iestādes izaicinājumiem un

439mērķiem. Būtiskākie ieguvumi, optimizējot valsts pārvaldes

440birojus "Nākotnes birojā" ir:

441- Mūsdienīga valsts pārvaldes darba vide kā pamats

442motivācijai, efektivitātei un sadarbībai;

443- Valsts pārvaldes izmantotās platības samazinājums vidēji par

44430%;

445- Vērtīgi un optimāli izmantoti un pārvaldīti valsts

446nekustamie īpašumi;

447- Efektīvāks valsts budžeta līdzekļu izlietojums nākotnē (30

448gadu periodā).

449[109] Lai sasniegtu Valsts pārvaldes reformu plāna mērķi,

450jānodrošina valsts iestāžu infrastruktūras optimizācija, vienotos

451valsts birojus izveidojot vismaz šādās Latvijas pilsētās: Rīgā

452(veidojot vienoto valsts biroju prioritāri resoriem, kas

453izvietoti izklaidus), Liepāja, Rēzekne, Daugavpils.

4543.5. Valsts

455pārvaldes pakalpojumu pieejamības paplašināšana, izmantojot

456daudzkanālu pieeju

457[110] Digitālo tehnoloģiju un mākslīgā intelekta attīstības

458ietekmē palielinās pieprasījums pēc pakalpojumiem jebkurā vietā

459un laikā (t.i., 24/7). Pakalpojumu attālināta un pārrobežu

460pieejamība un daudzveidīgu pakalpojumu sniegšanas kanālu

461attīstīšana ir tieši saistīta ar globālo demogrāfisko

462situāciju.

463[111] Kopumā valsts pārvaldes pakalpojumu organizēšanā

464galvenās tendences ir izpratne par klientiem un to vajadzībām,

465kas ietver arī uz klientu orientētu pakalpojumu standartu

466uzstādīšanu. Iedzīvotāju atgriezeniskā saite ir nozīmīgs

467elements, pamatojoties uz kuru notiek valsts pārvaldes

468pakalpojumu procesa pilnveide. Lai nodrošinātu atbilstību

469iedzīvotāju vajadzībām, būtiski ir ļaut iedzīvotājiem izvēlēties

470pakalpojumu saņemšanas kanālu, iespējojot daudzkanālu pieredzi.

471Valsts pārvaldes līmenī efektīvas valsts pārvaldes pakalpojumu

472sistēmas organizēšana prasa pāreju uz tīklotu struktūru un

473pastiprinātu orientēšanos uz iestāžu sadarbību. Saskaņā ar

474Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 970

475"Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas

476procesā" sabiedrības pārstāvji, t.sk. formālas un neformālas

477grupas, kā arī atsevišķas fiziskas personas, var iesaistīties

478attīstības plānošanas procesā dažādos veidos, lai nodrošinātu

479plānošanas rezultātu kvalitāti un atbilstību sabiedrības

480vajadzībām, piemēram, piedaloties darba grupās un padomēs,

481sabiedriskajās apspriedēs, diskusiju grupās u.tml.

482Pakalpojumu organizēšanā būtiska izpratne par lietotājiem un

483to vajadzībām

484[112] 2018. gada 4. ceturksnī VARAM veica izvērtējumu ar mērķi

485izstrādāt pasākumu plānu klientu apkalpošanas plūsmas

486novirzīšanai uz izmaksu ziņā efektīviem kanāliem - elektronisko

487(pašapkalpošanās) vai VPVKAC.58 Pasākumu plānā

488iekļauts kanālu piemērojamības raksturojums un to izmantošanas

489iespējas valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanā. No šī

490izvērtējuma izriet vairākas aktivitātes, lai realizētu klientu

491iespējas pieteikt valsts un pašvaldību pakalpojumus un veicinātu

492klientiem izmaksu ziņā efektīvu pakalpojumu saņemšanas kanālu

493iespējas.

494[113] 2019. gada 19. februārī stājās spēkā Ministru kabineta

495noteikumi Nr. 83 "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 4.

496jūlija noteikumos Nr. 401 "Noteikumi par valsts pārvaldes

497vienoto klientu apkalpošanas centru veidiem, sniegto pakalpojumu

498apjomu un pakalpojumu sniegšanas kārtību", kas paredz jauna

499pakalpojumu sniegšanas kanāla - pilnvarotais e-pakalpojums -

500ieviešanu VPVKAC. Pilnvarotais e-pakalpojums ir e-pakalpojums,

501kuru fiziskas personas vārdā, pamatojoties uz pilnvarojumu,

502piesaka vienotā klientu apkalpošanas centra darbinieks, ja

503fiziskai personai nav pieejami personas elektroniskās

504identifikācijas līdzekļi. 2019. gadā pilnvarotais e-pakalpojums

505pieejams visos VPVKAC. Šobrīd, izmantojot pilnvaroto

506e-pakalpojumu, ir iespējams pieteikt 19 Valsts sociālās

507apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pakalpojumus. 2019. gada 1.

508pusgadā, izmantojot pilnvarotā e-pakalpojuma funkcionalitāti,

509sniegti 2742 VSAA pakalpojumi, no visiem VPVKAC 2019. gada 1.

510pusgadā sniegtajiem VSAA pakalpojumiem pilnvarotais e-pakalpojums

511veido 30,1%. Nākotnē VARAM plāno paplašināt pakalpojumu skaitu,

512kuru sniegšana tiktu nodrošināta, izmantojot pilnvarotā

513e-pakalpojuma funkcionalitāti. Pilnvarotā e-pakalpojuma

514sniegšanas kanāla ieviešana nepalielina administratīvo slogu,

515kopš pilnvarotā e-pakalpojuma kanāla pielietojuma uzsākšanas nav

516audzis kopējais VSAA pieteikumu skaitu, jo pieteikumu

517"papīra" formāts tiek aizvietots ar elektronisko.

518Tiek ieviests pilnvarotais e-pakalpojums

519[114] Pakalpojumu nodrošināšana, izmantojot pārvietojamu

520VPVKAC ir aktuāla, ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanās un

521novecošanas tendences īpaši lauku un pierobežas teritorijās, kas

522ietekmē arī klientu plūsmu klātienes VPVKAC. Ieviešot

523pārvietojamu VPVKAC, tiks turpināts nodrošināt klātienes

524konsultācijas iedzīvotājiem. Tomēr atšķirībā no klātienes VPVKAC

525uzturēšanas, pārvietojamā risinājuma gadījumā pakalpojumu

526sniegšanu būs iespējams organizēt atbilstoši vajadzībai.

527Attiecīgi tos VPVKAC, kurus raksturo zems pakalpojumu skaits un

528attiecīgi augstas izmaksas par pakalpojumu, pārveidojot par

529pārvietoju VPVKAC, pakalpojumu nodrošināšana tiks organizēta

530pamatojoties uz iedzīvotāju pieteikumiem par nepieciešamību

531saņemt pakalpojumu. Potenciālie ieguvumi pārvietojamajiem VPVKAC

532ir efektivitāte un iespēja atbilstošāk reaģēt uz klienta

533vajadzībām, jo saskaņā ar saņemtajiem pieteikumiem pārvietojams

534VPVKAC varēs organizēt maršrutu tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietai,

535kas ir īpaši aktuāli lauku reģionos dzīvojošajiem. Savukārt

536izmaksu ietaupījums veidosies pateicoties tam ka nebūs

537nepieciešams pastāvīgi uzturēt klātienes klientu apkalpošanas

538centru, tai skaitā nodrošināt darbinieka nepārtrauktu klātbūtni.

539Pārvietojama VPVKAC ieviešanas pamatelementi ir saistīti ar to

540izveidošanu (transporta līdzekļa iegāde un aprīkošana) un

541darbības nodrošināšanu (loģistikas mehānisma izveide, kas ietver

542klientu pieteikumu pieņemšanu, darbības laika grafika izveide,

543uzturēšana, u.c.).

544Pārvietojama VPVKAC ieviešanas un vizītes pieteikšanas

545iespēju izvērtējums

546[115] Atbilstošākā kanāla izvēlē jāņem vērā virkne faktoru,

547kas balstās padziļinātā izpratnē par iedzīvotāju vajadzībām un

548pakalpojumu organizēšanu. Tāpēc ieteicams turpināt

549"Integrēts Publisko pakalpojumu sniegšanas un gala lietotāju

550vajadzību monitorings" pētījumu ciklu. Attīstības tendences

551iekļauj pakalpojumu pielāgošanu iedzīvotāju vajadzībām. Solis

552pareizajā virzienā ir iedzīvotāju segmentēšana pēc dažādiem

553kritērijiem, piemēram, demogrāfiskajiem (vecums, dzimums,

554pilsētas vai lauku iedzīvotājs, reģions, u.c.),

555sociālekonomiskajiem (ienākumu līmenis, sociālekonomiskā

556kategorija, izglītības līmenis, nozare, u.c.), kā arī citiem

557kritērijiem (dzīves veids, vērtības, attieksme pret jaunām

558tendencēm, spējas, u.c.). Pakalpojumu organizēšanas kontekstā

559jāņem vērā arī pakalpojumu tips, sarežģītība, u.c. Šie faktori

560ietekmē atbilstošākā kanāla izvēli. Segmentāciju iespējams veikt,

561iedalot iedzīvotājus kategorijās saskaņā ar noteiktajiem

562kritērijiem, attiecīgi iedalot iedzīvotājus grupās. Izveidotās

563iedzīvotāju grupas iespējams sadalīt atbilstoši tam, kādi

564pakalpojumi konkrētajām grupām varētu būt saistoši.

565Jāveic lietotāju segmentēšana piemērotākā apkalpošanas kanāla

566noteikšanā

5673.6. VPVKAC

568minimālā pakalpojumu groza paplašināšana

569[116] Reģionālas nozīmes attīstības centros kopumā

570nepieciešams izmantot iestāžu klientu apkalpošanas speciālistu

571zināšanas un kompetenci sarežģītāku konsultāciju nodrošināšanā un

572virzīties prom no vienkāršotu pakalpojumu sniegšanas. Reģionālas

573nozīmes VPVKAC, kuri piedāvā plašāku pakalpojumu loku

574iedzīvotājiem, no klienta viedokļa būtu jāorganizē vienāds

575klientu apkalpošanas darba laiks. Tas sekmētu iedzīvotājos

576pārliecību par iespēju saņemt valsts pārvaldes pakalpojumus

577efektīvā un unificētā VPVKAC tīklā, kur katrā no reģionālajiem

578VPVKAC var saņemt vienus un tos pašus pakalpojumus vienā un tajā

579pašā darba laikā.

580Pakalpojumu sasniedzamības iespējas un vienotā darba laika

581izmaiņas

582[117] Pastāv sadarbības iniciatīvas starp centrālajām un

583vietējām pārvaldes iestādēm par valsts pārvaldes pakalpojumu

584kopīgu sniegšanu pašvaldībās, taču pakalpojumu klāsts dažādās

585pašvaldībās ir atšķirīgs, un pašreiz notiek koncentrēšanās uz

586valsts minimālo pakalpojumu grozā ietilpstošajiem pakalpojumiem

587iestāžu līmenī. Līdz ar to būtu nepieciešams pārskatīt VPVKAC

588sniegtos pakalpojumus atbilstoši dzīves cikla notikumiem un

589pieejamo valsts pārvaldes pakalpojumu minimālo pakalpojumu grozu,

590ko iespējams saņemt VPVKAC, paplašinot pieejamo pakalpojumu

591skaitu un pilnveidojot pakalpojumu atbilstību iedzīvotāju

592vajadzībām.

5933.7. Vienotā

594pakalpojumu palīdzības dienesta izveide esošajā VPVKAC tīklā

595[118] Arvien lielākam skaitam pakalpojumu tiekot sniegtiem

596elektroniski, par aktuālu jautājumu kļūst "digitālās

597plaisas" veidošanās, kad augsto tehnoloģiju potenciāls

598netiek efektīvi izmantots cilvēku zemo spēju dēļ. Ieviešot

599"tikai digitāli" pieeju valsts pārvaldes pakalpojumu

600nodrošināšanā, pastāv iespējamība atstumt tos iedzīvotājus, kuri

601dažādu iemeslu (piemēram, fiziska piekļuve, finansiāli aspekti,

602prasmju trūkums, autentifikācijas līdzekļu trūkums) dēļ nevar

603izmantot internetu. Lai nodrošinātu, ka šiem iedzīvotājiem ir

604iespēja saņemt pakalpojumus, labā prakse iekļauj nepieciešamību

605papildināt tiešsaistes pakalpojumus ar pakalpojumiem klātienē vai

606piemērotiem atbalsta līdzekļiem. Lai nodrošinātu efektīvu un uz

607iedzīvotāju orientētu pakalpojumu sniegšanu, kanālus visbiežāk

608kombinē.

609[119] Būtu jāizvērtē konsultatīvā atbalsta sniegšana,

610palielinot telefonisko konsultāciju pieejamību, jo iedzīvotāju

611ieradumi pakalpojumu pieteikšanā, konsultējoties pa tālruni,

612liecina, ka rīta stunda 8:00-9:00 ir būtisks agrākais laiks, bet

61318:00-19:00 - vēlākais laiks, kad iedzīvotāji sāktu vai beigtu

614zvanīt uz konsultatīvajiem tālruņiem. 29% telefona izmantotāju

615būtu gatavi zvanīt jau no 8:00, bet kopumā 34% telefona

616izmantotāju būtu gatavi zvanīt vēl līdz 19:00, 22% - līdz 20:00.

61719:00-20:00 arī ir vērā ņemami, bet specifiski laiki tiem, kas

618vēlas zvanīt dažādos dienas laikos (Rīgas, Pierīgas iedzīvotāji,

619strādājošie).

620Konsultatīvā atbalsta pieejamības palielināšana

62113. attēls.

622Visērtākie zvanīšanas vēlmes59 sākuma un beigu laiki

623uz konsultatīvajiem tālruņa numuriem, kumulatīvi, 2019.gada

624iedzīvotāju aptaujas rezultāti

625[120] Lai pilnveidotu pakalpojumu vides pieejamību un uzlabotu

626e-pakalpojumu pieejamību, 2018. gada 4. ceturksnī VARAM veica

627izvērtējumu par Vienotā publisko pakalpojumu palīdzības dienesta

628(turpmāk - VPPD) izveides potenciālu60. Izvērtējuma

629rezultātā par efektīvāko, ekonomiski un sociāli izdevīgāko

630risinājumu tika atzīts priekšlikums VPPD veidot esošajā VPVKAC

631tīklā, tajā apvienojot visus reģionālās nozīmes VPVKAC. VPPD

632veidošana esošajā VPVKAC tīklā ir gan ekonomiski, gan sociāli

633izdevīga, jo tā realizācijai nav nepieciešams papildus

634finansējums, tiek efektivizēts esošais VPVKAC tīkls un veicināta

635reģionālā nodarbinātība, kā arī tiks izmantota esošā VPVKAC

636darbinieku kompetence un pieredze gan pakalpojumu sniegšanā, gan

637zvanu apkalpošanā.

638[121] VPPD paredzēts veidot kā vienoto kontaktpunktu pirmā

639līmeņa konsultāciju sniegšanai par visiem valsts un pašvaldību

640pakalpojumiem, kuru apraksti iekļauti Latvija.lv pakalpojumu

641katalogā, sniedzot pirmā līmeņa atbalstu par pakalpojumu kartiņās

642iekļauto informāciju. VPPD sniegtais atbalsts padziļināti tiktu

643fokusēts uz desmit vairāk izmantotajiem pakalpojumiem, kas

644nākotnē provizoriski sastādītu vairāk nekā 50% no kopējā

645konsultāciju apjoma (VSAA - slimības pabalsts, PMLP -

646dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana, VSAA - bērna kopšanas

647pabalsts un saistītie pabalsti, PMLP - "Mani dati

648Iedzīvotāju reģistrā" u.c.). Par pārējiem pakalpojumiem VPPD

649darbiniekiem būs jāspēj ātri atrast pamatinformāciju, kas ir

650pieejama Latvija.lv pakalpojumu katalogā un izskaidrot to

651klientam saprotamā valodā (esošajā situācijā pakalpojumu katalogā

652iekļautā informācija klientiem ne vienmēr ir saprotama). Papildus

653VPPD sniegs informatīvo palīdzību iedzīvotājiem visās dzīves

654situācijās, kuru apraksti iekļauti Latvija.lv pakalpojumu

655katalogā, kā arī veiks lietotāju atbalstu visiem portālā

656izvietotajiem e-pakalpojumiem. VPPD paredzēts apkalpot sekojošos

657saziņas kanālus: zvans, e-pasts, Latvija.lv elektroniskajās

658formās iesniegtie jautājumi, ierosinājumi un sūdzības, tērzēšana

659(sociālā robota/virtuālā asistenta otrais līmenis), kā arī tiek

660izvērtēta iespēja sniegt atbildes arī uz sociālajos tīklos

661saņemtajiem jautājumiem. VPPD funkciju veiks reģionālās nozīmes

662VPVKAC, maksimāli vienmērīgi sadalot zvanu noslodzi. Prognozētais

663nepieciešamais darba vietu skaits kontaktu apkalpošanai nākamajos

664četros gados ir 11 pilna laika ekvivalenti, ko iespējams sadalīt

66519 darba vietās, ņemot vērā, ka papildus kontaktu apkalpošanai

666VPVKAC darbinieki veic arī citus darba pienākumus.

667Vienota valsts pārvaldes pakalpojumu palīdzības dienesta

668izveide

669[122] VPPD rekomendējams šāds pārvaldības modelis:

670• VARAM sadarbībā ar pakalpojumu turētājiem, VPPD pārstāvjiem,

671VRAA un Ventspils pilsētas pašvaldības iestādi Ventspils

672Digitālais centrs (pakalpojumu vadības sistēmas

673pakalpojumucentri.lv uzturētājus) izveido darba grupu, kura reizi

674ceturksnī identificē biežāk uzdotos jautājumus/problēmas un

675sagatavo preventīvās darbības to apjoma minimizēšanai.

676• Tiek izveidots kompetences centrs, piemēram, kādā no

677esošajiem VPVKAC, kas pašlaik realizē zvanu centra funkcijas.

678Kompetences centrs sadarbībā ar VARAM, VPPD un Pakalpojumu

679sniedzējiem plāno paredzamo zvanu apjomu, kā arī uztur vienotu

680zināšanu bāzi par valsts pārvaldes pakalpojumiem, konsultē VPVKAC

681kontaktu pārvaldības jautājumos, izstrādā apmācību programmas un

682veic apmācības. Kompetences centrs nodrošina VPPD metodisko

683vadību;

684• VARAM kā Pakalpojumu politikas plānotājs plāno un koordinē

685VPPD attīstību, t.sk., izvirza VPPD darbības efektivitātes

686pamatrādītājus, pakalpojumu līmeņa vienošanās un veic

687centralizētu to monitorēšanu (sadarbībā ar kompetences

688centru);

689• VPPD konsultāciju apjoms tiek mainīts (paplašināts,

690samazināts) atbilstoši izmaiņām Latvija.lv pakalpojumu katalogā

691veiktajām izmaiņām (jauni pakalpojumi, pakalpojumi, kas beidz

692darbību u. tml.). Pakalpojumu apjomu rekomendēts pārskatīt darba

693grupas ietvaros reizi ceturksnī.

694[123] VPPD izveidei un VPVKAC tīkla kopējai attīstībai VARAM

695nepieciešams mainīt esošo dotācijas izmaksu aprēķināšanas modeli,

696kas paredz nākotnē ikgadējo dotāciju izmaksu aprēķināt VPVKC pēc

697sniegto pakalpojumu un apkalpoto kontaktu skaita, kas netiešā

698veidā veicinātu VPVKAC veidot tā, lai sniegto Pakalpojumu un

699konsultāciju skats augtu (piemēram, rūpīgāk izvēlēties atrašanās

700vietu, optimizēt esošās vietas, uzlabot kvalitāti u.c.). Papildus

701būtu nepieciešams dotācijas izmaksu aprēķināšanā vērtēt arī

702pakalpojumu un konsultāciju sniegšanas kvalitāti.

703Pakalpojumu pieejamība Latvijas pierobežā

704Rīcības virziena indikatori

705Nr.

706Progresa

707rādītājs

708Mērvienība

709Bāzes gads

710Bāzes gada

711vērtība

712Mērķa vērtība 2021

713Mērķa vērtība 2022

714Mērķa vērtība

7152023

716Datu avots, datu

717tabulas

718[124]

719Pakalpojumu īpatsvars, kuri ir pieteikti

720elektroniski

721%

7222019

72364

72466

72568

72674

727Valsts iestāžu novērtējums,

728"Integrēts Publisko pakalpojumu sniegšanas un gala

729lietotāju vajadzību monitorings"

730[125]

731Iedzīvotājiem nodrošināta valsts pārvaldes pakalpojumu

732pieejamība VPVKAC tīklā

733% no Latvijas platības

7342019

73575

73678

73780

73885

739Valdības rīcības plāns

740Rīcības virziena pasākumi

741Nr.

742Pasākumi

743Rādītājs

744Atbildīgā

745institūcija

746Līdzatbildīgās

747institūcijas

748Izpildes termiņš (ar precizitāti

749līdz pusgadam)

750Indikatīvais finansējuma avots

751[126]

752Pilnveidot Latvija.lv funkcionalitāti un

753lietojamību, ieviešot lietotājorientētu pieeju.

754Īstenots Latvija.lv pilnveides projekts

755(Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda

7562014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmas

757"Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā

758atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu

759atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes

760un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma

761"Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide,

762publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība"

763īstenotā projekta Nr. 2.2.1.1/17/I/015 "Pakalpojumu

764sniegšanas un pārvaldības platforma" ietvaros).

765VRAA

766VARAM, EM

7672020. gada 2. pusgads

768Eiropas Savienības budžeta instrumentu un valsts budžeta

769finansējums

770[127]

771Nodrošināt iedzīvotājiem pieejamu aktuālu

772informāciju par pakalpojumiem noteiktās dzīves

773situācijās.

774Latvija.lv pieejami aktuāli pakalpojumu un

775dzīves situāciju apraksti, atbilstoši MK noteikumu Nr. 399 un

776Nr. 400 prasībām

777Pakalpojumu turētāji

778VARAM, VRAA

779Vienu reizi ceturksnī

780Valsts budžeta finansējums

781[128]

782Veikt izvērtējumu par Oficiālās e-adreses

783attīstības iespējamiem scenārijiem (II kārta)

784Veikts izvērtējums par iespējamajiem

785risinājumiem un MK iesniegts informatīvais ziņojums

786VARAM

7872020. gada 1. pusgads

788Eiropas Savienības budžeta instrumentu un valsts budžeta

789finansējums

790[129]

791Izvērtēt elektronizēto un elektroniski

792pieejamo pakalpojumu apjomu, identificēt tikai elektroniski

793sniedzamos pakalpojumus.

7941) Veikts izvērtējums, sagatavots informatīvais ziņojums

7952) Sagatavoti grozījumi tiesību aktos

7961) VARAM

7972) Visas ministrijas

7981) Visas ministrijas, pašvaldības

7992) VARAM

8001) 2020. gada 1. pusgads

8012) 2021. gada 1. pusgads

802Valsts budžeta finansējums

803[130]

804Nodrošināt pakalpojumu un procesu pieejamību atbilstoši

805Vienotās digitālās vārtejas prasībām.

806Nodrošināta plāna "Par Vienotas

807digitālās vārtejas regulas prasību ieviešanu" prakstiska

808ieviešana

809VARAM (Starpinstitūciju

810vadības komiteja, saskaņā ar VARAM Rīkojumu)

811Pakalpojumu turētāji, VRAA,

812EM (atbilstoši MK nr. 400)

8132023. gada 2. pusgads

814Eiropas Savienības budžeta instrumentu un valsts budžeta

815finansējums

816[131]

817Nodrošināt Vienotās digitālās vārtejas

818regulas tvērumā esošo pakalpojumu pielāgošanu pārrobežu

819sniegšanai.

8201) Izveidoti papildus nepieciešamie koplietošanas

821risinājumi (atbilstoši ieviešanas plānam)

8222) Veikti nepieciešamie pakalpojumu pielāgojumi, veikti

823grozījumi tiesību aktos

8241) VRAA

8252) lielākie pakalpojumu

826sniedzēji

8271) VARAM

8282) VRAA, VARAM, EM

829(atbilstoši MK Nr. 400)

8302023. gada 2. pusgads

831Eiropas Savienības budžeta instrumentu un valsts budžeta

832finansējums

833[132]

834Nodrošināt pakalpojumu pamatinformācijas

835pieejamību angļu valodā

8361) Latvija.lv satura, pakalpojumu aprakstu un

837dzīvessituāciju pieejamība angļu valodā

8382) Nodrošināta Vārtejas regulas tvērumā esošās

839informācijas un pakalpojumu pieejamība angļu valodā (t.sk

840izmantojot Hugo.lv mašīntulku)

8411) VRAA, VARAM

8422) Pakalpojumu turētāji

8432) VARAM, VRAA

8441), 2) 2020. gada 2. pusgads (iestādēm);

8452022. gada 2. pusgads

846(pašvaldībām)

847Eiropas Savienības budžeta instrumentu un valsts budžeta

848finansējums

849[133]

850Izstrādāt Latvijas valsts "Nākotnes

851biroja" konceptu

852MK iesniegts informatīvais ziņojums

853"Par turpmāko rīcību ar valsts iestāžu izmantoto biroju

854infrastruktūru"

855FM (VNĪ)

856VARAM, Pakalpojumu

857turētāji

8582020. gada 1. pusgads

859Eiropas Savienības budžeta instrumentu un valsts budžeta

860finansējums

861[134]

862Noteikt valsts budžeta finansējuma

863piešķiršanu valsts pārvaldes institūcijām, kuras iniciē

864VPVKAC vai VVKAC izveidi

865MK iesniegts MK 04.07.2017. noteikumu Nr.

866401 grozījumu projekts

867VARAM

868Pakalpojumu turētāji

8692020. gada 2. pusgads

870Valsts budžeta finansējums

871[135]

872Iesniegt MK informatīvo ziņojumu par VPVKAC

873vai VVKAC izveides iespējām katrā no nacionālās un reģionālās

874nozīmes attīstības centriem, kur tādi nav izveidoti

875MK iesniegts informatīvais ziņojums

876FM (VNĪ), VARAM

877Pakalpojumu turētāji

8782020. gada 2. pusgads

879Valsts budžeta finansējums

880[136]

881Nodrošināt VPVKAC tīkla darbību, kā arī

882"vienas pieturas aģentūras principa" un

883e-pakalpojumu kanālu popularizēšanu

8841) MK iesniegts ikgadējs ziņojums par darbības rezultātiem

8852) Sagatavots izvērtējums un ziņojums par VPVKAC zīmola

886vai nosaukuma maiņu

887VARAM

8881) VARAM

8892) LPS, RACA, LLPA

8901) Katru gadu

8912) 2021. gada 2. pusgads

892Valsts budžeta finansējums

893[137]

894Izstrādāt rekomendācijas VPVKAC telpu,

895izkārtojuma, apkārtējās infrastruktūras pilnveidei, kā arī

896sabiedriskā transporta pieturvietu attālumam no VPVKAC

897VARAM apstiprinātas vadlīnijas

898VARAM

899Pašvaldības, Pakalpojumu

900turētāji

9012020. gada 2. pusgads

902Valsts budžeta finansējums

903[138]

904Izstrādāt jaunu dotācijas piešķiršanas

905modeli VPVKAC tīklam (pašvaldībām)

906Izstrādāti vienoti un savstarpēji

907salīdzināmi KPI visiem VPVKAC

908VARAM

909LPS, RACA, LLPA, Pakalpojumu

910turētāji

9112020. gada 2. pusgads

912Valsts budžeta finansējums

913[139]

914Veikt izmaiņas VPVKAC tīkla darba laikā atbilstoši klientu

915pieprasījumam, izskatīt iespēju sinhronizēt darba laiku

916VPVKAC un kontaktpunktos.

917MK iesniegti grozījumi MK 04.07.2017.

918noteikumos Nr. 400; MK iesniegti grozījumi MK 04.07.2017.

919noteikumos Nr. 401

920VARAM

921Pakalpojumu turētāji,

922Pašvaldības, LPS, RACA, LLPA, LTRK

9232020. gada 2. pusgads

924Valsts budžeta finansējums

925[140]

926Īstenot pilotprojektu ne mazāk kā divos

927VPVKAC

928Īstenots pilotprojekts, izstrādātas

929rekomendācijas

930VARAM

931EM, LTRK, LMVUA, Pašvaldības,

932LPS, RACA, LLPA

9332020. gada 2. pusgads

934Valsts budžeta finansējums

935[141]

936Izvērtēt sadarbības iespējas ar VAS

937"Latvijas Pasts" pārvaldes pakalpojumu

938piegādāšanai

939Izstrādāts izvērtējums par sadarbības

940pilotprojekta īstenošanas iespēju

941VARAM

942VAS "Latvijas

943Pasts", Pakalpojumu turētāji

9442023. gada 1. pusgads

945Valsts budžeta finansējums

946[142]

947Izstrādāt vadlīnijas par valsts pārvaldes

948pakalpojumu piegādi alternatīvos kanālos

949VARAM apstiprinātas vadlīnijas

950VARAM

951Pakalpojumu turētāji, LTRK,

952RACA, LPS, LMVUA

9532022. gada 2. pusgads

954Valsts budžeta finansējums

955[143]

956Nodrošināt bibliotēku tīkla iekļaušanās

957"vienas pieturas" principa īstenošanā, sniedzot

958valsts pārvaldes pakalpojumus pieejamajos kanālos

959Veikts izvērtējums, sagatavots ziņojums

960VARAM

961KM, KISC, Pašvaldības,

962Pakalpojumu turētāji

9632020. gada 2. pusgads

964Valsts budžeta finansējums

965[144]

966Ieviest pilnvarotā e-pakalpojuma

967funkcionalitāti pakalpojumiem atbilstoši pakalpojumu turētāju

968veiktajam klientu vajadzību monitoringam

969Ieviesta pilnvarotā e-pakalpojuma

970funkcionalitāte

971Pakalpojumu turētāji

972VARAM

9732023. gada 2. pusgads

974Eiropas Savienības budžeta instrumentu un valsts budžeta

975finansējums

976[145]

977Pārskatīt VPVKAC minimālo pakalpojumu grozu

978atbilstoši dzīves cikla notikumiem

979Grozījumi MK noteikumos Nr. 401

980VARAM

981Pakalpojumu turētāji

9822021. gada 2. pusgads

983Valsts budžeta finansējums

984[146]

985Nodrošināt Latvija.lv lietotāju telefonisku

986atbalstu

987Nodrošināt 95 % zvanu atbildi, sniedzot 1.

988līmeņa konsultāciju

989VARAM

990VRAA, Pakalpojumu

991turētāji

992Katru gadu

993Valsts budžeta finansējums

994[147]

995Izveidot vienotu publisko pakalpojumu

996palīdzības dienestu (kontaktu centrs), kas iekļauj jaunus

997komunikācijas kanālus informācijas sniegšanā

998iedzīvotājiem

999MK iesniegts informatīvais ziņojums ar

1000protokollēmumu par vienota publisko pakalpojumu palīdzības

1001dienesta (kontaktu centrs) darbību un finansēšanas

1002modeli

1003VARAM

1004Pakalpojumu turētāji,

1005Pašvaldības, LPS

10062021. gada 2. pusgads

1007Valsts budžeta finansējums

1008[148]

1009Izveidot regulāru darba grupu vienotā

1010publisko pakalpojumu palīdzības dienesta pārraudzībai

1011VARAM apstiprināts rīkojums

1012VARAM

1013Pakalpojumu turētāji, Pašvaldības, LPS

10142021. gada 2. pusgads

1015Valsts budžeta finansējums

1016[149]

1017Paredzēt plašākas iespējas valsts izveidoto

1018risinājumu izmantošanai privātā sektora pakalpojumu

1019atbalstam, veidojot atvērtākus valsts risinājumus, radot

1020iespēju uz to bāzes veidot pakalpojumus/risinājumus privātā

1021sektorā

1022Veikta izpēte, izstrādāts mehānisms

1023sadarbībai

1024VARAM

1025VRAA

10262022. gada 2. pusgads

1027Valsts budžeta un privātā sektora finansējums