Vairogs3. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Rīcības
virziens - Saziņa ar valsti vienuviet - digitāli un klātienē
Virziena aktualitāte:
• Ir ļoti atšķirīgs pakalpojumu elektronizācijas līmenis.
• Nav noteikts tikai elektroniski sniedzamo valsts pārvaldes
pakalpojumu grozs.
• VPVKAC tīklā maz klātienē pieejamo pakalpojumu.
• Iestāžu KAC izvietojums pilnībā nenosedz pieprasījumu pēc
pakalpojumiem.
• Nepieciešami risinājumi digitālās vārtejas darbības
nodrošināšanai.
• Jānodrošina pārrobežu pakalpojumu pieejamība.
• Jāpaplašina oficiālās elektroniskās adreses lietotāju
loks.
3.1. Vienots
kanāls iedzīvotāju un uzņēmēju apkalpošanai elektroniskā vidē
[79] Arvien vairāk pakalpojumu ir pieejami elektroniski - 90%,
pakalpojumu elektronizācijā Latvija 2019. gadā ieņem 7. vietu
(2018. gadā 9. vieta)34.
10. attēls.
Pakalpojumu elektronizācijas līmenis
Ievērojot "vienas pieturas aģentūras principu",
informācija par visiem valsts pārvaldes pakalpojumiem ir pieejama
vienuviet - Latvija.lv, kurā izvietoti 125 dzīves situāciju
apraksti, kas sniedz informatīvu atbalstu būtiskāko dzīves
situāciju risināšanai, 4037 valsts pārvaldes pakalpojumu
apraksti35. Latvija.lv unikālo lietotāju skaits ir
sasniedzis jau 978 tūkstošus36 un turpina pieaugt.
Biežāk nepieciešamie pakalpojumi pieejami pilnībā
elektroniski
[80] OECD novērtējums: Valsts pārvaldes pakalpojumi uzņēmumiem
bieži ir sadrumstaloti dažādās pārvaldes iestādēs, un uzņēmumiem
var nebūt pietiekamu resursu, lai izpildītu visu iestāžu formālās
prasības. Juridisko procedūru un juridiskās informācijas
pieejamība ir galvenais faktors, lai novērtētu tiesu sistēmas
pieejamības pakāpi valstī. OECD ieteikums: Latvijas valsts
pārvaldes pakalpojumi, kas varētu būt daļa no vienas pieturas
aģentūras pieejas, ietver UR, VZD, Patentu valdi, zemesgrāmatu
nodaļas, nodokļu administrāciju un attiecīgās licencēšanas
iestādes. Tajos varētu iekļaut arī juridiskās palīdzības
pakalpojumus un nodošanu izskatīšanai dažādiem strību izsķiršanas
mehānismiem. Ideālā gadījumā uzņēmumiem nav jānošķir valsts
iestāžu kompetencē un nav jāidentificē attiecīgie tiesību akti.
Turklāt lietotājiem vajadzētu tikai vienreiz sniegt konkrētu
informāciju.
[81] Vairums ikdienas situāciju var atrisināt elektroniski -
Portālā pieejami 702 e-pakalpojumi37, kas atvieglo
nodokļu un muitas procedūras, nodokļu administrēšanu, sociālo
pabalstu saņemšanu, sodu apmaksu, auto datu pārbaudi, auto
īpašnieka maiņu pieteikšanos studijām, nodrošina pieeju valsts
rīcībā esošiem datiem, uzņēmumu elektronisko reģistrāciju u.c.
Saskaņā ar 2018. gadā veikto valsts e-pārvaldes attīstības līmeņa
monitoringu38 no kopumā par 2017. gadu analizētajiem 1
885 valsts iestāžu pakalpojumiem elektronizēti ir 74 %. Portāla
produkcijā ieviesto e-pakalpojumu izsaukšanas reižu skaits ir
sasniedzis 14,28 milj. reižu skaitu39.
[82] Kopš 2018. gada 1. jūnija ir ieviesta oficiālā
elektroniskā adrese kā valsts pārvaldē vienots risinājums, lai
elektroniskā vidē nodrošinātu garantētu, drošu un ērtu oficiālo
saziņu starp valsts iestādēm un privātpersonām, tai skaitā to
nodrošinot vienotas sistēmas ietvaros. E-adreses risinājuma pirmā
kārta ir veidota uz Latvija.lv klienta darba vietas un Publiskās
pārvaldes dokumentu vadības sistēmu dokumentu integrācijas vides
jeb DIV bāzes. E-adrese privātpersonām ir digitālā pastkastīte
Latvija.lv, un tā nodrošina iespēju valsts iestādēm veidot
saraksti ar privātpersonām elektroniski vienotā un drošā vidē.
Papildus reģistros reģistrētiem tiesību subjektiem ir iespēja
pieslēgties e-adresei, izmantojot programmsaskarni. E-adrese ir
noteikta kā oficiālais un primārais saziņas kanāls ar
iedzīvotājiem un ir jāveicina e-adreses lietotāja skaita
palielināšanu, vienlaicīgi atvieglojot un efektivizējot piekļuvi
saņemtajai informācijai e-adresē.
Ieviesta vienota elektroniska saziņa, jāturpina lietotāju
loka paplašināšana
[83] 2019. gada 16. maijā izsludināts "Likumprojekts
"Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses
likumā"" (VSS-454), kas ierosina paplašināt oficiālās
elektroniskās adreses lietotāju loku ar šādām grupām:
- zvērināti notāri;
- valsts amatpersonas un darbinieki Valsts un pašvaldību
institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma
izpratnē;
- valsts kapitālsabiedrības Publiskas personas kapitāla daļu
un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē;
- sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji likuma "Par
sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" izpratnē.
[84] 2018. gada 1. martā spēkā stājās Oficiālās elektroniskās
adreses likums. Oficiālā elektroniskā adrese tika ieviesta kā
valsts pārvaldē vienots risinājums, lai elektroniskā vidē
nodrošinātu garantētu, drošu un ērtu oficiālo saziņu starp valsts
iestādēm un privātpersonām, to nodrošinot vienas sistēmas
ietvaros. VARAM sadarbībā ar VRAA 2018. gada martā izstrādāja un
2018. gada maijā aktualizēja "Oficiālās elektroniskās
adreses (e-adreses) izmantošanas vadlīnijas"40.
Ar 2018. gada 1. jūniju e-adresi obligāti izmanto tiešās
pārvaldes iestādes (ministrijas un to padotības iestādes),
savukārt pārējās iestādes - pašvaldības un to iestādes, un
iestādes, kas nav padotas MK, prokuratūra un privātpersonas, kam
deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, e-adresi izmanto no 2018.
gada 15. oktobra. Organizētas vairāk nekā 20 mācības un
prezentācijas dažādām interešu grupām - ministriju resoros pēc
pieprasījuma, tiešās pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un to
iestādēm, žurnālistiem, dokumentu vadības sistēmas
izstrādātājiem, izglītības iestādēm un Ārlietu ministrijas
darbiniekiem vēstniecībās. Kopējais apmācīto skaits ir ap 830
personu, tomēr, ņemot vērā, ka vairākiem pasākumiem tika
nodrošināta arī tiešraide, kopējais apmācīto skaits ir daudz
lielāks. No 2018. gada 1. jūnija līdz 2018. gada 31. decembrim
iestādēm, juridiskām un fiziskām personām kopskaitā aktivizēti
3463 e-adreses konti.
[85] Nepieciešams veidot vienotu platformu visiem digitālajiem
valsts pakalpojumiem, attīstot Latvija.lv kā centrālo platformu
valsts pārvaldes e-pakalpojumu saņemšanai. Tas sekmēs vienādu
e-pakalpojumu struktūru, dizainu, lietotājam draudzīgu saturu,
veicinās informācijas skaidrību un ceļu pie gala lietotāja. 2018.
gadā VARAM izstrādāts informatīvais ziņojums "Par valsts
pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.lv
attīstību"41 ar mērķi noteikt Portāla attīstības
redzējumu periodā 2018.-2020. gads, apskatot Portāla attīstības
iespējas esošo resursu ietvaros, norādot fokusus, uz kuriem
koncentrēties, ar mērķi nodrošināt visaptverošu, skaidri
strukturētu, aktuālu, viegli pieejamu informāciju un
e-pakalpojumus tiešsaistes režīmā, neatkarīgi no atbildīgo
institūciju atrašanās vietas42.
Latvija.lv kā mūsdienīga centrālā platforma valsts pārvaldes
e-pakalpojumu saņemšanai
[86] Esošie e-pakalpojumi primāri ir pieejami tīmekļvietnēs,
tikai atsevišķi pakalpojumu turētāji e-pakalpojumu izpildei ir
izveidojuši mobilās lietotnes (piemēram, VID piedāvā mobilās
lietotnes "Attaisnotie izdevumi" un "Aizdomīgie
darījumi"). Latvija.lv vai tā daļas nav realizētas mobilo
lietotņu veidā, konkrētu e-pakalpojumu (piemēram, pakalpojuma
izpildes forma "Atzinums par nodarbinātā veselības un
drošības apdraudējuma faktu darbā" vai pakalpojuma izpildes
forma "Vecāku pabalsts") izpildei nav pieejams
responsīvais dizains.
Pieaug pieprasījums pēc pakalpojumiem 24/7 un iedzīvotāju
vēlme pakalpojumu saņemt elektroniski
3.2. Palielināta
e-pakalpojumu lietošana
[87] Pēdējā gada laikā digitālo valsts pārvaldes pakalpojumu
jomā Latvijai ir izdevies būtiski uzlabot rezultātu un pakāpties
no 14. uz 8. vietu DESI.
11. attēls.
E-pakalpojumu lietošana
CSP veiktais pētījums par IKT lietošanu mājsaimniecībās 2018.
gadā43 liecina, ka turpina pieaugt iedzīvotāju
interese par sadarbības iespējām ar valsts vai sabiedriskajām
iestādēm, izmantojot internetu. 50% iedzīvotāju iesniedz
aizpildītas valsts vai pašvaldību pakalpojumu veidlapas
tiešsaistē.
12. attēls.
Interneta lietošana sadarbībai ar valsts vai sabiedriskajām
iestādēm
[88] Lai noskaidrotu valsts pakalpojumu pieteikšanas pieredzi
un vēlmi pieteikt pakalpojumus noteiktos kanālos, tika analizēti
Latvijas iedzīvotāju aptaujas, kas veikta projekta
"Integrēts Publisko pakalpojumu sniegšanas un gala lietotāju
vajadzību monitorings" ietvaros, rezultāti. Kopumā var
teikt, ka turpina pieaugt iedzīvotāju vēlme pieteikt pakalpojumus
elektroniski. 71% aptaujāto nākotnē izvēlētos lielāko daļu
pakalpojumu saņemt elektroniski, 17% - klātienē (pilnu analīzi
skatīt 2. pielikumā "Valsts pakalpojumu pieteikšanas
pieredze un vēlme pieteikt noteiktos kanālos: realitāte pret
vēlmi").
[89] Kā biežāk minētie iemesli pakalpojumu pieteikšanai
elektroniski tiek minēti: mazāks laika patēriņš pakalpojuma
saņemšanai (72%), nav speciāli jādodas uz iestādi (60%), var
saņemt pakalpojumu jebkurā laikā (34%), ir interese izmantot
tehnoloģijas dažādu jautājumu risināšanai (4%). Biežākie iemesli,
kāpēc iedzīvotāji dod priekšroku klātienes kanālam, nevis
pakalpojumu pieteikšanai elektroniski, ir: nepietiekamas
zināšanas un prasmes (neprot lietot datoru, internetu; neprot
darboties ar sarežģītām sistēmām; labāk uztic pakalpojuma
pieteikšanu profesionāļiem); apkalpošanas ieradumi (ieradumi;
personīgs kontakts); problēmas ar tehnoloģiju pieejamību (nav
pieejams dators; internets). Tomēr zemas digitālās prasmes ir
nopietns šķērslis uzņēmējiem un iedzīvotājiem digitālo
tehnoloģiju izmantošanā, jo vēl arvien 52% Latvijas iedzīvotāju
trūkst nepieciešamo digitālo prasmju44.
E-pakalpojumu lietošanas ieguvumi - mazāks laika patēriņš,
nav jādodas uz iestādi, var saņemt jebkurā laikā
[90] Saskaņā ar Eiropas Komisijas redzējumu digitālo prasmju
palielināšana kopā ar pakalpojumu digitalizāciju var nodrošināt
sabiedrības un ekonomikas digitālo transformāciju45.
Turklāt, Latvijā lietotie valsts pārvaldes e-pakalpojumi var
radīt papildus motivāciju iedzīvotājiem uzlabot digitālās
prasmes. Arī zema iedzīvotāju blīvuma un reģionālo atšķirību
apstākļos pakalpojumu digitalizācija var nodrošināt gan
vienlīdzīgu pieeju pakalpojumiem, gan arī sociālo
iekļaušanu46. OECD norāda, ka digitālā transformācija
nozīmē jaunas prasības infrastruktūrai un jaunus biznesa modeļus,
kas jāsalāgo ar iedzīvotāju digitālajām prasmēm un digitālo
drošību47. E-pakalpojumu jomā pasaules tendences
iekļauj personalizāciju un pastiprinātu koncentrēšanos uz klientu
vajadzībām. Visos sektoros aktuāla ir digitālā transformācija un
viedo risinājumu ieviešana, kā rezultātā paaugstinās
efektivitāte, samazinās izmaksas un tiek uzlabota klientu
pieredze. Lai to īstenotu, nepieciešams turpināt paaugstināt
valsts pārvaldes elektronizācijas līmeni. Attiecībā uz fizisko un
juridisko personu apkalpošanu galvenais mērķis ir pakalpojumu
nodrošināšana primāri digitāli. Fizisko personu
apkalpošanā kā sekundārais kanāls izmantojami dažādās formās
asistētie e-pakalpojumi un tikai pēc tam klātienes
apkalpošana.
Nepieciešams turpināt paaugstināt valsts pārvaldes
elektronizācijas līmeni
[91] Šobrīd elektroniskie pakalpojumi praktiski vienmēr tiek
dublēti ar iespēju šos pašus pakalpojumus saņemt klātienē. Šāda
pieeja ir attaisnojama, taču tajā pat laikā tā var būt par
iemeslu dublējošām izmaksām, kas noved pie paaugstinātas
pakalpojumu nodrošināšanas izmaksām. Ņemot vērā, ka dažādu
iedzīvotāju grupu piekļuve internetam sasniedz vairāk kā 90%, ir
lietderīgi apsvērt iespēju atsevišķas pakalpojumu grupas
nodrošināt "primāri digitāli" un "tikai
digitāli". Tie varētu būt pakalpojumi noteiktām mērķgrupām -
uzņēmējiem (uzņēmējdarbības uzsākšana un regulārās darbības),
jauniešiem (studiju uzsākšana), amatpersonām (ikgadējo
deklarāciju iesniegšana) u. c. Šis princips neizslēdz iespēju
nodrošināt atbalstu attiecīgo e-pakalpojumu izmantošanā klātienē
(piemēram konsultanti klientu apkalpošanas centros, e-asistenta
iespējas izmantošana, u. tml.). Arī MK not. Nr. 402 nosaka
pakalpojumu turētājam e-pakalpojumu izmantošanu veicinošu
regulējumu izstrādi (18. punkts) un aktivitāšu nodrošināšanu
klātienes kontaktu samazināšanai, e-pakalpojumu popularizēšanai
un sabiedrības informēšanai, kā arī e-pakalpojuma izmantošanas
analīzi un uzlabošanas pasākumu plānošanu (19. punkts).
"Digitāli vispirms" un "tikai digitāli"
pieejams principu ieviešana
[92] Valstī nav noteikts tikai elektroniski sniedzamo valsts
pārvaldes pakalpojumu grozs. Ir dzīves situācijas, kurās jau
tagad būtu iespējama un efektīva pakalpojumu groza saņemšana
tikai elektroniski, atsevišķos gadījumos pēc nepieciešamības
saņemot konsultatīvu atbalstu, piemēram, uzņēmējdarbības
uzsākšana. Iedzīvotāju vēlme pieteikt un saņemt pakalpojumus
elektroniski turpina pieaugt. Pāreja uz e-pakalpojumu izmantošanu
pilnā apmērā rekomendējama attiecībā uz juridisko personu
apkalpošanu, pēc labās prakses iekļaujot e-pakalpojumu
papildināšanu ar pakalpojumiem klātienē personu grupām, kas
dažādu iemeslu dēļ nelieto internetu.
Jāpaplašina elektroniski pieejamos pakalpojumus un jānosaka
tikai elektroniski sniedzamo pakalpojumu grozs
3.3. Pakalpojumu
pārrobežu pieejamība
[93] Ikdienas sadzīvē, gan arī uzņēmējdarbībā arvien aktuālāka
kļūst citas Eiropas valsts pakalpojumu saņemšana, gan ārzemju
lietotājiem, gan nacionālajiem lietotājiem, kas dzīvo citā ES
valstī. Pakalpojumu pārrobežu pieejamības nodrošināšana ir
būtiska vajadzība, kas, turklāt ir regulēta Eiropas Parlamenta un
Padomes 2018. gada 2. oktobra regulā (ES) 2018/1724, ar ko
izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi
informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas
pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr.
1024/201248 (turpmāk - Vārtejas regula). Lai
ieviestu Vārtejas regulas prasības nepieciešams centralizēt
informāciju Latvija.lv. Maksimāli centralizējot informāciju vienā
tīmekļvietnē, nākotnē manāmi tiks atvieglota vārtejas uzturēšana
un informācijas aktualizēšana. Informācija par daudziem
pakalpojumiem un pakalpojumu kopām pašreiz tiek aptverta,
izmantojot dzīves situācijas, šo praksi plānots turpināt arī
nākotnē attiecīgi, iekļaujot Regulas 1. pielikuma minētās dzīves
situācijas. Autentifikācijas risinājums ārzemniekiem tiek
nodrošināts vienotās pieteikšanās modulī kopš 2019. gada 6.
februāra, un uz doto brīdi nodrošināta pārrobežu elektroniskā
identifikācija ar Igauniju, Spāniju, Itāliju, Beļģiju, Portugāli,
Vāciju un Luksemburgu. Savienojuma nodrošināšana ar citām
paziņotām eID shēmām Eiropas Savienības valstīs tiek nodrošināta,
izpildot eIDAS49 regulas prasības.
Pakalpojumu pārrobežu pieejamības nodrošināšana ir būtiska
vajadzība
[94] Vienotā digitālā vārteja ir ES mēroga risinājums, kas
tiešsaistē nodrošinās atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem,
sniedzot vienkāršotu pieeju informācijai par ES Vienoto tirgu,
darba, dzīvošanas un studiju iespējām ES dalībvalstīs, kā arī
atvieglos pārrobežu pakalpojumu sniegšanu. Vienotā digitālā
vārteja tiks izveidota pamatojoties uz jau eksistējošiem
portāliem, sistēmām un tīkliem, uzlabojot sadarbību starp tiem.
Lai ieviestu šo risinājumu, VARAM ir izstrādājis informatīvā
ziņojuma "Par Vienotās digitālās vārtejas Regulas prasību
ieviešanu" projektu50, nosakot rīcības plānu
veicamajiem pasākumiem, kas jāveic iestādēm un pašvaldībām
Regulas ieviešanai.
Uzsākta vienotās digitālās vārtejas ieviešana
[95] Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 2.
oktobra regulu (ES) 2018/1724, ar ko izveido vienotu digitālo
vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un
palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza
Regulu (ES) Nr. 1024/201251, ir noteikts obligāti
elektronizējamo procedūru saraksts (e-pakalpojumu var būt
vairāk):
3.4. Valsts
pārvaldes institūciju KAC optimizācija, iestāžu KAC un VPVKAC
funkciju efektivizēšana
[96] 2019. gada 1. pusgadā 85 pašvaldībās 110 vietās darbojas
VPVKAC, no tiem 76 - novadu nozīmes un 9 - reģionālās nozīmes
VPVKAC. VPVKAC tīklā kopumā reģistrēti 51054 pakalpojumi, tai
skaitā 20563 konsultācijas par valsts pārvaldes pakalpojumiem,
8399 pieteikumi Valsts ieņēmumu dienesta pakalpojumiem un 9106
pieteikumi VSAA pakalpojumiem. Pieņemti 2742 pieteikumi VSAA,
izmantojot pilnvarotā e-pakalpojuma funkciju. Latvija.lv
lietotāju atbalsta nodrošināšanu veica 8 reģionālās nozīmes
VPVKAC, reģistrējot 10244 konsultācijas par Latvija.lv pieejamo
pakalpojumu pieteikšanu.
[97] Valsts pārvaldes institūcijas bieži atrodas vairākās ēkās
relatīvi lielā attālumā viena no otras, kas apgrūtina iedzīvotāju
iespējas vienkopus saņemt vairāku institūciju pakalpojumus, kā
arī sadārdzina kopējās telpu izmaksas, jo katra valsts pārvaldes
institūcija uztur savu klientu uzgaidāmo telpu. Būtu jāturpina
valsts pārvaldes institūciju KAC izvietojuma nacionālās un
reģionālās nozīmes attīstības centros efektivizēšana, deleģējot
pakalpojumu sniegšanu VPVKAC.
Notiek VPVKAC tīkla atīstība, jāturpina valsts pārvaldes KAC
efektivizēšana
[98] Turpmākam izmaksu samazinājumam un publisko pakalpojumu
plašākas pieejamības nodrošināšanai iedzīvotājiem nepieciešams
turpināt VVKAC struktūras optimizāciju, izskatot iespējas un
potenciālu VPVKAC tīkla pilnveidošanai. Kopumā klātienes
apkalpošanas tīklam jābūt uz rezultātiem orientētam, ko iespējams
nodrošināt, nosakot VPVKAC kvalitātes standartus un mainot valsts
budžeta dotācijas piešķiršanas modeli no dotācijas piešķiršanas
pašvaldībai VPVKAC vajadzībām pēc iedzīvotāju daudzuma pašvaldībā
uz dotācijas piešķiršanu atkarībā no rezultatīvo un kvalitātes
rādītāju izpildes.
[99] MK 2019. gada 30. aprīlī apstiprināja noteikumus Nr. 181
"Kārtība, kādā izmanto 2019. gadam paredzēto apropriāciju
Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla
izveidei, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas
pilnveidei". 2019. gada 1. februārī darbu uzsāka Bauskas
VPVKAC. 2019. gada 24. maijā VARAM piešķīra valsts budžeta
dotāciju VPVKAC izveidei Skrīveru novada, Mārupes novada,
Kokneses novada, Kārsavas novada, Olaines novada pašvaldībai.
Jaunus klientu apkalpošanas punktus 2019. gadā izveidoja Ķeguma
novada VPVKAC un Priekuļu novada VPVKAC. Ludzas novads plāno
VPVKAC izveidot līdz 2019. gada beigām, Līvānu novads - 2020.
gadā. Lai noteiktu iespējamās KAC tīkla optimizācijas iespējas,
nodrošinot izmaksu samazinājumu un uzlabojot valsts pārvaldes
pakalpojumu pieejamību, 2018. gada ceturtajā ceturksnī VARAM
veica pētījumu par iespējām optimizēt KAC izvietojumu nacionālās
un reģionālās nozīmes attīstības centros52. Pētījuma
rezultātā piedāvātās alternatīvas publisko pakalpojumu
nodrošināšanai, kuru noteikšanā ņemts vērā KAC izvietojums, telpu
platība, klientu apkalpošanā iesaistīto darbinieku skaits un
izmaksas.
[100] Publiskās pārvaldes efektivitāte tiek veicināta,
nodrošinot vienuviet dažādu valsts iestāžu pakalpojumus. Novadu
un reģionālas nozīmes VPVKAC 2015.-2018. gadā sniegti kopumā 197
464 valsts iestāžu pakalpojumi (tostarp, reģistrētie pieteikumi
un konsultācijas) un pašvaldību pakalpojumu konsultācijas. Novadu
nozīmes VPVKAC sniegti 169 094 pakalpojumi, bet reģionālas
nozīmes VPVKAC sniegti 28 370 pakalpojumi.
Sadarbībā ar iestādēm un pašvaldībām palielināta valsts
pakalpojumu pieejamība klātienē vienuviet, jāvērtē iespēja
VPVKAC darbībā iesaistīt privāto sektoru
[101] MK 2019. gada 7. maija rīkojums Nr. 210 "Par
Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa
vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai"
240.1. uzdevums nosaka izvērtēt pierobežas teritorijā pieejamos
valsts publiskos pakalpojumu piegādes kanālus un sagatavot
priekšlikumus to uzlabošanai. VARAM ir vadošā valsts pārvaldes
iestāde vienas pieturas aģentūras principa ieviešanā valsts un
pašvaldību pakalpojumu pieejamībā53, izstrādājot
vienotu regulējumu vienas pieturas aģentūras principa ieviešanai
valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanā54,
izvērtējot valsts un pašvaldību pakalpojumu tiesisko regulējumu
un sniedzot priekšlikumus valsts un pašvaldību pakalpojumu
sniegšanas procedūru vienkāršošanai, administratīvā sloga
samazināšanai un pakalpojumu sniegšanai pēc vienas pieturas
aģentūras principa, tajā skaitā izmantojot informācijas un
komunikācijas tehnoloģijas55. Pakalpojumu pieejamības
vienuviet paplašināšināšanai būtu nepieciešams izvērtēt iespēju
VPVKAC darbībā iesaistīt privātā sektora pakalpojumu
sniedzējus.
VPVKAC šobrīd strādā 16 pierobežas pašvaldībās
[102] Laika posmā no 2015. gada 1. septembra līdz 2019. gada
1. maijam visā valsts teritorijā strādā 85 valsts un pašvaldību
vienotie klientu apkalpošanas centri56, kur vienkopus
iedzīvotāji var pieteikt pieprasītākos valsts pārvaldes
pakalpojumus un pašvaldību pakalpojumus, saņemt palīdzību
pakalpojumu digitālā pieteikšanā un palīdzību darbā ar datoru,
e-adresi, e-pastu. Valsts pierobežas teritorijā57
VPVKAC šobrīd strādā 16 pierobežas pašvaldībās. VARAM 2019. gada
aprīlī ir uzsācis darbu pie valsts un pašvaldību pakalpojumu
pieejamības paplašināšanas pierobežā, sadarbībā ar Ludzas novada
pašvaldību veidojot Ludzas novada VPVKAC.
[103] Latvijā ir nepietiekami optimāli organizēta valsts
iestāžu lietotā infrastruktūra. Ar Ministru kabineta 2017. gada
24. novembra rīkojumu Nr. 701 apstiprinātā Valsts pārvaldes
reformu plāna 2020 (turpmāk - VPRP) noteikto mērķi - mainīt
valsts pārvaldes kultūru uz tādu darbu, kur normatīvisma un
birokrātijas vietā valda vērtību kultūra, sadarbības gars un
elastība mērķu sasniegšanā, kā arī ikvienas darbības pamatā ir
atbildīga rīcība gan individuālā, gan kolektīvā līmenī -
nevar pilnībā ieviest, nemainot darba vidi, kurā valsts pārvaldes
darbinieki strādā ikdienā. Ievērojot VPRP noteiktos principus:
ekonomija, lietderība, efektivitāte, nepieciešams optimizēt
valsts pārvaldes iestāžu izmantotos nekustamos īpašumus un darba
infrastruktūru.
[104] Izvērtējot valsts iestāžu infrastruktūras izvietojumu,
tehnisko stāvokli un izmaksas Rīgā secināms, ka esošā valsts
iestāžu darba vide pārsvarā veidota kabineta tipa vidē, kas
neatbilst Latvijas valsts pārvaldes attīstības virzieniem - maza,
efektīva, radoša un sadarbību vērsta valsts pārvalde. Valsts
iestādes Rīgā izvietotas izklaidus, un to izvietojums kavē
iestāžu savstarpējo sadarbību viena resora ietvaros. Tāpat
valstiskā līmenī nepieciešama vienota pieeja IKT tehniskajā
nodrošinājumā, radot un pilnveidojot IKT koplietošanas
risinājumus.
[105] Vidējā platība uz vienu darbinieku valsts iestāžu
birojos Rīgā ir 20,5 m2, kas kopš 2016. gada
samazinājusies tikai par 0,7 m2. Kopējā izmantotā
platība praktiski pēdējos gados palikusi nemainīga. Acīmredzami,
ka izmantošanā valsts nekustamo īpašumu izmantošanas tendences
nesakrīt ar VPRP noteiktajiem virzieniem.
[106] Valsts budžeta iestāžu Rīgā platības uz vienu darbinieku
salīdzinošie rādītāji:
Avots: VNĪ analītika
[107] Esošā platība uz vienu darbinieku ir jāsamazina
atbilstoši kompetencēs balstīta biroja veidam līdz 12
m2-16 m2, izdalot vēsturiskās ēkas un
jaunbūves, jeb samazinot par 20%-40%. Attiecīgi izvērtējama
nepieciešamība pārskatīt un precizēt ieteicamo biroju ēkas kopējo
platību m2 uz vienu darbinieku ≤20 m2
atbilstoši kompetencēs balstīta biroja veidam līdz 12
m2-16 m2, izdalot attiecīgi platību
jaunbūvēs un vēsturiskajās ēkās, jeb samazināt par 20%-40%.
Izvērtējama nepieciešamība pārskatīt un precizēt prasības telpu
plānojumam, iekārtojumam, apdares materiāliem, aprīkojumam
kompetencēs balstīta biroja veidam. Jāatzīmē arī, ka valsts
iestāžu izmantoto nekustamo īpašumu tehniskais stāvoklis
vērtējams kā neapmierinošs, jo vismaz 68% no tiem prasa būtiskus
ieguldījumus. Neveicot ieguldījumus un optimizāciju šodien, tiek
radīti neprognozējami lieli izdevumi nākotnē.
[108] VNĪ koncepcija "Nākotnes birojs" paredz jaunu
pieeju darba vides veidošanai publiskajā sektorā. "Nākotnes
birojs" ir ilgtspējīga darba vide ar motivētiem, efektīviem
darbiniekiem un zemākām apsaimniekošanas izmaksām. Koncepcija
balstās transformējamā un katrai organizācijai piemērojamā darba
vidē, kas ir atkarīga no katras iestādes izaicinājumiem un
mērķiem. Būtiskākie ieguvumi, optimizējot valsts pārvaldes
birojus "Nākotnes birojā" ir:
- Mūsdienīga valsts pārvaldes darba vide kā pamats
motivācijai, efektivitātei un sadarbībai;
- Valsts pārvaldes izmantotās platības samazinājums vidēji par
30%;
- Vērtīgi un optimāli izmantoti un pārvaldīti valsts
nekustamie īpašumi;
- Efektīvāks valsts budžeta līdzekļu izlietojums nākotnē (30
gadu periodā).
[109] Lai sasniegtu Valsts pārvaldes reformu plāna mērķi,
jānodrošina valsts iestāžu infrastruktūras optimizācija, vienotos
valsts birojus izveidojot vismaz šādās Latvijas pilsētās: Rīgā
(veidojot vienoto valsts biroju prioritāri resoriem, kas
izvietoti izklaidus), Liepāja, Rēzekne, Daugavpils.
3.5. Valsts
pārvaldes pakalpojumu pieejamības paplašināšana, izmantojot
daudzkanālu pieeju
[110] Digitālo tehnoloģiju un mākslīgā intelekta attīstības
ietekmē palielinās pieprasījums pēc pakalpojumiem jebkurā vietā
un laikā (t.i., 24/7). Pakalpojumu attālināta un pārrobežu
pieejamība un daudzveidīgu pakalpojumu sniegšanas kanālu
attīstīšana ir tieši saistīta ar globālo demogrāfisko
situāciju.
[111] Kopumā valsts pārvaldes pakalpojumu organizēšanā
galvenās tendences ir izpratne par klientiem un to vajadzībām,
kas ietver arī uz klientu orientētu pakalpojumu standartu
uzstādīšanu. Iedzīvotāju atgriezeniskā saite ir nozīmīgs
elements, pamatojoties uz kuru notiek valsts pārvaldes
pakalpojumu procesa pilnveide. Lai nodrošinātu atbilstību
iedzīvotāju vajadzībām, būtiski ir ļaut iedzīvotājiem izvēlēties
pakalpojumu saņemšanas kanālu, iespējojot daudzkanālu pieredzi.
Valsts pārvaldes līmenī efektīvas valsts pārvaldes pakalpojumu
sistēmas organizēšana prasa pāreju uz tīklotu struktūru un
pastiprinātu orientēšanos uz iestāžu sadarbību. Saskaņā ar
Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 970
"Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas
procesā" sabiedrības pārstāvji, t.sk. formālas un neformālas
grupas, kā arī atsevišķas fiziskas personas, var iesaistīties
attīstības plānošanas procesā dažādos veidos, lai nodrošinātu
plānošanas rezultātu kvalitāti un atbilstību sabiedrības
vajadzībām, piemēram, piedaloties darba grupās un padomēs,
sabiedriskajās apspriedēs, diskusiju grupās u.tml.
Pakalpojumu organizēšanā būtiska izpratne par lietotājiem un
to vajadzībām
[112] 2018. gada 4. ceturksnī VARAM veica izvērtējumu ar mērķi
izstrādāt pasākumu plānu klientu apkalpošanas plūsmas
novirzīšanai uz izmaksu ziņā efektīviem kanāliem - elektronisko
(pašapkalpošanās) vai VPVKAC.58 Pasākumu plānā
iekļauts kanālu piemērojamības raksturojums un to izmantošanas
iespējas valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanā. No šī
izvērtējuma izriet vairākas aktivitātes, lai realizētu klientu
iespējas pieteikt valsts un pašvaldību pakalpojumus un veicinātu
klientiem izmaksu ziņā efektīvu pakalpojumu saņemšanas kanālu
iespējas.
[113] 2019. gada 19. februārī stājās spēkā Ministru kabineta
noteikumi Nr. 83 "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 4.
jūlija noteikumos Nr. 401 "Noteikumi par valsts pārvaldes
vienoto klientu apkalpošanas centru veidiem, sniegto pakalpojumu
apjomu un pakalpojumu sniegšanas kārtību", kas paredz jauna
pakalpojumu sniegšanas kanāla - pilnvarotais e-pakalpojums -
ieviešanu VPVKAC. Pilnvarotais e-pakalpojums ir e-pakalpojums,
kuru fiziskas personas vārdā, pamatojoties uz pilnvarojumu,
piesaka vienotā klientu apkalpošanas centra darbinieks, ja
fiziskai personai nav pieejami personas elektroniskās
identifikācijas līdzekļi. 2019. gadā pilnvarotais e-pakalpojums
pieejams visos VPVKAC. Šobrīd, izmantojot pilnvaroto
e-pakalpojumu, ir iespējams pieteikt 19 Valsts sociālās
apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pakalpojumus. 2019. gada 1.
pusgadā, izmantojot pilnvarotā e-pakalpojuma funkcionalitāti,
sniegti 2742 VSAA pakalpojumi, no visiem VPVKAC 2019. gada 1.
pusgadā sniegtajiem VSAA pakalpojumiem pilnvarotais e-pakalpojums
veido 30,1%. Nākotnē VARAM plāno paplašināt pakalpojumu skaitu,
kuru sniegšana tiktu nodrošināta, izmantojot pilnvarotā
e-pakalpojuma funkcionalitāti. Pilnvarotā e-pakalpojuma
sniegšanas kanāla ieviešana nepalielina administratīvo slogu,
kopš pilnvarotā e-pakalpojuma kanāla pielietojuma uzsākšanas nav
audzis kopējais VSAA pieteikumu skaitu, jo pieteikumu
"papīra" formāts tiek aizvietots ar elektronisko.
Tiek ieviests pilnvarotais e-pakalpojums
[114] Pakalpojumu nodrošināšana, izmantojot pārvietojamu
VPVKAC ir aktuāla, ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanās un
novecošanas tendences īpaši lauku un pierobežas teritorijās, kas
ietekmē arī klientu plūsmu klātienes VPVKAC. Ieviešot
pārvietojamu VPVKAC, tiks turpināts nodrošināt klātienes
konsultācijas iedzīvotājiem. Tomēr atšķirībā no klātienes VPVKAC
uzturēšanas, pārvietojamā risinājuma gadījumā pakalpojumu
sniegšanu būs iespējams organizēt atbilstoši vajadzībai.
Attiecīgi tos VPVKAC, kurus raksturo zems pakalpojumu skaits un
attiecīgi augstas izmaksas par pakalpojumu, pārveidojot par
pārvietoju VPVKAC, pakalpojumu nodrošināšana tiks organizēta
pamatojoties uz iedzīvotāju pieteikumiem par nepieciešamību
saņemt pakalpojumu. Potenciālie ieguvumi pārvietojamajiem VPVKAC
ir efektivitāte un iespēja atbilstošāk reaģēt uz klienta
vajadzībām, jo saskaņā ar saņemtajiem pieteikumiem pārvietojams
VPVKAC varēs organizēt maršrutu tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietai,
kas ir īpaši aktuāli lauku reģionos dzīvojošajiem. Savukārt
izmaksu ietaupījums veidosies pateicoties tam ka nebūs
nepieciešams pastāvīgi uzturēt klātienes klientu apkalpošanas
centru, tai skaitā nodrošināt darbinieka nepārtrauktu klātbūtni.
Pārvietojama VPVKAC ieviešanas pamatelementi ir saistīti ar to
izveidošanu (transporta līdzekļa iegāde un aprīkošana) un
darbības nodrošināšanu (loģistikas mehānisma izveide, kas ietver
klientu pieteikumu pieņemšanu, darbības laika grafika izveide,
uzturēšana, u.c.).
Pārvietojama VPVKAC ieviešanas un vizītes pieteikšanas
iespēju izvērtējums
[115] Atbilstošākā kanāla izvēlē jāņem vērā virkne faktoru,
kas balstās padziļinātā izpratnē par iedzīvotāju vajadzībām un
pakalpojumu organizēšanu. Tāpēc ieteicams turpināt
"Integrēts Publisko pakalpojumu sniegšanas un gala lietotāju
vajadzību monitorings" pētījumu ciklu. Attīstības tendences
iekļauj pakalpojumu pielāgošanu iedzīvotāju vajadzībām. Solis
pareizajā virzienā ir iedzīvotāju segmentēšana pēc dažādiem
kritērijiem, piemēram, demogrāfiskajiem (vecums, dzimums,
pilsētas vai lauku iedzīvotājs, reģions, u.c.),
sociālekonomiskajiem (ienākumu līmenis, sociālekonomiskā
kategorija, izglītības līmenis, nozare, u.c.), kā arī citiem
kritērijiem (dzīves veids, vērtības, attieksme pret jaunām
tendencēm, spējas, u.c.). Pakalpojumu organizēšanas kontekstā
jāņem vērā arī pakalpojumu tips, sarežģītība, u.c. Šie faktori
ietekmē atbilstošākā kanāla izvēli. Segmentāciju iespējams veikt,
iedalot iedzīvotājus kategorijās saskaņā ar noteiktajiem
kritērijiem, attiecīgi iedalot iedzīvotājus grupās. Izveidotās
iedzīvotāju grupas iespējams sadalīt atbilstoši tam, kādi
pakalpojumi konkrētajām grupām varētu būt saistoši.
Jāveic lietotāju segmentēšana piemērotākā apkalpošanas kanāla
noteikšanā
3.6. VPVKAC
minimālā pakalpojumu groza paplašināšana
[116] Reģionālas nozīmes attīstības centros kopumā
nepieciešams izmantot iestāžu klientu apkalpošanas speciālistu
zināšanas un kompetenci sarežģītāku konsultāciju nodrošināšanā un
virzīties prom no vienkāršotu pakalpojumu sniegšanas. Reģionālas
nozīmes VPVKAC, kuri piedāvā plašāku pakalpojumu loku
iedzīvotājiem, no klienta viedokļa būtu jāorganizē vienāds
klientu apkalpošanas darba laiks. Tas sekmētu iedzīvotājos
pārliecību par iespēju saņemt valsts pārvaldes pakalpojumus
efektīvā un unificētā VPVKAC tīklā, kur katrā no reģionālajiem
VPVKAC var saņemt vienus un tos pašus pakalpojumus vienā un tajā
pašā darba laikā.
Pakalpojumu sasniedzamības iespējas un vienotā darba laika
izmaiņas
[117] Pastāv sadarbības iniciatīvas starp centrālajām un
vietējām pārvaldes iestādēm par valsts pārvaldes pakalpojumu
kopīgu sniegšanu pašvaldībās, taču pakalpojumu klāsts dažādās
pašvaldībās ir atšķirīgs, un pašreiz notiek koncentrēšanās uz
valsts minimālo pakalpojumu grozā ietilpstošajiem pakalpojumiem
iestāžu līmenī. Līdz ar to būtu nepieciešams pārskatīt VPVKAC
sniegtos pakalpojumus atbilstoši dzīves cikla notikumiem un
pieejamo valsts pārvaldes pakalpojumu minimālo pakalpojumu grozu,
ko iespējams saņemt VPVKAC, paplašinot pieejamo pakalpojumu
skaitu un pilnveidojot pakalpojumu atbilstību iedzīvotāju
vajadzībām.
3.7. Vienotā
pakalpojumu palīdzības dienesta izveide esošajā VPVKAC tīklā
[118] Arvien lielākam skaitam pakalpojumu tiekot sniegtiem
elektroniski, par aktuālu jautājumu kļūst "digitālās
plaisas" veidošanās, kad augsto tehnoloģiju potenciāls
netiek efektīvi izmantots cilvēku zemo spēju dēļ. Ieviešot
"tikai digitāli" pieeju valsts pārvaldes pakalpojumu
nodrošināšanā, pastāv iespējamība atstumt tos iedzīvotājus, kuri
dažādu iemeslu (piemēram, fiziska piekļuve, finansiāli aspekti,
prasmju trūkums, autentifikācijas līdzekļu trūkums) dēļ nevar
izmantot internetu. Lai nodrošinātu, ka šiem iedzīvotājiem ir
iespēja saņemt pakalpojumus, labā prakse iekļauj nepieciešamību
papildināt tiešsaistes pakalpojumus ar pakalpojumiem klātienē vai
piemērotiem atbalsta līdzekļiem. Lai nodrošinātu efektīvu un uz
iedzīvotāju orientētu pakalpojumu sniegšanu, kanālus visbiežāk
kombinē.
[119] Būtu jāizvērtē konsultatīvā atbalsta sniegšana,
palielinot telefonisko konsultāciju pieejamību, jo iedzīvotāju
ieradumi pakalpojumu pieteikšanā, konsultējoties pa tālruni,
liecina, ka rīta stunda 8:00-9:00 ir būtisks agrākais laiks, bet
18:00-19:00 - vēlākais laiks, kad iedzīvotāji sāktu vai beigtu
zvanīt uz konsultatīvajiem tālruņiem. 29% telefona izmantotāju
būtu gatavi zvanīt jau no 8:00, bet kopumā 34% telefona
izmantotāju būtu gatavi zvanīt vēl līdz 19:00, 22% - līdz 20:00.
19:00-20:00 arī ir vērā ņemami, bet specifiski laiki tiem, kas
vēlas zvanīt dažādos dienas laikos (Rīgas, Pierīgas iedzīvotāji,
strādājošie).
Konsultatīvā atbalsta pieejamības palielināšana
13. attēls.
Visērtākie zvanīšanas vēlmes59 sākuma un beigu laiki
uz konsultatīvajiem tālruņa numuriem, kumulatīvi, 2019.gada
iedzīvotāju aptaujas rezultāti
[120] Lai pilnveidotu pakalpojumu vides pieejamību un uzlabotu
e-pakalpojumu pieejamību, 2018. gada 4. ceturksnī VARAM veica
izvērtējumu par Vienotā publisko pakalpojumu palīdzības dienesta
(turpmāk - VPPD) izveides potenciālu60. Izvērtējuma
rezultātā par efektīvāko, ekonomiski un sociāli izdevīgāko
risinājumu tika atzīts priekšlikums VPPD veidot esošajā VPVKAC
tīklā, tajā apvienojot visus reģionālās nozīmes VPVKAC. VPPD
veidošana esošajā VPVKAC tīklā ir gan ekonomiski, gan sociāli
izdevīga, jo tā realizācijai nav nepieciešams papildus
finansējums, tiek efektivizēts esošais VPVKAC tīkls un veicināta
reģionālā nodarbinātība, kā arī tiks izmantota esošā VPVKAC
darbinieku kompetence un pieredze gan pakalpojumu sniegšanā, gan
zvanu apkalpošanā.
[121] VPPD paredzēts veidot kā vienoto kontaktpunktu pirmā
līmeņa konsultāciju sniegšanai par visiem valsts un pašvaldību
pakalpojumiem, kuru apraksti iekļauti Latvija.lv pakalpojumu
katalogā, sniedzot pirmā līmeņa atbalstu par pakalpojumu kartiņās
iekļauto informāciju. VPPD sniegtais atbalsts padziļināti tiktu
fokusēts uz desmit vairāk izmantotajiem pakalpojumiem, kas
nākotnē provizoriski sastādītu vairāk nekā 50% no kopējā
konsultāciju apjoma (VSAA - slimības pabalsts, PMLP -
dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana, VSAA - bērna kopšanas
pabalsts un saistītie pabalsti, PMLP - "Mani dati
Iedzīvotāju reģistrā" u.c.). Par pārējiem pakalpojumiem VPPD
darbiniekiem būs jāspēj ātri atrast pamatinformāciju, kas ir
pieejama Latvija.lv pakalpojumu katalogā un izskaidrot to
klientam saprotamā valodā (esošajā situācijā pakalpojumu katalogā
iekļautā informācija klientiem ne vienmēr ir saprotama). Papildus
VPPD sniegs informatīvo palīdzību iedzīvotājiem visās dzīves
situācijās, kuru apraksti iekļauti Latvija.lv pakalpojumu
katalogā, kā arī veiks lietotāju atbalstu visiem portālā
izvietotajiem e-pakalpojumiem. VPPD paredzēts apkalpot sekojošos
saziņas kanālus: zvans, e-pasts, Latvija.lv elektroniskajās
formās iesniegtie jautājumi, ierosinājumi un sūdzības, tērzēšana
(sociālā robota/virtuālā asistenta otrais līmenis), kā arī tiek
izvērtēta iespēja sniegt atbildes arī uz sociālajos tīklos
saņemtajiem jautājumiem. VPPD funkciju veiks reģionālās nozīmes
VPVKAC, maksimāli vienmērīgi sadalot zvanu noslodzi. Prognozētais
nepieciešamais darba vietu skaits kontaktu apkalpošanai nākamajos
četros gados ir 11 pilna laika ekvivalenti, ko iespējams sadalīt
19 darba vietās, ņemot vērā, ka papildus kontaktu apkalpošanai
VPVKAC darbinieki veic arī citus darba pienākumus.
Vienota valsts pārvaldes pakalpojumu palīdzības dienesta
izveide
[122] VPPD rekomendējams šāds pārvaldības modelis:
• VARAM sadarbībā ar pakalpojumu turētājiem, VPPD pārstāvjiem,
VRAA un Ventspils pilsētas pašvaldības iestādi Ventspils
Digitālais centrs (pakalpojumu vadības sistēmas
pakalpojumucentri.lv uzturētājus) izveido darba grupu, kura reizi
ceturksnī identificē biežāk uzdotos jautājumus/problēmas un
sagatavo preventīvās darbības to apjoma minimizēšanai.
• Tiek izveidots kompetences centrs, piemēram, kādā no
esošajiem VPVKAC, kas pašlaik realizē zvanu centra funkcijas.
Kompetences centrs sadarbībā ar VARAM, VPPD un Pakalpojumu
sniedzējiem plāno paredzamo zvanu apjomu, kā arī uztur vienotu
zināšanu bāzi par valsts pārvaldes pakalpojumiem, konsultē VPVKAC
kontaktu pārvaldības jautājumos, izstrādā apmācību programmas un
veic apmācības. Kompetences centrs nodrošina VPPD metodisko
vadību;
• VARAM kā Pakalpojumu politikas plānotājs plāno un koordinē
VPPD attīstību, t.sk., izvirza VPPD darbības efektivitātes
pamatrādītājus, pakalpojumu līmeņa vienošanās un veic
centralizētu to monitorēšanu (sadarbībā ar kompetences
centru);
• VPPD konsultāciju apjoms tiek mainīts (paplašināts,
samazināts) atbilstoši izmaiņām Latvija.lv pakalpojumu katalogā
veiktajām izmaiņām (jauni pakalpojumi, pakalpojumi, kas beidz
darbību u. tml.). Pakalpojumu apjomu rekomendēts pārskatīt darba
grupas ietvaros reizi ceturksnī.
[123] VPPD izveidei un VPVKAC tīkla kopējai attīstībai VARAM
nepieciešams mainīt esošo dotācijas izmaksu aprēķināšanas modeli,
kas paredz nākotnē ikgadējo dotāciju izmaksu aprēķināt VPVKC pēc
sniegto pakalpojumu un apkalpoto kontaktu skaita, kas netiešā
veidā veicinātu VPVKAC veidot tā, lai sniegto Pakalpojumu un
konsultāciju skats augtu (piemēram, rūpīgāk izvēlēties atrašanās
vietu, optimizēt esošās vietas, uzlabot kvalitāti u.c.). Papildus
būtu nepieciešams dotācijas izmaksu aprēķināšanā vērtēt arī
pakalpojumu un konsultāciju sniegšanas kvalitāti.
Pakalpojumu pieejamība Latvijas pierobežā
Rīcības virziena indikatori
Nr.
Progresa
rādītājs
Mērvienība
Bāzes gads
Bāzes gada
vērtība
Mērķa vērtība 2021
Mērķa vērtība 2022
Mērķa vērtība
2023
Datu avots, datu
tabulas
[124]
Pakalpojumu īpatsvars, kuri ir pieteikti
elektroniski
%
2019
64
66
68
74
Valsts iestāžu novērtējums,
"Integrēts Publisko pakalpojumu sniegšanas un gala
lietotāju vajadzību monitorings"
[125]
Iedzīvotājiem nodrošināta valsts pārvaldes pakalpojumu
pieejamība VPVKAC tīklā
% no Latvijas platības
2019
75
78
80
85
Valdības rīcības plāns
Rīcības virziena pasākumi
Nr.
Pasākumi
Rādītājs
Atbildīgā
institūcija
Līdzatbildīgās
institūcijas
Izpildes termiņš (ar precizitāti
līdz pusgadam)
Indikatīvais finansējuma avots
[126]
Pilnveidot Latvija.lv funkcionalitāti un
lietojamību, ieviešot lietotājorientētu pieeju.
Īstenots Latvija.lv pilnveides projekts
(Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda
2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmas
"Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā
atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu
atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes
un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma
"Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide,
publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība"
īstenotā projekta Nr. 2.2.1.1/17/I/015 "Pakalpojumu
sniegšanas un pārvaldības platforma" ietvaros).
VRAA
VARAM, EM
2020. gada 2. pusgads
Eiropas Savienības budžeta instrumentu un valsts budžeta
finansējums
[127]
Nodrošināt iedzīvotājiem pieejamu aktuālu
informāciju par pakalpojumiem noteiktās dzīves
situācijās.
Latvija.lv pieejami aktuāli pakalpojumu un
dzīves situāciju apraksti, atbilstoši MK noteikumu Nr. 399 un
Nr. 400 prasībām
Pakalpojumu turētāji
VARAM, VRAA
Vienu reizi ceturksnī
Valsts budžeta finansējums
[128]
Veikt izvērtējumu par Oficiālās e-adreses
attīstības iespējamiem scenārijiem (II kārta)
Veikts izvērtējums par iespējamajiem
risinājumiem un MK iesniegts informatīvais ziņojums
VARAM
2020. gada 1. pusgads
Eiropas Savienības budžeta instrumentu un valsts budžeta
finansējums
[129]
Izvērtēt elektronizēto un elektroniski
pieejamo pakalpojumu apjomu, identificēt tikai elektroniski
sniedzamos pakalpojumus.
1) Veikts izvērtējums, sagatavots informatīvais ziņojums
2) Sagatavoti grozījumi tiesību aktos
1) VARAM
2) Visas ministrijas
1) Visas ministrijas, pašvaldības
2) VARAM
1) 2020. gada 1. pusgads
2) 2021. gada 1. pusgads
Valsts budžeta finansējums
[130]
Nodrošināt pakalpojumu un procesu pieejamību atbilstoši
Vienotās digitālās vārtejas prasībām.
Nodrošināta plāna "Par Vienotas
digitālās vārtejas regulas prasību ieviešanu" prakstiska
ieviešana
VARAM (Starpinstitūciju
vadības komiteja, saskaņā ar VARAM Rīkojumu)
Pakalpojumu turētāji, VRAA,
EM (atbilstoši MK nr. 400)
2023. gada 2. pusgads
Eiropas Savienības budžeta instrumentu un valsts budžeta
finansējums
[131]
Nodrošināt Vienotās digitālās vārtejas
regulas tvērumā esošo pakalpojumu pielāgošanu pārrobežu
sniegšanai.
1) Izveidoti papildus nepieciešamie koplietošanas
risinājumi (atbilstoši ieviešanas plānam)
2) Veikti nepieciešamie pakalpojumu pielāgojumi, veikti
grozījumi tiesību aktos
1) VRAA
2) lielākie pakalpojumu
sniedzēji
1) VARAM
2) VRAA, VARAM, EM
(atbilstoši MK Nr. 400)
2023. gada 2. pusgads
Eiropas Savienības budžeta instrumentu un valsts budžeta
finansējums
[132]
Nodrošināt pakalpojumu pamatinformācijas
pieejamību angļu valodā
1) Latvija.lv satura, pakalpojumu aprakstu un
dzīvessituāciju pieejamība angļu valodā
2) Nodrošināta Vārtejas regulas tvērumā esošās
informācijas un pakalpojumu pieejamība angļu valodā (t.sk
izmantojot Hugo.lv mašīntulku)
1) VRAA, VARAM
2) Pakalpojumu turētāji
2) VARAM, VRAA
1), 2) 2020. gada 2. pusgads (iestādēm);
2022. gada 2. pusgads
(pašvaldībām)
Eiropas Savienības budžeta instrumentu un valsts budžeta
finansējums
[133]
Izstrādāt Latvijas valsts "Nākotnes
biroja" konceptu
MK iesniegts informatīvais ziņojums
"Par turpmāko rīcību ar valsts iestāžu izmantoto biroju
infrastruktūru"
FM (VNĪ)
VARAM, Pakalpojumu
turētāji
2020. gada 1. pusgads
Eiropas Savienības budžeta instrumentu un valsts budžeta
finansējums
[134]
Noteikt valsts budžeta finansējuma
piešķiršanu valsts pārvaldes institūcijām, kuras iniciē
VPVKAC vai VVKAC izveidi
MK iesniegts MK 04.07.2017. noteikumu Nr.
401 grozījumu projekts
VARAM
Pakalpojumu turētāji
2020. gada 2. pusgads
Valsts budžeta finansējums
[135]
Iesniegt MK informatīvo ziņojumu par VPVKAC
vai VVKAC izveides iespējām katrā no nacionālās un reģionālās
nozīmes attīstības centriem, kur tādi nav izveidoti
MK iesniegts informatīvais ziņojums
FM (VNĪ), VARAM
Pakalpojumu turētāji
2020. gada 2. pusgads
Valsts budžeta finansējums
[136]
Nodrošināt VPVKAC tīkla darbību, kā arī
"vienas pieturas aģentūras principa" un
e-pakalpojumu kanālu popularizēšanu
1) MK iesniegts ikgadējs ziņojums par darbības rezultātiem
2) Sagatavots izvērtējums un ziņojums par VPVKAC zīmola
vai nosaukuma maiņu
VARAM
1) VARAM
2) LPS, RACA, LLPA
1) Katru gadu
2) 2021. gada 2. pusgads
Valsts budžeta finansējums
[137]
Izstrādāt rekomendācijas VPVKAC telpu,
izkārtojuma, apkārtējās infrastruktūras pilnveidei, kā arī
sabiedriskā transporta pieturvietu attālumam no VPVKAC
VARAM apstiprinātas vadlīnijas
VARAM
Pašvaldības, Pakalpojumu
turētāji
2020. gada 2. pusgads
Valsts budžeta finansējums
[138]
Izstrādāt jaunu dotācijas piešķiršanas
modeli VPVKAC tīklam (pašvaldībām)
Izstrādāti vienoti un savstarpēji
salīdzināmi KPI visiem VPVKAC
VARAM
LPS, RACA, LLPA, Pakalpojumu
turētāji
2020. gada 2. pusgads
Valsts budžeta finansējums
[139]
Veikt izmaiņas VPVKAC tīkla darba laikā atbilstoši klientu
pieprasījumam, izskatīt iespēju sinhronizēt darba laiku
VPVKAC un kontaktpunktos.
MK iesniegti grozījumi MK 04.07.2017.
noteikumos Nr. 400; MK iesniegti grozījumi MK 04.07.2017.
noteikumos Nr. 401
VARAM
Pakalpojumu turētāji,
Pašvaldības, LPS, RACA, LLPA, LTRK
2020. gada 2. pusgads
Valsts budžeta finansējums
[140]
Īstenot pilotprojektu ne mazāk kā divos
VPVKAC
Īstenots pilotprojekts, izstrādātas
rekomendācijas
VARAM
EM, LTRK, LMVUA, Pašvaldības,
LPS, RACA, LLPA
2020. gada 2. pusgads
Valsts budžeta finansējums
[141]
Izvērtēt sadarbības iespējas ar VAS
"Latvijas Pasts" pārvaldes pakalpojumu
piegādāšanai
Izstrādāts izvērtējums par sadarbības
pilotprojekta īstenošanas iespēju
VARAM
VAS "Latvijas
Pasts", Pakalpojumu turētāji
2023. gada 1. pusgads
Valsts budžeta finansējums
[142]
Izstrādāt vadlīnijas par valsts pārvaldes
pakalpojumu piegādi alternatīvos kanālos
VARAM apstiprinātas vadlīnijas
VARAM
Pakalpojumu turētāji, LTRK,
RACA, LPS, LMVUA
2022. gada 2. pusgads
Valsts budžeta finansējums
[143]
Nodrošināt bibliotēku tīkla iekļaušanās
"vienas pieturas" principa īstenošanā, sniedzot
valsts pārvaldes pakalpojumus pieejamajos kanālos
Veikts izvērtējums, sagatavots ziņojums
VARAM
KM, KISC, Pašvaldības,
Pakalpojumu turētāji
2020. gada 2. pusgads
Valsts budžeta finansējums
[144]
Ieviest pilnvarotā e-pakalpojuma
funkcionalitāti pakalpojumiem atbilstoši pakalpojumu turētāju
veiktajam klientu vajadzību monitoringam
Ieviesta pilnvarotā e-pakalpojuma
funkcionalitāte
Pakalpojumu turētāji
VARAM
2023. gada 2. pusgads
Eiropas Savienības budžeta instrumentu un valsts budžeta
finansējums
[145]
Pārskatīt VPVKAC minimālo pakalpojumu grozu
atbilstoši dzīves cikla notikumiem
Grozījumi MK noteikumos Nr. 401
VARAM
Pakalpojumu turētāji
2021. gada 2. pusgads
Valsts budžeta finansējums
[146]
Nodrošināt Latvija.lv lietotāju telefonisku
atbalstu
Nodrošināt 95 % zvanu atbildi, sniedzot 1.
līmeņa konsultāciju
VARAM
VRAA, Pakalpojumu
turētāji
Katru gadu
Valsts budžeta finansējums
[147]
Izveidot vienotu publisko pakalpojumu
palīdzības dienestu (kontaktu centrs), kas iekļauj jaunus
komunikācijas kanālus informācijas sniegšanā
iedzīvotājiem
MK iesniegts informatīvais ziņojums ar
protokollēmumu par vienota publisko pakalpojumu palīdzības
dienesta (kontaktu centrs) darbību un finansēšanas
modeli
VARAM
Pakalpojumu turētāji,
Pašvaldības, LPS
2021. gada 2. pusgads
Valsts budžeta finansējums
[148]
Izveidot regulāru darba grupu vienotā
publisko pakalpojumu palīdzības dienesta pārraudzībai
VARAM apstiprināts rīkojums
VARAM
Pakalpojumu turētāji, Pašvaldības, LPS
2021. gada 2. pusgads
Valsts budžeta finansējums
[149]
Paredzēt plašākas iespējas valsts izveidoto
risinājumu izmantošanai privātā sektora pakalpojumu
atbalstam, veidojot atvērtākus valsts risinājumus, radot
iespēju uz to bāzes veidot pakalpojumus/risinājumus privātā
sektorā
Veikta izpēte, izstrādāts mehānisms
sadarbībai
VARAM
VRAA
2022. gada 2. pusgads
Valsts budžeta un privātā sektora finansējums