Par pakalpojumu vides pilnveides plānu 2020.–2023. gadam

1Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai

2līdz 2021. gada 30. decembrim apvienot visus reģionālās nozīmes

3valsts un pašvaldību vienotos klientu apkalpošanas centrus un

4izveidot vienoto publisko pakalpojumu palīdzības dienestu pirmā

5līmeņa konsultāciju sniegšanai par visiem valsts un pašvaldību

6pakalpojumiem, kuru apraksti iekļauti Latvija.lv pakalpojumu

7katalogā.

1Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai,

2sagatavojot vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentu

3"Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027.

4gadam", noteikt, ka valsts pārvaldes prioritāte ir uz

5lietotāju orientētu, proaktīvu pakalpojumu sniegšana, tai skaitā

6pakalpojumu pārrobežu pieejamības nodrošināšana.

1Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām atbilstoši

2kompetencei iesniegt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

3ministrijā informāciju par plānā paredzēto pasākumu izpildi:

47.1. līdz 2021. gada 1. martam par laikposmu no plāna

5apstiprināšanas līdz 2020. gada 31. decembrim;

67.2. līdz 2022. gada 1. martam par laikposmu no 2021. gada 1.

7janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim;

87.3. līdz 2023. gada 1. martam par laikposmu no 2022. gada 1.

9janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim;

107.4. līdz 2024. gada 1. martam par laikposmu no 2023. gada 1.

11janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim.

1Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai

2sagatavot un vides aizsardzības un reģionālās attīstības

3ministram līdz 2024. gada 1. jūnijam iesniegt noteiktā kārtībā

4Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi.

1Rīcības

2virziens - Pakalpojumu sistēmas pārvaldība

3Virziena aktualitāte:

4• Pakalpojumu sniegšana tiek organizēta atbilstoši

5administratīvajai struktūrai.

6• Ikdienas vajadzību risināšana iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir

7samērā komplicēta.

8• Valsts un pašvaldību pakalpojumi ir nošķirti, mākslīgi

9fragmentējot lietotāja pieredzi un vajadzības.

10• Trūkst vienotas koordinācijas un virsuzraudzības pakalpojumu

11efektivizēšanai.

12• Nav vienota pakalpojumu attīstības centra.

13• Nepieciešama vienādu pakalpojumu, ko sniedz vairākas

14iestādes un pašvaldības, unificēšana.

151.1. Pakalpojumu

16izpildes novērtēšana

17[22] 2017. gadā tika apstiprināta nepieciešamā normatīvā

18regulējuma bāze valsts pārvaldes pakalpojumu pārvaldībai un

19pieejamībai11. Ir noteiktas prasības pieejamākām un

20lietotājiem draudzīgākām iestāžu tīmekļvietnēm12, ar

21mērķi nodrošināt labāku valsts pārvaldes informācijas

22lietojamību, informācijas piekļūstamību, pārņemot Parlamenta un

23Padomes 26.10.2016. Direktīvu (ES) 2016/2102 par publiskā sektora

24struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību un

25informācijas atkalizmantošanu, reglamentējot Atvērto datu portāla

26darbību.

27Izveidota valsts pakalpojumu pārvaldības sistēma un tiesiskā

28bāze, trūkst vienotas koordinācijas un virsuzraudzības

29[23] Valsts pārvaldes iestādes, izmantojot metodiskos

30instrumentus un sistēmisko pieeju, pilnveido un uzlabo

31pakalpojumus. Tomēr šobrīd trūkst vienotas koordinācijas un

32virsuzraudzības dzīves situācijās balstītu procesu un pakalpojumu

33efektivizēšanai, vienota pakalpojumu attīstības centra

34savstarpēji saistītu pārresoru pakalpojumu sasaistes veidošanai

35un vienotai pakalpojumu pārraudzībai, kopējā elektronizācijas

36līmeņa, pakalpojumu elektronizēšanas un attīstīšanas

37uzraudzībai.

38[24] Tiek sniegts metodiskais atbalsts pakalpojumu turētājiem

39pakalpojumu elektronizācijas, e-pakalpojumu pieejamības

40nodrošināšanai, pakalpojumu parametru mērīšanai, kā arī atbalsts

41pakalpojumu definēšanā, aprakstīšanā un sniegšanā, ar mērķi

42nodrošināt praktisku palīdzību pakalpojuma turētājiem,

43sagatavojot publiski pieejamu, pilnīgu informāciju par

44pakalpojumiem lietotājam saprotamā formā un nodrošināt efektīvu

45pakalpojumu pārvaldību atbilstoši labas pārvaldības praksei.

46VARAM turpinās sniegt metodisko atbalstu pakalpojumu pārvaldībā

47un pakalpojumu sniegšanā kopumā.

48Nodrošināts metodiskais atbalsts

49[25] 2019. gada iedzīvotāju aptaujas rezultāti13

50parāda, ka apmierinātība ar pakalpojuma pieteikšanu elektroniski

51kopumā tiek vērtēta labi. Visaugstāk iedzīvotāji novērtē

52apkalpošanu piesakot pakalpojumu un pakalpojuma pieteikšanas

53ātrumu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nedaudz krities ir

54sniegtās informācijas par pakalpojumu novērtējums (sk.

55attēlu).

56Apmierinātībai ar pakalpojumiem augsts vērtējums

574. attēls.

58Pakalpojuma novērtējums, 2019. gada iedzīvotāju aptaujas

59rezultāti

60[26] Ik gadu tiek veikts "Integrēts Publisko pakalpojumu

61sniegšanas un gala lietotāju vajadzību monitoringa E indeksa

62pētījums" (turpmāk - E-indekss), ar mērķi sekmēt mūsdienu

63tehnoloģiju visaptverošu un atbilstošu pielietošanu valsts

64iestāžu un pašvaldību darbā un valsts pārvaldes pakalpojumu

65nodrošināšanā atbilstoši labas pārvaldības principiem. Ne visas

66valsts pārvaldes iestādes piedalās šajos pētījumos, līdz ar to

67mērījumi var nebūt savstarpēji salīdzināmi un kvalitatīvi

68izvērtējami, tāpēc nepieciešams nodrošināt visu pakalpojumu

69turētāju dalību minētajos pētījumos.

70Veikts pakalpojumu attīstības monitorings, nepilnīga

71pakalpojumu turētāju dalība

72[27] Lai veicinātu vienmērīgu klientu apkalpošanas līmeņa

73celšanu, pakalpojumu attīstību un mūsdienu tehnoloģiju ieviešanu

74un nodrošinātu sniegto rekomendāciju īstenošanu, nepieciešams

75noteikt un ieviest vienotu standartu klientu apmierinātības

76novērtējumam individuāla pakalpojumu sniegšanas gadījuma

77novērtēšanai uzreiz pēc pakalpojuma saņemšanas.

78Nepieciešams vienots standarts klientu apmierinātības

79novērtēšanai

801.2. Pakalpojumu

81unificēšana

82[28] VARAM sadarbībā ar LPS un pakalpojumu turētājiem kopš

832018. gada strādā pie pašvaldību pakalpojumu unificēto nosaukumu

84un īsās anotācijas izstrādes14. Unificēto pakalpojumu

85mērķis ir harmonizēt pakalpojumu nosaukumus un īsos aprakstus,

86lai atvieglotu pakalpojumu atrašanu un Latvija.lv, precīzāk,

87pakalpojuma saņēmējs varētu iepazīties ar konkrētās pašvaldības

88pakalpojumiem un to detalizētu informāciju portālā par konkrēto

89pakalpojumu, par kuru saturu un īstenošanu ir atbildīga

90pašvaldība. 2018. gada oktobrī Latvija.lv tika publicēti 77

91pašvaldību unificēto pakalpojumu šabloni, un 2019. gada maijā

92unificēto pakalpojumu šablonu skaits ir pieaudzis līdz

939515, taču pašvaldību piesaiste šabloniem svārstās no

941 līdz 59 - no 119 pašvaldībām, piesaisti šabloniem uzsākusi un

95veikusi 71 pašvaldība, no kā izriet, ka 48 pašvaldības nav

96veikušas pakalpojumu aprakstīšanu, kā arī šablonu piesaisti

97Latvija.lv, tādēļ ir turpināms darbs pie metodiskā atbalsta

98sniegšanas pašvaldībām, lai nodrošinātu 119 pašvaldību piesaisti

9995 izstrādātajiem pašvaldību unificēto pakalpojumu šabloniem.

100Unificēti 95 pašvaldību pakalpojumu nosaukumi un apraksti,

101jāturpina pašvaldību piesaiste

102[29] Vairākās valsts pārvaldes iestādes sniedz vienādus vai

103līdzīgus pakalpojumus (piemēram, izsniedz atļaujas, licences,

104pieņem pieteikumus u.tml.), kurus būtu iespējams unificēt.

105Vienādi vai līdzīgi pakalpojumi dažādās valsts pārvaldes

106iestādēs, t.sk. pašvaldībās, tiek nosaukti (definēti) un sniegti

107atšķirīgi. Viens un tas pats pakalpojums, ko sniedz vairākas

108valsts pārvaldes iestādes, katrā no tām var būt ar atšķirīgu

109nosaukumu, aprakstu un pieejamību. Nepieciešams identificēt visus

110pakalpojumus ar vienādām pazīmēm un veikt to unificēšanu.

111Vairākām iestādēm vienādi pakalpojumi, jāveic to

112unificēšana

113[30] Pakalpojumu unificēšana ietver arī uzdevumu

114automatizāciju ar mašīnmācīšanās ierīcēm, kur darbinieki mazāk

115veiks vienkāršos uzdevumus, bet vairāk laiku veltīs būtiskākajiem

116pakalpojuma procesiem, kas sniedz klientiem pievienoto vērtību un

117ietekmē klientu apmierinātību.

1181.3. Pakalpojumu

119pārvaldības plānošana ilgtermiņā

120[31] Plānojot ilgtermiņa attīstības prioritāres un izstrādājot

121attīstības plānošanas dokumentus, nepieciešams dzīves situācijās

122balstītu un proaktīvu procesu, kā arī pakalpojumu pārrobežu

123pieejamības nodrošināšanu noteikt kā valsts pārvaldes

124prioritātes, paredzot finansējuma pieejamību noteikto prioritāšu

125īstenošanai.

126Rīcības virziena indikatori

127Nr.

128Progresa

129rādītājs

130Mērvienība

131Bāzes gads

132Bāzes gada

133vērtība

134Mērķa vērtība 2021. g.

135Mērķa vērtība 2022. g.

136Mērķa vērtība

1372023. g.

138Datu avots, datu

139tabulas

140[32]

141Apmierinātība ar pakalpojumu pieteikšanu kopumā

142Punktu skaits (10 punktu

143sistēmā)

1442019

1458

1468

1478

1488

149Latvijas iedzīvotāju aptauja,

150"Integrēts vajadzību monitorings"

151Rīcības virziena pasākumi

152Nr.

153Pasākumi

154Rādītājs

155Atbildīgā

156institūcija

157Līdzatbildīgās

158institūcijas

159Izpildes termiņš (ar precizitāti

160līdz pusgadam)

161Indikatīvais finansējuma avots

162[33]

163Veikt pakalpojumu uzskaiti, publicēt

164efektivitātes izvērtējuma pārskatus un plānot pilnveides

165pasākumus atbilstoši MK not. Nr. 399 un MK not. Nr. 402

166noteiktajam.

167Veikts izvērtējums, publicēta pakalpojumu

168sadaļa iestādes gada pārskatā

169Pakalpojumu turētāji,

170VARAM

171VRAA, ministrijas (resora

172ietvaros)

1732020. gada 1. pusgads

1742021. gada 1. pusgads

1752022. gada 1. pusgads

176Valsts budžeta finansējums

177[34]

178Sagatavot pārskatu par pakalpojumu snieguma

179rādītājiem, analizēt pakalpojumu pilnveides procesu un

180sagatavot rekomendācijas

181Veikts novērtējums, sagatavots ziņojums

182VARAM

183Visas ministrijas,

184pašvaldības, pakalpojumu turētāji

185Katru gadu

186Valsts budžeta finansējums

187[35]

188Veikt klientu pieredzes izpēti un klientu

189apmierinātības monitoringu valsts pakalpojumu saņemšanā

190klātienē un elektroniski ("Integrēts Publisko

191pakalpojumu sniegšanas un gala lietotāju vajadzību

192monitorings 2020-2022" ietvaros, E-indekss)

193Publicēts pētījums, sagatavotas

194rekomendācijas

195VARAM

196Visas ministrijas,

197pašvaldības, pakalpojumu turētāji

198Katru gadu

199Eiropas Savienības budžeta instrumentu un valsts budžeta

200finansējums

201[36]

202Noteikt un ieviest vienotu standartu klientu

203apmierinātības novērtējumam individuāla pakalpojumu

204sniegšanas gadījuma novērtēšanai

2051) Sagatavotas vadlīnijas klientu atsauksmju iegūšanai pēc

206VPVKAC apmeklējuma

2072) Izveidota koplietošanas komponente novērtējuma

208sniegšanai pēc e-pakalpojuma izmantošanas, veikta

209apmierinātības rādītāju uzskaite.

2103) E-pakalpojumu novērtējuma komponente ieviesta

211pašapkalpošanās risinājumos. Koplietošanas kopmopentes

212izmantošana nav obligāta, iestāde izvēlas izmantot savu

213izstrādāto risinājumu vai koplietojamu risinājumu, iestādei

214jānodod mērījuma dati platformā.

2151), 2) VARAM

2163) Visas ministrijas,

217pašvaldības

218VRAA

2191) 2020. gada 2. pusgads

2202) 2021. gada 1. pusgads

2213) 2022. gada 1. pusgads

222Eiropas Savienības budžeta instrumentu un valsts budžeta

223finansējums

224[37]

225Īstenot pēc satura un mērķa identisku valsts

226pārvaldes pakalpojumu pamatinformācijas standartizāciju

227(unifikāciju)

2281) Veikts izvērtējums, noteikti valsts tiešās pārvaldes

229iestāžu unificējamie pakalpojumi

2302) Aktualizēti valsts pārvaldes pakalpojumu apraksti,

231veicot to piesaisti izstrādātajiem unificēto pakalpojumu

232šabloniem

2331) VARAM

2342) Pakalpojumu turētāji,

235LPS

2361) Pakalpojumu turētāji

2372) VARAM

2381) 2020. gada 1. pusgads

2392) 2021. gada 1. pusgads

240Valsts budžeta finansējums

241[38]

242Standartizēt (unificēt) pēc satura un mērķa

243identisku valsts pārvaldes pakalpojumu procesus

244Sagatavots izvērtējums un rekomendācijas,

245nodrošināta identisku valsts pārvaldes pakalpojumu procesu

246standartizēšana

247VARAM

2482023. gada 1. pusgads

249Valsts budžeta finansējums

250[39]

251Sagatavojot dokumentu "Digitālās transformācijas

252pamatnostādnes 2021.-2027. gadam", noteikta dzīves

253situācijās balstītu un proaktīvu procesu, pakalpojumu

254pārrobežu pieejamības nodrošināšana, kā arī digitālo

255prasmju pilnveide kā valsts pārvaldes prioritātes.

2561) MK iesniegts dokumenta projekts;

2572) Veikta dzīves situācijās balstītu un proaktīvu

258procesu, kā arī pakalpojumu pārrobežu pieejamības

259nodrošināšana

2601) VARAM;

2612) Pakalpojumu turētāji,

262VARAM

2632) FM (jaunā plānošanas

264perioda ietvaros)

2651) 2020. gada 2. pusgads

2662) 2021. gada

2671. pusgads

268Eiropas Savienības budžeta instrumentu un valsts budžeta

269finansējums

1Rīcības

2virziens - Lietotājorientēti un proaktīvi valsts procesi un

3pakalpojumi

4Virziena aktualitāte:

5• Pakalpojumu sniegšana organizēta fragmentāri.

6• Procesi netiek veidoti kā apsteidzoši un dzīves situācijās

7balstīti.

8• Risinājumi neaptver dzīves situāciju, bet tikai konkrēto

9posmu.

10• Nav izstrādāts esošo pakalpojumu pārveides process dzīves

11situācijās balstītu, integrētu un proaktīvu pakalpojumu

12sniegšanai.

13• Nepietiekama lietotāju iesaiste pakalpojumu izstrādē,

14testēšanā un pilnveidē.

15• Nav vienotas informācijas par iedzīvotāju kontaktiem dažādos

16kanālos.

17• Nepietiekama valsts pārvaldes un privātā sektora

18sadarbība.

192.1. Proaktīvu

20un dzīves situācijās balstītu pieeju pakalpojumu sniegšanā

21ieviešana

22[40] Valsts pārvaldes klientu apmierinātības

23pētījuma16 2016. gada, 2017. gada un 2018. gada

24aptauju datu salīdzinājums liecina, ka iedzīvotāji 2018. gadā

25atzinīgāk nekā iepriekš vērtējuši valsts pārvaldi - valsts

26pārvaldē strādājošie kopumā godprātīgi veic savus pienākumus un

27vairumam valsts pārvaldē strādājošo var uzticēt darbošanos valsts

28labā, gan arī tam, ka valsts pārvalde arvien vairāk cenšas

29palīdzēt, skaidrot, konsultēt, nevis sodīt. Iestādes vairāk

30sākušas sadarboties savā starpā, mazāk prasot cilvēkiem tādus

31dokumentus, kas jau ir citu valsts iestāžu rīcībā. Vairāk nekā

323/4 respondentu atzīmēja, ka pēdējās saskarsmes laikā iestādes

33darbinieki bija zinoši un profesionāli (82%), laipni (79%),

34runāja/rakstīja saprotami, vienkāršā valodā (78%) un bija

35atbildīgi par savu darbu, padarīto (77%)17.

36Iedzīvotāji atzīst, ka pakalpojumi tiek uzlaboti un

37vienkāršoti

385. attēls.

39Iedzīvotāju īpatsvars, kas atzīst, ka tiek uzlaboti un

40vienkāršoti pakalpojumi

41[41] Ar mērķi izveidot vienkāršus un kvalitatīvus pakalpojumus

42uzņēmējdarbībā, Ekonomikas ministrija izstrādāja Uzņēmējdarbības

43vides pilnveidošanas pasākumu plānu18. Uzņēmējdarbības

44plānā ietvertie pamatprincipi: vienas pieturas aģentūras principa

45ievērošana; konsultē vispirms principa ieviešana, īpaši

46uzņēmējdarbības uzsākšanas posmā; vienkārši un kvalitatīvi valsts

47pārvaldes e-pakalpojumi - arvien aktīvāka e-risinājumu

48integrēšana (digitalizācija); biznesa videi draudzīgu

49infrastruktūras attīstības pakalpojumu ieviešana, t.sk.,

50saprātīgu termiņu ieviešanu un ievērošanu, nodrošinot drošības un

51kvalitātes prasību nozīmību; administratīvo prasību

52vienkāršošana, īpaši nodokļu un grāmatvedības jomā, un

53birokrātisko sloga mazināšana; tiesiskās paļāvības stiprināšana

54normatīvajā regulējumā, īpaši investoru tiesību aizsardzības un

55maksātnespējas jautājumos.

56Veikta pakalpojumu vienkāršošana uzņēmējiem

57[42] Jau trīs ceturtdaļas (74%) iedzīvotāju no valsts vai

58pašvaldības iestādēm vēlas saņemt dažādus atgādinājumus.

59Pieaugusi arī interese par paziņojumiem un piedāvājumiem -

60aptuveni divas trešdaļas aptaujāto iedzīvotāju (68%) no valsts

61vai pašvaldību iestādēm vēlētos saņemt arī paziņojumus un

62piedāvājumus.

636. attēls. Vēlme

64saņemt informāciju no valsts, 2019. gada iedzīvotāju aptaujas

65rezultāti

66[43] Sabiedriskās domas aptauju dati visā ES liecina par

67iedzīvotāju vēlmi sagaidīt, ka "valsts pārvalde sapratīs

68viņu vajadzības" un veidos "pakalpojumus tieši

69pielāgotus cilvēkiem, kas lieto pakalpojumus"19.

70Arī privātā sektora sniegto pakalpojumu attīstība, tehnoloģiju un

71inovāciju izmantošana pakalpojumu jomā un arvien augstāki

72pakalpojumu sniegšanas standarti veido iedzīvotāju gaidas

73attiecībā uz pakalpojumiem, neatkarīgi no tā, vai to sniedzējs ir

74privāto vai publisko tiesību persona.

75Pieaug interese par proaktīviem pakalpojumiem, jāattīsta

76valsts pārvaldes un privātā sektora sadarbība

77[44] Proaktivitātes principu pakalpojumu sniegšanā var

78nodrošināt dažādos līmeņos, atbilstoši pakalpojuma kontekstam un

79iestādes iespējām. Pamatlīmenī to var īstenot kā proaktīvu

80informatīvu un statusa paziņojumu, vai atgādinājumu formā (piem.,

81sms formā, uz e-pastu, uz e-adresi), kas ļauj cilvēkam būt

82informētam. Augstāku pievienoto vērtību iedzīvotājam un arī

83efektivitāti iestādēm var radīt pakalpojumu izpildes

84automatizācija, kur pakalpojums tiek automātiski (vai automātiski

85ar personas atļauju) izpildīts, ņemot vērā iestādes rīcībā vai

86citos reģistros esošus datus (atlaižu piemērošana, pabalstu

87izmaksa, piemēram, nekustamā īpašuma atlaides piešķiršana

88daudzbērnu ģimenēm, elektroenerģijas atlaižu piešķiršana sociāli

89neaizsargātākajām grupām, pārmaksātā iedzīvoju ienākuma nodokļa

90automātiskā atmaksa atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai

91kārtībai, u. c.), ja sasniegtais rezultāts ir samērojams ar

92automatizētas izpildes ieviešanas izmaksām.

93[45] Pakalpojumu sniegšanas pieejas pāreja no reaktīvas

94(iedzīvotājam jāzina, kādi pakalpojumi viņam pienākas) uz

95proaktīvu (valsts pārvalde proaktīvi informē iedzīvotāju par

96iespējām, tiesībām un pienākumiem, kas viņam ir pieejamas un

97saistošas) iezīmē jaunu valsts pakalpojumu sniegšanas brieduma

98līmeni. Tas nodrošinās gan pilnīgāku iedzīvotāju un uzņēmēju

99tiesību īstenošanu, samazinātu administratīvo slogu, gan augstāku

100sabiedrības apmierinātību ar valsts sniegtajiem pakalpojumiem, kā

101arī augstāku iestādes darba efektivitāti. Taču šobrīd valstī nav

102izstrādāts esošo pakalpojumu pārveides process, nodrošinot

103lietotāju dzīves situācijās balstītu, integrētu un proaktīvu

104pakalpojumu sniegšanu. Tāpat valstī nav vienotas informācijas par

105iedzīvotāju kontaktiem dažādos kanālos, lai vienoti apzinātu

106iedzīvotājus, piemēram, katastrofu gadījumā brīdinot par

107briesmām, kā arī informēt par aktualitātēm pakalpojumos,

108piemēram, pieteikšanās pakalpojumiem ar konkrētu termiņu,

109atgādinājumiem, brīdinājumiem u.tml.

110Pāreja no reaktīvas pakalpojumu sniegšanas pieejas uz

111proaktīvu

112[46] E-pakalpojumi atbilstoši normatīvajam regulējumam ir

113tikuši veidoti pakalpojuma, nevis dzīves situācijas līmenī, līdz

114ar to nereti klientam vienas dzīves situācijas risināšanai

115nepieciešams saņemt vairākus dažādu iestāžu/pašvaldību

116pakalpojumus, kas mēdz būt izvietoti dažādos e-pakalpojumu

117portālos. Saskaņā ar "Valsts pārvaldes reformu plānu

118202020", valsts pārvaldes pakalpojumu vērtības

119celšana ietver pakalpojumu pārbūvi, lai turpmākos ieguldījumus

120iestādes veiktu lietderīgi, samērojot plānotos ieguldījumus ar

121sagaidāmajiem ieguvumiem. Starp valsti un cilvēku notiek saziņa

122tādos dzīves notikumos kā, piemēram, bērna piedzimšanā, bērns

123pabeidz bērnudārzu, jaunietis pabeidz mācības skolā, darba

124uzsākšanā, uzņēmuma dibināšanā, darba zaudēšanā, invaliditātes

125iegūšanā, cilvēks kļūst par mazturīgo, audžuvecāku statusa

126iegūšanā, vārda/uzvārda maiņā, bērns sasniedz pilngadību, ģimenes

127locekļa nāves gadījumā, cilvēks deklarējas, ka dzīvos ārpus

128Latvijas, cilvēks atgriežas Latvijā utt. Dzīves situācijā, kad

129piedzimst bērns, iespējamais proaktīvo pakalpojumu sniegšanas

130modelis varētu būt šāds:

131• Medicīnas iestāde reģistrē bērna piedzimšanas faktu.

132• Vecāki saņem īsziņu ar pamatinformāciju.

133• Saņem automatizētu un individualizētu e-pastu par dažādiem

134valsts un pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem un atbalstu.

135Nepieciešams izvērtēt, kādus pakalpojumus dažādās dzīves

136situācijās ir iespējams "savienot vienā ķēdītē", kas

137automātiski izpildās iestājoties dzīves situācijai, bez klienta

138iesnieguma iesniegšanas, vienlaicīgi paredzot iespēju klientam no

139tā atteikties. Balstoties uz veikto izvērtējumu, būtu jāizstrādā

140metodiku, kā veidot šo pakalpojumu ķēdīti, kā sadarboties, kā

141ieviest šādu pakalpojumu.

142Pakalpojumu sniegšana caur dzīves situāciju prizmu un

143proaktīvu pakalpojumu sniegšana

144[47] Pakalpojumu proaktīvā sniegšana nodrošināma, balstoties

145uz datiem, kas ir pieejami valsts pārvaldes iestādēm, neradot

146lietotājam administratīvo slogu un nodrošinot pakalpojuma

147rezultāta nonākšanu, lietotājiem neveicot pilnīgi nekādas

148darbības, tā tuvojoties neredzamajai pārvaldei pakalpojumu

149sniegšanas jomā. Ar mērķi veicināt Latvijas valsts pārvaldes

150rīcībā esošo datu atvēršanu un datu atkalizmantošanu 2019. gadā

151VARAM izstrādāts informatīvais ziņojums "Par atvērto datu

152attīstību Latvijā"21. Atvērto datu stratēģijas

153mērķis ir iesaistīt arvien vairāk iestāžu un IKT nozares

154pārstāvjus atvērto datu politikas ieviešanā, potenciāli

155komercializējamu datu kopu identificēšanā un to padarīšanā par

156atvērtām. Ņemot vērā ārvalstu pieredzi, var prognozēt, ka

157lielākais pieprasījums būs pēc datu kopām, kuras nodrošina

158lielāku valsts pārvaldes caurspīdīgumu, informē vai nodrošina

159gala lietotāju ar iespējām izvēlēties labākos pakalpojuma

160piegādātājus, kas savukārt padara efektīvāku tirgus darbību un

161ceļ pakalpojumu kvalitāti, dod uzņēmējiem iespēju radīt jaunu

162pakalpojumus un jaunus ieguvumu veidus, tādā veidā sekmējot

163kopējo ekonomisko izaugsmi.

164Nepieciešams vienots ietvars, koordinācijas mehānisms,

165normatīvā bāze un centralizēti risinājumi proaktīvai

166pakalpojumu sniegšanai

1672.2. Pakalpojumu

168procesu lietotājorientēta pilnveide

169[48] Pakalpojumu sniegšanā veidojama pakāpeniska pāreja uz

170lietotājorientētu pakalpojumu struktūru. Lai nodrošinātu

171sistēmisku, sistemātisku un kontrolētu pakalpojumu sistēmas

172attīstību, pakalpojumu sistēma skatāma kā daudzlīmeņu process,

173katrā līmenī definējot galvenos mērķus, uzdevumus un sadarbības

174ietvaru. VARAM veido visaptverošo pakalpojumu pārvaldes pieeju un

175nodrošina Latvijas pakalpojumu sistēmas attīstības ietvara

176integrāciju ES, vienlaikus sniedzot metodisko palīdzību Latvijas

177iestādēm pakalpojumu attīstībā (skatīt Plāna 1. pielikumu

178"Pakalpojumu attīstības ietvars").

179Pāreja uz lietotājorientētu pakalpojumu struktūru

1807. attēls.

181Pakalpojumu sistēmas attīstības sistēmiskie līmeņi

182[49] Pakalpojumu pārveidē iesaistītās institūcijas

183mijiedarbojas koordinētā veidā, veidojot sadarbības modeli, kurā

184iesaistītās puses vienojas par sadarbību. Viens no iespējamajiem

185formātiem ir izveidot pakalpojumu pārveides sadarbības modeli,

186definēt pilnvaras, noteikt funkcijas un uzdevumus, kas paredz

187atbalsta sniegšanu iestādēm pakalpojumu pārveides procesā,

188savlaicīgu neefektīvu vai nelietderīgu pakalpojumu identificēšanu

189vai pakalpojumu trūkumu, pakalpojumu pārbaudes veikšanu

190pakalpojumu unifikācijas panākšanai, rekomendējamā modeļa

191izstrādi iestādēm to efektivitātes, administratīvā sloga un

192pakalpojumu pārveides izvērtēšanas jomā, nosakot normu par šo

193apgabalu pārskatīšanu 3-5 gadu laikā. Lai nodrošinātu ES

194finansējuma apgūšanas lietderības paaugstināšanu, deleģēt

195tiesības apstiprināt vai neapstiprināt ES finansējumu iestādes

196pieteiktiem projektiem, ievērojot iestādes plānotos uzlabojumus

197pakalpojumu sniegšanas jomā un tās vēsturisko pieredzi rezultātu

198sasniegšanā, jo pastāv būtisks risks apropriēt lielas

199investīcijas institūcijām, kas vēsturiski ir pierādījušas, ka tām

200ir bijusi ierobežota spēja īstenot sekmīgus valsts pārvaldes

201pakalpojumus vai projektus kopumā. Izveidotās sadarbības

202institūcijas pakļautībā veidot darba grupu vai cita

203struktūrvienību, kas var veikt pakalpojumu pārveidi institūcijās,

204vai arī sniegt visa veida atbalstu un palīdzību iestāžu

205pakalpojumu pārveides darba grupai. Tā var būt neliela, pārresoru

206līmeņa struktūra, kam ir pieredze un kapacitāte esošās situācijas

207novērtēšanā, pakalpojumu analīzē un metodoloģijas piemērošanā

208izmaiņu sasniegšanai.

209Nepieciešama pakalpojumu pārveidē iesaistīto institūciju

210mijiedarbe koordinētā veidā

211[50] Lai nodrošinātu ātrāku un efektīvāku valsts pārvaldes

212pakalpojumu sniegšanu, samazinot valsts pārvaldes izmaksas un

213administratīvo slogu, kā arī radīt priekšnosacījumus pakalpojumu

214digitalizācijas straujākai attīstībai, VARAM tiek izstrādāta

215pakalpojumu sniegšanas procesu pārveides

216metodoloģija22, kuras mērķis ir piedāvāt aprobētu

217instrumentāriju visu valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanas

218procesu pārveidei. Metodoloģija satur galvenos principus un

219nosacījumus, lai palielinātu valsts pārvaldes pakalpojumu

220sniegšanas efektivitāti un lietderību, arī samazinot valsts

221pārvaldes izmaksas un administratīvo slogu iedzīvotājiem un

222komersantiem. Tādēļ metodoloģija ļaus institūcijām identificēt

223pamatdarbības procesus un to pārveides iespējas, primāri

224raugoties no iedzīvotāju un komersantu vajadzībām, un organizēt

225pārveides procesu saviem spēkiem. Šī metodoloģija apkopo

226aprobētus rīkus un praktiskos padomus, kā valsts pārvaldes

227institūcijas var sākt plānot pakalpojumu pārveides procesu un

228sasniegt būtisku uzlabojumu savu klientu un lietotāju

229apkalpošanas jomā.

230Tiek izstrādāta valsts pārvaldes pakalpojumu pārveides

231metodika, nepieciešama praktiska aprobācija

232[51] Ir uzsākta valsts pārvaldes pakalpojumu pārveide - VK,

233NVD, BVKB, VVD un VDEĀVK tika veikta atsevišķu valsts pārvaldes

234pakalpojumu izpēte, un pakalpojumu pārveides plānu izstrāde un

235sagatavošana lietotājorientētu pakalpojumu sniegšanai.

236Digitalizējot pakalpojumus, iespējams samazināt iesniegumus

237papīra formā un paātrināt pakalpojuma saņemšanas laiku,

238nodrošinot datu automatizētu apstrādi, tāpat minimizējot manuālus

239datu apstrādes un pārneses procesus, kā arī samazināt rindā

240patērēto laiku vai pēc iespējas mazināt nepieciešamību klientam

241apmeklēt iestādi klātienē, paplašinot iedzīvotājiem un

242komersantiem pieejamo elektronisko pakalpojumu klāstu. Tādējādi

243tiek samazināts administratīvais slogs, kā arī radīta vide

244produktīvas pakalpojumu digitalizācijas attīstībai. Tiek

245optimizēti pakalpojumu sniegšanas procesi un samazināts dokumentu

246apstrādes laiks periodam no pilnas dokumentu saņemšanas līdz

247atbildes sniegšanai.

248Uzsākta pakalpojumu pārveide pārresorisko, starpiestāžu un

249pakalpojumu efektivizēšanai

250[52] Iestādes savus pakalpojumus attīsta neatkarīgi viena no

251otras, nekoordinējot darbības savā starpā, tām ir dažāda izpratne

252par to, kas ir pakalpojums, līdz ar to arī lietotāju pieredze,

253saņemot pakalpojumus, var būtiski atšķirties, kaut gan tie

254mijiedarbojas ar vienu un to pašu dzīves situāciju. Attiecīgi

255šādas atšķirības samazina kopējo iedzīvotāju apmierinātību ar

256valsts pārvaldes pakalpojumiem, rada neviennozīmīgu attieksmi

257pret valsts pārvaldi kopumā un ietekmē iedzīvotāju uzticēšanos

258valsts pārvaldei. Lai saglabātu un uzlabotu savas pozīcijas

259starptautiski salīdzināmos vērtējumos, ietu līdzi laikam un

260neatpaliktu no pasaules pakalpojumu attīstības tendencēm,

261iestādēm strauji jāpārskata veidi, kuros tiek sniegti

262pakalpojumi, iesaistītajām pusēm jāiedibina uzraudzības un

263atbalsta prakse, ir nepieciešams veikt vairākus, savstarpēji

264saistītus pasākumus - pārveidot pakalpojumus, motivēt iestādes

265pakalpojumu pārveidei un veidot elastīgu valsts pārvaldes

266pakalpojumu attīstības ietvaru un citas darbības, kas padarītu

267Latviju par mazu un efektīvu valsts pārvaldi.

268[53] Jaunākās attīstības tendences publiskajā pārvaldē nosaka,

269ka sabiedrības pārstāvjiem būtu jānodrošina daudz aktīvāka loma

270publisko pakalpojumu veidošanā, iesaistot visas ieinteresētās

271puses, tādējādi sasniedzot augstāku publisko pakalpojumu

272kvalitāti. Aizvien lielāka nozīme procesā ir t. s. kopradei

273(angliski - co-creation, arī co-production,

274co-design u.c. apzīmējumi, kas šeit tiek tulkoti kā

275koprade), un tiek atzīts, ka kopradei ir pozitīva ietekme uz

276publisko pakalpojumu sniegšanu un tā palīdz sasniegt tos

277rezultātus, ko sabiedrība sagaida no pakalpojuma.23

278VARAM plānots sagatavot izglītojošos un informatīvos materiālus

279valsts institūcijām par kopradi ar iedzīvotājiem valsts pārvaldes

280pakalpojumu veidošanā - metodoloģijas izklāsts un praktiskas

281vadlīnijas ar apkopotām metodēm un rīkiem iedzīvotāju iesaistei

282pakalpojumu pilnveidē. Tāpat jāturpina pasākumus sabiedrības

283līdzdalības veicināšanai pakalpojumu izstrādē, testēšanā,

284pilnveidē un pakalpojumu sniegšanā atbilstoši galalietotāju

285vajadzībām.

286Lietotāju iesaiste pakalpojumu izstrādē un pilnveidošanā

287[54] Programmas "Apvārsnis-2020" finansētā projekta

288"Radīt iespējas iedzīvotājiem pārveidot Eiropas publisko

289pārvaldi. Eiropas Publisko pakalpojumu vides izpēte un

290pilnveide" (CITADEL)24 ietvaros veiktas vairākas

291pētnieciskās aktivitātes, lai identificētu galvenās problēmas

292pakalpojumu sniegšanā un iespējas pakalpojumu sniegšanas

293pilnveidei un noteiktu tālākās rīcības pakalpojumu sniegšanas

294pilnveidei. Konstatēts, ka iestādes lielākoties veic savu

295pakalpojumu lietotāju aptaujas par pakalpojumiem, to kvalitāti un

296apmierinātību ar to saņemšanu. Taču pakalpojumu esošie un

297potenciālie lietotāji netiek iesaistīti pakalpojumu izstrādē,

298pilottestēšanā u.tml., kas veicinātu pakalpojumu attīstību

299lietotājam draudzīgā virzienā.

300Uzsākti pasākumi sabiedrības līdzdalības veicināšanai,

301lietotāju iesaiste nav pietiekama

302[55] 2018. gadā Valsts kancelejas vadībā izveidotas trīs

303starpdisciplināras inovatīvas laboratorijas25: 1)

304administratīvā sloga mazināšanai, 2) stratēģiskai valsts

305pārvaldes cilvēkresursu vadībai, 3) valsts pārvaldes reputācijas

306un tēla stiprināšanai. Laboratoriju darbā tiek izmantota dizaina

307domāšanas un Agile jeb iteratīvā pieeja, piesaistot

308laboratorijas dalībniekus no dažādām valsts pārvaldes iestādēm un

309pārstāvjus no citiem sektoriem.

310[56] Šobrīd valsts pārvaldē dominē decentralizēta informācijas

311aprite un nepieciešamība slēgt daudz līgumus par informācijas

312aprites nodrošināšanu, kā rezultātā rodas neefektīvs tehnisko un

313finanšu resursu izlietojums un palielināts administratīvais slogs

314valsts pārvaldes iestādēm slēdzot un administrējot līgumus par

315informācijas aprites nodrošināšanu. VARAM izstrādāts

316informatīvais ziņojums "Par informācijas aprites un

317piekļuves risinājumiem valsts pārvaldē"26, kurā

318piedāvāti risinājumi valsts pārvaldē esošu datu aprites

319efektivizēšanai.

320Valsts pārvaldes datu aprites efektivizēšana

321[57] Efektīva pakalpojumu un pakalpojumu pārveides ieviešana

322ir iespējama tikai tad, ja iestādes spēj koplietot līdzīgus

323risinājumus un pakalpojumus, kas katrai iestādei atsevišķi varētu

324būt neiespējami dārgi un neieviešami. Neskatoties uz daļēji

325centralizētā pārvaldības modeļa ieviešanu kopš 2013. gada, valsts

326IKT atbalsts ir sadrumstalots, atbilstoši sadrumstalojot arī

327ikgadējās valsts IKT jomas izmaksas27. Ir radīti

328vairāki koplietošanas risinājumi, kas veicina iestāžu sadarbspēju

329pakalpojumu efektīvā nodrošināšanā, taču joprojām pastāv šķēršļi

330atsevišķām iestādēm koplietošanas risinājumu pieejamībā un

331lietošanas uzsākšanā. Nepieciešami mūsdienīgi un inovatīvi

332risinājumi infrastruktūras uzlabošanai.

333Izstrādāti koplietošanas risinājumi, trūkst vienota

334pakalpojumu attīstības centra

335[58] Virtuālie asistenti iegūst arvien lielāku popularitāti

336uzņēmumu un organizāciju saziņai ar saviem klientiem. Ņemot vērā

337publiskās pārvaldes iestāžu darba specifiku, ir iespējams

338izveidot vienotu pamata platformu virtuālo asistentu pakalpojumu

339nodrošināšanai, ko var izmantot ikviena iestāde, pielāgojot un

340papildinot atbilstoši savām vajadzībām. Šāda pieeja ļauj būtiski

341ietaupīt resursus, jo katrai iestādei nav jāveido savs virtuālais

342asistents no nulles, bet tikai jāpielāgo virtuālā asistenta

343"pārziņā" esošo jautājumu loks savas iestādes tēmu

344specifikai. KISC ir uzsācis inovatīvas virtuālo asistentu

345koplietošanas platformas izveidi publiskās pārvaldes iestāžu

346vajadzībām. Projekts tiek īstenots, izmantojot valsts pārvaldes

347valodas tehnoloģiju platformas Hugo.lv iestrādnes un resursus.

348Projekta rezultātā valsts pārvaldes iestādes iegūs mūsdienīgu

349saziņas rīku ar sabiedrību un iespēju iedzīvotājiem ērti saņemt

350atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem. Plānojot nākamo ERAF

351projektu attīstību, kā vienu no atbalstāmām prioritātēm būtu

352jāvirza mūsdienu tehnoloģiju ieviešanu un izmantošanu pakalpojumu

353vides uzlabošanā.

354Virtuālo asistentu izmantošana pakalpojumu vides

355uzlabošanā

3562.3. Vienotas un

357drošas saziņas ar valsti paplašināšana

358[59] Ar mērķi noteikt pakāpenisku pāreju uz centralizētu

359informācijas apmaiņu elektroniskajā vidē, izmantojot VISS un

360vienoto identifikācijas risinājumu valsts pārvaldes informācijas

361sistēmās, VARAM izstrādāts informatīvais ziņojums "Par

362informācijas aprites un piekļuves risinājumiem valsts

363pārvaldē"28, kas nosaka koplietošanas komponenšu

364lietošanu par obligātu un paredz VRAA pārziņā esošā VPM

365izmantošanu visās valsts pārvaldes informācijas sistēmās

366lietotāju identificēšanai. Rezultātā darbiniekiem nodrošināta

367daudz ērtāka informācijas sistēmu lietošana (var izmantot tikai

368vienu identifikācijas līdzekli), kā arī tiek novērsti drošības

369riski, kuri saistīti ar daudzu identifikācijas līdzekļu

370izmantošanu. Papildus norādāms, ka valsts pārvaldes darbiniekiem

371identifikācijai starpnozaru sistēmās ar web-saskarni darba

372pienākumu pildīšanai no 2023. gada būs jāizmanto tikai

373kvalificēti identifikācijas līdzekļi, kas paaugstinās drošību

374attiecībā uz piekļūšanu datiem, kuri ir valsts pārvaldes

375rīcībā.

376Radīti priekšnosacījumi datu apmaiņai dzīves situācijās

377balstītu pakalpojumu sniegšanā

378[60] 2019. gadā VARAM izstrādāts informatīvā ziņojuma

379"Par mākslīgā intelekta risinājumu attīstību"

380projekts29, kas paredz izpētīt mākslīgā intelekta

381esošo pielietošanas pieredzi un perspektīvas, ietekmi uz

382ekonomiku un sabiedrību, izvērtēt mākslīgā intelekta potenciālu

383uzlabot valsts pārvaldes pakalpojumus un sagatavot priekšlikumus

384efektīvai un droša IKT tehnoloģiju izmantošanai valsts pārvaldē

385un privātajā sektorā, nepieciešamajiem ieguldījumiem izglītībā un

386zinātnē, kā arī izmaiņām normatīvajā sektorā.

387Datu un saskarņu atvēršana un mākslīgā intelekta risinājumi

388kā priekšnosacījumi inovācijām pakalpojumu sniegšanā

389[61] Digitālā identitāte ir viena no pēdējo gadu aktuālākajām

390tehnoloģiskajām tendencēm, jo tieši no šīs tehnoloģijas jau

391pašlaik liela mērā atkarīgs tas, cik labi, efektīvi privātā

392sektora pārstāvji, iedzīvotāji ir spējīgi komunicēt ar valsts

393pārvaldi, saņemt valsts pārvaldes piedāvātos pakalpojumus u.c.

394Vairākas valstis jau ir radījušas savus risinājumus lietotāju

395identificēšanai, izmantojot eID kartes, t. sk. arī Latvija. Šo

396tehnoloģiju uzplaukumu lielā mērā veicināja arī izstrādātā

397Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 par

398elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem

399elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ

400Direktīvu 1999/93/EK, pie kuras prasību ieviešanas pašlaik

401tiek aktīvi strādāts un saskaņā ar kuru kopš 2018. gada septembra

402var izmantot eID ceļošanai kā personapliecinošu dokumentu. Lai

403veicinātu digitālo transformāciju ES un visā pasaulē, radīti

404vairāki risinājumi, piemēram, Smart ID, veikti grozījumi

405Latvijas likumdošanā, kas paredz, ka no 2023. gada eID kartes būs

406obligāts personu apliecinošs dokuments.

407Vienotā digitālā identitāte pakalpojumu saņemšanai

408[62] Valstī ir ieviesti jauni e-risinājumi pakalpojumu ātrākai

409un ērtākai saņemšanai - eParaksts un eParaksts mobile, eID,

410e-adrese. eID un e-paraksts darbojas kā universālā atslēga

411digitālajā vidē: eParaksts ir individuāls personas paraksts

412digitālajā vidē, kam ir juridisks spēks, savukārt eID karte ir

413personu apliecinošs dokuments, ko var izmantot identitātes

414apliecināšanai gan klātienē, gan elektroniskajā vidē, kā arī

415dokumentu parakstīšanai elektroniskajā vidē.

416Iedzīvotāji nodrošināti ar darbam digitālajā vidē

417nepieciešamajiem rīkiem

418[63] Digitālās identitātes nākotnes attīstība tiešā veidā

419korelējas ar mobilo tehnoloģiju attīstību pasaulē, līdz ar to

420varam secināt, ka nākotnes risinājumi digitālās identitātes

421tehnoloģijās būs balstīti uz mobilajam tehnoloģijām, kas veicinās

422to izmantošanu ikdienā. Ņemot vēra iepriekš minēto, viens no

423lielākajiem publiska sektora izaicinājumiem nākotnē būs drošības

424nodrošināšana šiem mobilajiem risinājumiem. Turpinot jau iesāktas

425attīstības tendences, digitālā identitāte arī nākotne kalpos kā

426atslēga, kas iedzīvotājiem pavērs ceļu uz plašu pakalpojumu

427klāstu. Lai izstrādātu veiksmīgu regulējumu nākotnē būs

428nepieciešama cieša sadarbība starp finanšu iestādēm, publisko

429sektoru un telekomunikāciju sakaru operatoriem.

4302.4. Iestāžu

431tīmekļvietņu piekļūstamība

432[64] 2018. gada 25. septembrī tika apstiprināti MK not. Nr.

43361130 ar mērķi nodrošināt labāku valsts pārvaldes

434informācijas lietojamību, informācijas piekļūstamību personām ar

435invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēkiem, pārņemot Parlamenta

436un Padomes 26.10.2016. Direktīvu (ES) 2016/2102 par publiskā

437sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību

438un informācijas atkalizmantošanu, un reglamentējot Atvērto datu

439portāla darbību. Nepieciešams veikt iestāžu tīmekļvietņu

440piekļūstamības personām ar invaliditāti un vecākiem cilvēkiem

441izvērtējumu atbilstoši tīmekļvietņu piekļūstamības prasībām.

442Koordinēts pasākumu kopums pieejamas vides un informācijas

443nodrošināšanai valstī noteikts ar Ministru kabineta 2019. gada

44412. marta rīkojumu Nr. 113 "Par Plānu pieejamas vides

445veidošanai Latvijā 2019.-2021. gadam"31.

446Jānodrošina tīmekļvietņu piekļūstamību

4472.5. Vienreizes principa

448nodrošināšana valsts pārvaldes pakalpojumos

449[65] Nākotnes pakalpojumiem jāizmanto esošie un plānotie

450koplietošanas elementi: vienots pakalpojumu katalogs, vienoti

451klientu apkalpošanas centri, virtuālie asistenti, e-adrese,

452integrācijas platformas, unificētie pakalpojumi, vienreizes

453(once only) princips, vienota platforma visiem

454e-pakalpojumiem, pakalpojumu pārrobežu pieejamības

455nodrošināšana.

456Pakalpojumu pārveides koplietošanas komponentes

457[66] Vienreizes princips nosaka, ka iedzīvotāji un uzņēmēji

458valsts iestādēm datus par sevi sniedz vienreiz. Attiecīgi šis

459princips paredz, ka iestāde no iedzīvotājiem vai uzņēmējiem

460neprasa sniegt tādu informāciju, kas par šo personu jau ir

461pieejama citai iestādei tā vietā šī informācija tiek iegūta no

462iestādēm izmantojot VISS vai citus informācijas apmaiņas

463kanālus32, tādējādi nodrošinot proaktīvus un

464personalizētus pakalpojumus. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas

465likuma 10. panta astoto daļu un Administratīvā procesa likuma 59.

466panta otro daļu informāciju, kura nepieciešama pārvaldes lēmuma

467pieņemšanai un kura ir citas institūcijas rīcībā, iestāde iegūst

468pati, nevis vēlreiz pieprasa no iedzīvotāja. Tāpat valsts tiešās

469pārvaldes iestādēm jānodrošina to sistēmu pielāgošana datu

470apmaiņai izmantojot VISS līdz 2022. gadam (VZD līdz 2025. gadam).

471Prasības neattiecas uz: IS, kuru izveide jau ir sākusies;

472informācijas apriti ar komersantiem un privātpersonām, gadījumos,

473kad par informācijas izsniegšana ir maksas pakalpojums līdz

474brīdim kamēr VISS būs izveidota funkcionalitāte tādai

475informācijas izsniegšanai; informācijas apriti, kura darbojas

476saskaņā ar starptautiskajiem normatīvajiem aktiem un līgumiem;

477finanšu informācijas apriti. Informācijas apmaiņas shēma starp IS

478un risinājumi paaugstinātas intensitātes datu apmaiņai iekļauta

479VARAM informatīvajā ziņojumā "Par informācijas aprites un

480piekļuves risinājumiem valsts pārvaldē"33.

481Nepieciešams apzināt jomas, kurās pakalpojumu saņemšanai vēl tiek

482prasīta informācija no personas.

483Vienreizes principa aktivizēšana

484Rīcības virziena indikatori

485Nr.

486Progresa

487rādītājs

488Mērvienība

489Bāzes gads

490Bāzes gada

491vērtība

492Mērķa vērtība 2021

493Mērķa vērtība 2022

494Mērķa vērtība

4952023

496Datu avots, datu

497tabulas

498[67]

499Iestāžu, kas nodrošina proaktīvu pakalpojumu sniegšanu,

500īpatsvars

501%

5022019

50351

50459

50566

50672

507Latvijas iedzīvotāju aptauja,

508"Integrēts vajadzību monitorings"

509Rīcības virziena pasākumi

510Nr.

511Pasākums

512Rādītājs

513Atbildīgā

514institūcija

515Līdzatbildīgās

516institūcijas

517Izpildes termiņš (ar precizitāti

518līdz pusgadam)

519Indikatīvais finansējuma avots

520[68]

521Izstrādāt pieeju dzīves situācijās balstītu pakalpojumu

522sniegšanai, izstrādāt pārveides plānu 3 dzīves situācijām

523(dzīves situācijas, kas aptver uzņēmējdarbības

524uzsākšanu, invaliditāti, bērna gaidīšanu un

525piedzimšanu).

5261) Organizēti 2 darbsemināri dzīves situācijās balstītu

527pakalpojumu modeļa izveidei;

5282) Veikta 3 dzīves situāciju pakalpojumu procesu

529padziļināta analīze, sagatavots pakalpojumu pārveides un

530ieviešanas plāns 3 dzīves situācijām.

531VARAM

5321) Valsts pārvaldes iestādes

5332) Projektā iesaistītās

534iestādes

5351) 2020. gada 1. pusgads

5362) 2021. gada 1. pusgads

537Eiropas Savienības budžeta

538instrumentu un valsts budžeta finansējums

539[69]

540Izstrādāt ietvaru un ieviešanas plānu dzīves

541situācijās balstītu pakalpojumu pārvaldībai, pakalpojumu

542koordinācijas un uzraudzības mehānismu

5431) Sagatavotas rekomendācijas, vadlīnijas dzīves situācijās

544balstītai un proaktīvai pakalpojumu sniegšanai, iekļaujot

545pakalpojumu elektronizāciju, "digitāls pēc

546noklusējuma", "primāri digitāls",

547"tikai digitāls" u.c. principus

5482) Noteikts koordinācijas mehānisms, t.sk. iesaistot

549augstskolu studentus

5501.1.1. SAM "Palielināt Latvijas zinātnisko

551institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju

552piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un

553infrastruktūrā" 1.1.1.3. pasākumu "Inovāciju

554granti studentiem" ietvaros

555piedāvājot ar valsts pārvaldes pakalpojumu attīstību

556saistīto problēmjautājumu ieļaušanu augstskolu ideju

557bankās;

5581) Izstrādāts dzīves situācijās balstītu pakalpojumu

559pārvaldības, koordinācijas un uzraudzības plāns, grozījumi

560MK noteikumos Nr. 399

561VARAM

5621) Valsts kanceleja, Pakalpojumu turētāji;

5632) Visas ministrijas un

564valsts pārvaldes institūcijas

5651) 2021. gada 1. pusgads

5662) 2021. gada 2. pusgads;

5673) 2022. gada 2. pusgads

568Valsts budžeta

569finansējums

570[70]

571Izstrādāt pieeju un noteikt nepieciešamos

572pasākumus proaktīvai valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanai,

573t.sk. identificējot nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos un

574tehniskajos risinājumos

5751) Sagatavots pārskats par pakalpojumiem, kuros iespējams

576un lietderīgi nodrošināt proaktivitātes principu

5772) Organizēti 2 darbsemināri proaktīvas pakalpojumu

578sniegšanas ieviešanai;

5793) Veikti nepieciešamie grozījumi tiesību aktos, lai

580universāli nostiprinātu proaktīvu apkalpošanu, personu datu

581apstrādi.

5824) Veikts izvērtējums un sagatavoti nepieciešamie

583grozījumi tiesību aktos

584VARAM

5851), 2) Visas ministrijas, pakalpojumu turētāji

5863), 4), TM

5872020. gada 2. pusgads

588Valsts budžeta

589finansējums

590[71]

591Izstrādāt un ieviest vienotus centralizētus

592risinājumus proaktīvu pakalpojumu sniegšanai un personas datu

593izmantošanas pārvaldībai

5941) Pilnveidota notifikāciju koplietošanas komponente

595(izveidota sms iespēja).

5962) Izveidots vienots klienta informācijas un notikumu

597pārskats Latvija.lv (e-panelis)

5983) Izveidots personas datu atļauju risinājumus

599proaktīvai pakalpojumu sniegšanai

6004) Ieviests vienots risinājums iedzīvotājam piešķirto

601pabalstu uzskaitei;

6025) Veikts izvērtējums par iespēju ieviest centralizētu

603personu kontaktu reģistrs.

6041), 2), 3) VRAA

6054), 5) VARAM

6061), 2), 3) VARAM

6075) Visas ministrijas,

608pašvaldības

6091) 2020. gada 2. pusgads

6102), 3) 2022. gada 2.

611pusgads

6124), 5) 2023. gada 2.

613pusgads

614Eiropas Savienības budžeta

615instrumentu un valsts budžeta finansējums

616[72]

617Pakalpojumu procesos ieviest iedzīvotāju

618proaktīvu informēšanu par pakalpojumiem

619Pakalpojumu procesos iestrādāti atgādinājumu

620un notifikāciju servisi uz e-adresi, vai citiem kanāliem

621Pakalpojumu turētāji,

622VRAA

623Visas ministrijas,

624pašvaldības

6252023. gada 2. pusgads

626Eiropas Savienības budžeta

627instrumentu un valsts budžeta finansējums

628[73]

629Izstrādāt un aprobēt valsts pārvaldes

630pakalpojumu pārveides metodiku

6311) Izstrādāta pakalpojumu pārbūves metodika

6322) Metodika aprobēta 5 pilotprojektos

6333) Sagatavotas un publicētas pakalpojumu pārveides

634vadlīnijas un rokasgrāmata iestādēm

6354) Par pakalpojumu pārveidi apmācīts vismaz 1 darbinieks

636no katras iestādes

6371), 2), 3) VARAM

6384) VAS

6391), 2), 3) Kase, VVD, NVD, BVKB, VDEĀVK

6404) Visas ministrijas,

641pašvaldības

6421) 2020. gada 2. pusgads

6432) 2020. gada 2. pusgads

6443) 2020. gada 2. pusgads

6454) 2023. gada 2. pusgads

646Eiropas Savienības budžeta

647instrumentu un valsts budžeta finansējums

648[74]

649Valsts pārvaldes pakalpojumu turētājiem,

650kuri plāno veikt vai uzsākuši valsts pārvaldes pakalpojumu

651pārveides procesu, veikt to saskaņā ar VARAM izstrādāto

652"Publisko pakalpojumu pārveides metodoloģiju"

653Veikta valsts pārvaldes pakalpojumu

654pārveide

655Pakalpojumu turētāji, kuri

656plāno veikt vai uzsākuši valsts pārvaldes pakalpojumu

657pārveides procesu

658VARAM

659Katru gadu

660Eiropas Savienības budžeta

661instrumentu un valsts budžeta finansējums

662[75]

663Uzlabot lietotāju pieredzi iedzīvotājiem un

664uzņēmējiem, turpinot valsts pārvaldes inovāciju laboratoriju

665darbu

666Samazināts administratīvais slogs, valsts

667pārvaldē ieviestas inovācijas

668Valsts kanceleja

669Visas ministrijas

6702022. gada 2. pusgads

671Eiropas Savienības budžeta

672instrumentu un valsts budžeta finansējums

673[76]

674Nodrošināt valsts elektroniskās

675identifikācijas rīku visaptverošu pieņemšanu publiskā un

676privātā sektora e-pakalpojumu saņemšanā.

677Sagatavoti grozījumi tiesību aktos

678VARAM

6792020. gada 2. pusgads

680Valsts budžeta

681finansējums

682[77]

683Veikt iestāžu tīmekļvietņu piekļūstamības

684personām ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēkiem

685izvērtējumu atbilstoši MK not. Nr. 611. 21. punkta prasībām

686(ņemot vērā arī citas noteikumu prasības).

687Veikts izvērtējums un rezultāti publicēti

688iestādes tīmekļvietnē atbilstoši MK not. Nr. 611

689Tiešās pārvaldes iestādes un

690pašvaldības, tiešās pārvaldes iestāžu un pašvaldību padotībā

691esošās institūcijas, biedrības un nodibinājumi, kas īsteno

692valsts pārvaldes funkcijas un uzdevumus, kā arī privāto

693tiesību juridiskas personas, kas atbilst MK not. Nr. 611. 2.

694punktā noteiktajiem kritērijiem

695VARAM

6962020. gada 2. pusgads

697Eiropas Savienības budžeta

698instrumentu un valsts budžeta finansējums

699[78]

700Apzināt jomas, kurās pakalpojumu saņemšanai

701tiek prasīta informācija no personas. Formulēt rīcības plānu

702vienreizes principa ieviešanas veicināšanai.

703MK iesniegts informatīvais ziņojums par

704vienreizes principa piemērošanu valsts un pašvaldību

705pakalpojumos.

706VARAM

707Pakalpojumu turētāji

7082020. gada 2. pusgads

709Valsts budžeta

710finansējums

1Rīcības

2virziens - Saziņa ar valsti vienuviet - digitāli un klātienē

3Virziena aktualitāte:

4• Ir ļoti atšķirīgs pakalpojumu elektronizācijas līmenis.

5• Nav noteikts tikai elektroniski sniedzamo valsts pārvaldes

6pakalpojumu grozs.

7• VPVKAC tīklā maz klātienē pieejamo pakalpojumu.

8• Iestāžu KAC izvietojums pilnībā nenosedz pieprasījumu pēc

9pakalpojumiem.

10• Nepieciešami risinājumi digitālās vārtejas darbības

11nodrošināšanai.

12• Jānodrošina pārrobežu pakalpojumu pieejamība.

13• Jāpaplašina oficiālās elektroniskās adreses lietotāju

14loks.

153.1. Vienots

16kanāls iedzīvotāju un uzņēmēju apkalpošanai elektroniskā vidē

17[79] Arvien vairāk pakalpojumu ir pieejami elektroniski - 90%,

18pakalpojumu elektronizācijā Latvija 2019. gadā ieņem 7. vietu

19(2018. gadā 9. vieta)34.

2010. attēls.

21Pakalpojumu elektronizācijas līmenis

22Ievērojot "vienas pieturas aģentūras principu",

23informācija par visiem valsts pārvaldes pakalpojumiem ir pieejama

24vienuviet - Latvija.lv, kurā izvietoti 125 dzīves situāciju

25apraksti, kas sniedz informatīvu atbalstu būtiskāko dzīves

26situāciju risināšanai, 4037 valsts pārvaldes pakalpojumu

27apraksti35. Latvija.lv unikālo lietotāju skaits ir

28sasniedzis jau 978 tūkstošus36 un turpina pieaugt.

29Biežāk nepieciešamie pakalpojumi pieejami pilnībā

30elektroniski

31[80] OECD novērtējums: Valsts pārvaldes pakalpojumi uzņēmumiem

32bieži ir sadrumstaloti dažādās pārvaldes iestādēs, un uzņēmumiem

33var nebūt pietiekamu resursu, lai izpildītu visu iestāžu formālās

34prasības. Juridisko procedūru un juridiskās informācijas

35pieejamība ir galvenais faktors, lai novērtētu tiesu sistēmas

36pieejamības pakāpi valstī. OECD ieteikums: Latvijas valsts

37pārvaldes pakalpojumi, kas varētu būt daļa no vienas pieturas

38aģentūras pieejas, ietver UR, VZD, Patentu valdi, zemesgrāmatu

39nodaļas, nodokļu administrāciju un attiecīgās licencēšanas

40iestādes. Tajos varētu iekļaut arī juridiskās palīdzības

41pakalpojumus un nodošanu izskatīšanai dažādiem strību izsķiršanas

42mehānismiem. Ideālā gadījumā uzņēmumiem nav jānošķir valsts

43iestāžu kompetencē un nav jāidentificē attiecīgie tiesību akti.

44Turklāt lietotājiem vajadzētu tikai vienreiz sniegt konkrētu

45informāciju.

46[81] Vairums ikdienas situāciju var atrisināt elektroniski -

47Portālā pieejami 702 e-pakalpojumi37, kas atvieglo

48nodokļu un muitas procedūras, nodokļu administrēšanu, sociālo

49pabalstu saņemšanu, sodu apmaksu, auto datu pārbaudi, auto

50īpašnieka maiņu pieteikšanos studijām, nodrošina pieeju valsts

51rīcībā esošiem datiem, uzņēmumu elektronisko reģistrāciju u.c.

52Saskaņā ar 2018. gadā veikto valsts e-pārvaldes attīstības līmeņa

53monitoringu38 no kopumā par 2017. gadu analizētajiem 1

54885 valsts iestāžu pakalpojumiem elektronizēti ir 74 %. Portāla

55produkcijā ieviesto e-pakalpojumu izsaukšanas reižu skaits ir

56sasniedzis 14,28 milj. reižu skaitu39.

57[82] Kopš 2018. gada 1. jūnija ir ieviesta oficiālā

58elektroniskā adrese kā valsts pārvaldē vienots risinājums, lai

59elektroniskā vidē nodrošinātu garantētu, drošu un ērtu oficiālo

60saziņu starp valsts iestādēm un privātpersonām, tai skaitā to

61nodrošinot vienotas sistēmas ietvaros. E-adreses risinājuma pirmā

62kārta ir veidota uz Latvija.lv klienta darba vietas un Publiskās

63pārvaldes dokumentu vadības sistēmu dokumentu integrācijas vides

64jeb DIV bāzes. E-adrese privātpersonām ir digitālā pastkastīte

65Latvija.lv, un tā nodrošina iespēju valsts iestādēm veidot

66saraksti ar privātpersonām elektroniski vienotā un drošā vidē.

67Papildus reģistros reģistrētiem tiesību subjektiem ir iespēja

68pieslēgties e-adresei, izmantojot programmsaskarni. E-adrese ir

69noteikta kā oficiālais un primārais saziņas kanāls ar

70iedzīvotājiem un ir jāveicina e-adreses lietotāja skaita

71palielināšanu, vienlaicīgi atvieglojot un efektivizējot piekļuvi

72saņemtajai informācijai e-adresē.

73Ieviesta vienota elektroniska saziņa, jāturpina lietotāju

74loka paplašināšana

75[83] 2019. gada 16. maijā izsludināts "Likumprojekts

76"Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses

77likumā"" (VSS-454), kas ierosina paplašināt oficiālās

78elektroniskās adreses lietotāju loku ar šādām grupām:

79- zvērināti notāri;

80- valsts amatpersonas un darbinieki Valsts un pašvaldību

81institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma

82izpratnē;

83- valsts kapitālsabiedrības Publiskas personas kapitāla daļu

84un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē;

85- sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji likuma "Par

86sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" izpratnē.

87[84] 2018. gada 1. martā spēkā stājās Oficiālās elektroniskās

88adreses likums. Oficiālā elektroniskā adrese tika ieviesta kā

89valsts pārvaldē vienots risinājums, lai elektroniskā vidē

90nodrošinātu garantētu, drošu un ērtu oficiālo saziņu starp valsts

91iestādēm un privātpersonām, to nodrošinot vienas sistēmas

92ietvaros. VARAM sadarbībā ar VRAA 2018. gada martā izstrādāja un

932018. gada maijā aktualizēja "Oficiālās elektroniskās

94adreses (e-adreses) izmantošanas vadlīnijas"40.

95Ar 2018. gada 1. jūniju e-adresi obligāti izmanto tiešās

96pārvaldes iestādes (ministrijas un to padotības iestādes),

97savukārt pārējās iestādes - pašvaldības un to iestādes, un

98iestādes, kas nav padotas MK, prokuratūra un privātpersonas, kam

99deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, e-adresi izmanto no 2018.

100gada 15. oktobra. Organizētas vairāk nekā 20 mācības un

101prezentācijas dažādām interešu grupām - ministriju resoros pēc

102pieprasījuma, tiešās pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un to

103iestādēm, žurnālistiem, dokumentu vadības sistēmas

104izstrādātājiem, izglītības iestādēm un Ārlietu ministrijas

105darbiniekiem vēstniecībās. Kopējais apmācīto skaits ir ap 830

106personu, tomēr, ņemot vērā, ka vairākiem pasākumiem tika

107nodrošināta arī tiešraide, kopējais apmācīto skaits ir daudz

108lielāks. No 2018. gada 1. jūnija līdz 2018. gada 31. decembrim

109iestādēm, juridiskām un fiziskām personām kopskaitā aktivizēti

1103463 e-adreses konti.

111[85] Nepieciešams veidot vienotu platformu visiem digitālajiem

112valsts pakalpojumiem, attīstot Latvija.lv kā centrālo platformu

113valsts pārvaldes e-pakalpojumu saņemšanai. Tas sekmēs vienādu

114e-pakalpojumu struktūru, dizainu, lietotājam draudzīgu saturu,

115veicinās informācijas skaidrību un ceļu pie gala lietotāja. 2018.

116gadā VARAM izstrādāts informatīvais ziņojums "Par valsts

117pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.lv

118attīstību"41 ar mērķi noteikt Portāla attīstības

119redzējumu periodā 2018.-2020. gads, apskatot Portāla attīstības

120iespējas esošo resursu ietvaros, norādot fokusus, uz kuriem

121koncentrēties, ar mērķi nodrošināt visaptverošu, skaidri

122strukturētu, aktuālu, viegli pieejamu informāciju un

123e-pakalpojumus tiešsaistes režīmā, neatkarīgi no atbildīgo

124institūciju atrašanās vietas42.

125Latvija.lv kā mūsdienīga centrālā platforma valsts pārvaldes

126e-pakalpojumu saņemšanai

127[86] Esošie e-pakalpojumi primāri ir pieejami tīmekļvietnēs,

128tikai atsevišķi pakalpojumu turētāji e-pakalpojumu izpildei ir

129izveidojuši mobilās lietotnes (piemēram, VID piedāvā mobilās

130lietotnes "Attaisnotie izdevumi" un "Aizdomīgie

131darījumi"). Latvija.lv vai tā daļas nav realizētas mobilo

132lietotņu veidā, konkrētu e-pakalpojumu (piemēram, pakalpojuma

133izpildes forma "Atzinums par nodarbinātā veselības un

134drošības apdraudējuma faktu darbā" vai pakalpojuma izpildes

135forma "Vecāku pabalsts") izpildei nav pieejams

136responsīvais dizains.

137Pieaug pieprasījums pēc pakalpojumiem 24/7 un iedzīvotāju

138vēlme pakalpojumu saņemt elektroniski

1393.2. Palielināta

140e-pakalpojumu lietošana

141[87] Pēdējā gada laikā digitālo valsts pārvaldes pakalpojumu

142jomā Latvijai ir izdevies būtiski uzlabot rezultātu un pakāpties

143no 14. uz 8. vietu DESI.

14411. attēls.

145E-pakalpojumu lietošana

146CSP veiktais pētījums par IKT lietošanu mājsaimniecībās 2018.

147gadā43 liecina, ka turpina pieaugt iedzīvotāju

148interese par sadarbības iespējām ar valsts vai sabiedriskajām

149iestādēm, izmantojot internetu. 50% iedzīvotāju iesniedz

150aizpildītas valsts vai pašvaldību pakalpojumu veidlapas

151tiešsaistē.

15212. attēls.

153Interneta lietošana sadarbībai ar valsts vai sabiedriskajām

154iestādēm

155[88] Lai noskaidrotu valsts pakalpojumu pieteikšanas pieredzi

156un vēlmi pieteikt pakalpojumus noteiktos kanālos, tika analizēti

157Latvijas iedzīvotāju aptaujas, kas veikta projekta

158"Integrēts Publisko pakalpojumu sniegšanas un gala lietotāju

159vajadzību monitorings" ietvaros, rezultāti. Kopumā var

160teikt, ka turpina pieaugt iedzīvotāju vēlme pieteikt pakalpojumus

161elektroniski. 71% aptaujāto nākotnē izvēlētos lielāko daļu

162pakalpojumu saņemt elektroniski, 17% - klātienē (pilnu analīzi

163skatīt 2. pielikumā "Valsts pakalpojumu pieteikšanas

164pieredze un vēlme pieteikt noteiktos kanālos: realitāte pret

165vēlmi").

166[89] Kā biežāk minētie iemesli pakalpojumu pieteikšanai

167elektroniski tiek minēti: mazāks laika patēriņš pakalpojuma

168saņemšanai (72%), nav speciāli jādodas uz iestādi (60%), var

169saņemt pakalpojumu jebkurā laikā (34%), ir interese izmantot

170tehnoloģijas dažādu jautājumu risināšanai (4%). Biežākie iemesli,

171kāpēc iedzīvotāji dod priekšroku klātienes kanālam, nevis

172pakalpojumu pieteikšanai elektroniski, ir: nepietiekamas

173zināšanas un prasmes (neprot lietot datoru, internetu; neprot

174darboties ar sarežģītām sistēmām; labāk uztic pakalpojuma

175pieteikšanu profesionāļiem); apkalpošanas ieradumi (ieradumi;

176personīgs kontakts); problēmas ar tehnoloģiju pieejamību (nav

177pieejams dators; internets). Tomēr zemas digitālās prasmes ir

178nopietns šķērslis uzņēmējiem un iedzīvotājiem digitālo

179tehnoloģiju izmantošanā, jo vēl arvien 52% Latvijas iedzīvotāju

180trūkst nepieciešamo digitālo prasmju44.

181E-pakalpojumu lietošanas ieguvumi - mazāks laika patēriņš,

182nav jādodas uz iestādi, var saņemt jebkurā laikā

183[90] Saskaņā ar Eiropas Komisijas redzējumu digitālo prasmju

184palielināšana kopā ar pakalpojumu digitalizāciju var nodrošināt

185sabiedrības un ekonomikas digitālo transformāciju45.

186Turklāt, Latvijā lietotie valsts pārvaldes e-pakalpojumi var

187radīt papildus motivāciju iedzīvotājiem uzlabot digitālās

188prasmes. Arī zema iedzīvotāju blīvuma un reģionālo atšķirību

189apstākļos pakalpojumu digitalizācija var nodrošināt gan

190vienlīdzīgu pieeju pakalpojumiem, gan arī sociālo

191iekļaušanu46. OECD norāda, ka digitālā transformācija

192nozīmē jaunas prasības infrastruktūrai un jaunus biznesa modeļus,

193kas jāsalāgo ar iedzīvotāju digitālajām prasmēm un digitālo

194drošību47. E-pakalpojumu jomā pasaules tendences

195iekļauj personalizāciju un pastiprinātu koncentrēšanos uz klientu

196vajadzībām. Visos sektoros aktuāla ir digitālā transformācija un

197viedo risinājumu ieviešana, kā rezultātā paaugstinās

198efektivitāte, samazinās izmaksas un tiek uzlabota klientu

199pieredze. Lai to īstenotu, nepieciešams turpināt paaugstināt

200valsts pārvaldes elektronizācijas līmeni. Attiecībā uz fizisko un

201juridisko personu apkalpošanu galvenais mērķis ir pakalpojumu

202nodrošināšana primāri digitāli. Fizisko personu

203apkalpošanā kā sekundārais kanāls izmantojami dažādās formās

204asistētie e-pakalpojumi un tikai pēc tam klātienes

205apkalpošana.

206Nepieciešams turpināt paaugstināt valsts pārvaldes

207elektronizācijas līmeni

208[91] Šobrīd elektroniskie pakalpojumi praktiski vienmēr tiek

209dublēti ar iespēju šos pašus pakalpojumus saņemt klātienē. Šāda

210pieeja ir attaisnojama, taču tajā pat laikā tā var būt par

211iemeslu dublējošām izmaksām, kas noved pie paaugstinātas

212pakalpojumu nodrošināšanas izmaksām. Ņemot vērā, ka dažādu

213iedzīvotāju grupu piekļuve internetam sasniedz vairāk kā 90%, ir

214lietderīgi apsvērt iespēju atsevišķas pakalpojumu grupas

215nodrošināt "primāri digitāli" un "tikai

216digitāli". Tie varētu būt pakalpojumi noteiktām mērķgrupām -

217uzņēmējiem (uzņēmējdarbības uzsākšana un regulārās darbības),

218jauniešiem (studiju uzsākšana), amatpersonām (ikgadējo

219deklarāciju iesniegšana) u. c. Šis princips neizslēdz iespēju

220nodrošināt atbalstu attiecīgo e-pakalpojumu izmantošanā klātienē

221(piemēram konsultanti klientu apkalpošanas centros, e-asistenta

222iespējas izmantošana, u. tml.). Arī MK not. Nr. 402 nosaka

223pakalpojumu turētājam e-pakalpojumu izmantošanu veicinošu

224regulējumu izstrādi (18. punkts) un aktivitāšu nodrošināšanu

225klātienes kontaktu samazināšanai, e-pakalpojumu popularizēšanai

226un sabiedrības informēšanai, kā arī e-pakalpojuma izmantošanas

227analīzi un uzlabošanas pasākumu plānošanu (19. punkts).

228"Digitāli vispirms" un "tikai digitāli"

229pieejams principu ieviešana

230[92] Valstī nav noteikts tikai elektroniski sniedzamo valsts

231pārvaldes pakalpojumu grozs. Ir dzīves situācijas, kurās jau

232tagad būtu iespējama un efektīva pakalpojumu groza saņemšana

233tikai elektroniski, atsevišķos gadījumos pēc nepieciešamības

234saņemot konsultatīvu atbalstu, piemēram, uzņēmējdarbības

235uzsākšana. Iedzīvotāju vēlme pieteikt un saņemt pakalpojumus

236elektroniski turpina pieaugt. Pāreja uz e-pakalpojumu izmantošanu

237pilnā apmērā rekomendējama attiecībā uz juridisko personu

238apkalpošanu, pēc labās prakses iekļaujot e-pakalpojumu

239papildināšanu ar pakalpojumiem klātienē personu grupām, kas

240dažādu iemeslu dēļ nelieto internetu.

241Jāpaplašina elektroniski pieejamos pakalpojumus un jānosaka

242tikai elektroniski sniedzamo pakalpojumu grozs

2433.3. Pakalpojumu

244pārrobežu pieejamība

245[93] Ikdienas sadzīvē, gan arī uzņēmējdarbībā arvien aktuālāka

246kļūst citas Eiropas valsts pakalpojumu saņemšana, gan ārzemju

247lietotājiem, gan nacionālajiem lietotājiem, kas dzīvo citā ES

248valstī. Pakalpojumu pārrobežu pieejamības nodrošināšana ir

249būtiska vajadzība, kas, turklāt ir regulēta Eiropas Parlamenta un

250Padomes 2018. gada 2. oktobra regulā (ES) 2018/1724, ar ko

251izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi

252informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas

253pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr.

2541024/201248 (turpmāk - Vārtejas regula). Lai

255ieviestu Vārtejas regulas prasības nepieciešams centralizēt

256informāciju Latvija.lv. Maksimāli centralizējot informāciju vienā

257tīmekļvietnē, nākotnē manāmi tiks atvieglota vārtejas uzturēšana

258un informācijas aktualizēšana. Informācija par daudziem

259pakalpojumiem un pakalpojumu kopām pašreiz tiek aptverta,

260izmantojot dzīves situācijas, šo praksi plānots turpināt arī

261nākotnē attiecīgi, iekļaujot Regulas 1. pielikuma minētās dzīves

262situācijas. Autentifikācijas risinājums ārzemniekiem tiek

263nodrošināts vienotās pieteikšanās modulī kopš 2019. gada 6.

264februāra, un uz doto brīdi nodrošināta pārrobežu elektroniskā

265identifikācija ar Igauniju, Spāniju, Itāliju, Beļģiju, Portugāli,

266Vāciju un Luksemburgu. Savienojuma nodrošināšana ar citām

267paziņotām eID shēmām Eiropas Savienības valstīs tiek nodrošināta,

268izpildot eIDAS49 regulas prasības.

269Pakalpojumu pārrobežu pieejamības nodrošināšana ir būtiska

270vajadzība

271[94] Vienotā digitālā vārteja ir ES mēroga risinājums, kas

272tiešsaistē nodrošinās atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem,

273sniedzot vienkāršotu pieeju informācijai par ES Vienoto tirgu,

274darba, dzīvošanas un studiju iespējām ES dalībvalstīs, kā arī

275atvieglos pārrobežu pakalpojumu sniegšanu. Vienotā digitālā

276vārteja tiks izveidota pamatojoties uz jau eksistējošiem

277portāliem, sistēmām un tīkliem, uzlabojot sadarbību starp tiem.

278Lai ieviestu šo risinājumu, VARAM ir izstrādājis informatīvā

279ziņojuma "Par Vienotās digitālās vārtejas Regulas prasību

280ieviešanu" projektu50, nosakot rīcības plānu

281veicamajiem pasākumiem, kas jāveic iestādēm un pašvaldībām

282Regulas ieviešanai.

283Uzsākta vienotās digitālās vārtejas ieviešana

284[95] Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 2.

285oktobra regulu (ES) 2018/1724, ar ko izveido vienotu digitālo

286vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un

287palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza

288Regulu (ES) Nr. 1024/201251, ir noteikts obligāti

289elektronizējamo procedūru saraksts (e-pakalpojumu var būt

290vairāk):

2913.4. Valsts

292pārvaldes institūciju KAC optimizācija, iestāžu KAC un VPVKAC

293funkciju efektivizēšana

294[96] 2019. gada 1. pusgadā 85 pašvaldībās 110 vietās darbojas

295VPVKAC, no tiem 76 - novadu nozīmes un 9 - reģionālās nozīmes

296VPVKAC. VPVKAC tīklā kopumā reģistrēti 51054 pakalpojumi, tai

297skaitā 20563 konsultācijas par valsts pārvaldes pakalpojumiem,

2988399 pieteikumi Valsts ieņēmumu dienesta pakalpojumiem un 9106

299pieteikumi VSAA pakalpojumiem. Pieņemti 2742 pieteikumi VSAA,

300izmantojot pilnvarotā e-pakalpojuma funkciju. Latvija.lv

301lietotāju atbalsta nodrošināšanu veica 8 reģionālās nozīmes

302VPVKAC, reģistrējot 10244 konsultācijas par Latvija.lv pieejamo

303pakalpojumu pieteikšanu.

304[97] Valsts pārvaldes institūcijas bieži atrodas vairākās ēkās

305relatīvi lielā attālumā viena no otras, kas apgrūtina iedzīvotāju

306iespējas vienkopus saņemt vairāku institūciju pakalpojumus, kā

307arī sadārdzina kopējās telpu izmaksas, jo katra valsts pārvaldes

308institūcija uztur savu klientu uzgaidāmo telpu. Būtu jāturpina

309valsts pārvaldes institūciju KAC izvietojuma nacionālās un

310reģionālās nozīmes attīstības centros efektivizēšana, deleģējot

311pakalpojumu sniegšanu VPVKAC.

312Notiek VPVKAC tīkla atīstība, jāturpina valsts pārvaldes KAC

313efektivizēšana

314[98] Turpmākam izmaksu samazinājumam un publisko pakalpojumu

315plašākas pieejamības nodrošināšanai iedzīvotājiem nepieciešams

316turpināt VVKAC struktūras optimizāciju, izskatot iespējas un

317potenciālu VPVKAC tīkla pilnveidošanai. Kopumā klātienes

318apkalpošanas tīklam jābūt uz rezultātiem orientētam, ko iespējams

319nodrošināt, nosakot VPVKAC kvalitātes standartus un mainot valsts

320budžeta dotācijas piešķiršanas modeli no dotācijas piešķiršanas

321pašvaldībai VPVKAC vajadzībām pēc iedzīvotāju daudzuma pašvaldībā

322uz dotācijas piešķiršanu atkarībā no rezultatīvo un kvalitātes

323rādītāju izpildes.

324[99] MK 2019. gada 30. aprīlī apstiprināja noteikumus Nr. 181

325"Kārtība, kādā izmanto 2019. gadam paredzēto apropriāciju

326Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla

327izveidei, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas

328pilnveidei". 2019. gada 1. februārī darbu uzsāka Bauskas

329VPVKAC. 2019. gada 24. maijā VARAM piešķīra valsts budžeta

330dotāciju VPVKAC izveidei Skrīveru novada, Mārupes novada,

331Kokneses novada, Kārsavas novada, Olaines novada pašvaldībai.

332Jaunus klientu apkalpošanas punktus 2019. gadā izveidoja Ķeguma

333novada VPVKAC un Priekuļu novada VPVKAC. Ludzas novads plāno

334VPVKAC izveidot līdz 2019. gada beigām, Līvānu novads - 2020.

335gadā. Lai noteiktu iespējamās KAC tīkla optimizācijas iespējas,

336nodrošinot izmaksu samazinājumu un uzlabojot valsts pārvaldes

337pakalpojumu pieejamību, 2018. gada ceturtajā ceturksnī VARAM

338veica pētījumu par iespējām optimizēt KAC izvietojumu nacionālās

339un reģionālās nozīmes attīstības centros52. Pētījuma

340rezultātā piedāvātās alternatīvas publisko pakalpojumu

341nodrošināšanai, kuru noteikšanā ņemts vērā KAC izvietojums, telpu

342platība, klientu apkalpošanā iesaistīto darbinieku skaits un

343izmaksas.

344[100] Publiskās pārvaldes efektivitāte tiek veicināta,

345nodrošinot vienuviet dažādu valsts iestāžu pakalpojumus. Novadu

346un reģionālas nozīmes VPVKAC 2015.-2018. gadā sniegti kopumā 197

347464 valsts iestāžu pakalpojumi (tostarp, reģistrētie pieteikumi

348un konsultācijas) un pašvaldību pakalpojumu konsultācijas. Novadu

349nozīmes VPVKAC sniegti 169 094 pakalpojumi, bet reģionālas

350nozīmes VPVKAC sniegti 28 370 pakalpojumi.

351Sadarbībā ar iestādēm un pašvaldībām palielināta valsts

352pakalpojumu pieejamība klātienē vienuviet, jāvērtē iespēja

353VPVKAC darbībā iesaistīt privāto sektoru

354[101] MK 2019. gada 7. maija rīkojums Nr. 210 "Par

355Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa

356vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai"

357240.1. uzdevums nosaka izvērtēt pierobežas teritorijā pieejamos

358valsts publiskos pakalpojumu piegādes kanālus un sagatavot

359priekšlikumus to uzlabošanai. VARAM ir vadošā valsts pārvaldes

360iestāde vienas pieturas aģentūras principa ieviešanā valsts un

361pašvaldību pakalpojumu pieejamībā53, izstrādājot

362vienotu regulējumu vienas pieturas aģentūras principa ieviešanai

363valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanā54,

364izvērtējot valsts un pašvaldību pakalpojumu tiesisko regulējumu

365un sniedzot priekšlikumus valsts un pašvaldību pakalpojumu

366sniegšanas procedūru vienkāršošanai, administratīvā sloga

367samazināšanai un pakalpojumu sniegšanai pēc vienas pieturas

368aģentūras principa, tajā skaitā izmantojot informācijas un

369komunikācijas tehnoloģijas55. Pakalpojumu pieejamības

370vienuviet paplašināšināšanai būtu nepieciešams izvērtēt iespēju

371VPVKAC darbībā iesaistīt privātā sektora pakalpojumu

372sniedzējus.

373VPVKAC šobrīd strādā 16 pierobežas pašvaldībās

374[102] Laika posmā no 2015. gada 1. septembra līdz 2019. gada

3751. maijam visā valsts teritorijā strādā 85 valsts un pašvaldību

376vienotie klientu apkalpošanas centri56, kur vienkopus

377iedzīvotāji var pieteikt pieprasītākos valsts pārvaldes

378pakalpojumus un pašvaldību pakalpojumus, saņemt palīdzību

379pakalpojumu digitālā pieteikšanā un palīdzību darbā ar datoru,

380e-adresi, e-pastu. Valsts pierobežas teritorijā57

381VPVKAC šobrīd strādā 16 pierobežas pašvaldībās. VARAM 2019. gada

382aprīlī ir uzsācis darbu pie valsts un pašvaldību pakalpojumu

383pieejamības paplašināšanas pierobežā, sadarbībā ar Ludzas novada

384pašvaldību veidojot Ludzas novada VPVKAC.

385[103] Latvijā ir nepietiekami optimāli organizēta valsts

386iestāžu lietotā infrastruktūra. Ar Ministru kabineta 2017. gada

38724. novembra rīkojumu Nr. 701 apstiprinātā Valsts pārvaldes

388reformu plāna 2020 (turpmāk - VPRP) noteikto mērķi - mainīt

389valsts pārvaldes kultūru uz tādu darbu, kur normatīvisma un

390birokrātijas vietā valda vērtību kultūra, sadarbības gars un

391elastība mērķu sasniegšanā, kā arī ikvienas darbības pamatā ir

392atbildīga rīcība gan individuālā, gan kolektīvā līmenī -

393nevar pilnībā ieviest, nemainot darba vidi, kurā valsts pārvaldes

394darbinieki strādā ikdienā. Ievērojot VPRP noteiktos principus:

395ekonomija, lietderība, efektivitāte, nepieciešams optimizēt

396valsts pārvaldes iestāžu izmantotos nekustamos īpašumus un darba

397infrastruktūru.

398[104] Izvērtējot valsts iestāžu infrastruktūras izvietojumu,

399tehnisko stāvokli un izmaksas Rīgā secināms, ka esošā valsts

400iestāžu darba vide pārsvarā veidota kabineta tipa vidē, kas

401neatbilst Latvijas valsts pārvaldes attīstības virzieniem - maza,

402efektīva, radoša un sadarbību vērsta valsts pārvalde. Valsts

403iestādes Rīgā izvietotas izklaidus, un to izvietojums kavē

404iestāžu savstarpējo sadarbību viena resora ietvaros. Tāpat

405valstiskā līmenī nepieciešama vienota pieeja IKT tehniskajā

406nodrošinājumā, radot un pilnveidojot IKT koplietošanas

407risinājumus.

408[105] Vidējā platība uz vienu darbinieku valsts iestāžu

409birojos Rīgā ir 20,5 m2, kas kopš 2016. gada

410samazinājusies tikai par 0,7 m2. Kopējā izmantotā

411platība praktiski pēdējos gados palikusi nemainīga. Acīmredzami,

412ka izmantošanā valsts nekustamo īpašumu izmantošanas tendences

413nesakrīt ar VPRP noteiktajiem virzieniem.

414[106] Valsts budžeta iestāžu Rīgā platības uz vienu darbinieku

415salīdzinošie rādītāji:

416Avots: VNĪ analītika

417[107] Esošā platība uz vienu darbinieku ir jāsamazina

418atbilstoši kompetencēs balstīta biroja veidam līdz 12

419m2-16 m2, izdalot vēsturiskās ēkas un

420jaunbūves, jeb samazinot par 20%-40%. Attiecīgi izvērtējama

421nepieciešamība pārskatīt un precizēt ieteicamo biroju ēkas kopējo

422platību m2 uz vienu darbinieku ≤20 m2

423atbilstoši kompetencēs balstīta biroja veidam līdz 12

424m2-16 m2, izdalot attiecīgi platību

425jaunbūvēs un vēsturiskajās ēkās, jeb samazināt par 20%-40%.

426Izvērtējama nepieciešamība pārskatīt un precizēt prasības telpu

427plānojumam, iekārtojumam, apdares materiāliem, aprīkojumam

428kompetencēs balstīta biroja veidam. Jāatzīmē arī, ka valsts

429iestāžu izmantoto nekustamo īpašumu tehniskais stāvoklis

430vērtējams kā neapmierinošs, jo vismaz 68% no tiem prasa būtiskus

431ieguldījumus. Neveicot ieguldījumus un optimizāciju šodien, tiek

432radīti neprognozējami lieli izdevumi nākotnē.

433[108] VNĪ koncepcija "Nākotnes birojs" paredz jaunu

434pieeju darba vides veidošanai publiskajā sektorā. "Nākotnes

435birojs" ir ilgtspējīga darba vide ar motivētiem, efektīviem

436darbiniekiem un zemākām apsaimniekošanas izmaksām. Koncepcija

437balstās transformējamā un katrai organizācijai piemērojamā darba

438vidē, kas ir atkarīga no katras iestādes izaicinājumiem un

439mērķiem. Būtiskākie ieguvumi, optimizējot valsts pārvaldes

440birojus "Nākotnes birojā" ir:

441- Mūsdienīga valsts pārvaldes darba vide kā pamats

442motivācijai, efektivitātei un sadarbībai;

443- Valsts pārvaldes izmantotās platības samazinājums vidēji par

44430%;

445- Vērtīgi un optimāli izmantoti un pārvaldīti valsts

446nekustamie īpašumi;

447- Efektīvāks valsts budžeta līdzekļu izlietojums nākotnē (30

448gadu periodā).

449[109] Lai sasniegtu Valsts pārvaldes reformu plāna mērķi,

450jānodrošina valsts iestāžu infrastruktūras optimizācija, vienotos

451valsts birojus izveidojot vismaz šādās Latvijas pilsētās: Rīgā

452(veidojot vienoto valsts biroju prioritāri resoriem, kas

453izvietoti izklaidus), Liepāja, Rēzekne, Daugavpils.

4543.5. Valsts

455pārvaldes pakalpojumu pieejamības paplašināšana, izmantojot

456daudzkanālu pieeju

457[110] Digitālo tehnoloģiju un mākslīgā intelekta attīstības

458ietekmē palielinās pieprasījums pēc pakalpojumiem jebkurā vietā

459un laikā (t.i., 24/7). Pakalpojumu attālināta un pārrobežu

460pieejamība un daudzveidīgu pakalpojumu sniegšanas kanālu

461attīstīšana ir tieši saistīta ar globālo demogrāfisko

462situāciju.

463[111] Kopumā valsts pārvaldes pakalpojumu organizēšanā

464galvenās tendences ir izpratne par klientiem un to vajadzībām,

465kas ietver arī uz klientu orientētu pakalpojumu standartu

466uzstādīšanu. Iedzīvotāju atgriezeniskā saite ir nozīmīgs

467elements, pamatojoties uz kuru notiek valsts pārvaldes

468pakalpojumu procesa pilnveide. Lai nodrošinātu atbilstību

469iedzīvotāju vajadzībām, būtiski ir ļaut iedzīvotājiem izvēlēties

470pakalpojumu saņemšanas kanālu, iespējojot daudzkanālu pieredzi.

471Valsts pārvaldes līmenī efektīvas valsts pārvaldes pakalpojumu

472sistēmas organizēšana prasa pāreju uz tīklotu struktūru un

473pastiprinātu orientēšanos uz iestāžu sadarbību. Saskaņā ar

474Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 970

475"Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas

476procesā" sabiedrības pārstāvji, t.sk. formālas un neformālas

477grupas, kā arī atsevišķas fiziskas personas, var iesaistīties

478attīstības plānošanas procesā dažādos veidos, lai nodrošinātu

479plānošanas rezultātu kvalitāti un atbilstību sabiedrības

480vajadzībām, piemēram, piedaloties darba grupās un padomēs,

481sabiedriskajās apspriedēs, diskusiju grupās u.tml.

482Pakalpojumu organizēšanā būtiska izpratne par lietotājiem un

483to vajadzībām

484[112] 2018. gada 4. ceturksnī VARAM veica izvērtējumu ar mērķi

485izstrādāt pasākumu plānu klientu apkalpošanas plūsmas

486novirzīšanai uz izmaksu ziņā efektīviem kanāliem - elektronisko

487(pašapkalpošanās) vai VPVKAC.58 Pasākumu plānā

488iekļauts kanālu piemērojamības raksturojums un to izmantošanas

489iespējas valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanā. No šī

490izvērtējuma izriet vairākas aktivitātes, lai realizētu klientu

491iespējas pieteikt valsts un pašvaldību pakalpojumus un veicinātu

492klientiem izmaksu ziņā efektīvu pakalpojumu saņemšanas kanālu

493iespējas.

494[113] 2019. gada 19. februārī stājās spēkā Ministru kabineta

495noteikumi Nr. 83 "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 4.

496jūlija noteikumos Nr. 401 "Noteikumi par valsts pārvaldes

497vienoto klientu apkalpošanas centru veidiem, sniegto pakalpojumu

498apjomu un pakalpojumu sniegšanas kārtību", kas paredz jauna

499pakalpojumu sniegšanas kanāla - pilnvarotais e-pakalpojums -

500ieviešanu VPVKAC. Pilnvarotais e-pakalpojums ir e-pakalpojums,

501kuru fiziskas personas vārdā, pamatojoties uz pilnvarojumu,

502piesaka vienotā klientu apkalpošanas centra darbinieks, ja

503fiziskai personai nav pieejami personas elektroniskās

504identifikācijas līdzekļi. 2019. gadā pilnvarotais e-pakalpojums

505pieejams visos VPVKAC. Šobrīd, izmantojot pilnvaroto

506e-pakalpojumu, ir iespējams pieteikt 19 Valsts sociālās

507apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pakalpojumus. 2019. gada 1.

508pusgadā, izmantojot pilnvarotā e-pakalpojuma funkcionalitāti,

509sniegti 2742 VSAA pakalpojumi, no visiem VPVKAC 2019. gada 1.

510pusgadā sniegtajiem VSAA pakalpojumiem pilnvarotais e-pakalpojums

511veido 30,1%. Nākotnē VARAM plāno paplašināt pakalpojumu skaitu,

512kuru sniegšana tiktu nodrošināta, izmantojot pilnvarotā

513e-pakalpojuma funkcionalitāti. Pilnvarotā e-pakalpojuma

514sniegšanas kanāla ieviešana nepalielina administratīvo slogu,

515kopš pilnvarotā e-pakalpojuma kanāla pielietojuma uzsākšanas nav

516audzis kopējais VSAA pieteikumu skaitu, jo pieteikumu

517"papīra" formāts tiek aizvietots ar elektronisko.

518Tiek ieviests pilnvarotais e-pakalpojums

519[114] Pakalpojumu nodrošināšana, izmantojot pārvietojamu

520VPVKAC ir aktuāla, ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanās un

521novecošanas tendences īpaši lauku un pierobežas teritorijās, kas

522ietekmē arī klientu plūsmu klātienes VPVKAC. Ieviešot

523pārvietojamu VPVKAC, tiks turpināts nodrošināt klātienes

524konsultācijas iedzīvotājiem. Tomēr atšķirībā no klātienes VPVKAC

525uzturēšanas, pārvietojamā risinājuma gadījumā pakalpojumu

526sniegšanu būs iespējams organizēt atbilstoši vajadzībai.

527Attiecīgi tos VPVKAC, kurus raksturo zems pakalpojumu skaits un

528attiecīgi augstas izmaksas par pakalpojumu, pārveidojot par

529pārvietoju VPVKAC, pakalpojumu nodrošināšana tiks organizēta

530pamatojoties uz iedzīvotāju pieteikumiem par nepieciešamību

531saņemt pakalpojumu. Potenciālie ieguvumi pārvietojamajiem VPVKAC

532ir efektivitāte un iespēja atbilstošāk reaģēt uz klienta

533vajadzībām, jo saskaņā ar saņemtajiem pieteikumiem pārvietojams

534VPVKAC varēs organizēt maršrutu tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietai,

535kas ir īpaši aktuāli lauku reģionos dzīvojošajiem. Savukārt

536izmaksu ietaupījums veidosies pateicoties tam ka nebūs

537nepieciešams pastāvīgi uzturēt klātienes klientu apkalpošanas

538centru, tai skaitā nodrošināt darbinieka nepārtrauktu klātbūtni.

539Pārvietojama VPVKAC ieviešanas pamatelementi ir saistīti ar to

540izveidošanu (transporta līdzekļa iegāde un aprīkošana) un

541darbības nodrošināšanu (loģistikas mehānisma izveide, kas ietver

542klientu pieteikumu pieņemšanu, darbības laika grafika izveide,

543uzturēšana, u.c.).

544Pārvietojama VPVKAC ieviešanas un vizītes pieteikšanas

545iespēju izvērtējums

546[115] Atbilstošākā kanāla izvēlē jāņem vērā virkne faktoru,

547kas balstās padziļinātā izpratnē par iedzīvotāju vajadzībām un

548pakalpojumu organizēšanu. Tāpēc ieteicams turpināt

549"Integrēts Publisko pakalpojumu sniegšanas un gala lietotāju

550vajadzību monitorings" pētījumu ciklu. Attīstības tendences

551iekļauj pakalpojumu pielāgošanu iedzīvotāju vajadzībām. Solis

552pareizajā virzienā ir iedzīvotāju segmentēšana pēc dažādiem

553kritērijiem, piemēram, demogrāfiskajiem (vecums, dzimums,

554pilsētas vai lauku iedzīvotājs, reģions, u.c.),

555sociālekonomiskajiem (ienākumu līmenis, sociālekonomiskā

556kategorija, izglītības līmenis, nozare, u.c.), kā arī citiem

557kritērijiem (dzīves veids, vērtības, attieksme pret jaunām

558tendencēm, spējas, u.c.). Pakalpojumu organizēšanas kontekstā

559jāņem vērā arī pakalpojumu tips, sarežģītība, u.c. Šie faktori

560ietekmē atbilstošākā kanāla izvēli. Segmentāciju iespējams veikt,

561iedalot iedzīvotājus kategorijās saskaņā ar noteiktajiem

562kritērijiem, attiecīgi iedalot iedzīvotājus grupās. Izveidotās

563iedzīvotāju grupas iespējams sadalīt atbilstoši tam, kādi

564pakalpojumi konkrētajām grupām varētu būt saistoši.

565Jāveic lietotāju segmentēšana piemērotākā apkalpošanas kanāla

566noteikšanā

5673.6. VPVKAC

568minimālā pakalpojumu groza paplašināšana

569[116] Reģionālas nozīmes attīstības centros kopumā

570nepieciešams izmantot iestāžu klientu apkalpošanas speciālistu

571zināšanas un kompetenci sarežģītāku konsultāciju nodrošināšanā un

572virzīties prom no vienkāršotu pakalpojumu sniegšanas. Reģionālas

573nozīmes VPVKAC, kuri piedāvā plašāku pakalpojumu loku

574iedzīvotājiem, no klienta viedokļa būtu jāorganizē vienāds

575klientu apkalpošanas darba laiks. Tas sekmētu iedzīvotājos

576pārliecību par iespēju saņemt valsts pārvaldes pakalpojumus

577efektīvā un unificētā VPVKAC tīklā, kur katrā no reģionālajiem

578VPVKAC var saņemt vienus un tos pašus pakalpojumus vienā un tajā

579pašā darba laikā.

580Pakalpojumu sasniedzamības iespējas un vienotā darba laika

581izmaiņas

582[117] Pastāv sadarbības iniciatīvas starp centrālajām un

583vietējām pārvaldes iestādēm par valsts pārvaldes pakalpojumu

584kopīgu sniegšanu pašvaldībās, taču pakalpojumu klāsts dažādās

585pašvaldībās ir atšķirīgs, un pašreiz notiek koncentrēšanās uz

586valsts minimālo pakalpojumu grozā ietilpstošajiem pakalpojumiem

587iestāžu līmenī. Līdz ar to būtu nepieciešams pārskatīt VPVKAC

588sniegtos pakalpojumus atbilstoši dzīves cikla notikumiem un

589pieejamo valsts pārvaldes pakalpojumu minimālo pakalpojumu grozu,

590ko iespējams saņemt VPVKAC, paplašinot pieejamo pakalpojumu

591skaitu un pilnveidojot pakalpojumu atbilstību iedzīvotāju

592vajadzībām.

5933.7. Vienotā

594pakalpojumu palīdzības dienesta izveide esošajā VPVKAC tīklā

595[118] Arvien lielākam skaitam pakalpojumu tiekot sniegtiem

596elektroniski, par aktuālu jautājumu kļūst "digitālās

597plaisas" veidošanās, kad augsto tehnoloģiju potenciāls

598netiek efektīvi izmantots cilvēku zemo spēju dēļ. Ieviešot

599"tikai digitāli" pieeju valsts pārvaldes pakalpojumu

600nodrošināšanā, pastāv iespējamība atstumt tos iedzīvotājus, kuri

601dažādu iemeslu (piemēram, fiziska piekļuve, finansiāli aspekti,

602prasmju trūkums, autentifikācijas līdzekļu trūkums) dēļ nevar

603izmantot internetu. Lai nodrošinātu, ka šiem iedzīvotājiem ir

604iespēja saņemt pakalpojumus, labā prakse iekļauj nepieciešamību

605papildināt tiešsaistes pakalpojumus ar pakalpojumiem klātienē vai

606piemērotiem atbalsta līdzekļiem. Lai nodrošinātu efektīvu un uz

607iedzīvotāju orientētu pakalpojumu sniegšanu, kanālus visbiežāk

608kombinē.

609[119] Būtu jāizvērtē konsultatīvā atbalsta sniegšana,

610palielinot telefonisko konsultāciju pieejamību, jo iedzīvotāju

611ieradumi pakalpojumu pieteikšanā, konsultējoties pa tālruni,

612liecina, ka rīta stunda 8:00-9:00 ir būtisks agrākais laiks, bet

61318:00-19:00 - vēlākais laiks, kad iedzīvotāji sāktu vai beigtu

614zvanīt uz konsultatīvajiem tālruņiem. 29% telefona izmantotāju

615būtu gatavi zvanīt jau no 8:00, bet kopumā 34% telefona

616izmantotāju būtu gatavi zvanīt vēl līdz 19:00, 22% - līdz 20:00.

61719:00-20:00 arī ir vērā ņemami, bet specifiski laiki tiem, kas

618vēlas zvanīt dažādos dienas laikos (Rīgas, Pierīgas iedzīvotāji,

619strādājošie).

620Konsultatīvā atbalsta pieejamības palielināšana

62113. attēls.

622Visērtākie zvanīšanas vēlmes59 sākuma un beigu laiki

623uz konsultatīvajiem tālruņa numuriem, kumulatīvi, 2019.gada

624iedzīvotāju aptaujas rezultāti

625[120] Lai pilnveidotu pakalpojumu vides pieejamību un uzlabotu

626e-pakalpojumu pieejamību, 2018. gada 4. ceturksnī VARAM veica

627izvērtējumu par Vienotā publisko pakalpojumu palīdzības dienesta

628(turpmāk - VPPD) izveides potenciālu60. Izvērtējuma

629rezultātā par efektīvāko, ekonomiski un sociāli izdevīgāko

630risinājumu tika atzīts priekšlikums VPPD veidot esošajā VPVKAC

631tīklā, tajā apvienojot visus reģionālās nozīmes VPVKAC. VPPD

632veidošana esošajā VPVKAC tīklā ir gan ekonomiski, gan sociāli

633izdevīga, jo tā realizācijai nav nepieciešams papildus

634finansējums, tiek efektivizēts esošais VPVKAC tīkls un veicināta

635reģionālā nodarbinātība, kā arī tiks izmantota esošā VPVKAC

636darbinieku kompetence un pieredze gan pakalpojumu sniegšanā, gan

637zvanu apkalpošanā.

638[121] VPPD paredzēts veidot kā vienoto kontaktpunktu pirmā

639līmeņa konsultāciju sniegšanai par visiem valsts un pašvaldību

640pakalpojumiem, kuru apraksti iekļauti Latvija.lv pakalpojumu

641katalogā, sniedzot pirmā līmeņa atbalstu par pakalpojumu kartiņās

642iekļauto informāciju. VPPD sniegtais atbalsts padziļināti tiktu

643fokusēts uz desmit vairāk izmantotajiem pakalpojumiem, kas

644nākotnē provizoriski sastādītu vairāk nekā 50% no kopējā

645konsultāciju apjoma (VSAA - slimības pabalsts, PMLP -

646dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana, VSAA - bērna kopšanas

647pabalsts un saistītie pabalsti, PMLP - "Mani dati

648Iedzīvotāju reģistrā" u.c.). Par pārējiem pakalpojumiem VPPD

649darbiniekiem būs jāspēj ātri atrast pamatinformāciju, kas ir

650pieejama Latvija.lv pakalpojumu katalogā un izskaidrot to

651klientam saprotamā valodā (esošajā situācijā pakalpojumu katalogā

652iekļautā informācija klientiem ne vienmēr ir saprotama). Papildus

653VPPD sniegs informatīvo palīdzību iedzīvotājiem visās dzīves

654situācijās, kuru apraksti iekļauti Latvija.lv pakalpojumu

655katalogā, kā arī veiks lietotāju atbalstu visiem portālā

656izvietotajiem e-pakalpojumiem. VPPD paredzēts apkalpot sekojošos

657saziņas kanālus: zvans, e-pasts, Latvija.lv elektroniskajās

658formās iesniegtie jautājumi, ierosinājumi un sūdzības, tērzēšana

659(sociālā robota/virtuālā asistenta otrais līmenis), kā arī tiek

660izvērtēta iespēja sniegt atbildes arī uz sociālajos tīklos

661saņemtajiem jautājumiem. VPPD funkciju veiks reģionālās nozīmes

662VPVKAC, maksimāli vienmērīgi sadalot zvanu noslodzi. Prognozētais

663nepieciešamais darba vietu skaits kontaktu apkalpošanai nākamajos

664četros gados ir 11 pilna laika ekvivalenti, ko iespējams sadalīt

66519 darba vietās, ņemot vērā, ka papildus kontaktu apkalpošanai

666VPVKAC darbinieki veic arī citus darba pienākumus.

667Vienota valsts pārvaldes pakalpojumu palīdzības dienesta

668izveide

669[122] VPPD rekomendējams šāds pārvaldības modelis:

670• VARAM sadarbībā ar pakalpojumu turētājiem, VPPD pārstāvjiem,

671VRAA un Ventspils pilsētas pašvaldības iestādi Ventspils

672Digitālais centrs (pakalpojumu vadības sistēmas

673pakalpojumucentri.lv uzturētājus) izveido darba grupu, kura reizi

674ceturksnī identificē biežāk uzdotos jautājumus/problēmas un

675sagatavo preventīvās darbības to apjoma minimizēšanai.

676• Tiek izveidots kompetences centrs, piemēram, kādā no

677esošajiem VPVKAC, kas pašlaik realizē zvanu centra funkcijas.

678Kompetences centrs sadarbībā ar VARAM, VPPD un Pakalpojumu

679sniedzējiem plāno paredzamo zvanu apjomu, kā arī uztur vienotu

680zināšanu bāzi par valsts pārvaldes pakalpojumiem, konsultē VPVKAC

681kontaktu pārvaldības jautājumos, izstrādā apmācību programmas un

682veic apmācības. Kompetences centrs nodrošina VPPD metodisko

683vadību;

684• VARAM kā Pakalpojumu politikas plānotājs plāno un koordinē

685VPPD attīstību, t.sk., izvirza VPPD darbības efektivitātes

686pamatrādītājus, pakalpojumu līmeņa vienošanās un veic

687centralizētu to monitorēšanu (sadarbībā ar kompetences

688centru);

689• VPPD konsultāciju apjoms tiek mainīts (paplašināts,

690samazināts) atbilstoši izmaiņām Latvija.lv pakalpojumu katalogā

691veiktajām izmaiņām (jauni pakalpojumi, pakalpojumi, kas beidz

692darbību u. tml.). Pakalpojumu apjomu rekomendēts pārskatīt darba

693grupas ietvaros reizi ceturksnī.

694[123] VPPD izveidei un VPVKAC tīkla kopējai attīstībai VARAM

695nepieciešams mainīt esošo dotācijas izmaksu aprēķināšanas modeli,

696kas paredz nākotnē ikgadējo dotāciju izmaksu aprēķināt VPVKC pēc

697sniegto pakalpojumu un apkalpoto kontaktu skaita, kas netiešā

698veidā veicinātu VPVKAC veidot tā, lai sniegto Pakalpojumu un

699konsultāciju skats augtu (piemēram, rūpīgāk izvēlēties atrašanās

700vietu, optimizēt esošās vietas, uzlabot kvalitāti u.c.). Papildus

701būtu nepieciešams dotācijas izmaksu aprēķināšanā vērtēt arī

702pakalpojumu un konsultāciju sniegšanas kvalitāti.

703Pakalpojumu pieejamība Latvijas pierobežā

704Rīcības virziena indikatori

705Nr.

706Progresa

707rādītājs

708Mērvienība

709Bāzes gads

710Bāzes gada

711vērtība

712Mērķa vērtība 2021

713Mērķa vērtība 2022

714Mērķa vērtība

7152023

716Datu avots, datu

717tabulas

718[124]

719Pakalpojumu īpatsvars, kuri ir pieteikti

720elektroniski

721%

7222019

72364

72466

72568

72674

727Valsts iestāžu novērtējums,

728"Integrēts Publisko pakalpojumu sniegšanas un gala

729lietotāju vajadzību monitorings"

730[125]

731Iedzīvotājiem nodrošināta valsts pārvaldes pakalpojumu

732pieejamība VPVKAC tīklā

733% no Latvijas platības

7342019

73575

73678

73780

73885

739Valdības rīcības plāns

740Rīcības virziena pasākumi

741Nr.

742Pasākumi

743Rādītājs

744Atbildīgā

745institūcija

746Līdzatbildīgās

747institūcijas

748Izpildes termiņš (ar precizitāti

749līdz pusgadam)

750Indikatīvais finansējuma avots

751[126]

752Pilnveidot Latvija.lv funkcionalitāti un

753lietojamību, ieviešot lietotājorientētu pieeju.

754Īstenots Latvija.lv pilnveides projekts

755(Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda

7562014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmas

757"Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā

758atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu

759atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes

760un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma

761"Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide,

762publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība"

763īstenotā projekta Nr. 2.2.1.1/17/I/015 "Pakalpojumu

764sniegšanas un pārvaldības platforma" ietvaros).

765VRAA

766VARAM, EM

7672020. gada 2. pusgads

768Eiropas Savienības budžeta instrumentu un valsts budžeta

769finansējums

770[127]

771Nodrošināt iedzīvotājiem pieejamu aktuālu

772informāciju par pakalpojumiem noteiktās dzīves

773situācijās.

774Latvija.lv pieejami aktuāli pakalpojumu un

775dzīves situāciju apraksti, atbilstoši MK noteikumu Nr. 399 un

776Nr. 400 prasībām

777Pakalpojumu turētāji

778VARAM, VRAA

779Vienu reizi ceturksnī

780Valsts budžeta finansējums

781[128]

782Veikt izvērtējumu par Oficiālās e-adreses

783attīstības iespējamiem scenārijiem (II kārta)

784Veikts izvērtējums par iespējamajiem

785risinājumiem un MK iesniegts informatīvais ziņojums

786VARAM

7872020. gada 1. pusgads

788Eiropas Savienības budžeta instrumentu un valsts budžeta

789finansējums

790[129]

791Izvērtēt elektronizēto un elektroniski

792pieejamo pakalpojumu apjomu, identificēt tikai elektroniski

793sniedzamos pakalpojumus.

7941) Veikts izvērtējums, sagatavots informatīvais ziņojums

7952) Sagatavoti grozījumi tiesību aktos

7961) VARAM

7972) Visas ministrijas

7981) Visas ministrijas, pašvaldības

7992) VARAM

8001) 2020. gada 1. pusgads

8012) 2021. gada 1. pusgads

802Valsts budžeta finansējums

803[130]

804Nodrošināt pakalpojumu un procesu pieejamību atbilstoši

805Vienotās digitālās vārtejas prasībām.

806Nodrošināta plāna "Par Vienotas

807digitālās vārtejas regulas prasību ieviešanu" prakstiska

808ieviešana

809VARAM (Starpinstitūciju

810vadības komiteja, saskaņā ar VARAM Rīkojumu)

811Pakalpojumu turētāji, VRAA,

812EM (atbilstoši MK nr. 400)

8132023. gada 2. pusgads

814Eiropas Savienības budžeta instrumentu un valsts budžeta

815finansējums

816[131]

817Nodrošināt Vienotās digitālās vārtejas

818regulas tvērumā esošo pakalpojumu pielāgošanu pārrobežu

819sniegšanai.

8201) Izveidoti papildus nepieciešamie koplietošanas

821risinājumi (atbilstoši ieviešanas plānam)

8222) Veikti nepieciešamie pakalpojumu pielāgojumi, veikti

823grozījumi tiesību aktos

8241) VRAA

8252) lielākie pakalpojumu

826sniedzēji

8271) VARAM

8282) VRAA, VARAM, EM

829(atbilstoši MK Nr. 400)

8302023. gada 2. pusgads

831Eiropas Savienības budžeta instrumentu un valsts budžeta

832finansējums

833[132]

834Nodrošināt pakalpojumu pamatinformācijas

835pieejamību angļu valodā

8361) Latvija.lv satura, pakalpojumu aprakstu un

837dzīvessituāciju pieejamība angļu valodā

8382) Nodrošināta Vārtejas regulas tvērumā esošās

839informācijas un pakalpojumu pieejamība angļu valodā (t.sk

840izmantojot Hugo.lv mašīntulku)

8411) VRAA, VARAM

8422) Pakalpojumu turētāji

8432) VARAM, VRAA

8441), 2) 2020. gada 2. pusgads (iestādēm);

8452022. gada 2. pusgads

846(pašvaldībām)

847Eiropas Savienības budžeta instrumentu un valsts budžeta

848finansējums

849[133]

850Izstrādāt Latvijas valsts "Nākotnes

851biroja" konceptu

852MK iesniegts informatīvais ziņojums

853"Par turpmāko rīcību ar valsts iestāžu izmantoto biroju

854infrastruktūru"

855FM (VNĪ)

856VARAM, Pakalpojumu

857turētāji

8582020. gada 1. pusgads

859Eiropas Savienības budžeta instrumentu un valsts budžeta

860finansējums

861[134]

862Noteikt valsts budžeta finansējuma

863piešķiršanu valsts pārvaldes institūcijām, kuras iniciē

864VPVKAC vai VVKAC izveidi

865MK iesniegts MK 04.07.2017. noteikumu Nr.

866401 grozījumu projekts

867VARAM

868Pakalpojumu turētāji

8692020. gada 2. pusgads

870Valsts budžeta finansējums

871[135]

872Iesniegt MK informatīvo ziņojumu par VPVKAC

873vai VVKAC izveides iespējām katrā no nacionālās un reģionālās

874nozīmes attīstības centriem, kur tādi nav izveidoti

875MK iesniegts informatīvais ziņojums

876FM (VNĪ), VARAM

877Pakalpojumu turētāji

8782020. gada 2. pusgads

879Valsts budžeta finansējums

880[136]

881Nodrošināt VPVKAC tīkla darbību, kā arī

882"vienas pieturas aģentūras principa" un

883e-pakalpojumu kanālu popularizēšanu

8841) MK iesniegts ikgadējs ziņojums par darbības rezultātiem

8852) Sagatavots izvērtējums un ziņojums par VPVKAC zīmola

886vai nosaukuma maiņu

887VARAM

8881) VARAM

8892) LPS, RACA, LLPA

8901) Katru gadu

8912) 2021. gada 2. pusgads

892Valsts budžeta finansējums

893[137]

894Izstrādāt rekomendācijas VPVKAC telpu,

895izkārtojuma, apkārtējās infrastruktūras pilnveidei, kā arī

896sabiedriskā transporta pieturvietu attālumam no VPVKAC

897VARAM apstiprinātas vadlīnijas

898VARAM

899Pašvaldības, Pakalpojumu

900turētāji

9012020. gada 2. pusgads

902Valsts budžeta finansējums

903[138]

904Izstrādāt jaunu dotācijas piešķiršanas

905modeli VPVKAC tīklam (pašvaldībām)

906Izstrādāti vienoti un savstarpēji

907salīdzināmi KPI visiem VPVKAC

908VARAM

909LPS, RACA, LLPA, Pakalpojumu

910turētāji

9112020. gada 2. pusgads

912Valsts budžeta finansējums

913[139]

914Veikt izmaiņas VPVKAC tīkla darba laikā atbilstoši klientu

915pieprasījumam, izskatīt iespēju sinhronizēt darba laiku

916VPVKAC un kontaktpunktos.

917MK iesniegti grozījumi MK 04.07.2017.

918noteikumos Nr. 400; MK iesniegti grozījumi MK 04.07.2017.

919noteikumos Nr. 401

920VARAM

921Pakalpojumu turētāji,

922Pašvaldības, LPS, RACA, LLPA, LTRK

9232020. gada 2. pusgads

924Valsts budžeta finansējums

925[140]

926Īstenot pilotprojektu ne mazāk kā divos

927VPVKAC

928Īstenots pilotprojekts, izstrādātas

929rekomendācijas

930VARAM

931EM, LTRK, LMVUA, Pašvaldības,

932LPS, RACA, LLPA

9332020. gada 2. pusgads

934Valsts budžeta finansējums

935[141]

936Izvērtēt sadarbības iespējas ar VAS

937"Latvijas Pasts" pārvaldes pakalpojumu

938piegādāšanai

939Izstrādāts izvērtējums par sadarbības

940pilotprojekta īstenošanas iespēju

941VARAM

942VAS "Latvijas

943Pasts", Pakalpojumu turētāji

9442023. gada 1. pusgads

945Valsts budžeta finansējums

946[142]

947Izstrādāt vadlīnijas par valsts pārvaldes

948pakalpojumu piegādi alternatīvos kanālos

949VARAM apstiprinātas vadlīnijas

950VARAM

951Pakalpojumu turētāji, LTRK,

952RACA, LPS, LMVUA

9532022. gada 2. pusgads

954Valsts budžeta finansējums

955[143]

956Nodrošināt bibliotēku tīkla iekļaušanās

957"vienas pieturas" principa īstenošanā, sniedzot

958valsts pārvaldes pakalpojumus pieejamajos kanālos

959Veikts izvērtējums, sagatavots ziņojums

960VARAM

961KM, KISC, Pašvaldības,

962Pakalpojumu turētāji

9632020. gada 2. pusgads

964Valsts budžeta finansējums

965[144]

966Ieviest pilnvarotā e-pakalpojuma

967funkcionalitāti pakalpojumiem atbilstoši pakalpojumu turētāju

968veiktajam klientu vajadzību monitoringam

969Ieviesta pilnvarotā e-pakalpojuma

970funkcionalitāte

971Pakalpojumu turētāji

972VARAM

9732023. gada 2. pusgads

974Eiropas Savienības budžeta instrumentu un valsts budžeta

975finansējums

976[145]

977Pārskatīt VPVKAC minimālo pakalpojumu grozu

978atbilstoši dzīves cikla notikumiem

979Grozījumi MK noteikumos Nr. 401

980VARAM

981Pakalpojumu turētāji

9822021. gada 2. pusgads

983Valsts budžeta finansējums

984[146]

985Nodrošināt Latvija.lv lietotāju telefonisku

986atbalstu

987Nodrošināt 95 % zvanu atbildi, sniedzot 1.

988līmeņa konsultāciju

989VARAM

990VRAA, Pakalpojumu

991turētāji

992Katru gadu

993Valsts budžeta finansējums

994[147]

995Izveidot vienotu publisko pakalpojumu

996palīdzības dienestu (kontaktu centrs), kas iekļauj jaunus

997komunikācijas kanālus informācijas sniegšanā

998iedzīvotājiem

999MK iesniegts informatīvais ziņojums ar

1000protokollēmumu par vienota publisko pakalpojumu palīdzības

1001dienesta (kontaktu centrs) darbību un finansēšanas

1002modeli

1003VARAM

1004Pakalpojumu turētāji,

1005Pašvaldības, LPS

10062021. gada 2. pusgads

1007Valsts budžeta finansējums

1008[148]

1009Izveidot regulāru darba grupu vienotā

1010publisko pakalpojumu palīdzības dienesta pārraudzībai

1011VARAM apstiprināts rīkojums

1012VARAM

1013Pakalpojumu turētāji, Pašvaldības, LPS

10142021. gada 2. pusgads

1015Valsts budžeta finansējums

1016[149]

1017Paredzēt plašākas iespējas valsts izveidoto

1018risinājumu izmantošanai privātā sektora pakalpojumu

1019atbalstam, veidojot atvērtākus valsts risinājumus, radot

1020iespēju uz to bāzes veidot pakalpojumus/risinājumus privātā

1021sektorā

1022Veikta izpēte, izstrādāts mehānisms

1023sadarbībai

1024VARAM

1025VRAA

10262022. gada 2. pusgads

1027Valsts budžeta un privātā sektora finansējums

1Rīcības

2virziens - Komunikācija un digitālās prasmes

3Virziena aktualitāte:

4• Trūkst kompetences mūsdienīgu pakalpojumu dizainēšanai.

5• Nepietiekama e-rīku izmantošana.

6• Nepietiekamas digitālās prasmes.

74.1. Sabiedrības

8zināšanu un prasmju pilnveide e-iespēju izmantošanā

9[150] Lai pēc iespējas lielākam iedzīvotāju skaitam sniegtu

10iespēju pilnveidot IKT prasmes, VARAM piekto gadu tiek īstenota

11akcija "Dienas bez rindām", kuras laikā iestādes

12konsultē iedzīvotājus par e-pakalpojumu lietošanu, kā arī valsts

13un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros tika

14sniegti ieteikumi un konsultācijas par pieejamajiem

15e-pakalpojumiem un to izmantošanu. VARAM regulāri piedalās

16izstādē "RigaComm", piedāvājot klātienes konsultācijas

17par e-pakalpojumiem un e-rīkiem. VARAM vienlaikus sadarbībā ar

18LIKTA 10 gadus organizē informatīvo kampaņu "Digitālā

19nedēļa".

20Notiek sabiedrības mērķtiecīga digitālo prasmju palielināšana

21un datu izmantošanas veicināšana

22[151] Sabiedrības IKT iespēju izmantošanas veicināšanas

23aktivitāšu programmas ietvaros laikā līdz 2020. gada vidum visā

24Latvijā plānots organizēt 16 reģionālos un 20 partneru pasākumus,

25kā arī trīs nacionāla mēroga forumus un informatīvās kampaņas,

26lai sabiedrība ne tikai iespējami plaši uzzinātu par valsts

27piedāvātajiem e-risinājumiem, bet arī tos lietotu.

28[152] Mazo un vidējo uzņēmēju pratības veicināšanai Eiropas

29Strukturālo un investīciju fondu mērķa "Eiropas teritoriālā

30sadarbība" 2014.-2020. gadam INTERREG EUROPE starpreģionu

31sadarbības programmas projekta "Biznesa vides digitālā

32transformācija" DigiBEST ietvaros plānots mazo un vidējo

33uzņēmumu atbalsts digitālu transformācijas problēmu un vajadzību,

34kā arī politikas instrumentu uzlabojumu izpētei un izpratnes

35palielināšanai.61

364.2. Pakalpojumu

37sniedzēju prasmju pilnveide digitalizācijas un pakalpojumu

38pilnveides jautājumos

39[153] Ir īstenoti vairāki valsts pārvaldes augstākās vadības

40apmācības pasākumi par IKT nozares attīstības tendencēm, t. sk.

41moduļu apmācības, semināri, lekcijas, pieredzes apmaiņas un

42tematiskās darbnīcas. Integrētās komunikācijas un mācību

43aktivitāšu programmas "Mana Latvija.lv. Dari digitāli!"

44ietvaros visā valstī notiek digitālo aģentu (skolotāji,

45bibliotekāri) mācības, un šobrīd ir apmācīti vairāk nekā 2049

46t.sk. bibliotekāri, skolotāji, reemigrācijas koordinatori, valsts

47pārvaldes un pašvaldību darbinieki, 874 bibliotēkās un VPVKAC

48tīklā tiek nodrošināta brīva pieeja datoriem un internetam, kas

49veicina pakalpojumu saņemšanu elektroniskā veidā. Iedzīvotāju un

50uzņēmēju zināšanu attīstībai. ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas

51perioda DP 3.4.2. specifiskā atbalsta mērķa "Valsts

52pārvaldes profesionālā pilnveide, publisko pakalpojumu un sociālā

53dialoga attīstība mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas

54novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas sekmēšanai"

553.4.2.3. pasākuma "Publisko pakalpojumu pārveides

56metodoloģijas izstrāde un aprobācija" projekta Nr.

573.4.2.3/18/I/001 "Publisko pakalpojumu pārveides

58metodoloģijas izstrāde un aprobācija" laikā izstrādātā

59metodoloģija, vadlīnijas un rokasgrāmata nodrošinās iestādēm

60patstāvīgu pakalpojumu pārveidi iestādē.

61Īstenotas pakalpojumu sniedzēju apmācības, jāturpina

62e-pakalpojumu un e-rīku popularizēšana

63[154] Nepieciešams turpināt veicināt iestāžu aktīvu darbību

64sociālajos medijos, regulāri publicējot saturu un nodrošinot

65atvērtu, tiešu un ātru saziņu ar iedzīvotājiem. Ņemot vērā lielo

66iestāžu īpatsvaru ar sociālo mediju lapām nepieciešams novērtēt

67vienotas sociālo mediju komunikācijas stratēģijas izstrādes

68nepieciešamību. Lai veicinātu e-pakalpojumu izmantošanu, iestādes

69papildu MK not. Nr. 402 minētajam, pakalpojumus prezentē

70konferencēs, semināros, vebināros, publicē dažādos informācijas

71avotos; nodrošina palīdzību klientiem uz vietas klientu

72apkalpošanas centros, rīko izbraukuma konsultācijas pie

73klientiem, publicē praktiskus mācību materiālus (videopadomi,

74videoapmācības, rokasgrāmatas, skaidrojumi u.c.).

75[155] VARAM sniedz un turpinās sniegt metodisko atbalstu

76iestādēm un pašvaldībām pakalpojumu vides uzlabošanas jomā,

77turpinot darbu pie arvien jaunu unificēto pakalpojumu izveides,

78kā arī pilnveides, tos padarot pēc iespējas lietotājorientētus.

79Lai veicinātu pakalpojumu turētāju izpratni par unificētajiem

80pakalpojumiem, tiks izstrādāti metodiskie ieteikumi unificēto

81pakalpojumu izveidei, aprakstīšanai un publicēšanai valsts

82pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv. Tāpat tiks turpināts

83darbs pie semināru, klātienes konsultāciju organizēšanas visām

84valsts pārvaldes iestādēm, kā arī izbraukumu konsultācijām uz

85pašvaldībām, lai nodrošinātu visaptverošu pakalpojumu pārvaldības

86izpratnes veicināšanu visā valsts pārvaldē un pakalpojumu vides

87pārvaldības nodrošināšanu un attīstību kopumā.

88[156] Eiropas Savienības fondu Projekta 3.4.2.3.

89"Publisko pakalpojumu pārveides metodoloģijas izstrāde un

90aprobācija"62 laikā tiks izstrādātā metodoloģija,

91vadlīnijas un rokasgrāmata nodrošinās iestādēm patstāvīgu

92pakalpojumu pārveidi iestādē.

93Rīcības virziena indikatori

94Nr.

95Progresa

96rādītājs

97Mērvienība

98Bāzes gads

99Bāzes gada

100vērtība

101Mērķa vērtība 2021

102Mērķa vērtība 2022

103Mērķa vērtība

1042023

105Datu avots, datu

106tabulas

107[157]

108Informētība par iespēju pieteikt pakalpojumu

109elektroniski

110%

1112019

11286

11388

11489

11590

116Latvijas iedzīvotāju aptauja,

117"Integrēts Publisko pakalpojumu sniegšanas un gala

118lietotāju vajadzību monitorings"

119Rīcības virziena pasākumi

120Nr.

121Pasākumi

122Rādītājs

123Atbildīgā

124institūcija

125Līdzatbildīgās

126institūcijas

127Izpildes termiņš (ar precizitāti

128līdz pusgadam)

129Indikatīvais finansējuma avots

130[158]

131Veikt sabiedrības informēšanas un

132izglītošanas pasākumus, veikt valsts pārvaldes darbinieku

133informēšanu un mācību pasākumus, veikt publicitātes pasākumus

134par valsts pārvaldes pakalpojumiem un digitālajiem

135risinājumiem

136Īstenoti 10 mācību,

137informatīvie un publicitātes pasākumi

138VARAM

139Pakalpojumu turētāji,

140pašvaldības

1412022. gada 2. pusgads

142Eiropas Savienības budžeta instrumentu un valsts budžeta

143finansējums

144[159]

145Organizēt mūžizglītības pasākumus -

146pieaugušo teorētiskās un praktiskās apmācības par digitālajām

147tehnoloģijām, datu pratību (analīzi, izmantošanu,

148vizualizēšanu), inovācijām un to izmantošanu ikdienas darbā,

149valsts pakalpojumu saņemšanā u.c.

1501-3 digitālo prasmju

151uzlabošanas veicināšanas pasākumi katru ceturksni

152IZM, VAS, LVRTC

153VARAM

1542022. gada 2. pusgads

155Eiropas Savienības budžeta instrumentu un valsts budžeta

156finansējums

157[160]

158Regulāri celt VPVKAC tīkla nodarbināto

159kompetenci valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanā klientam

160atbilstošākā kanālā un digitālo rīku pielietošanā pakalpojumu

161pieteikšanai, izveidot VPVKAC jauno darbinieku moduli.

162VARAM apstiprināts mācību

163plāns un organizētas mācības ne retāk kā reizi gadā

164VARAM

165Iesaistītās ministrijas, LPS

166un pašvaldības

167Katru gadu

168Eiropas Savienības budžeta instrumentu un valsts budžeta

169finansējums

170[161]

171Regulāri nodrošināt bibliotekāru kā digitālo

172aģentu kompetenču paaugstināšanu valsts pārvaldes pakalpojumu

173sniegšanā klientam atbilstošākā kanālā un digitālo rīku

174pielietošanā pakalpojumu pieteikšanai

175VARAM apstiprināts mācību

176plāns un organizētas mācības ne retāk kā reizi gadā

177VARAM

178Iesaistītās ministrijas un

179pašvaldības, KM, KISC

180Katru gadu

181Eiropas Savienības budžeta instrumentu un valsts budžeta

182finansējums

183[162]

184Organizēt informatīvos pasākumus personas

185datu aizsardzībai izpratnes veicināšanai proaktīvu

186pakalpojumu sniegšanas kontekstā

187Seminārs personas datu

188aizsardzības izpratnes veicināšanai proaktīvu pakalpojumu

189nodrošināšanā

190DVI

191VAS, VARAM

192Katru gadu

193Valsts budžeta finansējums

194[163]

195Īstenot apmācības par uz lietotāju orientētu

196pakalpojumu pārveides pieeju iestādēm

197Veiktas apmācības

198VAS

199VARAM

2002021. gada 2. pusgads

201Eiropas Savienības budžeta instrumentu un valsts budžeta

202finansējums

203Ietekme uz

204budžetu

205[164] Visu pasākumu, kas iekļauti Plānā, izpilde paredzēta

206resoru valsts budžeta ietvaros, kā arī saistīto Eiropas

207Savienības struktūrfondu un Eiropas Reģionālās attīstības fonda

208projektu ietvaros, un gadījumā, ja nepieciešams lemt par papildu

209finansējuma piešķiršanu, sadarbībā ar VARAM ir sagatavojams

210atsevišķs informatīvais ziņojums MK par turpmāko rīcību vai

211iespējamo alternatīvu.

212[165] Plānā iekļautie pasākumi, rādītāji un izpildes termiņi

213atbilstoši pārskatāmi Administratīti teritoriālās reformas

214gaitā.

215Pielikumā: