3. pants

Masu iznīcināšanas ieroči

1. Puses uzskata, ka MII un to nogādes līdzekļu izplatīšana

gan valstīm, gan nevalstiskiem dalībniekiem ir viens no

nopietnākajiem draudiem starptautiskajai stabilitātei un

drošībai. Puses vienojas sadarboties un dot savu ieguldījumu cīņā

pret MII un to nogādes līdzekļu izplatīšanu, pilnībā ievērojot un

valstu līmenī īstenojot to pastāvošās saistības, kas izriet no

starptautiskajiem atbruņošanās un neizplatīšanas līgumiem, kā arī

citām starptautiskām saistībām ANO ietvaros, ieskaitot ANO DP

rezolūcijas. Puses vienojas, ka šis noteikums ir šā nolīguma

būtisks elements.

2. Turklāt Puses vienojas sadarboties un sniegt ieguldījumu

cīņā pret MII un to nogādes līdzekļu izplatīšanu un veicināt

starptautisku atbruņošanās instrumentu īstenošanu:

a) veicot pasākumus, lai kļūtu par dalībnieci visos pārējos

attiecīgos starptautiskajos instrumentos un tos pilnībā

īstenotu;

b) saskaņā ar to attiecīgajām starptautiskajām saistībām

uzlabojot valsts eksporta kontroles efektivitāti un kontrolējot

ar MII saistītu preču eksportu un tranzītu, tostarp attiecīgā

gadījumā divējāda lietojuma tehnoloģiju galapatēriņu saistībā ar

MII, ar efektīviem tiesiskās vai administratīvās izpildes

līdzekļiem, tostarp ar efektīviem sodiem un preventīviem

pasākumiem par eksporta kontroles pārkāpumiem, jo īpaši

izmantojot sadarbību un spēju veidošanu;

c) veicinot to, lai pilnībā un efektīvi tiktu īstenots 1968.

gada 1. jūlijā Londonā, Maskavā un Vašingtonā parakstītais

Kodolieroču neizplatīšanas līgums (KNL), kas ir globālā

kodolieroču neizplatīšanas un atbruņošanās režīma stūrakmens un

svarīgs elements tajā, lai attīstītu kodolenerģijas lietojumu

miermīlīgiem mērķiem, Konvencija par bakterioloģisko (bioloģisko)

un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas

aizliegšanu un to iznīcināšanu (BTIK), kas parakstīta Londonā,

Maskavā un Vašingtonā 1972. gada 10. aprīlī, un Konvencija par

ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un

pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu

(CWC), kas parakstīta Parīzē un Ņujorkā 1993. gada 13.

janvārī.

3. Puses vienojas veidot regulāru dialogu, ar kuru 2. punkta

a) līdz c) apakšpunktā minētos elementus papildinās un

konsolidēs. Šādu dialogu var risināt uz reģionāla pamata.