VairogsPar Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Taizemes Karalisti, no otras puses
Īsais kopsavilkumsKo šis dokuments regulē
Šis regulējums nosaka, kā aizsargā ierobežotas pieejamības informāciju un kā rīkoties, ja informācija jāizpauž tiesiski vai jāpasargā no neatļautas izmantošanas.
Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Taizemes Karalisti, no otras puses — viss teksts
1Vispārīgi principi
21. Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos starptautiskos
3cilvēktiesību dokumentos noteikto demokrātijas principu un
4cilvēka pamattiesību un pamatbrīvību, kā arī tiesiskuma principa
5ievērošana ir abu Pušu iekšpolitikas un starptautiskās politikas
6pamatā un ir šā nolīguma būtisks elements.
72. Puses apstiprina savu apņemšanos veicināt ilgtspējīgu
8attīstību visās tās dimensijās, sadarboties klimata pārmaiņu un
9globalizācijas radīto problēmu risināšanā un sniegt ieguldījumu
10Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam.
113. Puses vēlreiz apstiprina savu apņemšanos ievērot 2005. gadā
12pieņemto Parīzes Deklarāciju par palīdzības efektivitāti un
13vienojas nostiprināt sadarbību ar mērķi vēl vairāk uzlabot
14veikumu attīstības jomā.
154. Puses vēlreiz apliecina apņemšanos ievērot labas
16pārvaldības principus un cīnīties pret korupciju visos līmeņos,
17īpaši ņemot vērā to starptautiskās saistības.
185. Puses vienojas, ka saskaņā ar šo nolīgumu veiktajos
19sadarbības pasākumos tiks ņemts vērā to attiecīgās vajadzības un
20iespējas.
1Sadarbības mērķi
2Ņemot vērā Pušu veiksmīgi iedibināto partnerību, Puses
3vienojas veidot uz nākotni vērstas attiecības, kuru pamatā ir
4strukturētāka un stratēģiskāka perspektīva, kopīgas vērtības un
5savstarpējās intereses, un apņemas uzturēt visaptverošu dialogu
6un veicināt turpmāku sadarbību starp tām visās kopīgu interešu
7jomās. Pušu centieni būs jo īpaši vērsti uz to, lai:
8a) veicinātu divpusēju un daudzpusēju sadarbību visos
9attiecīgajos reģionālajos un starptautiskajos forumos un
10organizācijās, kas nodarbojas ar jautājumiem, uz kuriem attiecas
11šis nolīgums;
12b) izveidotu sadarbību MII izplatīšanas apkarošanā;
13c) izveidotu dialogu par smagiem starptautiskas nozīmes
14noziegumiem;
15d) izveidotu sadarbību terorisma un starptautiskas noziedzības
16novēršanas un apkarošanas jomā;
17e) savstarpēja izdevīguma vārdā nodrošinātu Pušu savstarpējās
18tirdzniecības un investīciju pieaugumam un attīstībai vajadzīgos
19apstākļus un veicinātu tos, vienlaikus nodrošinot PTO principu un
20noteikumu ievērošanu tādā veidā, kas atbalsta ilgtspējīgas
21attīstības mērķi un veicina ilgtspējīgas piegādes ķēdes un
22atbildīgu uzņēmējdarbības praksi;
23f) izveidotu sadarbību visās ar tirdzniecību un ieguldījumiem
24saistītajās savstarpējo interešu jomās, lai veicinātu PTO
25principu un noteikumu īstenošanu, veicinātu ilgtspējīgas
26tirdzniecības un investīciju plūsmas un novērstu un likvidētu
27šķēršļus tirdzniecībai un ieguldījumiem tādā veidā, kas atbilst
28pašreizējām un turpmākajām ES un ASEAN iniciatīvām,
29papildina tās, kā arī veicina to īstenošanu;
30g) izveidotu sadarbību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā,
31tostarp tādās jomās kā tiesiskums un tiesu iestāžu sadarbība,
32personas datu aizsardzība, migrācija, nelikumīgi iegūtu līdzekļu
33legalizācijas, organizētās noziedzības un nelegālo narkotiku
34apkarošana;
35h) izveidotu sadarbību visās pārējās savstarpējo interešu
36nozarēs, jo īpaši attiecībā uz makroekonomikas politiku un
37finanšu iestādēm, attīstības plānošanu, labu pārvaldību nodokļu
38jomā, korupcijas apkarošanu, korporatīvo sociālo atbildību,
39rūpniecības politiku un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu
40(MMVU) veicināšanu, informācijas sabiedrību, zinātni, tehnoloģiju
41un inovāciju, mazoglekļa, aprites un zaļo ekonomiku,
42bioekonomiku, klimata pārmaiņām, enerģētiku, transportu,
43pētniecību un attīstību, izglītību un apmācību, kultūru, tūrismu,
44cilvēktiesībām, dzimumu līdztiesību, vides un dabas resursiem,
45lauksaimniecību un lauku attīstību, veselības aprūpi, statistiku,
46uz zināšanām balstītu sabiedrību, pārtikas nekaitīgumu,
47fitosanitārijas un veterinārijas jautājumiem, nodarbinātību un
48sociālajām lietām;
49i) sekmētu Pušu dalību apakšreģionālās, reģionālās un
50trīspusējās sadarbības programmās, kurās var piedalīties otra
51Puse;
52j) stiprinātu Pušu lomu un atpazīstamību vienai otras
53reģionos, izmantojot dažādus līdzekļus, tostarp kultūras apmaiņu,
54informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmantošanu un
55izglītību;
56k) veicinātu cilvēku savstarpējo saprašanos, izmantojot dažādu
57nevalstisku struktūru, piemēram, ideju laboratoriju, akadēmisko
58aprindu, pilsoniskās sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu
59savstarpēju sadarbību semināru, konferenču, jauniešu sadarbības,
60kibertelpas pasākumu, mācību, apmaiņu un citu pasākumu veidā.
1Masu iznīcināšanas ieroči
21. Puses uzskata, ka MII un to nogādes līdzekļu izplatīšana
3gan valstīm, gan nevalstiskiem dalībniekiem ir viens no
4nopietnākajiem draudiem starptautiskajai stabilitātei un
5drošībai. Puses vienojas sadarboties un dot savu ieguldījumu cīņā
6pret MII un to nogādes līdzekļu izplatīšanu, pilnībā ievērojot un
7valstu līmenī īstenojot to pastāvošās saistības, kas izriet no
8starptautiskajiem atbruņošanās un neizplatīšanas līgumiem, kā arī
9citām starptautiskām saistībām ANO ietvaros, ieskaitot ANO DP
10rezolūcijas. Puses vienojas, ka šis noteikums ir šā nolīguma
11būtisks elements.
122. Turklāt Puses vienojas sadarboties un sniegt ieguldījumu
13cīņā pret MII un to nogādes līdzekļu izplatīšanu un veicināt
14starptautisku atbruņošanās instrumentu īstenošanu:
15a) veicot pasākumus, lai kļūtu par dalībnieci visos pārējos
16attiecīgos starptautiskajos instrumentos un tos pilnībā
17īstenotu;
18b) saskaņā ar to attiecīgajām starptautiskajām saistībām
19uzlabojot valsts eksporta kontroles efektivitāti un kontrolējot
20ar MII saistītu preču eksportu un tranzītu, tostarp attiecīgā
21gadījumā divējāda lietojuma tehnoloģiju galapatēriņu saistībā ar
22MII, ar efektīviem tiesiskās vai administratīvās izpildes
23līdzekļiem, tostarp ar efektīviem sodiem un preventīviem
24pasākumiem par eksporta kontroles pārkāpumiem, jo īpaši
25izmantojot sadarbību un spēju veidošanu;
26c) veicinot to, lai pilnībā un efektīvi tiktu īstenots 1968.
27gada 1. jūlijā Londonā, Maskavā un Vašingtonā parakstītais
28Kodolieroču neizplatīšanas līgums (KNL), kas ir globālā
29kodolieroču neizplatīšanas un atbruņošanās režīma stūrakmens un
30svarīgs elements tajā, lai attīstītu kodolenerģijas lietojumu
31miermīlīgiem mērķiem, Konvencija par bakterioloģisko (bioloģisko)
32un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas
33aizliegšanu un to iznīcināšanu (BTIK), kas parakstīta Londonā,
34Maskavā un Vašingtonā 1972. gada 10. aprīlī, un Konvencija par
35ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un
36pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu
37(CWC), kas parakstīta Parīzē un Ņujorkā 1993. gada 13.
38janvārī.
393. Puses vienojas veidot regulāru dialogu, ar kuru 2. punkta
40a) līdz c) apakšpunktā minētos elementus papildinās un
41konsolidēs. Šādu dialogu var risināt uz reģionāla pamata.
1Vieglie ieroči un kājnieku ieroči un citi parastie ieroči
21. Puses atzīst, ka vieglo ieroču un kājnieku ieroču, tostarp
3to munīcijas, nelikumīga ražošana, nodošana un aprite, kā arī to
4pārmērīga uzkrāšana, nepietiekama krājumu pārvaldība un drošība,
5un vieglo ieroču un kājnieku ieroču nekontrolēta izplatīšana, kam
6ir dažādas humanitārās un sociālekonomiskās sekas, joprojām
7nopietni apdraud mieru un starptautisko drošību, kā arī
8ilgtspējīgu attīstību individuālā, vietējā, valsts, reģionālā un
9starptautiskā līmenī.
102. Puses vienojas ievērot un pilnā apjomā pildīt to attiecīgās
11saistības attiecībā uz pienākumu apkarot kājnieku un vieglo
12ieroču un to munīcijas nelikumīgu tirdzniecību, kā nosaka spēkā
13esošie starptautiskie līgumi un ANO DP rezolūcijas, kā arī to
14saistības saskaņā ar citiem starptautiskiem instrumentiem, kas
15piemērojami šajā jomā, piemēram, ANO Rīcības programmu par
16kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgas tirdzniecības
17novēršanu, apkarošanu un izskaušanu visos aspektos, kuru
18pieņēmusi ANO ĢA 2001. gada 20. jūlijā.
193. Puses atzīst iekšzemes kontroles sistēmu nozīmi attiecībā
20uz parasto ieroču nodošanu saskaņā ar to starptautiskajām
21saistībām un Ieroču tirdzniecības līguma, kas pieņemts ar ANO ĢA
222013. gada 2. aprīļa Rezolūciju Nr. 67/234B, mērķi un nolūku.
23Puses atzīst, ka šādu kontroli ir svarīgi atbildīgi piemērot, lai
24veicinātu mieru, drošību un stabilitāti starptautiskā un
25reģionālā mērogā, kā arī lai mazinātu cilvēku ciešanas un
26novērstu parasto ieroču novirzīšanu. Puses vienojas stiprināt
27dialogu un sadarbību eksporta kontroles jomā.
284. Puses vienojas uzlabot sadarbību un censties panākt
29koordināciju, papildināmību un sinerģiju savos centienos
30attiecībā uz kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgas
31tirdzniecības novēršanu un izskaušanu, parasto ieroču nodošanu un
32parasto ieroču valsts importa un eksporta kontroles sistēmām.
1Smagi starptautiskas nozīmes noziegumi
2Puses atkārtoti apstiprina, ka vissmagākie noziegumi, kas skar
3starptautisko sabiedrību kopumā, nedrīkst palikt nesodīti un ka
4ir jānodrošina kriminālvajāšana, veicot pasākumus attiecīgi gan
5valstu, gan starptautiskā līmenī, gan pastiprinot starptautisko
6sadarbību saskaņā ar to attiecīgajiem normatīvajiem aktiem.
1Sadarbība terorisma novēršanā un apkarošanā
21. Puses atkārtoti apstiprina, cik svarīga ir cīņa pret
3terorismu, pilnībā ievērojot tiesiskumu, starptautiskās tiesības,
4jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus, kas parakstīti
5Sanfrancisko 1945. gada 26. jūnijā, un attiecīgās ANO DP
6rezolūcijas, cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās
7tiesības. Šajā sakarā un ņemot vērā ANO Vispārējo terorisma
8apkarošanas stratēģiju, kas ietverta ANO ĢA 2006. gada 8.
9septembra Rezolūcijā Nr. 60/288, kas vēlāk pārskatīta, kā arī
102003. gada 28. janvārī pieņemto ASEAN un ES kopīgo
11deklarāciju par sadarbību terorisma apkarošanā, Puses vienojas
12sadarboties, lai novērstu un apkarotu terorismu visos tā veidos
13un izpausmēs.
142. Puses to nodrošina, jo īpaši:
15a) pilnībā īstenojot ANO DP Rezolūcijas 1267 (1999), 1373
16(2001), 1822 (2008), 2242 (2015), 2396 (2017) un 2462 (2019), un
17citas attiecīgās ANO rezolūcijas, starptautiskās konvencijas un
18instrumentus;
19b) saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem un to
20attiecīgajiem normatīvajiem aktiem apmainoties ar informāciju par
21teroristu grupām un indivīdiem un par to atbalsta tīkliem;
22c) sadarbojoties attiecībā uz terorisma apkarošanas
23līdzekļiem, ieskaitot aprīkojumu, un metodēm, ieskaitot tehniskās
24jomās un apmācībā, un daloties ar pieredzi attiecībā uz terorisma
25novēršanu un vervēšanu;
26d) sadarbojoties, lai padziļinātu starptautisko vienprātību
27par cīņu pret terorismu un terorisma finansēšanu, kā arī pret
28informācijas tehnoloģiju ļaunprātīgu izmantošanu terorisma
29nolūkos, un rīkojoties, lai panāktu vienošanos par visaptverošu
30konvenciju par starptautisko terorismu, tādējādi papildinot
31pastāvošo ANO un citu piemērojamo starptautisko pretterorisma
32instrumentu klāstu;
33e) daloties ar paraugpraksi cilvēktiesību aizsardzībā cīņā
34pret terorismu.
35II SADAĻA
36DIVPUSĒJĀ, REĢIONĀLĀ UN STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA
1Sadarbība reģionālās un starptautiskās organizācijās
21. Puses apņemas sadarboties un apmainīties viedokļiem
3reģionālos un starptautiskos forumos un organizācijās, jo īpaši
4ANO un tās specializētajās organizācijās un aģentūrās, tostarp,
5bet ne tikai, Starptautiskajā Darba organizācijā (SDO),
6ASEAN un ES dialoga attiecībās, jo īpaši saistībā ar
7ASEAN un ES stratēģisko partnerību, ASEAN
8Reģionālajā forumā (ARF) un Āzijas un Eiropas sanāksmē
9(ASEM).
102. Puses apņemas sadarboties un apmainīties viedokļiem par
11ekonomiskiem un citiem saistītiem jautājumiem reģionālos un
12starptautiskos forumos un organizācijās, tostarp inter
13alia ASEM, ANO Tirdzniecības un attīstības konferencē,
14PTO un Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijā.
1Divpusēja un reģionāla sadarbība
21. Attiecībā uz katru dialoga un sadarbības nozari saskaņā ar
3šo nolīgumu, vienlaicīgi piešķirot atbilstošu nozīmi jautājumiem
4divpusējas sadarbības ietvaros, Puses vienosies veikt attiecīgos
5pasākumus divpusējā vai reģionālā līmenī, vai abos līmeņos
6vienlaicīgi. Izvēloties atbilstīgo sadarbības līmeni, Puses
7centīsies palielināt ietekmi un pastiprināt visu ieinteresēto
8personu iesaisti, vienlaikus pēc iespējas labāk izmantojot
9pieejamos resursus, ņemot vērā politiskās un institucionālās
10iespējas un nodrošinot saskanību ar citiem pasākumiem, kuros
11iesaistītas ES un ASEAN dalībvalstis.
122. Puses var attiecīgā gadījumā izlemt finansiālu atbalstu
13piešķirt arī sadarbības pasākumiem jomās, uz kurām attiecas šis
14nolīgums vai kuras ir saistītas ar to, atbilstoši Pušu
15attiecīgajām finanšu procedūrām un resursiem. Šī sadarbība var jo
16īpaši ietvert mācību shēmu organizāciju, seminārus, ekspertu
17apmaiņu, pētījumus un citus pasākumus, par kuriem Puses ir
18vienojušās.
19III SADAĻA
20SADARBĪBA TIRDZNIECĪBAS UN INVESTĪCIJU JAUTĀJUMOS
1Vispārīgi principi
21. Puses uzsāk dialogu par divpusēju un daudzpusēju
3tirdzniecību un ar to saistītiem jautājumiem, lai stiprinātu
4divpusējās tirdzniecības attiecības un attīstītu daudzpusēju
5tirdzniecības sistēmu tādā veidā, kas atbalsta ilgtspējīgas
6attīstības mērķi.
72. Puses apņemas veicināt savstarpējas tirdzniecības attīstību
8un dažādošanu pēc iespējas augstākā līmenī un savstarpēji
9izdevīgā veidā saskaņā ar PTO principiem un noteikumiem. Puses
10apņemas panākt labākus tirgus piekļuves nosacījumus, veicot
11pasākumus pārredzamības uzlabošanai, ņemot vērā starptautisko
12organizāciju veikto darbu šajā jomā.
133. Puses viena otrai sniedz informāciju par politikas izmaiņām
14attiecībā uz tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītām jomām vai
15citiem saistītiem jautājumiem, piemēram, lauksaimniecības
16politiku, pārtikas nekaitīguma politiku, netarifa pasākumiem,
17patērētāju aizsardzības politiku un vides politiku, ieskaitot
18atkritumu apsaimniekošanu.
194. Puses veicina dialogu un sadarbību, lai attīstītu to
20attiecības tirdzniecības un investīciju jomā, tostarp risinot
21tirdzniecības problēmas šā nolīguma 10. līdz 19. pantā minētajās
22jomās.
1Sanitārie un fitosanitārie jautājumi
21. Puses sadarbojas pārtikas nekaitīguma un sanitāro un
3fitosanitāro jautājumu (SFS) jomā, lai aizsargātu cilvēku,
4dzīvnieku un augu dzīvību vai veselību Pušu teritorijā.
52. Puses apspriež un apmainās ar informāciju par to
6attiecīgajiem pasākumiem, kas noteikti PTO Nolīgumā par sanitāro
7un fitosanitāro pasākumu piemērošanu, kurš stājās spēkā ar PTO
8izveidi 1995. gada 1. janvārī, ietverot standartus, kas noteikti
9Starptautiskajā augu aizsardzības konvencijā, kura parakstīta
10Romā 1951. gada 6. decembrī, Pasaules Dzīvnieku veselības
11organizācijā un Pārtikas kodeksa komisijā.
123. Puses vienojas sadarboties spēju veidošanā saistībā ar SFS
13jautājumiem. Šāda spēju veidošana ir piemērota katras Puses
14vajadzībām, un tā jāveic ar mērķi palīdzēt šādai Pusei ievērot
15otras Puses tiesisko regulējumu.
164. Puses pēc jebkuras Puses pieprasījuma laikus izveido
17dialogu par SFS jautājumiem, lai izskatītu ar SFS saistītos
18jautājumus vai citus steidzamus ar SFS saistītus jautājumus.
195. Puses izraugās kontaktpunktus saziņai par jautājumiem, uz
20kuriem attiecas šis pants.
216. Puses piešķir lielu nozīmi sadarbībai SFS jomā.
1Ilgtspējīgas pārtikas sistēmas
21. Puses sadarbojas, lai veicinātu globālu pāreju uz
3ilgtspējīgām pārtikas sistēmām.
42. Puses veicina dialogu, spēju veidošanas pasākumus un ciešu
5sadarbību savstarpējo interešu jautājumos, lai veicinātu
6ilgtspējīgas pārtikas sistēmas saskaņā ar ANO IAM. Šādi jautājumi
7inter alia ietver:
8a) pārtikas sistēmu ietekmes samazināšanu uz vidi un
9klimatu;
10b) ilgtspējīgu lauksaimniecību un pārtikas sistēmas visos
11pārtikas ķēdes posmos, tostarp agroekoloģiju, bioloģisko
12ražošanu, pesticīdu lietošanas un riska samazināšanu, dzīvnieku
13labturību un rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem;
14c) pārtikas zudumu un pārtikas izšķērdēšanas samazināšanu visā
15pārtikas ķēdē;
16d) cīņu pret krāpšanu pārtikas jomā.
173. Puses izraugās kontaktpunktus saziņai par jautājumiem, uz
18kuriem attiecas šis pants.
194. Puses piešķir lielu nozīmi sadarbībai ilgtspējīgu pārtikas
20sistēmu jomā.
1Tehniskie šķēršļi tirdzniecībai
21. Puses sekmē starptautisko standartu un starptautisku
3akreditācijas shēmu izmantošanu un apmainās ar informāciju par
4standartiem, tehniskajiem noteikumiem un atbilstības novērtēšanas
5procedūrām, tai skaitā saskaņā ar PTO Nolīgumu par tehniskajiem
6šķēršļiem tirdzniecībā (TBT), kas stājās spēkā līdz ar PTO
7nodibināšanu 1995. gada 1. janvārī.
82. Puses stiprina sadarbību standartu, tehnisko noteikumu un
9atbilstības novērtēšanas procedūru jomā, tostarp tehnisko spēju
10veidošanā un sadarbībā, lai panāktu atbilstību TBT
11pasākumiem.
123. Puses izraugās kontaktpunktu, kas koordinētu informācijas
13apmaiņu un sadarbību saskaņā ar šo pantu, kā arī veicinātu
14centienus regulatīvajā sadarbībā starp Pusēm.
1Muitas sadarbība un tirdzniecības veicināšana
21. Puses dalās pieredzē un izskata iespējas vienkāršot
3importa, eksporta un citas muitas procedūras, uzlabot
4tirdzniecības noteikumu pārredzamību un attīstīt muitas
5sadarbību, tostarp efektīvus savstarpējās administratīvās
6palīdzības mehānismus. Puses sadarbojas, lai sekmētu PTO Nolīguma
7par tirdzniecības veicināšanu īstenošanu, kas stājās spēkā 2017.
8gada 22. februārī. Puses pievērš īpašu uzmanību starptautiskās
9tirdzniecības, tostarp transporta pakalpojumu, drošības
10dimensijas nostiprināšanai un līdzsvarotas pieejas nodrošināšanai
11starp tirdzniecības veicināšanu, efektīvu kontroli un cīņu pret
12krāpšanu un pārkāpumiem, kas saistīti ar muitu.
132. Neierobežojot citas sadarbības formas, kas paredzētas šajā
14nolīgumā, Puses apstiprina ieinteresētību nākotnē noslēgt
15protokolu par sadarbību, tostarp par savstarpēju palīdzību muitas
16jomā, ar šo nolīgumu noteiktajā institucionālajā satvarā.
1Antidempings
21. Puses atkārtoti apstiprina savas tiesības un pienākumus
3saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un
4tirdzniecību (GATT) VI pantu un PTO Nolīgumu par 1994.
5gada GATT VI panta īstenošanu, jo īpaši tā 15. pantu.
62. Puses piešķir lielu nozīmi sadarbībai antidempinga
7jomā.
1Investīcijas
2Puses sekmē investīciju lielāku plūsmu, attīstot pievilcīgu un
3labvēlīgu vidi savstarpējām investīcijām ar konsekventa dialoga
4palīdzību, kura mērķis ir uzlabot izpratni un sadarbību
5investīciju jautājumos, izpētīt administratīvos mehānismus, lai
6veicinātu investīciju plūsmu, un veicināt pārredzamību, atklātību
7un nediskrimināciju ieguldītājiem saskaņā ar to attiecīgajiem
8normatīvajiem aktiem.
1Konkurences politika
21. Puses sekmē konkurences noteikumu efektīvu izveidi un
3piemērošanu un informācijas izplatīšanu, lai veicinātu
4pārredzamību un juridisko noteiktību uzņēmumiem, kas darbojas
5otras Puses tirgū saskaņā ar to attiecīgajiem normatīvajiem
6aktiem.
72. Abas Puses cenšas sadarboties savstarpēji saskaņotās jomās,
8lai uzlabotu savstarpēju izpratni par otras Puses konkurences
9tiesību aktiem un politiku.
1Pakalpojumi
2Puses izveido konsekventu dialogu, kas īpaši vērsts uz
3informācijas apmaiņu par to attiecīgajām normatīvajām vidēm,
4veicinot pieeju abu Pušu tirgiem, sekmējot piekļuvi kapitāla un
5tehnoloģijas avotiem, kā arī veicinot pakalpojumu tirdzniecību
6starp abiem reģioniem un trešo valstu tirgos.
1Intelektuālā īpašuma tiesības
21. Puses apmainās ar informāciju un dalās ar pieredzi par
3tādiem jautājumiem kā intelektuālā īpašuma tiesību (IIT) prakse,
4veicināšana, izplatīšana, pilnveidošana, pārvalde, aizsardzība un
5efektīva piemērošana, šo tiesību pārkāpšanas novēršana un cīņa
6pret viltošanu un pirātismu, jo īpaši ar muitas sadarbības un
7citu atbilstīgu sadarbības veidu palīdzību un ar šo tiesību
8aizsardzības stiprināšanu, par ko Puses vienojušās. Saskaņā ar to
9attiecīgajiem normatīvajiem aktiem un saskaņā ar attiecīgajiem
10starptautiskajiem nolīgumiem, kuros Puses piedalās, Puses
11sadarbosies jo īpaši intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un
12patentu, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, preču zīmju, autortiesību
13un rūpnieciskā dizaina aizsardzībā, kā arī augu šķirņu
14aizsardzībā.
152. Puses viena otrai sniedz tehnisku palīdzību intelektuālā
16īpašuma tiesību jomā un palīdz viena otrai uzlabot intelektuālā
17īpašuma aizsardzību, piemērošanu, izmantošanu un
18komercializāciju, pamatojoties uz Eiropas pieredzi, un uzlabot
19zināšanu izplatīšanu par to.
203. Puses atzīst, cik svarīga ir Dohas Deklarācija par Līgumu
21par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS)
22un sabiedrības veselību, kas pieņemta Dohā 2001. gada 14.
23novembrī, un atkārtoti apstiprina savu apņemšanos to ievērot.
24Puses ievēro PTO Ģenerālpadomes 2003. gada 30. augusta Lēmumu par
256. punktu Dohas Deklarācijā par TRIPS līgumu un
26sabiedrības veselības aizsardzību, kā arī Ženēvā 2005. gada 6.
27decembrī pieņemto Protokolu par grozījumiem TRIPS līgumā
28un veicina to īstenošanu.
1Digitālā tirdzniecība
21. Puses apmainās ar informāciju par regulatīviem jautājumiem
3digitālās tirdzniecības kontekstā saskaņā ar to attiecīgajiem
4normatīvajiem aktiem, kuros pievēršas šādiem jautājumiem:
5a) sadarbspējīgu elektronisko uzticamības un autentificēšanas
6pakalpojumu atzīšana un veicināšana;
7b) tiešās tirgvedības paziņojumu apstrāde;
8c) patērētāju tiesību aizsardzība;
9d) citi jautājumi, kas attiecas uz digitālās tirdzniecības
10attīstību.
112. Atzīstot digitālās tirdzniecības globālo raksturu, Puses
12apstiprina, ka ir svarīgi aktīvi piedalīties daudzpusējos
13forumos, lai veicinātu digitālās tirdzniecības attīstību.
14IV SADAĻA
15SADARBĪBA BRĪVĪBAS, DROŠĪBAS UN TIESISKUMA JOMĀ
1Tiesiskums
21. Sadarbojoties saskaņā ar šo sadaļu, Puses īpašu nozīmi
3piešķir tiesiskuma veicināšanai un vienlīdzīgas tiesu iestāžu
4pieejamības nodrošināšanai visiem. Abpusēji izdevīgos nolūkos
5Puses pilnībā sadarbosies, lai panāktu iestāžu efektīvu darbību
6tiesībaizsardzības un tiesvedības jomā.
72. Pušu sadarbība ietvers arī informācijas apmaiņu par tiesību
8sistēmām un tiesību aktiem.
1Dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana
2sievietēm un meitenēm
31. Puses atzīst, ka dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju
4nodrošināšana visām sievietēm un meitenēm ir patstāvīgs mērķis,
5kā arī demokrātijas, ilgtspējīgas un iekļaujošas attīstības,
6miera un drošības virzītājspēks.
72. Puses sadarbojas, lai veicinātu dzimumu līdztiesību,
8sieviešu un meiteņu cilvēktiesību pilnīgu ievērošanu un
9pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm un meitenēm, kā arī
10nodrošinātu dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu šā nolīguma
11īstenošanā.
123. Puses apmainās ar labu praksi un izpēta turpmākas
13sadarbības shēmas un iespējamās sinerģijas starp Pušu
14attiecīgajām ar dzimumu saistītajām politikām un programmām
15saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un saistībām, kas
16piemērojamas Pusēm, piemēram, Konvenciju par jebkuras sieviešu
17diskriminācijas izskaušanu, ko ANO ĢA pieņēma 1979. gada 18.
18decembrī, Pekinas deklarāciju un Rīcības platformu, kas pieņemta
19ceturtajā Pasaules Sieviešu konferencē Pekinā 1995. gada 15.
20septembrī, Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un
21attīstību rīcības programmu un tās pārskatīšanas konferenču
22rezultātus, Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ANO
23DP Rezolūciju 1325 (2000) un tās turpmākās rezolūcijas par
24sievietēm, mieru un drošību.
1Personas datu un privātuma aizsardzība
21. Puses vienojas sadarboties, lai sasniegtu augstu personas
3datu un privātuma aizsardzības līmeni un tā efektīvu īstenošanu
4saskaņā ar to saistībām, kas izriet no starptautiskajām
5cilvēktiesībām un citiem starptautiskiem juridiskiem
6instrumentiem šajā jomā, tādējādi strādājot pie tā, lai
7atvieglotu personas datu plūsmu starp Pusēm, kas ir būtisks
8elements, lai turpinātu attīstīt komerciālu apmaiņu un sadarbību
9tiesībaizsardzības jomā saskaņā ar Pušu attiecīgajiem
10normatīvajiem aktiem.
112. Sadarbība personas datu un privātuma aizsardzības jomā
12inter alia ietver tehnisko un juridisko palīdzību
13informācijas un paraugprakses apmaiņas, apmācības un speciālo
14zināšanu veidā, kā arī veicinot Pušu attiecīgo uzraudzības
15iestāžu tiesībaizsardzības sadarbību, tostarp daudzpusējos
16forumos.
1Tiesu iestāžu un tiesiskā sadarbība
21. Puses uzlabo esošo sadarbību savstarpējās tiesiskās
3palīdzības un izdošanas jomā, pamatojoties uz attiecīgiem
4starptautiskiem nolīgumiem, kas tām ir saistoši. Puses attiecīgā
5gadījumā stiprina esošos mehānismus un apsver jaunu mehānismu
6izstrādi, lai veicinātu starptautisko sadarbību šajā jomā, jo
7īpaši ciešāk sadarbojoties ar citiem attiecīgiem starptautiskās
8tiesiskās sadarbības tīkliem.
92. Puses apņemas attīstīt tiesu iestāžu sadarbību civillietās
10un komerclietās, jo īpaši attiecībā uz to pienākumu īstenošanu,
11kas paredzēti daudzpusējās konvencijās par tiesu iestāžu
12sadarbību civillietās, tostarp Hāgas Starptautisko privāttiesību
13konferences konvencijā.
143. Puses sadarbojas, lai veicinātu attiecīgo tiesas dokumentu
15drošu un efektīvu pārsūtīšanu un attiecīgā gadījumā pierādījumu
16iegūšanu un uzklausīšanu ar videokonferenci, kā arī personas datu
17aizsardzību tiesu iestāžu starptautiskās sadarbības nolūkā.
1Sadarbība migrācijas jomā
21. Puses atkārtoti apstiprina, ka ir svarīgi visaptveroši
3iesaistīties visos jautājumos, kas saistīti ar migrāciju, tostarp
4likumīgu migrāciju saskaņā ar ES un valstu kompetencēm,
5migrācijas plūsmu pārvaldību attiecībā uz neatbilstīgu migrāciju,
6neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņiem, starptautisko aizsardzību
7un neatbilstīgas migrācijas, kontrabandas un cilvēku
8tirdzniecības novēršanu un apkarošanu.
92. Puses sadarbojas savstarpēji pieņemamā un holistiskā veidā
10saskaņā ar to attiecīgajām starptautiskajām saistībām, kā arī to
11attiecīgajiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Sadarbībā
12galvenā uzmanība tiks pievērsta inter alia:
13a) neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņu novēršanai;
14b) tādu noteikumu un prakses izstrādei, kuru mērķis ir
15nodrošināt starptautisko aizsardzību tiem, kam tā vajadzīga,
16saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, vienlaikus nodrošinot
17neizraidīšanas, humānisma un starptautiskās solidaritātes un
18sadarbības un sloga sadales un atbildības sadales principu
19ievērošanu;
20c) noteikumiem par uzņemšanu, kā arī uzņemto personu tiesībām
21un statusam saskaņā ar šiem noteikumiem, taisnīgai attieksmei
22pret likumīgi dzīvojošiem ārvalstniekiem, un viņu integrācijai,
23izglītībai un mācībām, pasākumiem pret rasismu un
24ksenofobiju;
25d) efektīvas un preventīvas politikas izveidei cīņai pret
26neatbilstīgu migrāciju, migrantu kontrabandu un cilvēku
27tirdzniecību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju
28pret transnacionālo organizēto noziedzību (UNTOC), kas
29pieņemta ar ANO ĢA 2000. gada 15. novembra Rezolūciju Nr. 55/25,
30un tās protokoliem, kas stājušies spēkā attiecībā uz Pusēm,
31ieskaitot veidus, kā apkarot kontrabandistu tīklus, izjaukt
32noziedzīgos tīklus, kas iesaistīti cilvēku tirdzniecībā, un
33aizsargāt šādas tirdzniecības upurus;
34e) personu, kuras uzturas nelikumīgi, atgriešanai (vēlams -
35brīvprātīgai), nodrošinot drošus, humānus un cilvēka cienīgus
36apstākļus, tostarp viņu brīvprātīgas un ilgtspējīgas atgriešanās
37veicināšanai, un šo personu atpakaļuzņemšanai atbilstīgi šā panta
383. punktam;
39f) jautājumiem, kas atzīti par savstarpēji interesējošiem vīzu
40un ceļošanas dokumentu drošības jomā;
41g) jautājumiem, kas atzīti par savstarpēji interesējošiem
42robežu pārvaldības jomā.
433. Sadarbības ietvaros, lai novērstu un kontrolētu
44neatbilstīgu migrāciju, un neskarot vajadzību aizsargāt cilvēku
45tirdzniecības upurus, Puses arī vienojas, ka:
46a) Taizeme pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma un bez turpmākām
47formalitātēm un nepamatotas kavēšanās uzņem atpakaļ savus
48valstspiederīgos, kuri neatbilst vai vairs neatbilst spēkā
49esošajiem ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem šīs
50dalībvalsts teritorijā;
51b) jebkura dalībvalsts pēc Taizemes pieprasījuma un bez
52turpmākām formalitātēm un bez nepamatotas kavēšanās uzņem atpakaļ
53savus valstspiederīgos, kuri neatbilst vai vairs neatbilst spēkā
54esošajiem ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem
55Taizemes teritorijā;
56c) dalībvalstis un Taizeme šādiem nolūkiem izsniedz ceļošanas
57dokumentus. Ja netiek uzrādīti dokumenti vai citi pilsonības
58pierādījumi, attiecīgās dalībvalsts vai Taizemes kompetentās
59diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības pēc Taizemes vai
60attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma pilnībā sadarbojas, lai
61nekavējoties izsniegtu pilsonības pierādījumu.
624. Apspriedēs par migrācijas jautājumiem Puses vienojas sākt
63dialogu par atpakaļuzņemšanu, kura rezultātā pēc jebkuras Puses
64pieprasījuma, ja apstākļi to ļauj, var noslēgt nolīgumu par
65atpakaļuzņemšanu, tostarp par ES ceļošanas dokumenta
66izmantošanu1. Puses var arī apsvērt iespēju uzsākt
67dialogu par personu pārvietošanās atvieglošanu, kura rezultātā
68pēc jebkuras Puses pieprasījuma, ja apstākļi to ļauj, var tikt
69noslēgts nolīgums par vīzu režīma atvieglošanu dalībvalstu un
70Taizemes pilsoņiem.
1Humanitārā sadarbība
2Puses cenšas turpināt sadarbību visos jautājumos, kas saistīti
3ar humanitāro sadarbību un palīdzību, tostarp attiecībā uz
4pārvietotajām personām un spēju veidošanas atbalstu ierēdņiem,
5kuri strādā ar pārvietotām personām to attiecīgajos reģionos.
6Puses sadarbojas uz savstarpēji pieņemama pamata un izskatot
7katru gadījumu atsevišķi, saskaņā ar attiecīgajiem
8starptautiskajiem standartiem, kas piemērojami Pusēm, un
9humanitāriem principiem - cilvēcību, objektivitāti, neatkarību un
10neitralitāti. Šādos centienos ir jāturpina ņemt vērā visaptverošs
11skatījums un izpratne par pārvietošanas pamatcēloņiem un
12ilgtspējīgu risinājumu meklēšanu. Puses apņemas stiprināt saikni
13starp humāno palīdzību un attīstību.
1Organizētas noziedzības un korupcijas apkarošana
2Puses vienojas sadarboties, lai apkarotu transnacionālo
3organizēto noziedzību, ekonomiskos un finanšu noziegumus, smagus
4noziegumus2 un korupciju, kā arī seksuālu vardarbību
5pret bērniem. Šādas sadarbības mērķis jo īpaši ir īstenot un
6veicināt attiecīgos starptautiskos standartus un juridiskos
7instrumentus, kuros Puses piedalās, piemēram, UNTOC un tā
8papildu protokolus, kā arī ANO Pretkorupcijas konvenciju, kas
9pieņemta ar ANO ĢA 2003. gada 31. oktobra Rezolūciju Nr.
1058/4.
1Sadarbība nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma
2finansēšanas novēršanas un apkarošanas jomā
31. Puses vienojas par nepieciešamību strādāt un sadarboties
4saskaņā ar to attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, lai efektīvi
5novērstu un apkarotu to finanšu sistēmu ļaunprātīgu izmantošanu
6nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma
7finansēšanai.
82. Puses vienojas sadarboties tiesību aktu, noteikumu un normu
9izstrādē un īstenošanā, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu
10legalizāciju un terorisma finansēšanu saskaņā ar standartiem, ko
11izstrādājušas starptautiskas struktūras, kas darbojas šajā jomā,
12piemēram, Finanšu darījumu darba grupa.
133. Sadarbības saskaņā ar šo pantu mērķis ir arī veicināt
14attiecīgās informācijas apmaiņu saskaņā ar to attiecīgajiem
15normatīvajiem aktiem.
1Sadarbība narkotiku apkarošanas jomā
21. Puses sadarbojas saskaņā ar saviem attiecīgajiem
3normatīvajiem aktiem, lai nodrošinātu visaptverošu, uz
4pierādījumiem balstītu, līdzsvarotu un integrētu pieeju,
5izmantojot efektīvu sadarbību un koordināciju starp kompetentajām
6iestādēm, tostarp veselības, tieslietu un iekšlietu nozarēs un
7citās attiecīgās nozarēs, ar mērķi samazināt nelikumīgu
8narkotisko vielu piedāvājumu, tirdzniecību un pieprasījumu, kā
9arī šādu narkotisko vielu ietekmi uz narkotiku lietotājiem un
10sabiedrību kopumā, un panākt efektīvāku narkomānijas novēršanas
11politiku un novērst prekursoru, tostarp jaunradītu prekursoru
12(designer precursors), novirzīšanu, ko izmanto narkotisko
13un psihotropo vielu un jaunu psihoaktīvo vielu nelikumīgai
14ražošanai.
152. Puses vienojas par sadarbības līdzekļiem 1. punktā minēto
16mērķu sasniegšanai. Darbību pamatā ir kopīgi saskaņoti principi,
17kas izklāstīti ANO konvencijās par narkotisko vielu kontroli, un
18visas attiecīgo Pušu starptautiskās saistības narkotiku kontroles
19jomā.
203. Sadarbība narkotiku apkarošanas jomā starp Pusēm inter
21alia ietver tehnisko un administratīvo palīdzību, personāla
22apmācību, ar narkotikām saistītus pētījumus, informācijas apmaiņa
23un dalīšanās ar pieredzi par informācijas tehnoloģiju izmantošanu
24narkotiku kontroles jomā, kā arī par inovatīvām pieejām
25narkomānijas apkarošanas politikai, tiesu iestāžu un
26tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību un prekursoru, tostarp
27jaunradītu prekursoru, ko izmanto narkotisko un psihotropo vielu
28un jaunu psihoaktīvo vielu nelikumīgai ražošanai, novirzīšanas
29novēršanu. Puses var vienoties iekļaut citas jomas, piemēram,
30paraugprakses vai informācijas apmaiņu par profilaksi, ārstēšanu,
31rehabilitāciju, kaitējuma mazināšanu un narkotiku atkarības
32uzraudzību, zālēm narkotiku aizstāšanai, kā arī papildu
33pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot sadarbību narkotisko vielu
34prekursoru kontroles, kriminālistikas zinātnes, ar narkotikām
35saistītas finanšu izmeklēšanas un alternatīvu izstrādes jomā.
36V SADAĻA
37SADARBĪBA CITĀS NOZARĒS
1Cilvēktiesības
21. Puses vienojas sadarboties cilvēktiesību veicināšanā un
3aizsardzībā, pamatojoties uz savstarpējas piekrišanas un cieņas
4principu. Puses veicina regulāru jēgpilnu, plašu dialogu par
5cilvēktiesībām.
62. Sadarbība cilvēktiesību jomā inter alia var
7ietvert:
8a) spēju veidošanu, īstenojot Pusēm piemērojamos
9starptautiskos cilvēktiesību instrumentus un stiprinot ar
10cilvēktiesībām saistītu rīcības plānu īstenošanu;
11b) dialoga, kā arī kontaktu un informācijas apmaiņas par
12cilvēktiesībām veicināšanu;
13c) pušu konstruktīvas sadarbības stiprināšanu ANO
14cilvēktiesību struktūrās.
153. Puses sadarbojas demokrātijas principu, tiesiskuma un labas
16pārvaldības stiprināšanā. Šāda sadarbība var ietvert:
17a) sadarbības stiprināšanu starp valstu un reģionālajām
18iestādēm, kuru kompetencē ir cilvēktiesības, tiesiskums un laba
19pārvaldība;
20b) sadarbību un darba koordinēšanu nolūkā stiprināt
21demokrātijas principus, cilvēktiesības un tiesiskumu, tostarp
22vienlīdzību likuma priekšā, cilvēku piekļuvi efektīvai
23juridiskajai palīdzībai un tiesības uz taisnīgu tiesu, pienācīgu
24tiesas procesu un tiesu pieejamību saskaņā ar Pušu pienākumiem
25atbilstoši starptautiskajām cilvēktiesībām.
1Laba pārvaldība nodokļu jomā
2Lai stiprinātu un attīstītu saimniecisko darbību, vienlaikus
3ņemot vērā vajadzību izstrādāt atbilstošu tiesisko regulējumu,
4Puses atzīst un apņemas īstenot labas pārvaldības principus
5nodokļu jomā, tostarp globālos standartus attiecībā uz nodokļu
6pārredzamību un informācijas apmaiņu, taisnīgu nodokļu uzlikšanu
7un minimālos standartus pret nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas
8novirzīšanu. Puses veicinās labu pārvaldību nodokļu jautājumos,
9uzlabos starptautisko sadarbību nodokļu jomā, izstrādās pasākumus
10minēto principu efektīvai īstenošanai un atvieglos nodokļu
11ieņēmumu iekasēšanu, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu
12maksāšanas un nodokļu apiešanu.
1Sadarbība rūpniecības politikas un MMVU jomā
2Puses, ņemot vērā to attiecīgo ekonomikas politiku un mērķus,
3vienojas veicināt sadarbību rūpniecības politikas jomā, kas
4atbalsta iekļaujošas, ilgtspējīgas un uz attīstību vērstas
5ražošanas darbības, pienācīgu darbvietu radīšanu, uzņēmējdarbību,
6radošumu un inovāciju, kā arī piegādes ķēdes noturību un piekļuvi
7finansējumam visās jomās, kuras uzskata par piemērotām, lai
8uzlabotu MMVU formalizēšanu un to piekļuvi starptautiskajiem
9tirgiem, konkurētspēju un izaugsmi, inter alia:
10a) apmainoties ar informāciju un daloties ar pieredzi un radot
11pamatnosacījumus MMVU konkurētspējas uzlabošanai;
12b) veicinot sakarus ekonomikas dalībnieku starpā, rosinot
13kopīgas investīcijas un izveidojot kopuzņēmumus un informācijas
14tīklus, jo īpaši ar pastāvošo ES horizontālo programmu palīdzību,
15un sekmējot humanitāro tehnoloģiju (soft technology) un
16materiālo tehnoloģiju (hard technology) apmaiņu starp
17partneriem;
18c) sniedzot informāciju, veicinot inovācijas un apmainoties ar
19labu praksi saistībā ar piekļuvi finansējumam un tirgum;
20d) atbalstot MMVU spēju veidošanu, lai nodrošinātu to
21vienmērīgāku integrāciju globālajā ekonomikā un piegādes
22ķēdēs;
23e) veicinot un atbalstot darbības, ko ir izveidojuši Pušu
24MMVU;
25f) sekmējot uzņēmējdarbības sociālo atbildību un atbildīgu
26uzņēmējdarbības praksi, tostarp veicinot ilgtspējīgu patēriņu un
27ražošanu.
1Sadarbība informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā
21. Atzīstot, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
3(IKT) ir būtiska mūsdienu pasaules sastāvdaļa un ka tām ir vitāli
4svarīga nozīme ekonomikas un sociālajā attīstībā, Puses vienojas
5apmainīties ar viedokli par savu politiku šajā jomā, lai
6veicinātu ekonomikas un sociālo attīstību, cilvēktiesības un
7pamatbrīvības.
82. Sadarbība šajā jomā inter alia ietver:
9a) piedalīšanos dažādos reģionālos dialogos par informācijas
10sabiedrības dažādajiem aspektiem, īpaši elektronisko sakaru
11politiku un regulējumu, tostarp universālo pakalpojumu,
12licencēšanu un vispārējām atļaujām, personas datu aizsardzību, kā
13arī pārvaldes iestāžu neatkarību un efektivitāti;
14b) Pušu un Dienvidaustrumāzijas pētniecības tīklu un
15pakalpojumu savstarpējo savienojamību un savietojamību;
16c) jaunu IKT standartizāciju un izplatīšanu;
17d) sadarbības veicināšanu pētniecības jomā starp Pusēm IKT
18nozarē;
19e) kopīgus pētniecības projektus IKT jomā, jo īpaši izmantojot
20ES pētniecības pamatprogrammas, tostarp Pušu sadarbību jo īpaši
21tādās jomās kā e-pārvalde, mobilās lietotnes, animācija un
22multivide;
23f) IKT drošības jautājumus un/vai aspektus, tostarp
24tiešsaistes drošības veicināšanu, kibernoziedzības,
25dezinformācijas un informācijas tehnoloģiju, kā arī visu veidu
26elektronisko plašsaziņas līdzekļu ļaunprātīgas izmantošanas
27apkarošanu.
283. Ievērojot Pušu attiecīgos normatīvos aktus, tiek veicināta
29uzņēmumu sadarbība.
304. Puses sadarbojas kiberdrošības jomā, apmainoties ar
31informāciju par stratēģijām, politiku un paraugpraksi saskaņā ar
32to normatīvajiem aktiem un starptautiskajām saistībām.
335. Puses veicina informācijas apmaiņu par kiberdrošību tādās
34jomās kā izglītība un apmācība, izpratnes veicināšanas
35iniciatīvas, to attiecīgo standartu un tehnisko specifikāciju
36izmantošana kiberdrošības riska pārvaldības un IKT produktu un
37pakalpojumu kiberdrošības, tostarp kiberdrošības sertifikācijas,
38kā arī saistītās pētniecības un izstrādes politikas nolūkos.
1Sadarbība zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas jomā
21. Puses vienojas sadarboties visās zinātnes, tehnoloģiju un
3inovācijas sfērās savstarpējo interešu jomās, ņemot vērā to
4attiecīgos politikas virzienus. Šī sadarbība stiprinās atbalstu
5daudzpusējām un reģionālām pētniecības un inovācijas iniciatīvām,
6lai rastu jaunus risinājumus zaļajām, digitālajām, veselības,
7sociālajām un inovācijas problēmām. Kopīga rīcība būs jo īpaši
8vajadzīga, lai novērstu turpmākas globālas veselības krīzes, jo
9īpaši jaunas infekcijas slimības, un lai kopīgi apņemtos veidot
10veselīgāku, drošāku, taisnīgāku un ilgtspējīgāku pasauli.
11Sadarbības jomas inter alia var ietvert risinājumu
12meklēšanu globālām problēmām, piemēram, klimata pārmaiņām,
13bioloģiskās daudzveidības krīzei, piesārņojumam, resursu
14noplicināšanai vai infekcijas slimībām, tostarp krīzes
15situācijās, un risinājumiem, kas ļauj īstenot zaļo un digitālo
16pārkārtošanos. Iniciatīvām būtu jāparāda vadošā loma pasaulē
17klimata un vides mērķu jomā.
182. Sadarbības zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas jomā mērķi
19ir:
20a) veicināt zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas programmu
21nepārtrauktību un atbalstīt ekonomikas attīstību, uz zināšanām
22balstītu sabiedrību, dzīves kvalitāti un ilgtspējīgu vidi;
23b) rosināt informācijas un tehnoloģisko prasmju apmaiņu
24zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas laukā, īpaši attiecībā uz
25nozaru politikas un programmu īstenošanu;
26c) veicināt noturīgas attiecības starp Pušu zinātniskajām
27aprindām, pētniecības centriem, universitātēm un rūpniecību;
28d) veicināt cilvēkresursu attīstību;
29e) veicināt kopīgu pētniecību zinātniskās un tehnoloģiskās
30sadarbības jomā un veicināt vienlīdzīgu piekļuvi pētījumu
31rezultātiem, partnerību un kopīgu atbildību par tiem saskaņā ar
32IĪT noteikumiem, kā arī kopīgām vērtībām un principiem un
33saskaņotiem pamatnosacījumiem.
343. Sadarbība zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas jomā notiek
35kopīgu pētniecības projektu un apmaiņu, zinātnieku sanāksmju un
36apmācību formā, izmantojot starptautiskās mobilitātes shēmas un
37nodrošinot pētījumu rezultātu maksimālu izplatīšanu. Visu
38intelektuālo īpašumu, kas radies kopīgās pētniecības un darbību
39rezultātā, sadala saskaņā ar savstarpēji saskaņotiem
40noteikumiem.
414. Sadarbībā zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas jomā Puses
42atbalsta savu attiecīgo valdības aģentūru, augstākās izglītības
43iestāžu, pētniecības centru un ražojošo nozaru, jo īpaši MMVU
44līdzdalību.
455. Puses vienojas pielikt visus centienus, lai palielinātu
46sabiedrības informētību par iespējām, ko sniedz to sadarbības
47programmas zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas jomā.
1Klimata pārmaiņas
21. Puses uzskata, ka klimata pārmaiņas ir eksistenciāls
3apdraudējums cilvēcei, un atkārtoti apliecina savu apņemšanos
4stiprināt globālo reakciju uz minēto apdraudējumu. Puses
5atkārtoti apstiprina savu apņemšanos sasniegt UNFCCC un
6Parīzes nolīguma mērķus un uzdevumus. Attiecīgi katra Puse
7efektīvi īsteno UNFCCC un Parīzes nolīgumu.
82. Pušu mērķis ir stiprināt globālo reakciju uz klimata
9pārmaiņām un to ietekmi. Puses arī uzlabo sadarbību politikas
10jomā, lai palīdzētu mazināt klimata pārmaiņas un pielāgotos
11klimata pārmaiņu negatīvajai ietekmei, tostarp jūras līmeņa
12celšanās faktam, un virzītu savu ekonomiku, tostarp finanšu
13plūsmas, uz zema siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeņa sasniegšanu
14un klimatnoturīgu attīstību saskaņā ar Parīzes nolīgumu.
153. Sadarbības klimata pārmaiņas jomā mērķi ir:
16a) uzlabot spēju un prasmi risināt klimata pārmaiņu problēmas,
17pamatojoties uz valstu vajadzībām un reaģējot uz tām;
18b) uzlabot spēju veidošanu nacionāli noteikto devumu un
19nacionālā pielāgošanās plāna un citu ietekmes mazināšanas
20pasākumu īstenošanā savstarpējo interešu jomās, lai atbalstītu
21ilgtspējīgu izaugsmi ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni;
22c) veicināt sadarbību un dialogu par finansējumu klimata
23pārmaiņu jomā un par finanšu mehānismu izstrādi klimata pārmaiņu
24novēršanai, tostarp privātā sektora iesaistīšanu;
25d) pielāgoties nelabvēlīgajām klimata pārmaiņu sekām, tostarp
26integrēt pielāgošanās pasākumus Pušu attīstības stratēģijās un
27plānošanā visos līmeņos;
28e) veicināt sadarbību pētniecības un attīstības pasākumu un
29seku mazināšanas un pielāgošanās tehnoloģiju jomā;
30f) veicināt izpratnes veidošanu, tostarp attiecībā uz
31visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām un tiem, kas dzīvo
32neaizsargātās teritorijās, veicināt sabiedrības līdzdalību,
33reaģējot uz klimata pārmaiņām, un šajā sakarā integrēt analīzi
34par klimata pārmaiņu ietekmi uz dzimumu līdztiesību;
35g) veicināt sadarbību un dialogu par ekonomikas instrumentu
36izstrādi, lai risinātu ar klimata pārmaiņām saistītus jautājumus,
37piemēram, oglekļa cenas noteikšanu un vajadzības gadījumā citus
38instrumentus;
39h) veicināt katastrofu riska mazināšanas un pārvaldības
40stratēģiju izstrādi, tostarp attiecībā uz neaizsargātām
41teritorijām un kopienām.
1Enerģētika
21. Puses cenšas uzlabot sadarbību enerģētikas nozarē, lai:
3a) nodrošinātu vispārēju piekļuvi cenas ziņā pieejamiem,
4uzticamiem un ilgtspējīgiem energopakalpojumiem un būtiski
5palielinātu atjaunīgās enerģijas īpatsvaru pasaules energoresursu
6struktūrā;
7b) attīstītu jaunus, ilgtspējīgus, inovatīvus un atjaunīgus
8enerģijas veidus, tostarp biodegvielu un biomasu, vēja, saules un
9ģeotermālo enerģiju, kā arī hidroenerģijas ražošanu, vienlaikus
10atzīmējot, cik svarīgi ir dažādot energoapgādi, lai stiprinātu
11energoapgādes drošību;
12c) atbalstītu stratēģiju izstrādi, lai padarītu atjaunīgo
13enerģiju konkurētspējīgāku;
14d) panāktu enerģijas racionālu izmantošanu un uzlabotu
15energoefektivitāti gan pieprasījuma, gan piedāvājuma pusei,
16veicinot energoefektivitāti enerģijas ražošanā, transportēšanā,
17sadalē un galapatēriņā;
18e) veicinātu sadarbību tīras enerģijas tehnoloģiju jomā,
19tostarp īstenojot sadarbību pētniecības jomā, jo īpaši attiecībā
20uz atjaunīgo enerģiju, enerģijas uzglabāšanu un fosilā kurināmā
21dekarbonizāciju;
22f) veicinātu mazoglekļa elektroenerģijas ražošanu, kas veicina
23pāreju uz tīru enerģiju saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem;
24g) uzlabotu spēju veidošanu un veicinātu investīcijas
25enerģētikas infrastruktūrās un tīras enerģijas tehnoloģijās,
26ņemot vērā pārredzamības principu;
27h) veicinātu konkurenci un labvēlīgu vidi investīcijām
28enerģijas tirgū.
292. Šajā nolūkā Puses vienojas veicināt savstarpējus kontaktus
30un kopīgu pētniecību, tostarp izmantojot reģionālo sadarbību
31enerģētikas jomā. Ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam
32un Parīzes nolīgumam esot visaptverošam satvaram, kas virza šo
33partnerību, Puses atzīmē, ka ir jāpievēršas saiknei starp
34piekļuvi tīras enerģijas pakalpojumiem par pieņemamu cenu un
35ilgtspējīgu attīstību. Šīs darbības var veicināt inter
36alia sadarbībā ar ES Enerģētikas iniciatīvu.
1Transports
21. Puses cenšas sadarboties attiecīgajās transporta politikas
3jomās, lai veicinātu ilgtspējīgu transportu, kā arī kvalitatīvu,
4uzticamu, ilgtspējīgu un noturīgu infrastruktūru, tostarp
5reģionālo un pārrobežu infrastruktūru, saskaņā ar attiecīgajiem
6starptautiskajiem standartiem un principiem, kas piemērojami abām
7Pusēm, uzlabojot preču un pasažieru pārvietošanos, atbalstot
8ekonomikas attīstību un cilvēku labklājību, galveno uzmanību
9pievēršot cenas ziņā pieejamai un vienlīdzīgai piekļuvei visiem,
10veicinot jūras un aviācijas drošumu un drošību, veicinot vides
11aizsardzību un palielinot savu transporta sistēmu
12efektivitāti.
132. Pušu sadarbības transporta jomā mērķis ir veicināt:
14a) informācijas apmaiņu par attiecīgo transporta politiku un
15praksi, jo īpaši attiecībā uz drošām, cenas ziņā pieejamām,
16piekļūstamām un ilgtspējīgām pilsētu un sabiedriskā transporta
17sistēmām visiem, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātā situācijā
18esošo personu (tostarp sieviešu, bērnu, personu ar invaliditāti
19un vecāka gadagājuma cilvēku) vajadzībām, sauszemes transportam,
20jūras transportam, gaisa transportam, transporta loģistikai un
21multimodālo transporta tīklu savstarpējai savienojamībai un
22sadarbspējai;
23b) globālo navigācijas satelītu sistēmu izmantošanu civiliem
24mērķiem, pievēršot uzmanību abpusēji izdevīgiem normatīvajiem,
25rūpniecības un tirgus attīstības jautājumiem. Šajā sakarā tiks
26apsvērta Eiropas globālās satelītnavigācijas sistēmas
27izmantošana, lai maksimāli palielinātu ieguvumus abām Pusēm;
28c) dialogu, kura mērķis ir uzlabot aviācijas drošību, gaisa
29transporta infrastruktūras tīklus un darbības ātrai, efektīvai,
30ilgtspējīgai, drošai cilvēku un preču kustībai un izskatīt
31iespējas turpmākai attiecību attīstībai gaisa transporta jomā;
32vēl vairāk jāveicina sadarbība civilās aviācijas jomā;
33d) dialogu jūras transporta pakalpojumu jomā savstarpējo
34interešu jomās, jo īpaši, lai:
35i) atvieglinātu visu šķēršļu, kas varētu kavēt jūras
36tirdzniecības attīstību, likvidāciju un sadarbotos šajā jomā, un
37uzlabotu apstākļus, kādos tiek veikti jūras kravu pārvadājumi
38starp Pušu ostām;
39ii) nodrošinātu neierobežotu piekļuvi starptautiskai un
40savstarpējai tirdzniecībai uz komerciāliem pamatiem;
41iii) uzlabotu Pušu jūras transporta nozares konkurētspēju;
42un
43iv) piešķirtu kuģiem, kas kuģo ar attiecīgi kādas dalībvalsts
44vai Taizemes karogu vai ko ekspluatē otras Puses valstspiederīgie
45vai uzņēmumi, nediskriminējošu režīmu salīdzinājumā ar režīmu, ko
46piemēro saviem kuģiem attiecībā uz piekļuvi ostām,
47palīgpakalpojumiem un ostu pakalpojumiem, tostarp jūras
48transporta nozīmi efektīvas transporta ķēdes izveidē;
49e) drošības, drošuma un jūras piesārņojuma novēršanas un
50mazināšanas standartu ievērošanu, īpaši attiecībā uz jūras
51transportu, atbilstoši starptautiskām konvencijām, kas
52piemērojamas Pusēm, tostarp sadarbību atbilstošos starptautiskos
53forumos, kuru mērķis ir nodrošināt starptautisko noteikumu labāku
54piemērošanu.
1Tūrisms
21. Pamatojoties uz attiecīgajām starptautiskajām
3pamatnostādnēm ilgtspējīgam tūrismam, Puses tiecas uzlabot
4informācijas apmaiņu un izveidot paraugpraksi, lai nodrošinātu
5līdzsvarotu ilgtspējīga tūrisma attīstību, kas rada darbvietas un
6popularizē vietējo kultūru un produktus, un veicināt tādu
7instrumentu izstrādi, ar kuriem uzrauga ilgtspējīga tūrisma
8ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību.
92. Puses vienojas attīstīt sadarbību saistībā ar dabas un
10kultūras mantojuma aizsardzību un tā potenciāla maksimālu
11izmantošanu, mazinot tūrisma negatīvo ietekmi, jo īpaši attiecībā
12uz cilvēku, īpaši bērnu, jebkāda veida ekspluatāciju, respektējot
13savvaļas dzīvniekus, floru, bioloģisko daudzveidību un
14ekosistēmas un veicinot tūrisma uzņēmējdarbības pozitīvu
15ieguldījumu vietējo kopienu ilgtspējīgā attīstībā, inter
16alia attīstot ilgtspējīgu tūrismu, vienlaikus respektējot
17vietējo un tradicionālo kopienu cieņu un intereses, kā arī
18uzlabojot apmācību tūrisma nozarē.
1Izglītība un kultūra
21. Puses vienojas veicināt sadarbību izglītības un kultūras
3jomā, pienācīgi ņemot vērā to daudzveidību, lai palielinātu
4savstarpēju izpratni un zināšanas par to kultūru un valodām.
52. Puses cenšas veikt atbilstīgus pasākumus, lai veicinātu
6izglītības un kultūras ieguldījumu ilgtspējīgai attīstībai
7veltītā apmācībā un kultūras apmaiņā, un īstenot kopīgas
8iniciatīvas šajās jomās, tostarp kultūras pasākumu kopīgu
9organizēšanu. Šajā ziņā Puses vienojas arī turpmāk atbalstīt
10Āzijas un Eiropas Fonda darbību.
113. Puses vienojas cieši sadarboties attiecīgos starptautiskos
12forumos, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības,
13zinātnes un kultūras organizācijā (UNESCO), lai veicinātu
14materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, jo īpaši
15saistībā ar UNESCO Ģenerālkonferencē 1972. gada 16.
16novembrī pieņemto Konvenciju par pasaules kultūras un dabas
17mantojuma aizsardzību un UNESCO Ģenerālkonferencē 2003.
18gada 17. oktobrī pieņemto Konvenciju par nemateriālā kultūras
19mantojuma saglabāšanu, vienlaikus piešķirot nozīmi kultūras
20daudzveidības veicināšanai, kas savukārt veicina mākslas
21attīstību un uz zināšanām balstītu radošo ekonomiku.
224. Turklāt Puses veicina pasākumus, kas paredzēti, lai
23izveidotu saiknes starp to attiecīgajām specializētajām aģentūrām
24un veicinātu informācijas, zinātības, studentu, akadēmiskā
25personāla un ekspertu apmaiņu, kā arī vēl vairāk veicinātu
26saiknes starp ideju laboratorijām. Sadarbojoties un izmantojot
27tehniskos resursus, izmanto iespējas, ko piedāvā ES programmas
28Dienvidaustrumu Āzijā izglītības un kultūras jomā, kā arī
29pieredzi, ko Puses ir guvušas šajā jomā. Puses arī vienojas
30pastiprināt sadarbību augstākās izglītības jomā un veicināt
31programmas "Erasmus+" īstenošanu, kā arī
32apmainīties ar paraugpraksi jaunatnes politikas un darba ar
33jaunatni jomā.
1Vide un dabas resursi
21. Puses vienojas par nepieciešamību sadarboties vides
3aizsardzības jomā un virzībā uz mazoglekļa, noturīgu, resursu
4ziņā efektīvu un aprites ekonomiku, tostarp bioekonomiku, kas
5atsaista ekonomikas izaugsmi no vides degradācijas, un
6ilgtspējīgā veidā saglabāt un pārvaldīt dabas resursus un
7veicināt bioloģisko daudzveidību kā pamatu pašreizējo un nākamo
8paaudžu attīstībai.
92. Puses vienojas, ka sadarbība vides un dabas resursu jomā
10veicina resursu efektīvu izmantošanu, vides saglabāšanu un
11uzlabošanu ar mērķi nodrošināt ilgtspējīgu attīstību. Savā
12sadarbībā Puses strādās pie tā, lai īstenotu Ilgtspējīgas
13attīstības programmu 2030. gadam un efektīvi īstenotu attiecīgos
14daudzpusējos vides nolīgumus, tostarp Parīzes nolīgumu.
153. Puses apņemas turpināt un stiprināt sadarbību vides
16aizsardzības jomā jo īpaši saistībā ar:
17a) izpratnes veicināšanu par vidi un labu vides pārvaldību,
18tostarp vietējo kopienu pastiprinātu un jēgpilnu līdzdalību vides
19aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības centienos;
20b) pāreju uz aprites ekonomiku, lai nodrošinātu ilgtspējīgu
21patēriņu un ražošanu, maksimāli palielinātu resursu efektivitāti
22un līdz minimumam samazinātu atkritumu, jo īpaši plastmasas
23atkritumu, radīšanu, lai novērstu jūras plastmasas un
24mikroplastmasas piesārņojumu;
25c) ekosistēmas un bioloģiskās daudzveidības vērtību
26integrēšanu valsts un vietējā plānošanā, nabadzības mazināšanas
27stratēģijās un kontos un attiecīgo daudzpusējo vides nolīgumu
28īstenošanas veicināšanu, tostarp attiecībā uz bioloģisko
29daudzveidību un savvaļas dzīvnieku un augu starptautisko
30tirdzniecību;
31d) zemes un augsnes aizsardzību, saglabāšanu un atjaunošanu un
32ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu ar mērķi panākt augsnes
33degradācijas ziņā neitrālu pasauli;
34e) sadarbību ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas un mežu
35pārvaldības uzlabošanas jomā, tostarp ieguldījumiem reģionālajā
36sadarbībā nelikumīgas mežizstrādes un ar to saistītās
37tirdzniecības, atmežošanas un mežu degradācijas apkarošanā,
38tostarp veicinot neatmežojošas lauksaimniecības preču piegādes
39ķēdes, veicinot saglabāšanu, apmežošanu, meža atjaunošanu, meža
40oglekļa krājumu atjaunošanu un palielināšanu. Tas var ietvert
41Brīvprātīga partnerattiecību nolīguma par meža tiesību aktu
42ieviešanu, pārvaldību un tirdzniecību noslēgšanu;
43f) nacionālo parku efektīvu pārvaldību un bioloģiskās
44daudzveidības teritoriju un trauslu ekosistēmu noteikšanu un
45aizsardzību, ņemot vērā to vietējo kopienu intereses, kuras dzīvo
46minētajās teritorijās vai tuvu tām, kā arī apdraudētās un
47izzūdošas sugas;
48g) piekrastes un jūras resursu, tostarp aizsargājamo jūras
49teritoriju un vides, aizsardzību un ilgtspējīgu pārvaldību;
50h) ķīmisko vielu, cieto un elektronisko atkritumu, jūras
51atkritumu, ozona slāni noārdošo vielu un apdraudēto vai
52izmirstošo sugu nelikumīgas pārrobežu pārvietošanas novēršanu,
53ūdens, augsnes, gaisa un trokšņa piesārņojuma novēršanu;
54i) iekļaujošas, noturīgas un videi nekaitīgas ķīmisko vielu un
55atkritumu apsaimniekošanas nodrošināšanu;
56j) sadarbības veicināšanu ūdens un sanitārijas ilgtspējīgā
57apsaimniekošanā, lai nodrošinātu ūdens pieejamību, kvalitāti un
58efektivitāti;
59k) ekoinovāciju un tīru tehnoloģiju veicināšanu, lai veicinātu
60un ieviestu vides tehnoloģijas, ilgtspējīgus produktus un
61pakalpojumus, tostarp izmantojot atbilstīgus fiskālus un
62finansiālus stimulus;
63l) zemes novērošanas sistēmu izmantošanas veicināšanu vides
64jautājumiem, kā arī ar to saistīto spēju veidošanu un pieredzes
65apmaiņu.
1Okeānu pārvaldība
21. Puses stiprina dialogu un sadarbību okeānu pārvaldības
3jautājumos, lai veicinātu dzīvo jūras resursu un jūras ekosistēmu
4ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu pārvaldību.
52. Puses uzlabo sadarbību jūras dzīvo resursu saglabāšanā,
6pārvaldībā un ilgtspējīgā izmantošanā, kā noteikts ANO Jūras
7tiesību konvencijā (UNCLOS), ko 1982. gada 10. decembrī
8pieņēma Trešajā Jūras tiesību konferencē, un Pārtikas un
9lauksaimniecības organizācijas (FAO) Atbildīgas
10zivsaimniecības rīcības kodeksā, kas pieņemts ar FAO 1995.
11gada 31. oktobra konferences Rezolūciju Nr. 4/95. Puses apņemas
12sadarboties, lai veicinātu to mērķu īstenošanu, kas noteikti
13FAO Nolīgumā par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu
14starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā
15jūrā, kas pieņemts Romā 1993. gada 24. novembrī, un ANO Nolīgumā
16par 1982. gada 10. decembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras
17tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz transzonālo
18zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un
19pārvaldību, kas pieņemts Ņujorkā 1995. gada 4. augustā.
203. Turklāt Puses vienojas sadarboties:
21a) veicinot to, ka tiek īstenots FAO Nolīgums par ostas
22valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu,
23nereģistrētu un neregulētu zveju, kas pieņemts Romā 2009. gada
2422. novembrī;
25b) ar reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām vai
26režīmiem, kuros tās ir dalībnieces, novērotājas vai sadarbības
27puses, kas nav līgumslēdzējas puses, un darbojoties tajās, lai
28veicinātu dzīvo jūras resursu un to ekosistēmu saglabāšanu un
29ilgtspējīgu pārvaldību;
30c) cīņā pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju
31un ar zveju saistītām darbībām, īstenojot visaptverošus,
32efektīvus un pārredzamus pasākumus, tostarp daloties pieredzē,
33veicinot spēju veidošanu un apmainoties ar informāciju par NNN
34zvejas darbībām, attiecīgā gadījumā ņemot vērā datu
35konfidencialitāti un valsts tiesību aktus;
36d) veicinot pamatprincipus un tiesības darbā zvejniecības un
37jūras produktu nozarē un īstenojot SDO Konvenciju Nr. 188 par
38darbu zvejniecībā, kas pieņemta Ženēvā 2007. gada 30. maijā;
39e) par ilgtspējīgas un atbildīgas jūras akvakultūras
40attīstību, tostarp par FAO Atbildīgas zivsaimniecības
41rīcības kodeksa mērķu un principu īstenošanu;
42f) par okeānu noslodzes samazināšanu, inter alia
43cīnoties pret jūras piedrazojumu un piesārņojumu, kas izraisīts
44uz sauszemes vai no kuģiem, kā arī no cilvēku darbībām jūrā,
45saskaņā ar starptautiskajām saistībām, kas piemērojamas Pusēm, un
46veicot pielāgošanās un mazināšanas pasākumus, lai uzlabotu okeānu
47un piekrastes kopienu noturību pret klimata pārmaiņām.
1Lauksaimniecība, lopkopība, zivsaimniecība un lauku attīstība
21. Puses vienojas veicināt dialogu attiecībā uz
3lauksaimniecību, lopkopību, zivsaimniecību un lauku attīstību.
4Puses apmainīsies ar informāciju un attīstīs sadarbību attiecībā
5uz:
6a) lauksaimniecības politiku un lauksaimniecības vispārīgajām
7starptautiskajām perspektīvām;
8b) lauksaimniecības produktu tirdzniecības veicināšanu un
9atvieglošanu, tostarp tirdzniecību ar augiem, dzīvniekiem,
10ūdensdzīvniekiem un to produktiem;
11c) attīstības politiku lauku apvidos, tostarp citiem ražošanas
12resursiem un izejvielām, zināšanām, finanšu pakalpojumiem,
13tirgiem un iespējām radīt pievienoto vērtību un nodarbinātību,
14kas nav saistīta ar lauksaimniecību;
15d) politiku attiecībā uz augiem, dzīvniekiem, ūdensdzīvnieku
16produktiem, tostarp lauksaimniecības kvalitātes shēmām, piemēram,
17ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un bioloģisko ražošanu, kā arī
18sadarbību labas lauksaimniecības prakses jomā;
19e) bioloģiskās lauksaimniecības sertifikācijas un
20akreditācijas sistēmu un ilgtspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas
21veicināšanu.
222. Puses vienojas saskaņā ar pieeju "Viena veselība"
23un starptautiskajiem standartiem veicināt sadarbību tehnoloģiju
24jomā, spēju veidošanu un jebkādus citus sadarbības veidus, kas
25palielina ražīgumu, drošu un ilgtspējīgu ražošanu un noturīgu
26praksi lauksaimniecības, lopkopības, zivsaimniecības un lauku
27attīstības jomā un kas uzlabo sagatavotību, profilaksi,
28atklāšanu, reaģēšanu un kontroli attiecībā uz augu, dzīvnieku un
29zoonotiskām slimībām.
303. Puses vienojas mudināt publisko un privāto sektoru
31apspriest un apmainīties ar uzņēmējdarbības informāciju, tostarp
32uzņēmumu piemeklēšanas un tirdzniecības veicināšanas pasākumiem
33attiecībā uz lauksaimniecības produktiem.
1Veselības aizsardzība
21. Puses vienojas sadarboties un dalīties pieredzē un
3paraugpraksē veselības nozarē, lai stiprinātu darbības
4pētniecības jomā, novērstu draudus, ko rada nopietnas
5nepārnēsājamas slimības un infekcijas slimības, tostarp Covid-19
6pandēmija, un stiprinātu vispārējo veselības apdrošināšanu, kā
7arī veselības pakalpojumus, tostarp seksuālās un reproduktīvās
8veselības aprūpes pakalpojumus. Puses arī vienojas apmainīties ar
9viedokļiem un paraugpraksi par regulatīviem jautājumiem, kas
10attiecas uz zālēm un medicīniskajām ierīcēm.
112. Sadarbība veselības aizsardzības jomā notiek galvenokārt
12starptautiskos forumos, tostarp Pasaules Veselības organizācijā,
13un daudzpusējās iniciatīvās tādās jomās kā:
14a) kopīga pētniecība un nozīmīgas vertikālas veselības
15programmas izstrāde, kopīga pētniecība, izmantojot daudzpusējas
16iniciatīvas, piemēram, Globālo hronisko slimību pētniecības
17apvienību un Globālo pētniecības sadarbību infekcijgatavības
18jomā;
19b) spēju palielināšana un cilvēkresursu attīstība;
20c) starptautiski nolīgumi veselības aprūpes nozarē.
1Nodarbinātība un sociālie jautājumi
21. Puses vienojas uzlabot sadarbību un veicināt tehnisko
3palīdzību nodarbinātības un sociālo lietu jomā, tostarp sadarbību
4reģionālās un sociālās kohēzijas, veselības un drošības darba
5vietā, dzimumu līdztiesības un vienādas samaksas par vienādas
6vērtības darbu, mūžizglītības un prasmju attīstības, sociālās
7aizsardzības un pienācīgas kvalitātes nodarbinātības jomā, lai
8stiprinātu globalizācijas sociālo dimensiju.
92. Puses atkārtoti apstiprina, ka ir jāatbalsta globalizācija,
10kas sniedz labumu visiem, un jāveicina pilnīga un produktīva
11nodarbinātība un pienācīgas kvalitātes darbs kā ilgtspējīgas
12attīstības un nabadzības mazināšanas būtisks elements, kā
13apstiprināts Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, SDO
14Deklarācijā par sociālo taisnīgumu godīgai globalizācijai, kas
15pieņemta Ženēvā 2008. gada 10. jūnijā, un SDO Simtgades
16deklarācijā par nodarbinātības nākotni, kas pieņemta Ženēvā 2019.
17gada 21. jūnijā. Puses ņem vērā to ekonomiskās un sociālas
18situācijas attiecīgās iezīmes un atšķirības.
193. Puses atkārtoti apstiprina savas attiecīgās saistības
20veicināt un efektīvi īstenot starptautiski atzītus sociālos un
21darba standartus un ievērot, veicināt un īstenot pamatprincipus
22un pamattiesības darbā, kā noteikts SDO Deklarācijā par
23pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, kas pieņemta Ženēvā 1998.
24gada 18. jūnijā un grozīta 2022. gada 10. jūnijā. Puses vienojas
25sadarboties un sniegt tehnisku palīdzību, lai strādātu pie SDO
26pamatkonvenciju ratifikācijas un īstenošanas, kā arī sadarboties,
27lai attiecīgā gadījumā veicinātu citu atjauninātu SDO konvenciju
28ratifikāciju un īstenošanu, tostarp attiecībā uz vardarbību un
29aizskarošu izturēšanos darba vietā.
304. Puses vienojas veicināt sadarbību starp valdību un
31sociālajiem partneriem nodarbinātības un sociālo lietu jomā, kā
32arī informācijas apmaiņu par nodarbinātību, veselības aizsardzību
33un drošību darbā, darba inspekcijām un sociālo dialogu par
34sociālo un darba aizsardzību.
355. Sadarbība nodarbinātības un sociālo jautājumu jomā var
36inter alia ietvert konkrētas programmas un projektus pēc
37savstarpējas vienošanās, kā arī dialogu, sadarbību un iniciatīvas
38savstarpēju interešu jautājumos divpusējā vai daudzpusējā līmenī,
39piemēram, ASEM, ES - ASEAN līmenī un SDO.
1Statistika
2Puses vienojas saskaņā ar pašreizējiem sadarbības pasākumiem
3statistikas jomā starp ES un ASEAN veicināt sadarbību
4statistikas metožu un prakses saskaņošanā, tostarp statistikas
5apkopošanā, apstrādē, analizēšanā un izplatīšanā, lai palielinātu
6kvalitatīvu, savlaicīgu, atbilstīgu un detalizētāku apkopotu datu
7pieejamību, tādējādi ļaujot tām savstarpēji pieņemamā veidā
8izmantot statistiku par preču un pakalpojumu tirdzniecību un,
9plašākā nozīmē, par jebkuru citu jomu, uz kuru attiecas šis
10nolīgums un kuru var statistiski apstrādāt. Puses uzsver datu un
11statistikas nozīmi Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam
12īstenošanā.
1Pilsoniskā sabiedrība
2Puses atzīst pilsoniskās sabiedrības, jo īpaši akadēmisko
3aprindu, sociālo partneru, kā arī saiknes starp ideju
4laboratorijām un sociālajiem partneriem nozīmi un ieguldījumu
5dialogā un sadarbības procesā saskaņā ar šo nolīgumu un vienojas
6veicināt un sekmēt efektīvu dialogu ar pilsonisko sabiedrību un
7veicināt to efektīvu un konstruktīvu līdzdalību, kā arī daudzu
8ieinteresēto personu partnerības.
9VI SADAĻA
10SADARBĪBAS LĪDZEKĻI
1Sadarbības resursi
21. Lai sasniegtu nolīgumā noteiktos sadarbības mērķus, Puses
3vienojas, ciktāl to atļauj to attiecīgie resursi un regulējums,
4darīt pieejamus atbilstīgus resursus, tostarp finanšu
5resursus.
62. Puses mudina Eiropas Investīciju banku turpināt tās
7darbības Taizemē saskaņā ar tās procedūrām un finansējuma
8piešķiršanas kritērijiem.
1Sadarbība trešo valstu attīstībā
21. Puses vienojas izveidot regulāru dialogu par to
3attiecīgajām attīstības programmām trešās valstīs.
42. Puses vienojas sadarboties kopīgās darbībās, kuru mērķis ir
5sniegt palīdzību ilgtspējīgai attīstībai Taizemē un ārpus tās
6kaimiņvalstīm attiecīgajās trīspusējās sadarbības nozarēs.
7Sadarbības jomas jānosaka visiem iesaistītajiem partneriem,
8pamatojoties uz saņēmējvalstu vajadzībām, ES un Taizemes spējām
9un speciālajām zināšanām, un par tām jālemj uz ad hoc
10pamata.
11VII SADAĻA
12IESTĀŽU SISTĒMA
1Apvienotā komiteja
21. Ar šo tiek izveidota Apvienotā komiteja, kurā abas Puses ir
3pārstāvētas visaugstākajā līmenī un kuras uzdevumi ir:
4a) nodrošināt šā nolīguma pareizu darbību un īstenošanu;
5b) noteikt prioritātes saistībā ar šā nolīguma mērķiem;
6c) sniegt ieteikumus šā nolīguma mērķu veicināšanai;
7d) vajadzības gadījumā risināt atšķirības vai domstarpības šā
8nolīguma interpretācijā, īstenošanā vai piemērošanā saskaņā ar
955. pantu;
10e) pārbaudīt visu informāciju par šajā nolīgumā noteikto
11saistību neizpildi, ko iesniegusi kāda no Pusēm, un apspriesties
12ar otru Pusi, lai saskaņā ar 55. pantu izlīguma ceļā panāktu
13Pusēm savstarpēji pieņemamu risinājumu.
142. Apvienotā komiteja parasti sanāk ne retāk kā reizi divos
15gados, pārmaiņus Bangkokā un Briselē, dienā, par ko savstarpēji
16vienojas. Pēc Pušu vienošanās var sasaukt arī Apvienotās
17komitejas ārkārtas sanāksmes. Apvienoto komiteju pārmaiņus vada
18katra Puse. Apvienotās komitejas sanāksmju darba kārtību nosaka,
19Pusēm savstarpēji vienojoties.
203. Apvienotā komiteja var izveidot specializētās darba grupas,
21kas tai palīdzētu uzdevumu izpildē. Šīs darba grupas Apvienotajai
22komitejai katrā tās sanāksmē sniedz sīkus ziņojumus par savu
23darbību.
244. Puses vienojas par to, ka Apvienotās komitejas pienākums ir
25arī nodrošināt, lai pareizi darbotos visi nozaru nolīgumi vai
26protokoli, kas noslēgti vai kas var tikt noslēgti starp
27Pusēm.
285. Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu.
29VIII SADAĻA
30NOBEIGUMA NOTEIKUMI
1Turpmākas attīstības klauzula
21. Puses pēc abpusējas piekrišanas var paplašināt šo nolīgumu,
3lai uzlabotu sadarbības līmeni, tostarp noslēdzot pie šā nolīguma
4papildu nolīgumus vai protokolus par konkrētām jomām, nozarēm vai
5darbībām. Šādi īpaši nolīgumi vai protokoli ir Pušu vispārējo
6divpusējo attiecību sastāvdaļa un uz tiem attiecas kopēja iestāžu
7sistēma.
82. Attiecībā uz šā nolīguma īstenošanu jebkura Puse var
9izteikt priekšlikumus par sadarbības jomu paplašināšanu, ņemot
10vērā šā nolīguma piemērošanā gūto pieredzi.
1Citi nolīgumi
21. Neskarot Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas
3Savienības darbību attiecīgos noteikumus, šis nolīgums un saskaņā
4ar to veiktas darbības nekādā veidā neietekmē dalībvalstu
5pilnvaras iesaistīties divpusējos sadarbības pasākumos ar Taizemi
6vai attiecīgos gadījumos noslēgt jaunus partnerības un sadarbības
7nolīgumus ar Taizemi.
82. Šis nolīgums neietekmē to saistību piemērošanu vai
9īstenošanu, ko viena vai otra Puse uzņēmusies attiecībās ar
10trešām personām.
113. Nekas šajā nolīgumā neliedz Pusei veikt jebkādus pasākumus,
12tostarp domstarpību izšķiršanas pasākumus, saskaņā ar jebkuru
13citu starptautisku nolīgumu, kura puses ir abas Puses.
1Saistību izpilde
21. Puses veic visus vispārīgos vai īpašos pasākumus, kas
3vajadzīgi, lai izpildītu savas saistības saskaņā ar šo nolīgumu.
4Tās nodrošina šajā nolīgumā izklāstīto mērķu sasniegšanu.
52. Saskaņā ar 52. panta 1. punkta d) apakšpunktu katra Puse
6var ziņot Apvienotajai komitejai par domstarpībām šā nolīguma
7piemērošanā vai interpretēšanā.
83. Ja kāda Puse uzskata, ka otra Puse nav izpildījusi savas
9saistības atbilstīgi šim nolīgumam, tā var veikt piemērotus
10pasākumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
114. Pirms 3. punktā minēto piemēroto pasākumu veikšanas,
12izņemot 5. punktā minētajos gadījumos, šāda Puse iesniedz
13Apvienotajai komitejai visu attiecīgo informāciju, kas
14nepieciešama pilnīgai situācijas izpētei, lai rastu Pusēm
15pieņemamu risinājumu. Puses apspriežas Apvienotās komitejas
16aizgādībā. Ja Apvienotā komiteja nespēj panākt abpusēji pieņemamu
17risinājumu, šāda Puse var veikt piemērotus pasākumus.
185. Ja kādai no Pusēm ir nopietns pamats uzskatīt, ka otra Puse
19būtiski nav izpildījusi kādu no saistībām, kas 1. panta 1. punktā
20un 3. panta 1. punktā aprakstītas kā būtiski elementi, tā
21nekavējoties paziņo otrai Pusei par šādu neizpildi. Pēc jebkuras
22Puses pieprasījuma Apvienotā komiteja vai cita struktūra, kas
23izraudzīta ar Pušu savstarpēju vienošanos, 30 dienu laikposmā
24notur steidzamas apspriedes, lai rūpīgi izskatītu visus pasākuma
25aspektus vai tā pamatojumu ar mērķi rast Pusēm pieņemamu
26risinājumu. Pēc minētā laikposma paziņojusī Puse var piemērot
27piemērotus pasākumus.
286. Izvēloties piemērotus pasākumus, priekšroka jādod
29pasākumiem, kuri vismazāk traucē šā nolīguma vai jebkura cita 53.
30panta 1. punktā minēta konkrēta nolīguma darbību. Šādiem
31pasākumiem ir pagaidu raksturs, un tie ir samērīgi ar pārkāpumu,
32lai veicinātu saistību iespējamo izpildi. 4. punkta nolūkos
33"piemēroti pasākumi" var ietvert šā nolīguma daļēju vai
34pilnīgu apturēšanu. 5. punkta nolūkos "piemēroti
35pasākumi" var ietvert šā nolīguma vai jebkura 53. panta 1.
36punktā minēta konkrēta nolīguma daļēju vai pilnīgu apturēšanu.
37Lēmumu par apturēšanu pieņem katra Puse saskaņā ar saviem
38attiecīgajiem normatīvajiem aktiem.
397. Katra Puse var pieprasīt, lai Apvienotā komiteja pārskata
40apstākļus, kas bijuši par pamatu piemērotu pasākumu piemērošanai,
41lai rastu Pusēm pieņemamu risinājumu. Puse, kas veic piemērotus
42pasākumus, tos atceļ, tiklīdz tas ir pamatoti.
1Stāšanās spēkā un provizoriska piemērošana
21. Šis nolīgums stājas spēkā trīsdesmitajā (30) dienā pēc
3dienas, kad pēdējā Puses ir paziņojusi otrai Pusei, ka ir
4izpildītas to attiecīgās iekšējās juridiskās procedūras, kas
5nepieciešamas minētajam nolūkam.
62. Neatkarīgi no 1. punkta Taizeme un ES var pilnībā vai
7daļēji provizoriski piemērot šo nolīgumu saskaņā ar to
8attiecīgajām iekšējām procedūrām, kamēr tas nav stājies
9spēkā.
103. Šāda provizoriska piemērošana stājas spēkā trīsdesmit (30)
11dienas pēc dienas, kad:
12a) ES ir paziņojusi Taizemei par savu vajadzīgo procedūru
13pabeigšanu, norādot tās šā nolīguma daļas, kuras piemēro
14provizoriski; un
15b) Taizeme ir paziņojusi ES par savu vajadzīgo procedūru
16pabeigšanu, akceptējot tās nolīguma daļas, kuras piemēro
17provizoriski.
184. Katra Puse var rakstiski paziņot otrai Pusei par savu
19nodomu izbeigt šā nolīguma provizorisku piemērošanu.
20Provizoriskas piemērošanas izbeigšana stājas spēkā trīsdesmitajā
21(30) dienā pēc šāda paziņojuma saņemšanas dienas.
225. Attiecībā uz tiem šā nolīguma noteikumiem, ko piemēro
23provizoriski, šā nolīguma stāšanos spēkā saprot kā atsauci uz 3.
24punktā noteikto provizoriskās piemērošanas dienu.
256. Apvienotā komiteja un citas struktūras, kas izveidotas
26saskaņā ar šo nolīgumu, var pildīt savas funkcijas šā nolīguma
27provizoriskās piemērošanas laikā, ciktāl šīs funkcijas ir
28vajadzīgas, lai nodrošinātu šā nolīguma provizorisku piemērošanu.
29Visi lēmumi, kas pieņemti, pildot to funkcijas, vairs nav spēkā,
30ja šā nolīguma provizoriskā piemērošana tiek izbeigta saskaņā ar
314. punktu.
1Termiņš un izbeigšana
21. Šis nolīgums ir spēkā uz piecu (5) gadu laikposmu. To
3automātiski pagarina par turpmākiem secīgiem viena gada
4laikposmiem, ja vien kāda no Pusēm sešus (6) mēnešus pirms nākamā
5viena gada laikposma beigām rakstiski nepaziņo otrai Pusei par
6tās nodomu nepagarināt šo nolīgumu.
72. Šo nolīgumu var izbeigt jebkura Puse ar rakstisku
8paziņojumu, kas iesniegts otrai Pusei. Izbeigšana stājas spēkā
9sešus (6) mēnešus pēc tam, kad otra Puse ir saņēmusi paziņojumu.
10Šāda izbeigšana neskar projektus, kas tiek īstenoti saskaņā ar šo
11nolīgumu un ir uzsākti pirms paziņojuma saņemšanas.
1Autentiskie teksti
2Šis nolīgums ir sagatavots divos oriģināleksemplāros angļu,
3bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu,
4itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu,
5rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un
6taju valodā; visi šie teksti ir vienlīdz autentiski.
7TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie ir parakstījuši šo
8nolīgumu.
91 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES)
102016/1953 (2016. gada 26. oktobris) par Eiropas ceļošanas
11dokumentu izveidi tādu trešo valstu valstspiederīgo
12atgriešanai, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi, un ar ko
13atceļ Padomes 1994. gada 30. novembra ieteikumu (OV L 311,
1417.11.2016., 13. lpp.), ieskaitot jebkādus turpmākus
15grozījumus.
162 Kā definēts UNTOC 2.b pantā.
17KOPĪGA DEKLARĀCIJA PAR 5.
18PANTU
19(SMAGI STARPTAUTISKAS NOZĪMES NOZIEGUMI)
20Gan dalībvalstis, gan Taizeme ir parakstījušas Starptautiskās
21Krimināltiesas Romas statūtus, kas ir svarīgs pavērsiens
22starptautiskajai tiesu sistēmai un tās efektīvai darbībai. Romas
23statūtos ir noteikts, ka genocīds, noziegumi pret cilvēci un kara
24noziegumi ir "smagi starptautiskas nozīmes
25noziegumi".
26KOPĪGA DEKLARĀCIJA PAR 23.
27PANTU
28(TIESU IESTĀŽU UN TIESISKĀ SADARBĪBA)
29Taizemes Karalistes valdība, izmantojot visus līdzekļus
30saskaņā ar saviem tiesību aktiem, rīkojas, lai nodrošinātu, ka
31personai netiek piemērots nāvessods, un, ja tiesa piespriež
32nāvessodu, Taizemes Karalistes valdība iesniedz ieteikumu par
33Karaļa pasludinātu apžēlošanu.
34______________________
35Съставено в Брюксел на четиринадесети декември две хиляди
36двадесет и втора година.
37Hecho en Bruselas, el catorce de diciembre de dos mil
38veintidós.
39V Bruselu dne čtrnáctého prosince dva tisíce dvacet dva.
40Udfærdiget i Bruxelles den fjortende december to tusind og
41toogtyve.
42Geschehen zu Brüssel am vierzehnten Dezember
43zweitausendzweiundzwanzig.
44Kahe tuhande kahekümne teise aasta detsembrikuu
45neljateistkümnendal päeval Brüsselis.
46΄Εγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα τέσσερις Δεκεμβρίου δύο
47χιλιάδες είκοσι δύο.
48Done at Brussels on the fourteenth day of December in the year
49two thousand and twenty two.
50Fait à Bruxelles, le quatorze décembre deux mille
51vingt-deux.
52Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an ceathrú lá déag de mhí na
53Nollag sa bhliain dhá mhíle fiche a dó.
54Sastavljeno u Bruxellesu četrnaestog prosinca godine dvije
55tisuće dvadeset druge.
56Fatto a Bruxelles, addì quattordici dicembre
57duemilaventidue.
58Briselē, divi tūkstoši divdesmit otrā gada četrpadsmitajā
59decembrī.
60Priimta du tūkstančiai dvidešimt antrų metų gruodžio
61keturioliktą dieną Briuselyje.
62Kelt Brüsszelben, a kétezer-huszonkettedik év december havának
63tizennegyedik napján.
64Magħmul fi Brussell, fl-erbatax-il jum ta' Diċembru fis-sena
65elfejn u tnejn u għoxrin.
66Gedaan te Brussel, veertien december tweeduizend
67tweeëntwintig.
68Sporządzono w Brukseli dnia czternastego grudnia roku dwa
69tysiące dwudziestego drugiego.
70Feito em Bruxelas, em catorze de dezembro de dois mil e vinte
71e dois.
72Întocmit la Bruxelles la paisprezece decembrie două mii
73douăzeci și doi.
74V Bruseli štrnásteho decembra dvetisícdvadsaťdva.
75V Bruslju, štirinajstega decembra dva tisoč dvaindvajset.
76Tehty Brysselissä neljäntenätoista päivänä joulukuuta vuonna
77kaksituhattakaksikymmentäkaksi.
78Som skedde i Bryssel den fjortonde december år
79tjugohundratjugotvå.
80ทำ ณ กรุงบรัสเซลส์ เมื่อวันที่ 14 ธันวาคม
81คริสต์ศักราชสองพันยี่สิบสอง