7. pants

AS "Drogas"

viedoklis

KP 27.11.2012. saņēma AS "Drogas" viedokli Lietā

(turpmāk - AS "Drogas" viedoklis) un 30.11.2012. saņēma

papildinājumus viedoklim.

AS "Drogas" izteiktie

argumenti34:

7.1. Par konkrēto tirgu, AS "Drogas"

iepirkuma varu un piegādātāju atkarību

KP izdarītais konstatējums par

Drogas atrašanos DSM ir nepamatots un KP ir nepareizi definējusi

konkrēto mazumtirdzniecības tirgu. KP ir izdarījusi nepareizus

secinājumus par tirgus dalībniekiem, kas atrodas šajā konkrētajā

mazumtirdzniecības tirgū un kas attiecīgi ir uzskatāmi par Drogas

konkurentiem. KP nav izvērtējusi, vai Drogas piemīt iepirkuma

vara pietiekami ilgā laika periodā konkrētajos KP definētajos

iepirkuma tirgos.

KP norāda, ka definēja konkrēto mazumtirdzniecības tirgu, kurā

darbojas AS "Drogas" kā "skaistumkopšanas,

veselības, galantērijas un sadzīves preču mazumtirdzniecības

tirgu Latvijas teritorijā" (turpmāk - "skaistumkopšanas

un sadzīves" preču mazumtirdzniecība"). Izvērtējot AS

"Drogas" argumentus, konstatējams, ka AS

"Drogas" nav norādījusi nekādus argumentus, kā citādi

un kāpēc būtu definējams konkrētais mazumtirdzniecības tirgus.

Tāpēc KP nav pamata pārskatīt konkrētā mazumtirdzniecības tirgus,

kurā darbojas AS "Drogas", definīciju.

KP izvērtēja Lietā esošos materiālus - ikdienas plaša patēriņa

preču veikalu sniegtās atskaites par pirkumiem (čekus). KP

konstatēja, ka starp vairākiem simtiem čeku ir tikai viena

mazumtirgotāja viens čeks, kurā ir redzams, ka nespeciālizētā

ikdienas plaša patēriņa preču veikalā ir mērķtiecīgi pirkta nevis

pārtika, bet "skaistumkopšanas un sadzīves" prece,

skat. Tabula Nr. 11.

Tabula Nr.11

SIA "MAXIMA Latvija", SIA "RIMI

Latvia", SIA "Palink" veikalos pirktās nepārtikas

preces, kas atbilst konkrētajiem iepirkuma tirgiem 2011.gadā

(*)

Apskatot katru mazumtirgotāju atsevišķi, KP secina, (*).

Ņemot vērā minēto, KP secina, ka nespecializētie ikdienas

plaša patēriņa preču veikali, kuros pārdodas gan pārtikas, gan

nepārtikas preces, patērētāju uztverē ir tomēr tie, kas

izmantojami pirmām kārtām pārtikas preču iegādei. Ja patērētājiem

nepieciešamas nepārtikas preces, tādas kā skaistumkopšanas vai

mājokļa kopšanas preces, patērētāji, acīmredzot, neveic pirkumu

nespecializētajos ikdienas plaša patēriņa preču veikalos, bet dod

priekšroku "vairāk specializētajiem" veikaliem.

Tādējādi, jo "specializētāks" ir pieprasījums, jo

"specializētāks" būs veikals, kuru izvēlēsies

patērētājs sava pieprasījuma apmierināšanai.

Vienlaicīgi KP atzīst, ka tādi nespecializētie ikdienas plaša

patēriņa preču veikali kā SIA "Rimi Latvia", SIA

"MAXIMA Latvija", SIA "Palink" u.c. noteikti

veido konkurenci AS "Drogas" veikaliem, vismaz tajā

daļā, kurā pārklājas sortiments, bet tas nav pamats, lai definētu

konkrēto mazumtirdzniecības tirgu citādi, kā tas bija definēts

šajā KP lēmumā. Bez tam, ievērojot jau sniegto vērtējumu par

konkurenci starp tādiem veikaliem kā SIA "Rimi Latvia",

SIA "MAXIMA Latvija" u.c. un Drogas (šī lēmuma

2.3.punkts), tas arī nav pamats, lai atzītu KP viedokli par

kļūdainu. Neskatoties uz to, ka SIA "Rimi Latvia", SIA

"MAXIMA Latvija" u.c. veikalu tīklu sortiments

nepārtikas preču grupā daļēji pārklājas ar Drogas tīkla

sortimentu, tomēr, kā atzina KP, SIA "Rimi Latvia", SIA

"MAXIMA Latvija" u.c. nav tiešie Drogas

konkurenti. Par minēto liecina arī tirdzniecības centros esošo

veikalu apsekojums, ko KP veica lietās Nr.1809/10/03.01.-01./14

"Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā

noteiktā aizlieguma pārkāpumu Rimi grupas uzņēmumu (SIA

"RIMI Latvia", SIA "Plesko Real Estate" un

SIA "SUPERNETTO") un SIA "Marno J"

darbībās"35, Nr.p/11/03.01.-01./13 "Par

Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktā

aizlieguma pārkāpumu SIA "Maxima Latvija" un

tirdzniecības telpu iznomātāju darbībās"36,

Nr.p/11/03.01./16 "Par Konkurences likuma 11.panta pirmās

daļas 7.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu Palink grupas

uzņēmumu (SIA "Palink" un SIA "Ozolu nami")

un tirdzniecības telpu iznomātāju darbībās"37

2010.-2012.gados un secinājumi par konkurences esamību starp

dažāda koncepta veikaliem. Apsekojuma rezultāti apstiprināja

vispārzināmu faktu, ka vienā tirdzniecības centrā nav atrodami

divu dažādu lielveikalu tīklu veikali, piemēram, Rimi veikals un

Maxima veikals38, vai Palink veikals un Rimi veikals.

Minētajās lietās KP konstatēja, ka nomas līgumos ierobežojumi

pret telpu īpašniekiem attiecās uz telpu nomu pārtikas

veikaliem. Attiecībā uz telpu nomu nepārtikas veikaliem

ierobežojumi nebija attiecināmi. Kā pārkāpuma izdarīšanas laikā,

t.i., līdz 2010.gadam, tā arī līdz esošam brīdim, ir novērojama

situācija, ka "zem viena tirdzniecības centra jumta"

var tikt izvietoti nespecializētais ikdienas plaša patēriņa preču

veikals un Drogas veikals. Aprakstītais liecina par to, ka Drogas

un tādi veikali kā Rimi, Maxima, Palink, Depo utt. nav uzskatāmi

par tiešiem konkurentiem.

Bez tam KP norāda, ka, izvērtējot DSM, konkrēti - izvērtējot

vai konkrētam mazumtirgotājam ir iepirkuma vara, tiek izvērtēta

šī mazumtirgotāja tirgus daļa iepirkuma tirgū un no tās

izrietošais iepirkuma apjoms39. Saskaņā ar Lietā

iegūto informāciju konkrētā iepirkuma tirgus, kurā EC bija

atkarīgs no AS "Drogas":

1) sejas un ķermeņa kopšanas līdzekļu piegādes tirgus Latvijas

teritorijā;

2) dekoratīvās kosmētikas piegādes tirgus Latvijas

teritorijā;

3) dezodorantu piegādes tirgus Latvijas teritorijā;

4) dušas želejas, vannas putu, sāļu un ziepju tirgus Latvijas

teritorijā.

KP apkopoja informāciju par SIA "Rimi Latvia", SIA

"MAXIMA Latvija" un SIA "Palink" un AS

"Drogas" iepirkuma apjomu Ls bez PVN, kurā apskatītās

preču grupas iekļauj to preču iepirkuma tirgu, kurā EC bija

atkarīgs no AS "Drogas".

Tomēr, no KP neatkarīgu iemeslu dēļ šī analīze nevar tikt

uzskatīta par vispusīgu un nav izmantojama lietā: jo, KP secina,

ka dati nav objektīvi salīdzināmi un līdz ar to nav izmantojami,

jo lietā nav pieejami dati par AS "Drogas" 2009.gadā.

Tāpat būtu nepieciešams minētos datus vērtēt kontekstā ar veikalu

platību, bet informācija par to nav pilnīga. Kā arī dati, ko

sniedza AS "Drogas" Lietā, ir pretrunā ar citiem KP

iegūtiem datiem, kas (*) Ņemot vērā minēto, kā arī faktu, ka (*)

un plašs pārstāvēto zīmolu klāsts, KP uzskata, ka AS

"Drogas" sniegtā informācija par iepirkuma apjomu

dekoratīvās kosmētikas un ķermeņa un sejas kopšanas līdzekļu

produktu grupā varētu būt nepilnīga vai nepatiesa un līdz ar to

nevar būt izmantojama kā pierādījums.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, KP uzskata, ka, lai Lietā

pierādītu AS "Drogas" DSM, minētie dati nav

nepieciešami, jo pastāv citi pietiekami pierādījumi, līdz ar to

AS "Drogas" sniegtā informācija par iepirkuma apjomu

Lietā netiek ņemta vērā un netiek izmantota kā pierādījums. KP

atzīmē, ka, nosakot kāda tirgus dalībnieka DSM, nav nepieciešams,

lai tas būtu vienīgais dominējošs uzņēmums tirgū, jo netiek

vērtēts klasisks dominējošs stāvoklis. DSM konceptā iepirkuma

vara var būt vienlaicīgi vairākiem tirgus dalībniekiem. Kopā ar

konkrētā piegādātāja atkarību konkrētajā iepirkuma tirgū, tā

veido DSM. Katram mazumtirgotāja tipam, ar kuriem AS

"Drogas" salīdzina sevi, ir savas priekšrocības:

lielāka vai mazāka specializācija, lielums, tīkla plašums u.c. AS

"Drogas" specializācija un tas, kas, kā pareizi AS

"Drogas" atzīmēja, dod AS "Drogas"

konkurences priekšrocības, ir plašs "skaistumkopšanas un

sadzīves" preču sortiments. AS "Drogas"

priekšrocība ir tāda, ka AS "Drogas" specializējas uz

"skaistumkopšanas un sadzīves" preču mazumtirdzniecību,

piedāvājot ļoti plašu preču spektru. Kā pierāda Lietā iegūtā

informācija (*). Attiecībā par patērētāju viedokli par

aizstājamību KP norāda, ka šajā Lietā, kas ir DSM lieta, tā

uzskatīja par būtiskāku izvērtēt lielveikalu un Drogas veikalu

aizstājamību no piegādātāju viedokļa, ievērojot to, ka tiek

salīdzināti alternatīvi noieta kanāli piegādātājiem, kā arī ņemot

vērā čeku analīzes rezultātus. Šis viedoklis pamatojams ar to, ka

DSM lietās mazumtirgotāju ir svarīgi izvērtēt no tāda skatu

punkta, cik svarīgs šis mazumtirgotājs ir piegādātājam kā

realizācijas kanāls. Turklāt dati par apgrozījumiem tirgū (4

kategorijas) atspoguļo patērētāju priekšrocības. Šī paša iemesla

dēļ konkrētajā Lietā nav piemērojams SSNIP tests (kas, starp

citu, nav vienīgais un noteicošais līdzeklis/instruments tirgus

definēšanai). Minētais KP skaidrojums ir arī atbilde uz AS

"Drogas" viedokli par to (*). KP neapšauba konkurences

esamību, bet norāda, ka konkurenti primāri ir vērtējami no tā,

vai tiem piemīt iepirkuma vara un no tā, cik svarīgu realizācijas

kanālu tie veido piegādātājiem.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, KP secina, ka, neskatoties uz

to, ka AS "Drogas" nav vienīgā konkrētā iepirkuma

tirgus dalībniece, ir pierādīta AS "Drogas" iepirkuma

vara.

KP arī uzskata, ka iepirkuma vara eksistē pietiekami ilgi, jo

Latvijā vairāku gadu garumā nav attīstījis līdzīga profila

(koncepta) speciālizēts mazumtirdzniecības tīkls, kas būtu

salīdzināms ar AS "Drogas" pēc apgrozījuma un veikalu

skaita.

(..) secināms, ka sniegtais EC

atkarības vērtējums nesniedz jebkādas atziņas par piegādātāju

(kopumā, t.i. neizdalot atsevišķus piegādātājus) atkarību no

Drogas konkrētajos KP definētajos iepirkuma tirgos, izņemot

garāmejošus un nekādi nepamatotus apgalvojumus, ka bez EC arī

citi vairumtirgotāji lielā mērā ir atkarīgi no Drogas.

(*).

Detalizēti argumenti par EC u.c. piegādātāju atkarību no AS

"Drogas" sniegti lēmuma 5.1.punktā.

7.2. Par AS "Drogas" darbībām, kurās

konstatēti KL 13.panta otrās daļas pārkāpumi

7.2.1. KL 13.panta otrās daļas

1.punkts

(*).

Kopumā AS "Drogas" argumentē, (*).

Izvērtējot AS "Drogas" minēto, KP norāda, ka AS

"Drogas" apgalvojums, ka (*) ir noraidāms, ko apliecina

Lietas materiāli - izdrukas par dažādu AS "Drogas"

veikalu regulāriem un patstāvīgiem pasūtījumiem EC. No Lietas

materiāliem - AS "Drogas" rēķiniem par sodu EC arī

konstatējams, ka AS "Drogas" EC piemēroja sodus par

pasūtījumu neizpildi vai nepilnīgu izpildi (skat, šī Lēmuma

6.5.punkts). Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī KP Lietā iegūto

informāciju par AS "Drogas" veikalu pasūtījumu

veikšanas kārtību un sadarbību ar piegādātājiem un to, ka KP šī

Lēmuma 5.1. punktā ir pierādījusi EC atkarību no AS

"Drogas", KP norāda, ka ir neiespējami uzskatīt, ka

atkarīgs piegādātājs piegādes kādam mazumtirgotājam varētu veikt

pēc savas brīvas iniciatīvas. KP vērtējumā šāds biznesa modelis

nebūtu iespējams arī gadījumā, ja piegādātājs būtu neatkarīgs no

mazumtirgotāja. Vienlaikus, ņemot vērā, ka AS "Drogas"

un EC attiecības regulēja oficiāli noslēgts līgums, ka EC

regulāri saņēma AS "Drogas" veikalu pasūtījumus, kā arī

sodus gadījumos, kad pasūtījumi nebija izpildīti vai nepilnīgi

izpildīti, KP uzskata, ka fakts, ka EC piegādāja preces saskaņā

ar AS "Drogas" plānveida pasūtījumiem, nevis pēc savas

iniciatīvas, ir pierādīts.

Savukārt attiecībā uz faktu, ka AS "Drogas" pasūtīja

un EC piegādāja preces pirms 01.10.2008., KP viedoklis minēts šī

lēmuma 7.2.3.punktā.

Vienlaikus KP norāda, ka AS "Drogas" viedoklī nav

pierādījumi faktam, ka preces, kas tika atgrieztas EC, bija

patērētājiem jaunas un nepazīstamas. To apliecina arī AS

"Drogas" darbinieku EC adresētajos e-pastos minētais,

piemēram, ka precei ir krities pieprasījums, bet nav nevienas

norādes par to, ka EC tiek atdotas atpakaļ preces, kas bijušas

uzskatāmas par jaunām un patērētājiem nezināmām (skat., šī lēmuma

6.1.punktu).

7.2.2. KL 13.panta otrās daļas

2.punkts

Analizējot KP secinājumus Vēstules 5.2.punktā, jānorāda

sekojošais. (*).

Pamatojoties uz AS "Drogas" minēto, KP secina, ka

bonusi tika piemēroti par: pastāvīgu EC piegādāto preču

reklamēšanu reklāmas materiālos, avīzē, papildus eksponēšanu

akcijas laikā, personāla apmācībā u.c. pasākumos, kas saistīti ar

EC piegādāto preču virzīšanu tirgū. T.i., par mārketinga

aktivitātēm, kas var tikt uzskatīts par mārketinga pakalpojumu.

Bet izvērtējot sadarbības un mārketinga līgumu (punktus), KP

secina, ka AS "Drogas" piemēroja divu veidu maksājumus

- bonusi, kuri tika aprēķināti no apgrozījuma, un maksājums par

mārketingu, kas ir pastāvīgs un neatkarīgs no apgrozījuma

sasniegumiem.

KP secina, ka netaisnīgs ir fakts, ka bonusi tika prasīti gan

par mēneša apgrozījumu, gan par gada apgrozījumu, bet

nedefinējot, kāds apgrozījums AS "Drogas" ir jāsasniedz

ar EC precēm, lai tiktu piemēroti bonusi. Attiecīgi EC bija

spiests maksāt AS "Drogas" faktiski par vienu un to

pašu realizāciju (vismaz, neatkarīgi no tā, vai AS

"Drogas" ar mārketinga pakalpojumiem panāk vai nepanāk

apgrozījuma palielināšanu) bonusu vairākas reizes.

Bez tam uz konkrēto gadījumu ir attiecināms KP secinājums, kas

bija izdarīts lietā40 un kuram piekrita Apgabaltiesa:

norēķinu termiņa netaisnīgums ir arī apstāklī, ka pirms samaksas

saņemšanas par piegādātājām precēm trešajai personai jau var

iestāties pienākums samaksāt pieteicējai apgrozījuma

atlaidi41.

KP norāda, ka Lietā netiek uzskatīts, (*), kā arī Lietā kopumā

biežu un regulāru mārketinga akciju rīkošana netiek uzskatīts kā

pārkāpums (skat. šī Lēmuma 6.2.punktu).

KP rīcībā ir AS "Drogas" informācija par to, ka AS

"Drogas" ar piegādātājiem (šajā gadījumā ar EC), katru

gadu saskaņoja mārketinga līgumu, vienlaikus, ņemot vērā, ka EC

kā piegādātājs bija atkarīgs no AS "Drogas", tā

iespējas iebilst AS "Drogas" noteikumiem bija

ierobežotas. Tāpat KP ņem vērā, ka arī citi vairumtirgotāji, kas

ir AS "Drogas" piegādātāji, ir norādījuši, ka AS

"Drogas" īstenotās mārketinga aktivitātes ne vienmēr ir

efektīvas un pat ne peļņu nesošas, tomēr neskatoties uz to, AS

"Drogas" tās nepiekrīt samazināt, skat. Lēmuma

5.1.punktu, kurā atspoguļots (*) viedoklis. Ņemot vērā minēto, KP

uzskata, ka mārketinga aktivitātes var tikt uzskatītas par

uzspiestām un ka preču iepirkumi to ietvaros nebija pārdomāti,

ņemot vērā lielo atgriezto preču daudzumu.

AS "Drogas" apgalvojums, ka (*) KP vērtējumā ir

noraidāms, jo saskaņā ar Lietas materiāliem, AS

"Drogas" un EC līdz EC maksātnespējas iestāšanai

darbojās uz 2005.gada 31.augustā noslēgtā līguma pamata, un KP

nav informācijas, ka būtu ticis noslēgts cits līgums. KP

vērtējumā tieši šajā aspektā Lietā nav pamatoti vērtēt AS

"Drogas" noslēgtos līgumus ar citiem piegādātājiem un

tas arī netika darīts.

7.2.3. KL 13.panta otrās daļas

4.punkts

(*).

Izvērtējot AS "Drogas" argumentu, t.i., (*) un

tādējādi uz šāda veida maksājumiem ir nepamatoti atsaukties, KP

norāda, ka, lai konstatētu DSM ļaunprātīgu izmantošanas pārkāpuma

tiesisko sastāvu, līdzīgi kā tas ir "klasiskā dominējošā

stāvokļa pārkāpuma gadījumā", nav nepieciešams konstatēt

pārkāpuma faktiskās sekas. Jo šajā gadījumā pilnībā ir

pietiekoši, ka uzņēmums, kas atrodas DSM, izmanto šo stāvokli un

līdz ar to spēj uzspiest noteiktus nosacījumus (šajā gadījumā

attiecīgos noteikumus līgumā), kas, nepastāvot šādam stāvoklim

tirgū, (varai attiecībā pret piegādātāju) konkrētajam tirgus

dalībniekiem nebūtu iespējams, jo šāda noteikuma ietveršana ir

absolūti pretēja otras puses komerciālajām interesēm un

vienlīdzīgos apstākļos (nepastāvot piegādātāja atkarībai),

visticamāk, šāds noteikums līgumā nekad netiktu ietvers.

Jānorāda, ka līdzīgu nostāju pauž arī LR Augstākās tiesas

Senāta Administratīvo lietu departaments 07.02.2011. spriedumā

lietā Nr.SKA-17/2011, kurā, t.sk., tiek norādīts, ka

"Konkurences likuma 13.pants un dominējošā stāvokļa

ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma uzskaitījumi nav tulkojami

tā, ka nepieciešams konstatēt faktiskas dominējošā stāvokļa

ļaunprātīgas izmantošanas sekas. Šeit jānorāda, ka dominējošā

stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir aizliegta kā nesaderīga ar

Eiropas Savienības principiem. Tirgus dalībnieka darbība, kura

izpaužas kā ļaunprātīga savas tirgus varas izmantošana, ietekmē

kopējo tirgu un kavē harmoniskas, līdzsvarotas un noturīgas

saimnieciskās darbības attīstību. Tādēļ no pārkāpuma

konstatēšanas viedokļa ir pietiekami, ka dominējošo stāvokli

baudošs tirgus dalībnieks izmanto savu stāvokli ar tādām metodēm,

kuras tas brīvas konkurences apstākļos neizmantotu, un šāda

izmantošana ir bijusi objektīvi piemērota tirgus ietekmēšanai un

ekonomiskās sāncensības vājināšanai. Aizskārums atklājas tādējādi

no paša diskriminācijas fakta".

Šajā gadījumā gan jānorāda, ka Senāta augstāk minētie

secinājumi attiecas uz KL 13.panta pirmo daļu, taču, tā kā DSM

sevī ietver mazāku tirgus varas apjomu, t.i., tas spēj rīkoties

neatkarīgi vienīgi no piegādātājiem, un tam nepiemīt spēja

rīkoties neatkarīgi no patērētājiem un konkurentiem. Tādējādi,

salīdzinājumā ar klasiskā dominējošo stāvokļa ļaunprātīgu

izmantošanu, DSM pārkāpumi ir mazāk smagi pārkāpumi un tādējādi

to pierādīšanas standarts nevar būt smagāks kā standarts,

pierādot klasisko dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Tādējādi KP uzskata, ka augstāk minētie argumenti, kurus Senāts

ir norādījis, ir attiecināmi arī uz DSM esošu tirgus

dalībnieku.

Ņemot vērā visu minēto, KP uzskata, ka AS "Drogas"

arguments par to, ka, tā kā nav konstatējamas faktiskās sekas,

tad nav konstatējams pārkāpums, nav pamatots.

Savukārt uz argumentu, (*), KP norāda, ka šāds arguments

neiztur kritiku, jo, kā izriet no Lietas materiāliem (sk.

1.sējuma 81.lp.), tad jaunais līguma projekts netika parakstīts

no EC puses ne jau tāpēc, ka tas nevēlējās izmainīt kārtību

attiecībā uz šāda veida nepamatotiem maksājumiem, bet gan tāpēc,

ka jaunais līgums iekļāva vēl vairāk ekonomiski neiespējami

izpildāmus priekš EC nosacījumus, t.i., ka AS "Drogas"

varēs norēķināties par precēm pēc preču realizācijas, bonusa

palielināšanu par to, ja AS"Drogas" par precēm

norēķinās ātrāk nekā atrunāts līgumā, kā arī bonusa palielināšanu

par piegādāto apjomu. Ņemot vērā minēto, KP uzskata, ka AS

"Drogas" norādītais arguments, ka (*), ir pilnībā

atrauti norādīts, nevērtējot Lietā esošos materiālus un (*).

KP arī norāda, ka, pat pieņemot, ka AS "Drogas" pēc

01.10.2008., kad stājās spēkā KL DSM regulējums (*), AS

"Drogas" pastāvēja iespēja EC informēt, nosūtot

vienpusēju paziņojumu par sev pielīgto tiesību attiecībā uz

"Drogas" un EC Līguma pielikuma Nr.3, kura

2.1.1.apakšpunktā ir noteikts, ka "jaunu vai pēc

rekonstrukcijas Pasūtītāja veikala atvēršanas gadījumā

Piegādātājs samaksā Pasūtītājam Ls 300,00 (trīs simti

latu)" turpmāku neizmantošanu. KP rīcībā nav

informācijas, kā arī Lietas materiālos nav dokumentu, kas

apstiprinātu šādu AS "Drogas" rīcību, līdz ar to KP

uzskata, ka AS "Drogas" nav izmantojusi visas

likumiskās tiesības, kā arī nav izrādījusi nekādu iniciatīvu, kas

apliecina, ka tika darīts viss iespējamais, lai pēc 01.10.2008.

AS "Drogas" līgumi ar piegādātājiem nesaturētu KL

13.panta otrajā daļā noteiktos aizliegumus.

7.2.4. KL 13.panta otrās daļas

6.punkts

(..) Drogas sankcijas EC, attiecas

uz periodu pirms DSM regulējuma spēkā stāšanās, t.i. pirms

2008.gada 1.oktobra, attiecīgi jebkāda EC un Drogas sadarbības

pirms DSM regulējuma spēkā stāšanās analīze nevar radīt DSM

pārkāpumu no Drogas puses, jo šim regulējumam nav retrospektīvs

spēks.

(*).

Attiecībā uz argumentu par sankcijām pirms DSM regulējuma

spēkā stāšanās, t.i. pirms 01.10.2008., KP nostāja ir sniegta šā

lēmumā 3.punktā.

Attiecībā uz otru argumentu KP norāda, ka Lietā ir

pierādījumi, ka AS "Drogas" ir piemērojuši EC sodus par

preču nepiegādi. Viedoklī AS "Drogas" norāda, ka

(*)42, tomēr no KP un AS "Drogas"

pieejamajiem Lietas materiāliem, redzams, ka rēķiniem par sodiem

par preču nepiegādi pilnā sortimenta apjomā AS "Drogas"

kā apmaksas veidu piemēroja (*), tāpēc KP uzskata, ka AS

"Drogas" apgalvojums ir nepatiess".

KP norāda, ka no AS "Drogas" viedokļa, kur minēts,

ka (*) nav pierādījumu AS "Drogas" zaudējumiem par EC

nepiegādātajām precēm. Vienlaikus KP piekrīt, ka preču nepiegāde

var radīt zaudējumus, tomēr, ņemot vērā EC nepiegādāto preču

vērtību proporcionāli AS "Drogas" piemērotajam sodam,

KP uzskata, ka AS "Drogas" zaudējumi bija mazāki kā

ieguvumi no soda naudām.

Papildus šī lēmuma 6.5.punktā minētajiem pierādījumiem, KP

norāda, ka saskaņā ar matemātiskiem aprēķiniem un piemērojot

varbūtības teoriju attiecībā uz notikumiem 100% preču piegāde

praktiski nav iespējama. Notikumi var būt neatkarīgi viens no

otra, un pie tādiem pieder EC veiktās preču piegādes uz AS

"Drogas" veikaliem un EC preču saņemšana no saviem

piegādātājiem-ražotājiem Eiropā un citās valstīs. Varbūtība, ka

divi neatkarīgi notikumi 1)EC pasūtītā prece nepienāks laikā;

2)AS "Drogas" pasūtīs tieši šīs preces) iestāsies

vienlaicīgi, ir niecīga (ievērojot, ka darbībām ir jābūt

racionāli izplanotām) un to nosaka notikumu rašanās vieta laikā

un telpā, un vēl citu blakus faktori, tajā skaitā cilvēciskais.

EC piegāde AS "Drogas" bija jānodrošina 100% uz visām

72 tirdzniecības vietām. Tajā pašā laikā EC no saviem 20

piegādātājiem preces saņēma 80-90% apmērā no pasūtītā. Ja pieņem,

ka EC izdotos saņemt no saviem piegādātājiem pasūtījuma izpildi

97% apmērā, tad pie preču nosaukumu skaita 3000 vienības

varbūtība, ka EC noliktavās noteiktā prece būs, ir ne vairāk kā

80%. KP vērtējumā tas apstiprina EC pamatotos lūgumus pārskatīt

100% preču piegādes nodrošinājumu uz saprātīgiem skaitļiem,

piemēram, 85% apmērā, ko AS "Drogas" vadība noraidīja.

Līdz ar to, nemot vērā iepriekš minēto, KP vērtējumā AS

"Drogas" bija izdevīga pastāvošā sistēma, kā arī

iespēja pastāvīgi piemērot EC sodus par nepilnīgu preču

piegādi.

7.3. Par secinājumiem par sekām

KP Vēstulē sniegtie

Izpilddirekcijas secinājumi par Drogas rīcības sekām uz EC

maksātnespējas iestāšanos ir nepamatoti. (..)

(..) KP vēstulē norādītais

secinājums par EC maksātnespējas cēloņiem - Drogas darbībām ir

priekšlaicīgs, neobjektīvs un nav pamatots ar faktiem. Drogas

ieskatā, EC maksātnespējas cēlonis bija EC vadības bezatbildīga

un neprofesionāla darbība. Papildus, vēlamies uzsvērt, ka Vēstulē

KP nevienā vietā nav minējusi vai ņēmusi vērā faktu, ka 2009.gadā

Latvijā un Pasaulē iestājās ekonomiskā krīze, kas būtiski mainīja

patērētāju uzvedību un pieprasījumu. Tāpēc uzskatām, ka EC

maksātnespēja varēja iestāties vairāku apstākļu rezultātā, kuriem

nav sakara ar Lietā izmeklētajām Drogas un EC līgumattiecībām,

t.sk. ekonomiskās krīzes iestāšanās, EC neefektīvas saimnieciskās

darbības, EC "finanšu piramīdas" veidā izveidotās

uzņēmējdarbības, kas daļēji balstījās uz Drogas finansējuma (t.i.

garās EC Drogas piegādāto preču aprites laikam Drogas veikalos),

EC agresīvās ekspansijas un zīmolu pārņemšanas politikas

"treknajos gados" un citu apstākļu dēļ.

Visbeidzot, Vēstulē norādīts, ka

Drogas darbības saistībā ar atlaižu un bonusu pieprasīšanu saviem

piegādātājiem ir praktiski veicinājušas to, ka citiem

mazumtirgotājiem preces tika piedāvātas par augstāku cenu, lai

kompensētu zaudējumus, kas rodas no sadarbības ar Drogas.

Pirmkārt, Vēstulē nav atrodams jebkāds vērtējums, pamatojums vai

pierādījumi, ka Drogas piegādātāji ir cietuši zaudējumus.

Otrkārt, ciktāl Vēstulē apgalvots, ka konkrēti piegādātāji citiem

mazumtirgotājiem piegādā konkrētas preces par augstāku cenu, šāda

cenu diferenciācija ir piegādātāju atbildība. Turklāt ir

pašsaprotami, ka Drogas piedāvātā preču cena var būt zemāka, kā

citiem mazumtirgotājiem piegādātā cena gadījumos, kad Drogas

konkrētajam piegādātājam ir lielākais klients.

Atbildot uz AS "Drogas" minēto, KP norāda, ka KL

pārkāpumus AS "Drogas" darbībās attiecībā pret EC

uzskata kā vienu no maksātnespējas cēloņiem, bet ne kā vienīgo no

iespējamajiem iemesliem. KP piekrīt, ka EC maksātnespējas pamatā

varēja būt arī vēl citi iemesli, par kuriem KP nav informācijas,

vienlaikus tieši ekspluatējošā AS "Drogas" rīcība pret

EC KP vērtējumā ir viens no maksātnespējas iemesliem. KP rīcībā

nav informācijas un arī no AS "Drogas" sniegtā viedokļa

nav pierādījumi apgalvojumam, ka "EC maksātnespējas

cēlonis bija EC vadības bezatbildīga un neprofesionāla

darbība", līdz ar to KP uzskata ka šis pagalvojums nav

pierādīts un ir AS "Drogas" subjektīvs viedoklis. Tāpat

KP norāda, ka AS "Drogas" sniegatais viedoklis nesatur

pierādījumus apgalvojumam, ka "(..) EC "finanšu

piramīdas" veidā izveidotās uzņēmējdarbības, kas daļēji

balstījās uz Drogas finansējuma (..)", kā arī KP nav

informācijas, ko AS "Drogas" ir domājusi ar jedzienu

"finanšu piramīdu". Saskaņā ar KP pieejamo

informāciju EC bija vairumtirdzniecības uzņēmums, kas piegādāja

dažādas skaistumkopšanas un ķermeņa kopšanas preces,

sadarbojoties ar dažādiem ražotājiem un par tā klientiem, līdz ar

AS "Drogas" bija dažādi citi mazumtirgotāji.

Attiecībā par AS "Drogas" piegādātāju zaudējumiem KP

argumenti ir sniegti lēmuma 5.2.punktā.