7. pants

1AS "Drogas"

2viedoklis

3KP 27.11.2012. saņēma AS "Drogas" viedokli Lietā

4(turpmāk - AS "Drogas" viedoklis) un 30.11.2012. saņēma

5papildinājumus viedoklim.

6AS "Drogas" izteiktie

7argumenti34:

87.1. Par konkrēto tirgu, AS "Drogas"

9iepirkuma varu un piegādātāju atkarību

10KP izdarītais konstatējums par

11Drogas atrašanos DSM ir nepamatots un KP ir nepareizi definējusi

12konkrēto mazumtirdzniecības tirgu. KP ir izdarījusi nepareizus

13secinājumus par tirgus dalībniekiem, kas atrodas šajā konkrētajā

14mazumtirdzniecības tirgū un kas attiecīgi ir uzskatāmi par Drogas

15konkurentiem. KP nav izvērtējusi, vai Drogas piemīt iepirkuma

16vara pietiekami ilgā laika periodā konkrētajos KP definētajos

17iepirkuma tirgos.

18KP norāda, ka definēja konkrēto mazumtirdzniecības tirgu, kurā

19darbojas AS "Drogas" kā "skaistumkopšanas,

20veselības, galantērijas un sadzīves preču mazumtirdzniecības

21tirgu Latvijas teritorijā" (turpmāk - "skaistumkopšanas

22un sadzīves" preču mazumtirdzniecība"). Izvērtējot AS

23"Drogas" argumentus, konstatējams, ka AS

24"Drogas" nav norādījusi nekādus argumentus, kā citādi

25un kāpēc būtu definējams konkrētais mazumtirdzniecības tirgus.

26Tāpēc KP nav pamata pārskatīt konkrētā mazumtirdzniecības tirgus,

27kurā darbojas AS "Drogas", definīciju.

28KP izvērtēja Lietā esošos materiālus - ikdienas plaša patēriņa

29preču veikalu sniegtās atskaites par pirkumiem (čekus). KP

30konstatēja, ka starp vairākiem simtiem čeku ir tikai viena

31mazumtirgotāja viens čeks, kurā ir redzams, ka nespeciālizētā

32ikdienas plaša patēriņa preču veikalā ir mērķtiecīgi pirkta nevis

33pārtika, bet "skaistumkopšanas un sadzīves" prece,

34skat. Tabula Nr. 11.

35Tabula Nr.11

36SIA "MAXIMA Latvija", SIA "RIMI

37Latvia", SIA "Palink" veikalos pirktās nepārtikas

38preces, kas atbilst konkrētajiem iepirkuma tirgiem 2011.gadā

39(*)

40Apskatot katru mazumtirgotāju atsevišķi, KP secina, (*).

41Ņemot vērā minēto, KP secina, ka nespecializētie ikdienas

42plaša patēriņa preču veikali, kuros pārdodas gan pārtikas, gan

43nepārtikas preces, patērētāju uztverē ir tomēr tie, kas

44izmantojami pirmām kārtām pārtikas preču iegādei. Ja patērētājiem

45nepieciešamas nepārtikas preces, tādas kā skaistumkopšanas vai

46mājokļa kopšanas preces, patērētāji, acīmredzot, neveic pirkumu

47nespecializētajos ikdienas plaša patēriņa preču veikalos, bet dod

48priekšroku "vairāk specializētajiem" veikaliem.

49Tādējādi, jo "specializētāks" ir pieprasījums, jo

50"specializētāks" būs veikals, kuru izvēlēsies

51patērētājs sava pieprasījuma apmierināšanai.

52Vienlaicīgi KP atzīst, ka tādi nespecializētie ikdienas plaša

53patēriņa preču veikali kā SIA "Rimi Latvia", SIA

54"MAXIMA Latvija", SIA "Palink" u.c. noteikti

55veido konkurenci AS "Drogas" veikaliem, vismaz tajā

56daļā, kurā pārklājas sortiments, bet tas nav pamats, lai definētu

57konkrēto mazumtirdzniecības tirgu citādi, kā tas bija definēts

58šajā KP lēmumā. Bez tam, ievērojot jau sniegto vērtējumu par

59konkurenci starp tādiem veikaliem kā SIA "Rimi Latvia",

60SIA "MAXIMA Latvija" u.c. un Drogas (šī lēmuma

612.3.punkts), tas arī nav pamats, lai atzītu KP viedokli par

62kļūdainu. Neskatoties uz to, ka SIA "Rimi Latvia", SIA

63"MAXIMA Latvija" u.c. veikalu tīklu sortiments

64nepārtikas preču grupā daļēji pārklājas ar Drogas tīkla

65sortimentu, tomēr, kā atzina KP, SIA "Rimi Latvia", SIA

66"MAXIMA Latvija" u.c. nav tiešie Drogas

67konkurenti. Par minēto liecina arī tirdzniecības centros esošo

68veikalu apsekojums, ko KP veica lietās Nr.1809/10/03.01.-01./14

69"Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā

70noteiktā aizlieguma pārkāpumu Rimi grupas uzņēmumu (SIA

71"RIMI Latvia", SIA "Plesko Real Estate" un

72SIA "SUPERNETTO") un SIA "Marno J"

73darbībās"35, Nr.p/11/03.01.-01./13 "Par

74Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktā

75aizlieguma pārkāpumu SIA "Maxima Latvija" un

76tirdzniecības telpu iznomātāju darbībās"36,

77Nr.p/11/03.01./16 "Par Konkurences likuma 11.panta pirmās

78daļas 7.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu Palink grupas

79uzņēmumu (SIA "Palink" un SIA "Ozolu nami")

80un tirdzniecības telpu iznomātāju darbībās"37

812010.-2012.gados un secinājumi par konkurences esamību starp

82dažāda koncepta veikaliem. Apsekojuma rezultāti apstiprināja

83vispārzināmu faktu, ka vienā tirdzniecības centrā nav atrodami

84divu dažādu lielveikalu tīklu veikali, piemēram, Rimi veikals un

85Maxima veikals38, vai Palink veikals un Rimi veikals.

86Minētajās lietās KP konstatēja, ka nomas līgumos ierobežojumi

87pret telpu īpašniekiem attiecās uz telpu nomu pārtikas

88veikaliem. Attiecībā uz telpu nomu nepārtikas veikaliem

89ierobežojumi nebija attiecināmi. Kā pārkāpuma izdarīšanas laikā,

90t.i., līdz 2010.gadam, tā arī līdz esošam brīdim, ir novērojama

91situācija, ka "zem viena tirdzniecības centra jumta"

92var tikt izvietoti nespecializētais ikdienas plaša patēriņa preču

93veikals un Drogas veikals. Aprakstītais liecina par to, ka Drogas

94un tādi veikali kā Rimi, Maxima, Palink, Depo utt. nav uzskatāmi

95par tiešiem konkurentiem.

96Bez tam KP norāda, ka, izvērtējot DSM, konkrēti - izvērtējot

97vai konkrētam mazumtirgotājam ir iepirkuma vara, tiek izvērtēta

98šī mazumtirgotāja tirgus daļa iepirkuma tirgū un no tās

99izrietošais iepirkuma apjoms39. Saskaņā ar Lietā

100iegūto informāciju konkrētā iepirkuma tirgus, kurā EC bija

101atkarīgs no AS "Drogas":

1021) sejas un ķermeņa kopšanas līdzekļu piegādes tirgus Latvijas

103teritorijā;

1042) dekoratīvās kosmētikas piegādes tirgus Latvijas

105teritorijā;

1063) dezodorantu piegādes tirgus Latvijas teritorijā;

1074) dušas želejas, vannas putu, sāļu un ziepju tirgus Latvijas

108teritorijā.

109KP apkopoja informāciju par SIA "Rimi Latvia", SIA

110"MAXIMA Latvija" un SIA "Palink" un AS

111"Drogas" iepirkuma apjomu Ls bez PVN, kurā apskatītās

112preču grupas iekļauj to preču iepirkuma tirgu, kurā EC bija

113atkarīgs no AS "Drogas".

114Tomēr, no KP neatkarīgu iemeslu dēļ šī analīze nevar tikt

115uzskatīta par vispusīgu un nav izmantojama lietā: jo, KP secina,

116ka dati nav objektīvi salīdzināmi un līdz ar to nav izmantojami,

117jo lietā nav pieejami dati par AS "Drogas" 2009.gadā.

118Tāpat būtu nepieciešams minētos datus vērtēt kontekstā ar veikalu

119platību, bet informācija par to nav pilnīga. Kā arī dati, ko

120sniedza AS "Drogas" Lietā, ir pretrunā ar citiem KP

121iegūtiem datiem, kas (*) Ņemot vērā minēto, kā arī faktu, ka (*)

122un plašs pārstāvēto zīmolu klāsts, KP uzskata, ka AS

123"Drogas" sniegtā informācija par iepirkuma apjomu

124dekoratīvās kosmētikas un ķermeņa un sejas kopšanas līdzekļu

125produktu grupā varētu būt nepilnīga vai nepatiesa un līdz ar to

126nevar būt izmantojama kā pierādījums.

127Ņemot vērā visu iepriekš minēto, KP uzskata, ka, lai Lietā

128pierādītu AS "Drogas" DSM, minētie dati nav

129nepieciešami, jo pastāv citi pietiekami pierādījumi, līdz ar to

130AS "Drogas" sniegtā informācija par iepirkuma apjomu

131Lietā netiek ņemta vērā un netiek izmantota kā pierādījums. KP

132atzīmē, ka, nosakot kāda tirgus dalībnieka DSM, nav nepieciešams,

133lai tas būtu vienīgais dominējošs uzņēmums tirgū, jo netiek

134vērtēts klasisks dominējošs stāvoklis. DSM konceptā iepirkuma

135vara var būt vienlaicīgi vairākiem tirgus dalībniekiem. Kopā ar

136konkrētā piegādātāja atkarību konkrētajā iepirkuma tirgū, tā

137veido DSM. Katram mazumtirgotāja tipam, ar kuriem AS

138"Drogas" salīdzina sevi, ir savas priekšrocības:

139lielāka vai mazāka specializācija, lielums, tīkla plašums u.c. AS

140"Drogas" specializācija un tas, kas, kā pareizi AS

141"Drogas" atzīmēja, dod AS "Drogas"

142konkurences priekšrocības, ir plašs "skaistumkopšanas un

143sadzīves" preču sortiments. AS "Drogas"

144priekšrocība ir tāda, ka AS "Drogas" specializējas uz

145"skaistumkopšanas un sadzīves" preču mazumtirdzniecību,

146piedāvājot ļoti plašu preču spektru. Kā pierāda Lietā iegūtā

147informācija (*). Attiecībā par patērētāju viedokli par

148aizstājamību KP norāda, ka šajā Lietā, kas ir DSM lieta, tā

149uzskatīja par būtiskāku izvērtēt lielveikalu un Drogas veikalu

150aizstājamību no piegādātāju viedokļa, ievērojot to, ka tiek

151salīdzināti alternatīvi noieta kanāli piegādātājiem, kā arī ņemot

152vērā čeku analīzes rezultātus. Šis viedoklis pamatojams ar to, ka

153DSM lietās mazumtirgotāju ir svarīgi izvērtēt no tāda skatu

154punkta, cik svarīgs šis mazumtirgotājs ir piegādātājam kā

155realizācijas kanāls. Turklāt dati par apgrozījumiem tirgū (4

156kategorijas) atspoguļo patērētāju priekšrocības. Šī paša iemesla

157dēļ konkrētajā Lietā nav piemērojams SSNIP tests (kas, starp

158citu, nav vienīgais un noteicošais līdzeklis/instruments tirgus

159definēšanai). Minētais KP skaidrojums ir arī atbilde uz AS

160"Drogas" viedokli par to (*). KP neapšauba konkurences

161esamību, bet norāda, ka konkurenti primāri ir vērtējami no tā,

162vai tiem piemīt iepirkuma vara un no tā, cik svarīgu realizācijas

163kanālu tie veido piegādātājiem.

164Ņemot vērā visu iepriekš minēto, KP secina, ka, neskatoties uz

165to, ka AS "Drogas" nav vienīgā konkrētā iepirkuma

166tirgus dalībniece, ir pierādīta AS "Drogas" iepirkuma

167vara.

168KP arī uzskata, ka iepirkuma vara eksistē pietiekami ilgi, jo

169Latvijā vairāku gadu garumā nav attīstījis līdzīga profila

170(koncepta) speciālizēts mazumtirdzniecības tīkls, kas būtu

171salīdzināms ar AS "Drogas" pēc apgrozījuma un veikalu

172skaita.

173(..) secināms, ka sniegtais EC

174atkarības vērtējums nesniedz jebkādas atziņas par piegādātāju

175(kopumā, t.i. neizdalot atsevišķus piegādātājus) atkarību no

176Drogas konkrētajos KP definētajos iepirkuma tirgos, izņemot

177garāmejošus un nekādi nepamatotus apgalvojumus, ka bez EC arī

178citi vairumtirgotāji lielā mērā ir atkarīgi no Drogas.

179(*).

180Detalizēti argumenti par EC u.c. piegādātāju atkarību no AS

181"Drogas" sniegti lēmuma 5.1.punktā.

1827.2. Par AS "Drogas" darbībām, kurās

183konstatēti KL 13.panta otrās daļas pārkāpumi

1847.2.1. KL 13.panta otrās daļas

1851.punkts

186(*).

187Kopumā AS "Drogas" argumentē, (*).

188Izvērtējot AS "Drogas" minēto, KP norāda, ka AS

189"Drogas" apgalvojums, ka (*) ir noraidāms, ko apliecina

190Lietas materiāli - izdrukas par dažādu AS "Drogas"

191veikalu regulāriem un patstāvīgiem pasūtījumiem EC. No Lietas

192materiāliem - AS "Drogas" rēķiniem par sodu EC arī

193konstatējams, ka AS "Drogas" EC piemēroja sodus par

194pasūtījumu neizpildi vai nepilnīgu izpildi (skat, šī Lēmuma

1956.5.punkts). Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī KP Lietā iegūto

196informāciju par AS "Drogas" veikalu pasūtījumu

197veikšanas kārtību un sadarbību ar piegādātājiem un to, ka KP šī

198Lēmuma 5.1. punktā ir pierādījusi EC atkarību no AS

199"Drogas", KP norāda, ka ir neiespējami uzskatīt, ka

200atkarīgs piegādātājs piegādes kādam mazumtirgotājam varētu veikt

201pēc savas brīvas iniciatīvas. KP vērtējumā šāds biznesa modelis

202nebūtu iespējams arī gadījumā, ja piegādātājs būtu neatkarīgs no

203mazumtirgotāja. Vienlaikus, ņemot vērā, ka AS "Drogas"

204un EC attiecības regulēja oficiāli noslēgts līgums, ka EC

205regulāri saņēma AS "Drogas" veikalu pasūtījumus, kā arī

206sodus gadījumos, kad pasūtījumi nebija izpildīti vai nepilnīgi

207izpildīti, KP uzskata, ka fakts, ka EC piegādāja preces saskaņā

208ar AS "Drogas" plānveida pasūtījumiem, nevis pēc savas

209iniciatīvas, ir pierādīts.

210Savukārt attiecībā uz faktu, ka AS "Drogas" pasūtīja

211un EC piegādāja preces pirms 01.10.2008., KP viedoklis minēts šī

212lēmuma 7.2.3.punktā.

213Vienlaikus KP norāda, ka AS "Drogas" viedoklī nav

214pierādījumi faktam, ka preces, kas tika atgrieztas EC, bija

215patērētājiem jaunas un nepazīstamas. To apliecina arī AS

216"Drogas" darbinieku EC adresētajos e-pastos minētais,

217piemēram, ka precei ir krities pieprasījums, bet nav nevienas

218norādes par to, ka EC tiek atdotas atpakaļ preces, kas bijušas

219uzskatāmas par jaunām un patērētājiem nezināmām (skat., šī lēmuma

2206.1.punktu).

2217.2.2. KL 13.panta otrās daļas

2222.punkts

223Analizējot KP secinājumus Vēstules 5.2.punktā, jānorāda

224sekojošais. (*).

225Pamatojoties uz AS "Drogas" minēto, KP secina, ka

226bonusi tika piemēroti par: pastāvīgu EC piegādāto preču

227reklamēšanu reklāmas materiālos, avīzē, papildus eksponēšanu

228akcijas laikā, personāla apmācībā u.c. pasākumos, kas saistīti ar

229EC piegādāto preču virzīšanu tirgū. T.i., par mārketinga

230aktivitātēm, kas var tikt uzskatīts par mārketinga pakalpojumu.

231Bet izvērtējot sadarbības un mārketinga līgumu (punktus), KP

232secina, ka AS "Drogas" piemēroja divu veidu maksājumus

233- bonusi, kuri tika aprēķināti no apgrozījuma, un maksājums par

234mārketingu, kas ir pastāvīgs un neatkarīgs no apgrozījuma

235sasniegumiem.

236KP secina, ka netaisnīgs ir fakts, ka bonusi tika prasīti gan

237par mēneša apgrozījumu, gan par gada apgrozījumu, bet

238nedefinējot, kāds apgrozījums AS "Drogas" ir jāsasniedz

239ar EC precēm, lai tiktu piemēroti bonusi. Attiecīgi EC bija

240spiests maksāt AS "Drogas" faktiski par vienu un to

241pašu realizāciju (vismaz, neatkarīgi no tā, vai AS

242"Drogas" ar mārketinga pakalpojumiem panāk vai nepanāk

243apgrozījuma palielināšanu) bonusu vairākas reizes.

244Bez tam uz konkrēto gadījumu ir attiecināms KP secinājums, kas

245bija izdarīts lietā40 un kuram piekrita Apgabaltiesa:

246norēķinu termiņa netaisnīgums ir arī apstāklī, ka pirms samaksas

247saņemšanas par piegādātājām precēm trešajai personai jau var

248iestāties pienākums samaksāt pieteicējai apgrozījuma

249atlaidi41.

250KP norāda, ka Lietā netiek uzskatīts, (*), kā arī Lietā kopumā

251biežu un regulāru mārketinga akciju rīkošana netiek uzskatīts kā

252pārkāpums (skat. šī Lēmuma 6.2.punktu).

253KP rīcībā ir AS "Drogas" informācija par to, ka AS

254"Drogas" ar piegādātājiem (šajā gadījumā ar EC), katru

255gadu saskaņoja mārketinga līgumu, vienlaikus, ņemot vērā, ka EC

256kā piegādātājs bija atkarīgs no AS "Drogas", tā

257iespējas iebilst AS "Drogas" noteikumiem bija

258ierobežotas. Tāpat KP ņem vērā, ka arī citi vairumtirgotāji, kas

259ir AS "Drogas" piegādātāji, ir norādījuši, ka AS

260"Drogas" īstenotās mārketinga aktivitātes ne vienmēr ir

261efektīvas un pat ne peļņu nesošas, tomēr neskatoties uz to, AS

262"Drogas" tās nepiekrīt samazināt, skat. Lēmuma

2635.1.punktu, kurā atspoguļots (*) viedoklis. Ņemot vērā minēto, KP

264uzskata, ka mārketinga aktivitātes var tikt uzskatītas par

265uzspiestām un ka preču iepirkumi to ietvaros nebija pārdomāti,

266ņemot vērā lielo atgriezto preču daudzumu.

267AS "Drogas" apgalvojums, ka (*) KP vērtējumā ir

268noraidāms, jo saskaņā ar Lietas materiāliem, AS

269"Drogas" un EC līdz EC maksātnespējas iestāšanai

270darbojās uz 2005.gada 31.augustā noslēgtā līguma pamata, un KP

271nav informācijas, ka būtu ticis noslēgts cits līgums. KP

272vērtējumā tieši šajā aspektā Lietā nav pamatoti vērtēt AS

273"Drogas" noslēgtos līgumus ar citiem piegādātājiem un

274tas arī netika darīts.

2757.2.3. KL 13.panta otrās daļas

2764.punkts

277(*).

278Izvērtējot AS "Drogas" argumentu, t.i., (*) un

279tādējādi uz šāda veida maksājumiem ir nepamatoti atsaukties, KP

280norāda, ka, lai konstatētu DSM ļaunprātīgu izmantošanas pārkāpuma

281tiesisko sastāvu, līdzīgi kā tas ir "klasiskā dominējošā

282stāvokļa pārkāpuma gadījumā", nav nepieciešams konstatēt

283pārkāpuma faktiskās sekas. Jo šajā gadījumā pilnībā ir

284pietiekoši, ka uzņēmums, kas atrodas DSM, izmanto šo stāvokli un

285līdz ar to spēj uzspiest noteiktus nosacījumus (šajā gadījumā

286attiecīgos noteikumus līgumā), kas, nepastāvot šādam stāvoklim

287tirgū, (varai attiecībā pret piegādātāju) konkrētajam tirgus

288dalībniekiem nebūtu iespējams, jo šāda noteikuma ietveršana ir

289absolūti pretēja otras puses komerciālajām interesēm un

290vienlīdzīgos apstākļos (nepastāvot piegādātāja atkarībai),

291visticamāk, šāds noteikums līgumā nekad netiktu ietvers.

292Jānorāda, ka līdzīgu nostāju pauž arī LR Augstākās tiesas

293Senāta Administratīvo lietu departaments 07.02.2011. spriedumā

294lietā Nr.SKA-17/2011, kurā, t.sk., tiek norādīts, ka

295"Konkurences likuma 13.pants un dominējošā stāvokļa

296ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma uzskaitījumi nav tulkojami

297tā, ka nepieciešams konstatēt faktiskas dominējošā stāvokļa

298ļaunprātīgas izmantošanas sekas. Šeit jānorāda, ka dominējošā

299stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir aizliegta kā nesaderīga ar

300Eiropas Savienības principiem. Tirgus dalībnieka darbība, kura

301izpaužas kā ļaunprātīga savas tirgus varas izmantošana, ietekmē

302kopējo tirgu un kavē harmoniskas, līdzsvarotas un noturīgas

303saimnieciskās darbības attīstību. Tādēļ no pārkāpuma

304konstatēšanas viedokļa ir pietiekami, ka dominējošo stāvokli

305baudošs tirgus dalībnieks izmanto savu stāvokli ar tādām metodēm,

306kuras tas brīvas konkurences apstākļos neizmantotu, un šāda

307izmantošana ir bijusi objektīvi piemērota tirgus ietekmēšanai un

308ekonomiskās sāncensības vājināšanai. Aizskārums atklājas tādējādi

309no paša diskriminācijas fakta".

310Šajā gadījumā gan jānorāda, ka Senāta augstāk minētie

311secinājumi attiecas uz KL 13.panta pirmo daļu, taču, tā kā DSM

312sevī ietver mazāku tirgus varas apjomu, t.i., tas spēj rīkoties

313neatkarīgi vienīgi no piegādātājiem, un tam nepiemīt spēja

314rīkoties neatkarīgi no patērētājiem un konkurentiem. Tādējādi,

315salīdzinājumā ar klasiskā dominējošo stāvokļa ļaunprātīgu

316izmantošanu, DSM pārkāpumi ir mazāk smagi pārkāpumi un tādējādi

317to pierādīšanas standarts nevar būt smagāks kā standarts,

318pierādot klasisko dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

319Tādējādi KP uzskata, ka augstāk minētie argumenti, kurus Senāts

320ir norādījis, ir attiecināmi arī uz DSM esošu tirgus

321dalībnieku.

322Ņemot vērā visu minēto, KP uzskata, ka AS "Drogas"

323arguments par to, ka, tā kā nav konstatējamas faktiskās sekas,

324tad nav konstatējams pārkāpums, nav pamatots.

325Savukārt uz argumentu, (*), KP norāda, ka šāds arguments

326neiztur kritiku, jo, kā izriet no Lietas materiāliem (sk.

3271.sējuma 81.lp.), tad jaunais līguma projekts netika parakstīts

328no EC puses ne jau tāpēc, ka tas nevēlējās izmainīt kārtību

329attiecībā uz šāda veida nepamatotiem maksājumiem, bet gan tāpēc,

330ka jaunais līgums iekļāva vēl vairāk ekonomiski neiespējami

331izpildāmus priekš EC nosacījumus, t.i., ka AS "Drogas"

332varēs norēķināties par precēm pēc preču realizācijas, bonusa

333palielināšanu par to, ja AS"Drogas" par precēm

334norēķinās ātrāk nekā atrunāts līgumā, kā arī bonusa palielināšanu

335par piegādāto apjomu. Ņemot vērā minēto, KP uzskata, ka AS

336"Drogas" norādītais arguments, ka (*), ir pilnībā

337atrauti norādīts, nevērtējot Lietā esošos materiālus un (*).

338KP arī norāda, ka, pat pieņemot, ka AS "Drogas" pēc

33901.10.2008., kad stājās spēkā KL DSM regulējums (*), AS

340"Drogas" pastāvēja iespēja EC informēt, nosūtot

341vienpusēju paziņojumu par sev pielīgto tiesību attiecībā uz

342"Drogas" un EC Līguma pielikuma Nr.3, kura

3432.1.1.apakšpunktā ir noteikts, ka "jaunu vai pēc

344rekonstrukcijas Pasūtītāja veikala atvēršanas gadījumā

345Piegādātājs samaksā Pasūtītājam Ls 300,00 (trīs simti

346latu)" turpmāku neizmantošanu. KP rīcībā nav

347informācijas, kā arī Lietas materiālos nav dokumentu, kas

348apstiprinātu šādu AS "Drogas" rīcību, līdz ar to KP

349uzskata, ka AS "Drogas" nav izmantojusi visas

350likumiskās tiesības, kā arī nav izrādījusi nekādu iniciatīvu, kas

351apliecina, ka tika darīts viss iespējamais, lai pēc 01.10.2008.

352AS "Drogas" līgumi ar piegādātājiem nesaturētu KL

35313.panta otrajā daļā noteiktos aizliegumus.

3547.2.4. KL 13.panta otrās daļas

3556.punkts

356(..) Drogas sankcijas EC, attiecas

357uz periodu pirms DSM regulējuma spēkā stāšanās, t.i. pirms

3582008.gada 1.oktobra, attiecīgi jebkāda EC un Drogas sadarbības

359pirms DSM regulējuma spēkā stāšanās analīze nevar radīt DSM

360pārkāpumu no Drogas puses, jo šim regulējumam nav retrospektīvs

361spēks.

362(*).

363Attiecībā uz argumentu par sankcijām pirms DSM regulējuma

364spēkā stāšanās, t.i. pirms 01.10.2008., KP nostāja ir sniegta šā

365lēmumā 3.punktā.

366Attiecībā uz otru argumentu KP norāda, ka Lietā ir

367pierādījumi, ka AS "Drogas" ir piemērojuši EC sodus par

368preču nepiegādi. Viedoklī AS "Drogas" norāda, ka

369(*)42, tomēr no KP un AS "Drogas"

370pieejamajiem Lietas materiāliem, redzams, ka rēķiniem par sodiem

371par preču nepiegādi pilnā sortimenta apjomā AS "Drogas"

372kā apmaksas veidu piemēroja (*), tāpēc KP uzskata, ka AS

373"Drogas" apgalvojums ir nepatiess".

374KP norāda, ka no AS "Drogas" viedokļa, kur minēts,

375ka (*) nav pierādījumu AS "Drogas" zaudējumiem par EC

376nepiegādātajām precēm. Vienlaikus KP piekrīt, ka preču nepiegāde

377var radīt zaudējumus, tomēr, ņemot vērā EC nepiegādāto preču

378vērtību proporcionāli AS "Drogas" piemērotajam sodam,

379KP uzskata, ka AS "Drogas" zaudējumi bija mazāki kā

380ieguvumi no soda naudām.

381Papildus šī lēmuma 6.5.punktā minētajiem pierādījumiem, KP

382norāda, ka saskaņā ar matemātiskiem aprēķiniem un piemērojot

383varbūtības teoriju attiecībā uz notikumiem 100% preču piegāde

384praktiski nav iespējama. Notikumi var būt neatkarīgi viens no

385otra, un pie tādiem pieder EC veiktās preču piegādes uz AS

386"Drogas" veikaliem un EC preču saņemšana no saviem

387piegādātājiem-ražotājiem Eiropā un citās valstīs. Varbūtība, ka

388divi neatkarīgi notikumi 1)EC pasūtītā prece nepienāks laikā;

3892)AS "Drogas" pasūtīs tieši šīs preces) iestāsies

390vienlaicīgi, ir niecīga (ievērojot, ka darbībām ir jābūt

391racionāli izplanotām) un to nosaka notikumu rašanās vieta laikā

392un telpā, un vēl citu blakus faktori, tajā skaitā cilvēciskais.

393EC piegāde AS "Drogas" bija jānodrošina 100% uz visām

39472 tirdzniecības vietām. Tajā pašā laikā EC no saviem 20

395piegādātājiem preces saņēma 80-90% apmērā no pasūtītā. Ja pieņem,

396ka EC izdotos saņemt no saviem piegādātājiem pasūtījuma izpildi

39797% apmērā, tad pie preču nosaukumu skaita 3000 vienības

398varbūtība, ka EC noliktavās noteiktā prece būs, ir ne vairāk kā

39980%. KP vērtējumā tas apstiprina EC pamatotos lūgumus pārskatīt

400100% preču piegādes nodrošinājumu uz saprātīgiem skaitļiem,

401piemēram, 85% apmērā, ko AS "Drogas" vadība noraidīja.

402Līdz ar to, nemot vērā iepriekš minēto, KP vērtējumā AS

403"Drogas" bija izdevīga pastāvošā sistēma, kā arī

404iespēja pastāvīgi piemērot EC sodus par nepilnīgu preču

405piegādi.

4067.3. Par secinājumiem par sekām

407KP Vēstulē sniegtie

408Izpilddirekcijas secinājumi par Drogas rīcības sekām uz EC

409maksātnespējas iestāšanos ir nepamatoti. (..)

410(..) KP vēstulē norādītais

411secinājums par EC maksātnespējas cēloņiem - Drogas darbībām ir

412priekšlaicīgs, neobjektīvs un nav pamatots ar faktiem. Drogas

413ieskatā, EC maksātnespējas cēlonis bija EC vadības bezatbildīga

414un neprofesionāla darbība. Papildus, vēlamies uzsvērt, ka Vēstulē

415KP nevienā vietā nav minējusi vai ņēmusi vērā faktu, ka 2009.gadā

416Latvijā un Pasaulē iestājās ekonomiskā krīze, kas būtiski mainīja

417patērētāju uzvedību un pieprasījumu. Tāpēc uzskatām, ka EC

418maksātnespēja varēja iestāties vairāku apstākļu rezultātā, kuriem

419nav sakara ar Lietā izmeklētajām Drogas un EC līgumattiecībām,

420t.sk. ekonomiskās krīzes iestāšanās, EC neefektīvas saimnieciskās

421darbības, EC "finanšu piramīdas" veidā izveidotās

422uzņēmējdarbības, kas daļēji balstījās uz Drogas finansējuma (t.i.

423garās EC Drogas piegādāto preču aprites laikam Drogas veikalos),

424EC agresīvās ekspansijas un zīmolu pārņemšanas politikas

425"treknajos gados" un citu apstākļu dēļ.

426Visbeidzot, Vēstulē norādīts, ka

427Drogas darbības saistībā ar atlaižu un bonusu pieprasīšanu saviem

428piegādātājiem ir praktiski veicinājušas to, ka citiem

429mazumtirgotājiem preces tika piedāvātas par augstāku cenu, lai

430kompensētu zaudējumus, kas rodas no sadarbības ar Drogas.

431Pirmkārt, Vēstulē nav atrodams jebkāds vērtējums, pamatojums vai

432pierādījumi, ka Drogas piegādātāji ir cietuši zaudējumus.

433Otrkārt, ciktāl Vēstulē apgalvots, ka konkrēti piegādātāji citiem

434mazumtirgotājiem piegādā konkrētas preces par augstāku cenu, šāda

435cenu diferenciācija ir piegādātāju atbildība. Turklāt ir

436pašsaprotami, ka Drogas piedāvātā preču cena var būt zemāka, kā

437citiem mazumtirgotājiem piegādātā cena gadījumos, kad Drogas

438konkrētajam piegādātājam ir lielākais klients.

439Atbildot uz AS "Drogas" minēto, KP norāda, ka KL

440pārkāpumus AS "Drogas" darbībās attiecībā pret EC

441uzskata kā vienu no maksātnespējas cēloņiem, bet ne kā vienīgo no

442iespējamajiem iemesliem. KP piekrīt, ka EC maksātnespējas pamatā

443varēja būt arī vēl citi iemesli, par kuriem KP nav informācijas,

444vienlaikus tieši ekspluatējošā AS "Drogas" rīcība pret

445EC KP vērtējumā ir viens no maksātnespējas iemesliem. KP rīcībā

446nav informācijas un arī no AS "Drogas" sniegtā viedokļa

447nav pierādījumi apgalvojumam, ka "EC maksātnespējas

448cēlonis bija EC vadības bezatbildīga un neprofesionāla

449darbība", līdz ar to KP uzskata ka šis pagalvojums nav

450pierādīts un ir AS "Drogas" subjektīvs viedoklis. Tāpat

451KP norāda, ka AS "Drogas" sniegatais viedoklis nesatur

452pierādījumus apgalvojumam, ka "(..) EC "finanšu

453piramīdas" veidā izveidotās uzņēmējdarbības, kas daļēji

454balstījās uz Drogas finansējuma (..)", kā arī KP nav

455informācijas, ko AS "Drogas" ir domājusi ar jedzienu

456"finanšu piramīdu". Saskaņā ar KP pieejamo

457informāciju EC bija vairumtirdzniecības uzņēmums, kas piegādāja

458dažādas skaistumkopšanas un ķermeņa kopšanas preces,

459sadarbojoties ar dažādiem ražotājiem un par tā klientiem, līdz ar

460AS "Drogas" bija dažādi citi mazumtirgotāji.

461Attiecībā par AS "Drogas" piegādātāju zaudējumiem KP

462argumenti ir sniegti lēmuma 5.2.punktā.