10. pants

Secinājumi

130 Konkrētajā situācijā pašvaldībai ir rīcības brīvība

izvēlēties veidu, kā nodrošināt atkritumu apsaimniekošanu savā

administratīvajā teritorijā, izvēloties pakalpojumu sniedzēju

iepirkuma procedūrā, privātās publiskās partnerības procesā vai

in-house procedūrā. JPP izvēlējās nodrošināt atkritumu

apsaimniekošanu, piemērojot in-house procedūru, lai gan

faktiskos apstākļos nepastāvēja visi normatīvajā regulējumā

noteiktie kritēriji, kas pieļautu in-house izņēmuma

piemērošanu un attiecīgi pieļautu in-house izņēmuma kārtā

pašvaldībai paturēt pakalpojuma sniegšanu savā pilnīgā kontrolē

(darbojoties tirgū kā caur savu pilnībā kontrolētu pašvaldības

struktūrvienību). Attiecīgi JPP, prettiesiski piemērojot

in-house procedūru, ar Pakalpojuma līgumu konkurences

tiesību ietvarā prettiesiski noslēdza konkrēto tirgu brīvai

konkurencei.

131 Tāpat secināms, ka uz Pakalpojuma līgumu attiecas AAL

pārejas noteikumu 12. punkts, kas paredz, ka atkritumu

apsaimniekošanas līgumi, kas noslēgti, nepiemērojot vai

neatbilstoši piemērojot normatīvos aktus par publisko iepirkumi,

izbeidzami līdz 01.07.2013. Likumdevējs tiesiskās stabilitātes

nolūkā ir noteicis pārejas periodu, kurā tiek pieļauta pretēji

normatīvajam regulējumam noslēgtu līgumu darbība, dodot laiku

izbeigt prettiesiski noslēgtos atkritumu apsaimniekošanas līgumus

un organizēt atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši normatīvajam

regulējumam.

132 Vienlaicīgi secināms, ka, lai gan JPP, sadarbībā ar JKP ir

noslēgusi sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgu

vairāk nekā 15 gadu garumā, kas veicinājis negatīvas sekas

konkurencei, atbilstoši Spriedumam un AAL pārejas noteikumu 12.

punktam, kā arī faktam, ka JPP arī pēc 01.07.2013. nepamatoti

izmantoja in-house izņēmumu, JPP turpināja noslēgt

konkrēto tirgu konkurencei vairāk kā 7 gadus. Fakts, ka JPP par

atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzēju Jelgavas

pilsētas administratīvajā teritorijā ir izvēlējusies tieši JKP,

kura dalībnieks ir JPP, apliecina, ka JPP ir nodevusi ekskluzīvas

tiesības konkrētajā tirgū vienam tirgus dalībniekam, tādējādi

izslēdzot citus potenciālos sadzīves atkritumu apsaimniekošanas

pakalpojuma sniedzējus, nedodot iespēju citiem tirgus

dalībniekiem piedāvāt savus pakalpojumus.

133 Vērtējot dabisku tirgus attīstību, pakalpojumu saņēmēji

patstāvīgi izdara izvēli par piemērotāko cenas un pakalpojumu

sniegšanas noteikumu ziņā izdevīgāko piedāvājumu. Tikmēr JPP

rīcības rezultātā, ilgstoši noslēdzot sadzīves atkritumu

savākšanas un pārvadāšanas tirgu, pakalpojuma saņēmējiem bijis

liegts saņemt izvēles ziņā, iespējams, kvalitatīvāku un

efektīvāku pakalpojumu. Kā atzīts tiesu praksē, ja tirgus

dalībniekam ir pieejami ietekmes līdzekļi publisko tiesību jomā,

ar kuriem šis tirgus dalībnieks var ietekmēt konkurenci tirgū,

tad šo ietekmes līdzekļu izmantošana vērtējama kā tirgus varas

izpausme72.

134 Tādējādi JPP rīcības rezultātā JKP tika dota iespēja

sniegt atkritumu savākšanas un pārvadāšanas pakalpojumu ārpus

konkurences procesa, turklāt veikt un plānot savu ekonomisko

darbību bez konkurences spiediena. Vienlaikus privāto tiesību

juridiskā persona KULK, kura kopā ar JPP īsteno kopīgu kontroli

pār JKP, ir nelikumīgi ieguvusi priekšroku atkritumu savākšanas

un pārvadāšanas tirgū. KULK, iegūstot tiesības caur JKP sniegt

atkritumu savākšanas un pārvadāšanas pakalpojumu ārpus konkursa

kārtības, ieguvusi priekšroku tirgū attiecībā uz tās

konkurentiem. Kā minēts iepriekš analizētajā Lochau

spriedumā, EST tiesa secināja, ka iepirkuma līguma piešķiršana

uzņēmumam, kurā ir gan privāts, gan publisks kapitāls,

neizsludinot iepirkuma procedūru, apdraud Direktīvas 92/50/EEK

mērķi nodrošināt brīvu un netraucētu konkurenci, kā arī

vienlīdzīgas attieksmes principu pret visām ieinteresētajām

pusēm, dodot priekšroku privātajam uzņēmumam (šajā gadījumā KULK)

attiecībā uz tā konkurentiem.73

135 Vienlaikus KP ņem vērā, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīga

izmantošana šajā lietā izpaudusies kā JPP rīcība, izvēloties

pakalpojuma sniedzēju veidā, kas neatbilst normatīvajam

regulējumam. Lai gan nepamatoti piešķirto ekskluzīvo tiesību

rezultātā tieši JPP ilgstošā darbība sadzīves atkritumu

savākšanas un pārvadāšanas tirgū Jelgavas pilsētas

administratīvajā teritorijā radīja negatīvas sekas konkurencei,

KP secina, ka JPP rīcības brīvības līmenis attiecībā uz

ekskluzīvo tiesību iegūšanu bija ierobežots. Tieši JPP piemīt

tiesības izvēlēties veidu, kādā nodrošināt sadzīves atkritumu

savākšanu un pārvadāšanu savā administratīvajā teritorijā. Arī

JKP dibināta, pamatojoties uz JPP 22.07.2004. lēmumu iesaistīties

JKP darbībā un dibinot kapitālsabiedrību kopā ar KULK. Savukārt

JKP bez pašvaldības iniciatīvas un lēmuma slēgt Pakalpojuma

līgumu nebūtu iespējas iegūt dominējošo stāvokli sadzīves

atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū, noslēdzot tirgu

konkurencei. Turklāt ļaunprātība konstatējama JPP rīcībā,

izvēloties atkritumu apsaimniekotāju neatbilstoši normatīvajam

regulējumam, nevis ievērojot konkurences procedūru un rīkojot

iepirkumu. Ņemot vērā minēto, JKP rīcībā nav saskatāma dominējošā

stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, ņemot vērā tās iespējas

ietekmēt veidu, kādā JPP izvēlējās pakalpojuma nodošanu JKP.

VIII LIETAS DALĪBNIEKU VIEDOKĻI

136 Pēc Paziņojuma nosūtīšanas KP saņēma JPP un JKP viedokļus

Lietā. KP izvērtēja viedokļos minētos argumentus un šīs nodaļas

ietvaros sniedz savu vērtējumu tiem. Papildus KP norāda, ka KP

nav pienākuma ietvert un atspēkot visus Lietas dalībnieku

sniegtos viedokļus un argumentus pilnā apjomā. Lēmumā ir norādīti

tikai tie argumenti, kuriem ir nozīme Lietā - kuri ir būtiski un

kuri spēj ietekmēt attiecīgo tiesisko situāciju74.

Līdz ar to KP nesniedz savu vērtējumu par visiem viedokļos

ietvertajiem argumentiem.

137 JPP norāda, ka jāņem vērā LESD 106. panta regulējums.

Savukārt tas, kādā veidā JPP izvēlējusies organizēt pakalpojumu

pašvaldībā, arī ir publiskas personas lēmums, neatvērt tirgu

konkurencei75.

138 KP ieskatā JPP arguments nav pamatots. KP norāda, ka

atbilstoši LESD 106. panta pirmajai daļai normā paredzēto tiesību

izmantošanā "dalībvalstis nedz ievieš, nedz uztur

spēkā tādus pasākumus, kas ir pretrunā Līgumiem, jo īpaši

noteikumiem, kas ietverti [LESD] 18. pantā un 101. līdz 109.

pantā". Attiecīgi LESD 106. panta piemērošana nevar

attaisnot LESD 102. pantā minēto pārkāpumu.

139 Tāpat arī KP skaidro, ka JPP rīcība tiek vērtēta, JPP

darbojoties kā tirgus dalībniekam, nevis kā publiskai personai.

Līdz ar to konkrētajā Lietā KP saskata uz tirgus dalībniekiem

attiecināmo dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas

aizlieguma piemērošanu, ko paredz KL 13. pants, kas savā būtībā

ietver LESD 102. pantam analoģiskas prasības.

140 JPP norāda, ka pašvaldības tiesības dibināt

kapitālsabiedrību izriet no tās likumā "Par

pašvaldībām" nostiprinātajām tiesībām, veicot tās autonomās

funkcijas un īstenojot valsts varas prerogatīvas. Savukārt lēmums

par sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, pārkraušanas,

šķirošanas un uzglabāšanas pakalpojuma tiesību piešķiršanu

ietilpst publisko tiesību jomā. Tādējādi pašvaldība, darbojoties

publisko tiesību jomā, nevar tikt atzīta par tirgus

dalībnieku76. Lietas dalībnieki arī norādījuši, ka

publisko tiesību jomā JPP īstenoto darbību tiesiskuma kontrole

nav pakļauta KL, bet novērtējama pēc speciālajiem likumiem un

bija citu iestāžu kompetencē77.

141 KP neapšauba, ka pašvaldības darbība, lemjot par

pakalpojuma sniegšanu, izriet no tās pienākuma organizēt

atkritumu apsaimniekošanu savā teritorijā atbilstoši likuma

"Par pašvaldībām" 15. pantam un uzskatāma par rīcību

publisko tiesību jomā. Vienlaikus Paziņojuma 17.-22. rindkopās

(Lēmuma 17.-22. rindkopās) skaidrots, ka pašvaldība veic

saimniecisko darbību, izvēloties, kā nodrošināt atkritumu

apsaimniekošanas pakalpojumu savā teritorijā, un pati

iesaistoties šī pakalpojuma sniegšanā.

142 Pastāv vairāki veidi, kā pašvaldība var izvēlēties

organizēt atkritumu apsaimniekošanu. Pašvaldība var to darīt pati

saviem resursiem, uzdot pašvaldības komersantam vai nolīgt

privātpersonu nodibinātus komersantus. Pēdējā gadījumā pašvaldība

to var darīt iepirkuma procedūras vai publiskās un privātās

partnerības procedūras veidā.78

143 Attiecībā uz atsauci uz Lobbel lietu, KP

nekonstatēja, ka pašvaldība būtu rīkojusies kā privāto tiesību

subjekts, t.i., tirgus dalībnieks.79 SIA

"Lobbel" gadījumā nav vērtēta pašvaldības rīcība otrajā

pakāpē, tikai pirmajā pakāpē, īstenojot savu autonomo funkciju un

darbojoties publisko tiesību jomā, attiecīgi, atsauce uz šo lietu

nav relevanta.

144 Atsauce uz lietu "Par SIA "L&T"

iesniegumu", ka "pašvaldība, kaut arī tai pieder

kapitāla daļas, nevar automātiski tikt vērtēta kā viens tirgus

dalībnieks ar kapitālsabiedrību", nav pamatota, jo KP ir

konstatējusi, ka "ZAAO darbībās nav saskatāmas

Konkurences likuma 13. panta pārkāpuma sastāva pazīmes, izskatot

konkrēto Iesniegumu, tādejādi nav lietderīgi vērtēt, vai

pašvaldības un ZAAO ir viens tirgus

dalībnieks."80 Lai konstatētu, ka divas

juridiski nošķirtas vienības veido vienu tirgus dalībnieku,

jākonstatē KL 1. panta 9. punktā noteiktais: "Ja tirgus

dalībniekam vai vairākiem tirgus dalībniekiem kopā ir izšķiroša

ietekme pār vienu tirgus dalībnieku vai vairākiem citiem tirgus

dalībniekiem, tad visus tirgus dalībniekus var uzskatīt par vienu

tirgus dalībnieku." KP lēmumā ir konstatējusi kopīgu SIA

"KULK" un JPP izšķirošu ietekmi pār JKP, tāpēc

secināms, ka JPP un JKP uzskatāms par vienu tirgus

dalībnieku.

145 No KP lēmuma Vides investīcijas, ZMK investīcijas

apvienošanās lietā neizriet, ka KP atzītu pašvaldības lēmumu par

sadzīves atkritumu apsaimniekošanas komersanta izvēli par

izrietošu no pašvaldības autonomās funkcijas.81 KP ir

vienīgā kompetentā iestāde valsts pārvaldes iestāžu sistēmā,

kurai piekrīt tirgus uzraudzība, nodrošinot brīvas konkurences

principu ievērošanu, jebkurā tautsaimniecības

nozarē82. Savukārt apstāklis, ka uz JPP attiecas arī

likums "Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām",

neatceļ KL piemērošanu un neierobežo KP iespējas vērsties pret

tirgus dalībnieka konkurences tiesībām neatbilstošu rīcību.

146 Kā jau skaidrots Paziņojuma 86.-87. rindkopā (Lēmuma

100.-101. rindkopas) no EST judikatūras izriet, ka konkurences

noteikumu piemērošana ir ierobežota tikai gadījumos, kad

normatīvais regulējums tieši izslēdz tirgus dalībnieka jebkādu

rīcības brīvību.83 Konkurences noteikumi attiecas arī

uz regulējuma neskaidras interpretācijas ļaunprātīgu

izmantošanu.84 JPP pārkāpa normatīvajos aktos noteikto

kārtību, kādā pašvaldība var izvēlēties pakalpojumu sniedzēju,

tādā veidā noslēdzot konkrēto tirgu konkurencei.

147 Tāpat Paziņojumā ir skaidrots, kāpēc pašvaldība konkrētajā

situācijā darbojas kā tirgus dalībnieks un veic saimniecisko

darbību, nevis darbojas publisko tiesību jomā. Fakts, ka

Pakalpojuma līguma slēgšanas tiesiskuma pārbaude ir IUB

kompetencē, neizslēdz KP kompetenci vērtēt pašvaldības kā tirgus

dalībnieka rīcības atbilstību konkurences tiesībām.

148 JPP norāda, ka tirgus dalībnieks ir ikviens subjekts,

kas veic saimniecisko darbību - darbības, kas saistītas ar preču

vai pakalpojumu piedāvāšanu tirgū. Vienlaikus JPP, dibinot JKP,

neuzsāka pakalpojumu sniegšanu. Turklāt tikai tādā gadījumā, ja

ir vienpersoniska izšķiroša ietekme un šo kontroli subjekts

īsteno tieši vai netieši, ietekmējot sabiedrības pārvaldību, tad

uzskatāms, ka subjekts piedalās kontrolētā uzņēmuma veiktajā

saimnieciskajā darbībā un tādējādi atzīstams par tirgus

dalībnieku. Taču KP ir konstatējusi, ka JPP un SIA

"KULK" ir de facto kopīga izšķiroša ietekme.

Ņemot vērā, ka JPP nav vienpersoniska izšķiroša ietekme, tad JPP

arī nav uzskatāma par tirgus dalībnieku atbilstoši KP

argumentācijai85.

149 KP paskaidro, ka fakts, ka pašvaldībai likuma "Par

pašvaldībām" 14. panta pirmajā daļā ir noteiktas tiesības

dibināt kapitālsabiedrības, nenozīmē, ka pašvaldības, veicot šo

darbību, automātiski rīkojas publisko tiesību jomā. KP ir

konstatējusi kopīgu izšķirošu ietekmi - tātad, JPP kopā ar SIA

"KULK" kontrolē JKP un veic saimniecisko darbību.

In-house princips arī paredz, ka pašvaldība nodrošina

pakalpojuma sniegšanu saviem spēkiem - tātad iesaistoties

saimnieciskajā darbībā. Saimniecisko darbību raksturo preču un

pakalpojumu piedāvāšana tirgū, ekonomiska un finansiāla riska

uzņemšanās un fakts, vai konkrēto pakalpojumu var nodrošināt

privāts uzņēmums peļņas gūšanas nolūkā. KP ir konstatējusi visus

minētos kritērijus.

150 Pasūtītāja preces vai pakalpojuma pirkšanas darbība

vērtējama kopsakarā ar to, vai preces vai pakalpojums secīgi tiek

izmantots saimnieciskajā darbībā.86 Slēdzot līgumu par

ārpakalpojumu, publiskā persona iesaistās komercdarījumos par

pakalpojumu sniegšanu.87 Sadzīves atkritumu

apsaimniekošana ir saimnieciska darbība un pašvaldības saņemtā

atļauja (līgums) veikt saimniecisko attiecīgo darbību nav

nošķirama no pašas saimnieciskās darbības, pretējā gadījumā šāda

atļauja (līgums) zaudē jēgu, jo tās iegūšanas interese no

izpildītāja puses ir saimnieciskā darbība. Apsaimniekošanas

līgums rada privātpersonai tiesības veikt konkrētu darbību, bet

tikai realizējot šīs tiesības, persona var iegūt (vai neiegūt)

tirgus dalībnieka pozīciju, kuru, iespējams, var ietekmēt

ekonomiski kritēriji un konkurence.88 Attiecīgi, ja

publiskā persona slēdz līgumu par saimnieciskās darbības

veikšanu, tās lēmums slēgt līgumu un nodrošināt pakalpojumu nav

skatāms atrauti no saimnieciskās darbības.

151 Lietas dalībnieki norāda, ka KP līdz šim nav

konstatējusi pārkāpumus situācijās, kad tirgū darbojas viens

tirgus dalībnieks un viņam piešķirto ekskluzīvo tiesību dēļ tiek

ierobežota piekļuve konkrētajam tirgum. Piemēram, Tehniskās

apskates jautājumā89, Auto numura zīmju tirgus

uzraudzībā,90 kapu bedru rakšanas tirgus

uzraudzībā,91 Rīgas Ģeometrs tirgus

uzraudzībā92. Lietā rīcība drīzāk bija vērtējama KL

14.1 panta konkurences neitralitātes

kontekstā93. Lai tirgus dalībnieka rīcībā novērtētu KL

13. panta kontekstā, īpašnieku sastāvam nav

nozīmes94.

152 KP norāda, ka KL 13. panta piemērošanai atšķirībā no KL

14.1 panta piemērošanas tirgus dalībnieka sastāvam nav

nozīmes. JKP dalībnieku analīze veikta, lai konstatētu JPP

"pilnīgas kontroles" īstenošanu pār JKP, kas atbilstoši

likuma "Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām"

4. panta pirmās daļas sestajam punktam nepieciešama, lai

piemērotu in-house principu.95 Turklāt no

Paziņojumā norādītā neizriet, ka konstatēta dominējošā stāvokļa

ļaunprātīga izmantošana tādēļ, ka JKP ir piešķirtas ekskluzīvas

tiesības sniegt pakalpojumu konkrētajā tirgū. Dominējošā stāvokļa

ļaunprātīga izmantošana izriet no fakta, ka šīs ekskluzīvās

tiesības piešķirtas prettiesiski, neievērojot tiesību aktos

noteikto pakalpojuma sniedzēja izvēles kārtību.

153 Savukārt attiecībā uz KL 14.1 panta piemērošanu

norādāms, ka saskaņā ar šī panta ceturto daļu, šo pantu piemēro,

ciktāl konkrētā darbība tieši neizriet no citos likumos

noteiktajām prasībām vai nav piemērojams šā likuma 13. pants. Tas

nozīmē, ka gadījumos, ja konstatējams tirgus dalībnieka

dominējošais stāvoklis, tā rīcība novērtējama KL 13. panta

kontekstā. Savukārt gadījumos, kad konstatējama gan KL 13. panta,

gan arī KL 14.1 panta tiesiskā sastāva pazīmes,

piemērojams KL 13. pants, neatkarīgi no tā, vai subjekts ir

publiska persona, kura veic saimniecisko darbību, vai privāto

tiesību persona. Šāda kārtība nodrošina vienlīdzīgu attieksmi,

novērtējot tirgus dalībnieku rīcību, neatkarīgi no paša subjekta

tiesiskās dabas.

154 Lietas dalībnieki salīdzina Paziņojumā konstatēto KL 13.

panta pārkāpumu ar vairākām tirgus uzraudzībām, kuru rezultātā

konstatēta publiskas personas ar konkurences tiesībām nesaskanīga

rīcība, piešķirot ekskluzīvas tiesības kādam tirgus dalībniekam.

Norādītajās tirgus uzraudzībās vērtēta publisko personu rīcības

atbilstība Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantam, kamēr

Lietā vērtēta pašvaldības kā saimnieciskās darbības veicēja

rīcība.

155 KP nepamatoti atsaucas uz KP lēmumu Getliņi

lietā un kļūdaini izmanto atsauci uz EK lēmumu AstraZeneca

lietā. Pirmkārt, Getliņu lietā galīgais lēmums nav

pieņemts, un otrkārt atšķiras lietu faktiskie apstākļi. Proti,

Getliņi lietā noslēgts koncesijas līgums, bet šajā lietā

slēgts pakalpojuma līgums. Šo iemeslu dēļ arī nav attiecināma

Vācijas prakse96. Otrkārt, Lietā kļūdaini

izmantota atsauce uz EK lēmumu AstraZeneca lietā, jo abu

lietu apstākļi atšķiras. AstraZeneca lietā tika konstatēta

dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, novērtējot

AstraZeneca veiktas aktīvas darbības. Savukārt JKP tiek

pārmesta atrašanās dominējošā stāvoklī jeb izņēmuma tiesību

iegūšana, nevis šī stāvokļa ļaunprātīga

izmantošana97.

156 KP norāda, ka fakts, ka lēmums par pagaidu noregulējumu

nav galējais lēmums lietā, nemaina apstākli, ka minētais lēmums

ir stājies spēkā un to apstiprinājusi arī tiesa. Tas nemazina arī

KP argumentu nozīmi un pareizību. Savukārt atsauce uz Senāta

10.07.2020. spriedumu lietā SKA‑323/2020 9. punktu:

"pašvaldība nenodrošināja sev piederošos aktīvus šī

pakalpojuma [kremācijas] sniegšanai, un tādēļ tā caur šo aktīvu

lietošanas tiesībām nav nodevusi privātpersonai ar publiski

tiesiskas funkcijas īstenošanu saistītu uzdevumu

izpildi" nav attiecināma uz konkrēto lietu. Pašvaldība

izvēlas vienu no veidiem, kā izpildīt savu likuma "Par

pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto

autonomo funkciju, nodrošināt atkritumu apsaimniekošanu. JPP ir

izvēlējusies īstenot šo funkciju, pati iesaistoties saimnieciskās

darbības veikšanā.

157 Attiecībā uz JPP argumentu, ka prakse par koncesijas

līgumiem nav attiecināma uz Lietas apstākļiem, jo starp JPP un

JKP noslēgts Pakalpojuma līgums, KP norāda, ka Pakalpojuma līguma

un koncesijas līguma būtība neatšķiras. Pakalpojuma līguma

slēgšanas brīdī bija spēkā Koncesiju likums, kura 1. panta 2.

punkts paredzēja: "koncesija ir pakalpojumu sniegšanas

tiesību nodošana vai izņēmuma tiesības izmantot koncesijas

resursus, kuri tiek nodoti uz noteiktu laiku, koncedentam un

koncesionāram noslēdzot par to koncesijas līgumu."

Koncesiju likumu no 01.10.2009. aizstāj Publiskās un privātās

partnerības likums, kura 1. panta 7. punkts skaidro, ka:

"7) pakalpojumu koncesijas līgums - finansiālās interesēs

rakstveidā noslēgts līgums, saskaņā ar kuru privātais partneris

sniedz un pārvalda pakalpojumus, kas nav minēti šā likuma 1.

pielikumā, un kā atlīdzību iegūst tiesības ekspluatēt šos

pakalpojumus vai minētās tiesības kopā ar samaksu. Vienlaikus ar

līgumu privātajam partnerim tiek nodoti arī šo pakalpojumu

ekspluatācijas riski". KP konstatē, ka JPP ir noslēgusi

līgumu ar JKP, saskaņā ar kuru JKP sniedz un pārvalda

pakalpojumus un kā atlīdzību iegūst tiesības ekspluatēt šos

pakalpojumus, saņemot samaksu no klientiem par pakalpojuma

nodrošināšanu. Turklāt Pakalpojuma līguma 2.4. punkts paredz, ka

pašvaldība nodod JKP izgāztuvi "Brakšķi". Nav būtisks

līguma nosaukums, bet tā saturs, kas pēc būtības atbilst

koncesijas līguma saturam.

158 KP norāda, ka, lai gan lietu apstākļi atšķiras, EK

nemainīgi ir konstatējusi, ka dominējošā stāvoklī esoša tirgus

dalībnieka rīcība, ļaunprātīgi izmantojot stratēģisko regulējumu,

ir uzskatāma par pārkāpumu. Analogi AstraZeneca lietai,

JKP un JPP ir ļaunprātīgi izmantojušas tiesisko regulējumu,

mākslīgi panākot savu ekskluzīvo tiesību aizsardzību no

konkurences spiediena. Tāpat EK atbilstoši ir konstatējusi, ka

dominējošā stāvoklī esošam tirgus dalībniekam ir īpaša atbildība

attiecībā uz šo stāvokli, un ka tādēļ tas nevar izmantot tiesisko

regulējumu tādējādi, lai nepieļautu vai padarītu sarežģītāku

konkurentu ienākšanu tirgū, ja tas nav pamatots ar uzņēmuma, kas

praktizē uz sniegumu balstītu konkurenci, leģitīmo interešu

aizsardzību, vai ja tam nav objektīva attaisnojuma. Būtisks ir

secinājums par dominējošā stāvoklī esoša tirgus dalībnieka

rīcības tiesiskumu un tiesību normu interpretāciju, nevis

faktiskajiem apstākļiem.

159 JPP nav nepieciešamas otra dalībnieka balsis, lai

pieņemtu lēmumus, turklāt JKP statūtos arī nav paredzēta īpaša

dalībnieku lēmumu pieņemšanas kārtība vai veto tiesības mazākuma

dalībniekam98 Nepamatots ir arī KP viedoklis, ka JKP

lēmumu pieņemšanā ir atkarīga no SIA "KULK", jo

piegādes no KULK notika tikai tāpēc, ka KULK uzvarēja JKP

rīkotajos publiskajos iepirkumos. 2006. gada līgums bija

izņēmums99.

160 Pirmkārt, 51% kapitāldaļu nodrošina JPP izšķirošu

kontroli JKP, un JPP īsteno pilnīgu kontroli pār JKP, kas atbilst

tās kontrolei pār pašvaldības struktūrvienībām. Turklāt JKP

lielāko daļu darbību veic kopā ar pašvaldību, tās uzdevumā un

kontrolē100. Tas atbilst Komerclikuma 212. un 214.

panta regulējumam, ka dalībnieku sapulces vada un informāciju

izklāsta, kā arī sniedz priekšlikumus JKP valdes loceklis.

161 KP paskaidro, ka izšķirošas ietekmes konstatēšana

konkurences tiesībās izriet no tirgus dalībnieka jēdziena, nevis

katrā valstī nacionālā līmenī no, piemēram, Komerclikuma. Lai gan

Komerclikuma 212. panta ceturtā daļa paredz, ka dalībnieku

sapulces vada valdes priekšsēdētājs un 214. panta otrās daļas 6.

punkts paredz, ka pirms sapulces dalībniekiem tiek izsūtīta darba

kārtība, tas nemaina faktu, ka dalībnieku sapulcēs lēmumi tiek

pieņemti tikai vienbalsīgi, kas norāda uz JPP un SIA

"KULK" kopīgu izšķirošu kontroli pār JKP.

162 Otrkārt, saskaņā ar likuma "Par valsts un

pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām", kas bija

spēkā Pakalpojuma līguma noslēgšanas brīdī, un šobrīd spēkā

esošajam Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību

pārvaldības likuma regulējums (11. panta pirmā daļa, 14. panta

pirmā daļa) nosaka, ka visiem lēmumam un to saturam ir jābūt

zināmiem iepriekš. Tas izskaidro, kāpēc sapulcēs nav diskusiju un

netiek izskatīti iepriekš nepaziņoti jautājumi un pieņemti

lēmumi.

163 KP paskaidro, ka viedokļa pamatošanai JPP pievienojusi

tikai vienu 26.03.2015. lēmumu Nr. 4/20 par dividenžu novirzīšanu

kapitālsabiedrības attīstībai.101 Šajā gadījumā fakts,

ka jautājums ir zināms pirms tam, izriet no Komerclikuma 213.

panta pirmās daļas par ikgadējo dalībnieku sapulci, kurā, cita

starpā, apstiprina peļņas sadali. JPP nav iesniegusi pierādījumus

par citiem gadījumiem, kad JPP pieņēmusi lēmumus par JKP

dalībnieku sapulcēs apskatītiem jautājumiem.

164 Treškārt, bez JPP dalībnieku sapulcē lēmumi nav

pieņemami un ar pašvaldības balsīm ir pietiekami, lai pieņemtu

lēmumu.

165 KP paskaidro, lai gan JPP pieder 51 % JKP kapitāldaļu un

JKP statūtos nav noteikta īpaša balsošanas kārtība, no kuras

izriet, ka dalībnieku sapulču lēmumi varētu tikt pieņemti,

balsojot tikai JPP, KP ir secinājusi, ka visi pieejamie sapulču

lēmumi tika pieņemti vienbalsīgi, nekad nebalsojot pretēji SIA

"KULK". Lietas dalībnieki nav iesnieguši dokumentus,

kas pierādītu pretējo.

166 Ceturtkārt, JPP arī izšķirošu ietekmi realizē, veicot

patstāvīgu JKP darbības kontroli un dodot norādījumus saistībā ar

pakalpojumu sniegšanu, realizējot likumā "Par

pašvaldībām" noteikto autonomo funkciju. Tostarp, arī

vērtējot nākamā gada budžetu un kontrolējot darbības tiesiskumu.

Tikai tāpēc, ka JPP ir izšķiroša ietekme JKP, pašvaldība var

nodrošināt, ka patērētāji saņem plašāku pakalpojuma klāstu par

zemāku samaksu.

167 KP konstatējusi, ka SIA "KULK" un JPP īsteno

kopīgu izšķirošu kontroli pār JKP, analizējot vairākus

kritērijus. KP skaidrojusi, ka uz kopīgu kontroli norāda fakts,

ka JKP dalībnieku sapulcēs dalībnieki vienmēr balso vienādi un

JKP ciešā saistība ar SIA "KULK" (Lēmuma 115. -116.

rindkopas). Fakts, ka SIA "KULK" sniedz pakalpojumus,

pamatojoties uz iepirkumu procedūras rezultātā slēgtiem līgumiem,

nemaina secinājumu, ka SIA "KULK" ir būtisks darījumu

partneris JKP. Tāpat arī SIA "KULK" ir zinātība un

resursi, kas JKP nepieciešami darbības īstenošanai, kas norāda uz

JKP atkarību no SIA "KULK".

168 KP ir nekorekti piemērojusi tiesu praksi attiecībā uz

in-house principa piemērošanu kontekstā ar publiskas

personas kontroli pār kapitālsabiedrību. Tiesu prakse nenosaka,

ka publiskai personai jāpieder 100 % kapitāldaļu

kapitālsabiedrībā, un ir jāvērtē tiesību normu un atbilstošo

apstākļu kopums102. Nav pamata atsaukties uz VARAM un

IUB sniegto skaidrojumu. VARAM nevienā no vēstulēm nav

norādījusi, ka Pakalpojuma līgums ir prettiesisks. Savukārt IUB,

sniedzot viedokli KP, nav ņēmusi vērā pašvaldības kā publiskas

personas darbības specifiku103.

169 KP Paziņojumā ir skaidrojusi, ka privāta kapitāla iesaiste

izslēdz iespēju pašvaldībai kontrolēt JKP kā savu

struktūrvienību. KP ir secinājusi, ka SIA "KULK" un JPP

kopīgi kontrolē JKP.

170 Lochau spriedumā EST norādīja, ka jebkāda privāta

kapitāla iesaiste ir citu mērķu vārdā un šādos gadījumos jārīko

iepirkumu procedūra. Arī EK skaidrojumi paredz, ka nav pieļaujama

nekāda privāta kapitāla iesaiste, lai piemērotu in-house

principu.104 Tiesa, pasakot, ka jebkāda privāta

kapitāla iesaiste izslēdz in-house principa piemērošanu,

būtībā pasaka, ka kapitālsabiedrības kapitāldaļas 100 % jāpieder

publiskām personām (tās var būt arī vairākas pašvaldības).

171 Tāpat arī arguments, ka tiesu prakse nav attiecināma uz

konkrēto lietu, jo Pakalpojuma līgums nav koncesijas līgums, nav

pamatota, jo skaidrots jau, ka Pakalpojuma līgums pēc būtības

atbilst koncesijas līguma pazīmēm. Nav arī pamatots arguments, ka

KP nav veikusi ietekmes analīzi, jo KP ir analizējusi, vai JPP

īsteno vienpersonisku izšķirošu kontroli pār JKP un secinājusi,

ka SIA "KULK" kopā ar JPP īsteno kopīgu izšķirošu

kontroli pār JKP.

172 Attiecībā uz iebildumu par VARAM skaidroto, lai izvērtētu

atsevišķu AAL normu piemērošanas efektivitāti, VARAM 27.06.2013.

nosūtīja visām pašvaldībām vēstuli Nr. 2.18-1e/5882, kurā lūdza

pašvaldībām skaidrot, vai pašvaldības ievēro AAL 18. panta

pirmajā daļā noteikto kārtību, kādā pašvaldība var izvēlēties

atkritumu apsaimniekotāju.

173 VARAM 21.02.2014. vēstulē Nr. 2.18-1e/1598 norāda, ka,

pamatojoties uz JPP 2013. gadā sniegto informāciju, pašvaldībā

atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzošais atkritumu

apsaimniekotājs nav izraudzīts atbilstoši AAL 18. panta pirmās

daļas prasībām, t.i., nav piemērota publisko iepirkumu vai

publisko un privāto partnerību regulējošos normatīvajos aktos

noteiktā procedūra. 18.01.2017. VARAM vēstulē Nr. 1-14/310

norādīja, ka Pakalpojuma līguma termiņš neatbilst AAL 18. panta

pirmajā daļā noteiktajam termiņam (20 gadi - AAL 18. panta

septītā daļa). 06.12.2019. VARAM vēstulē Nr. 1-132/11388 norāda,

ka "nav viennozīmīgas informācijas, ka pašvaldībai ir

noslēgts AAL 18. pantam atbilstošs sadzīves atkritumu

apsaimniekošanas līgums."

174 Savukārt IUB sniedza skaidrojumu par in-house

principa piemērošanu, ņemot vērā visus būtiskos faktus, kam ir

nozīmē in-house principa piemērošanai. IUB, sniedzot

skaidrojumu, ņēma vērā, ka pasūtītājs konkrētajā gadījumā ir

pašvaldība. Lai piemērotu in-house principu, ir jāizpildās

stingri noteiktiem kritērijiem, tai skaitā, pasūtītāja pilnīgai

kontrolei pār pakalpojuma sniedzēju, kas šajā gadījumā nav

konstatēts. KP neuzdeva jautājumu, vai Pakalpojuma līgums slēgts

prettiesiski, tikai lūdza skaidrot, vai konkrētajā gadījumā

atbilstoši piemērots in-house princips.

IX ATBILDĪBA