10. pants

1Secinājumi

2130 Konkrētajā situācijā pašvaldībai ir rīcības brīvība

3izvēlēties veidu, kā nodrošināt atkritumu apsaimniekošanu savā

4administratīvajā teritorijā, izvēloties pakalpojumu sniedzēju

5iepirkuma procedūrā, privātās publiskās partnerības procesā vai

6in-house procedūrā. JPP izvēlējās nodrošināt atkritumu

7apsaimniekošanu, piemērojot in-house procedūru, lai gan

8faktiskos apstākļos nepastāvēja visi normatīvajā regulējumā

9noteiktie kritēriji, kas pieļautu in-house izņēmuma

10piemērošanu un attiecīgi pieļautu in-house izņēmuma kārtā

11pašvaldībai paturēt pakalpojuma sniegšanu savā pilnīgā kontrolē

12(darbojoties tirgū kā caur savu pilnībā kontrolētu pašvaldības

13struktūrvienību). Attiecīgi JPP, prettiesiski piemērojot

14in-house procedūru, ar Pakalpojuma līgumu konkurences

15tiesību ietvarā prettiesiski noslēdza konkrēto tirgu brīvai

16konkurencei.

17131 Tāpat secināms, ka uz Pakalpojuma līgumu attiecas AAL

18pārejas noteikumu 12. punkts, kas paredz, ka atkritumu

19apsaimniekošanas līgumi, kas noslēgti, nepiemērojot vai

20neatbilstoši piemērojot normatīvos aktus par publisko iepirkumi,

21izbeidzami līdz 01.07.2013. Likumdevējs tiesiskās stabilitātes

22nolūkā ir noteicis pārejas periodu, kurā tiek pieļauta pretēji

23normatīvajam regulējumam noslēgtu līgumu darbība, dodot laiku

24izbeigt prettiesiski noslēgtos atkritumu apsaimniekošanas līgumus

25un organizēt atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši normatīvajam

26regulējumam.

27132 Vienlaicīgi secināms, ka, lai gan JPP, sadarbībā ar JKP ir

28noslēgusi sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgu

29vairāk nekā 15 gadu garumā, kas veicinājis negatīvas sekas

30konkurencei, atbilstoši Spriedumam un AAL pārejas noteikumu 12.

31punktam, kā arī faktam, ka JPP arī pēc 01.07.2013. nepamatoti

32izmantoja in-house izņēmumu, JPP turpināja noslēgt

33konkrēto tirgu konkurencei vairāk kā 7 gadus. Fakts, ka JPP par

34atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzēju Jelgavas

35pilsētas administratīvajā teritorijā ir izvēlējusies tieši JKP,

36kura dalībnieks ir JPP, apliecina, ka JPP ir nodevusi ekskluzīvas

37tiesības konkrētajā tirgū vienam tirgus dalībniekam, tādējādi

38izslēdzot citus potenciālos sadzīves atkritumu apsaimniekošanas

39pakalpojuma sniedzējus, nedodot iespēju citiem tirgus

40dalībniekiem piedāvāt savus pakalpojumus.

41133 Vērtējot dabisku tirgus attīstību, pakalpojumu saņēmēji

42patstāvīgi izdara izvēli par piemērotāko cenas un pakalpojumu

43sniegšanas noteikumu ziņā izdevīgāko piedāvājumu. Tikmēr JPP

44rīcības rezultātā, ilgstoši noslēdzot sadzīves atkritumu

45savākšanas un pārvadāšanas tirgu, pakalpojuma saņēmējiem bijis

46liegts saņemt izvēles ziņā, iespējams, kvalitatīvāku un

47efektīvāku pakalpojumu. Kā atzīts tiesu praksē, ja tirgus

48dalībniekam ir pieejami ietekmes līdzekļi publisko tiesību jomā,

49ar kuriem šis tirgus dalībnieks var ietekmēt konkurenci tirgū,

50tad šo ietekmes līdzekļu izmantošana vērtējama kā tirgus varas

51izpausme72.

52134 Tādējādi JPP rīcības rezultātā JKP tika dota iespēja

53sniegt atkritumu savākšanas un pārvadāšanas pakalpojumu ārpus

54konkurences procesa, turklāt veikt un plānot savu ekonomisko

55darbību bez konkurences spiediena. Vienlaikus privāto tiesību

56juridiskā persona KULK, kura kopā ar JPP īsteno kopīgu kontroli

57pār JKP, ir nelikumīgi ieguvusi priekšroku atkritumu savākšanas

58un pārvadāšanas tirgū. KULK, iegūstot tiesības caur JKP sniegt

59atkritumu savākšanas un pārvadāšanas pakalpojumu ārpus konkursa

60kārtības, ieguvusi priekšroku tirgū attiecībā uz tās

61konkurentiem. Kā minēts iepriekš analizētajā Lochau

62spriedumā, EST tiesa secināja, ka iepirkuma līguma piešķiršana

63uzņēmumam, kurā ir gan privāts, gan publisks kapitāls,

64neizsludinot iepirkuma procedūru, apdraud Direktīvas 92/50/EEK

65mērķi nodrošināt brīvu un netraucētu konkurenci, kā arī

66vienlīdzīgas attieksmes principu pret visām ieinteresētajām

67pusēm, dodot priekšroku privātajam uzņēmumam (šajā gadījumā KULK)

68attiecībā uz tā konkurentiem.73

69135 Vienlaikus KP ņem vērā, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīga

70izmantošana šajā lietā izpaudusies kā JPP rīcība, izvēloties

71pakalpojuma sniedzēju veidā, kas neatbilst normatīvajam

72regulējumam. Lai gan nepamatoti piešķirto ekskluzīvo tiesību

73rezultātā tieši JPP ilgstošā darbība sadzīves atkritumu

74savākšanas un pārvadāšanas tirgū Jelgavas pilsētas

75administratīvajā teritorijā radīja negatīvas sekas konkurencei,

76KP secina, ka JPP rīcības brīvības līmenis attiecībā uz

77ekskluzīvo tiesību iegūšanu bija ierobežots. Tieši JPP piemīt

78tiesības izvēlēties veidu, kādā nodrošināt sadzīves atkritumu

79savākšanu un pārvadāšanu savā administratīvajā teritorijā. Arī

80JKP dibināta, pamatojoties uz JPP 22.07.2004. lēmumu iesaistīties

81JKP darbībā un dibinot kapitālsabiedrību kopā ar KULK. Savukārt

82JKP bez pašvaldības iniciatīvas un lēmuma slēgt Pakalpojuma

83līgumu nebūtu iespējas iegūt dominējošo stāvokli sadzīves

84atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū, noslēdzot tirgu

85konkurencei. Turklāt ļaunprātība konstatējama JPP rīcībā,

86izvēloties atkritumu apsaimniekotāju neatbilstoši normatīvajam

87regulējumam, nevis ievērojot konkurences procedūru un rīkojot

88iepirkumu. Ņemot vērā minēto, JKP rīcībā nav saskatāma dominējošā

89stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, ņemot vērā tās iespējas

90ietekmēt veidu, kādā JPP izvēlējās pakalpojuma nodošanu JKP.

91VIII LIETAS DALĪBNIEKU VIEDOKĻI

92136 Pēc Paziņojuma nosūtīšanas KP saņēma JPP un JKP viedokļus

93Lietā. KP izvērtēja viedokļos minētos argumentus un šīs nodaļas

94ietvaros sniedz savu vērtējumu tiem. Papildus KP norāda, ka KP

95nav pienākuma ietvert un atspēkot visus Lietas dalībnieku

96sniegtos viedokļus un argumentus pilnā apjomā. Lēmumā ir norādīti

97tikai tie argumenti, kuriem ir nozīme Lietā - kuri ir būtiski un

98kuri spēj ietekmēt attiecīgo tiesisko situāciju74.

99Līdz ar to KP nesniedz savu vērtējumu par visiem viedokļos

100ietvertajiem argumentiem.

101137 JPP norāda, ka jāņem vērā LESD 106. panta regulējums.

102Savukārt tas, kādā veidā JPP izvēlējusies organizēt pakalpojumu

103pašvaldībā, arī ir publiskas personas lēmums, neatvērt tirgu

104konkurencei75.

105138 KP ieskatā JPP arguments nav pamatots. KP norāda, ka

106atbilstoši LESD 106. panta pirmajai daļai normā paredzēto tiesību

107izmantošanā "dalībvalstis nedz ievieš, nedz uztur

108spēkā tādus pasākumus, kas ir pretrunā Līgumiem, jo īpaši

109noteikumiem, kas ietverti [LESD] 18. pantā un 101. līdz 109.

110pantā". Attiecīgi LESD 106. panta piemērošana nevar

111attaisnot LESD 102. pantā minēto pārkāpumu.

112139 Tāpat arī KP skaidro, ka JPP rīcība tiek vērtēta, JPP

113darbojoties kā tirgus dalībniekam, nevis kā publiskai personai.

114Līdz ar to konkrētajā Lietā KP saskata uz tirgus dalībniekiem

115attiecināmo dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas

116aizlieguma piemērošanu, ko paredz KL 13. pants, kas savā būtībā

117ietver LESD 102. pantam analoģiskas prasības.

118140 JPP norāda, ka pašvaldības tiesības dibināt

119kapitālsabiedrību izriet no tās likumā "Par

120pašvaldībām" nostiprinātajām tiesībām, veicot tās autonomās

121funkcijas un īstenojot valsts varas prerogatīvas. Savukārt lēmums

122par sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, pārkraušanas,

123šķirošanas un uzglabāšanas pakalpojuma tiesību piešķiršanu

124ietilpst publisko tiesību jomā. Tādējādi pašvaldība, darbojoties

125publisko tiesību jomā, nevar tikt atzīta par tirgus

126dalībnieku76. Lietas dalībnieki arī norādījuši, ka

127publisko tiesību jomā JPP īstenoto darbību tiesiskuma kontrole

128nav pakļauta KL, bet novērtējama pēc speciālajiem likumiem un

129bija citu iestāžu kompetencē77.

130141 KP neapšauba, ka pašvaldības darbība, lemjot par

131pakalpojuma sniegšanu, izriet no tās pienākuma organizēt

132atkritumu apsaimniekošanu savā teritorijā atbilstoši likuma

133"Par pašvaldībām" 15. pantam un uzskatāma par rīcību

134publisko tiesību jomā. Vienlaikus Paziņojuma 17.-22. rindkopās

135(Lēmuma 17.-22. rindkopās) skaidrots, ka pašvaldība veic

136saimniecisko darbību, izvēloties, kā nodrošināt atkritumu

137apsaimniekošanas pakalpojumu savā teritorijā, un pati

138iesaistoties šī pakalpojuma sniegšanā.

139142 Pastāv vairāki veidi, kā pašvaldība var izvēlēties

140organizēt atkritumu apsaimniekošanu. Pašvaldība var to darīt pati

141saviem resursiem, uzdot pašvaldības komersantam vai nolīgt

142privātpersonu nodibinātus komersantus. Pēdējā gadījumā pašvaldība

143to var darīt iepirkuma procedūras vai publiskās un privātās

144partnerības procedūras veidā.78

145143 Attiecībā uz atsauci uz Lobbel lietu, KP

146nekonstatēja, ka pašvaldība būtu rīkojusies kā privāto tiesību

147subjekts, t.i., tirgus dalībnieks.79 SIA

148"Lobbel" gadījumā nav vērtēta pašvaldības rīcība otrajā

149pakāpē, tikai pirmajā pakāpē, īstenojot savu autonomo funkciju un

150darbojoties publisko tiesību jomā, attiecīgi, atsauce uz šo lietu

151nav relevanta.

152144 Atsauce uz lietu "Par SIA "L&T"

153iesniegumu", ka "pašvaldība, kaut arī tai pieder

154kapitāla daļas, nevar automātiski tikt vērtēta kā viens tirgus

155dalībnieks ar kapitālsabiedrību", nav pamatota, jo KP ir

156konstatējusi, ka "ZAAO darbībās nav saskatāmas

157Konkurences likuma 13. panta pārkāpuma sastāva pazīmes, izskatot

158konkrēto Iesniegumu, tādejādi nav lietderīgi vērtēt, vai

159pašvaldības un ZAAO ir viens tirgus

160dalībnieks."80 Lai konstatētu, ka divas

161juridiski nošķirtas vienības veido vienu tirgus dalībnieku,

162jākonstatē KL 1. panta 9. punktā noteiktais: "Ja tirgus

163dalībniekam vai vairākiem tirgus dalībniekiem kopā ir izšķiroša

164ietekme pār vienu tirgus dalībnieku vai vairākiem citiem tirgus

165dalībniekiem, tad visus tirgus dalībniekus var uzskatīt par vienu

166tirgus dalībnieku." KP lēmumā ir konstatējusi kopīgu SIA

167"KULK" un JPP izšķirošu ietekmi pār JKP, tāpēc

168secināms, ka JPP un JKP uzskatāms par vienu tirgus

169dalībnieku.

170145 No KP lēmuma Vides investīcijas, ZMK investīcijas

171apvienošanās lietā neizriet, ka KP atzītu pašvaldības lēmumu par

172sadzīves atkritumu apsaimniekošanas komersanta izvēli par

173izrietošu no pašvaldības autonomās funkcijas.81 KP ir

174vienīgā kompetentā iestāde valsts pārvaldes iestāžu sistēmā,

175kurai piekrīt tirgus uzraudzība, nodrošinot brīvas konkurences

176principu ievērošanu, jebkurā tautsaimniecības

177nozarē82. Savukārt apstāklis, ka uz JPP attiecas arī

178likums "Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām",

179neatceļ KL piemērošanu un neierobežo KP iespējas vērsties pret

180tirgus dalībnieka konkurences tiesībām neatbilstošu rīcību.

181146 Kā jau skaidrots Paziņojuma 86.-87. rindkopā (Lēmuma

182100.-101. rindkopas) no EST judikatūras izriet, ka konkurences

183noteikumu piemērošana ir ierobežota tikai gadījumos, kad

184normatīvais regulējums tieši izslēdz tirgus dalībnieka jebkādu

185rīcības brīvību.83 Konkurences noteikumi attiecas arī

186uz regulējuma neskaidras interpretācijas ļaunprātīgu

187izmantošanu.84 JPP pārkāpa normatīvajos aktos noteikto

188kārtību, kādā pašvaldība var izvēlēties pakalpojumu sniedzēju,

189tādā veidā noslēdzot konkrēto tirgu konkurencei.

190147 Tāpat Paziņojumā ir skaidrots, kāpēc pašvaldība konkrētajā

191situācijā darbojas kā tirgus dalībnieks un veic saimniecisko

192darbību, nevis darbojas publisko tiesību jomā. Fakts, ka

193Pakalpojuma līguma slēgšanas tiesiskuma pārbaude ir IUB

194kompetencē, neizslēdz KP kompetenci vērtēt pašvaldības kā tirgus

195dalībnieka rīcības atbilstību konkurences tiesībām.

196148 JPP norāda, ka tirgus dalībnieks ir ikviens subjekts,

197kas veic saimniecisko darbību - darbības, kas saistītas ar preču

198vai pakalpojumu piedāvāšanu tirgū. Vienlaikus JPP, dibinot JKP,

199neuzsāka pakalpojumu sniegšanu. Turklāt tikai tādā gadījumā, ja

200ir vienpersoniska izšķiroša ietekme un šo kontroli subjekts

201īsteno tieši vai netieši, ietekmējot sabiedrības pārvaldību, tad

202uzskatāms, ka subjekts piedalās kontrolētā uzņēmuma veiktajā

203saimnieciskajā darbībā un tādējādi atzīstams par tirgus

204dalībnieku. Taču KP ir konstatējusi, ka JPP un SIA

205"KULK" ir de facto kopīga izšķiroša ietekme.

206Ņemot vērā, ka JPP nav vienpersoniska izšķiroša ietekme, tad JPP

207arī nav uzskatāma par tirgus dalībnieku atbilstoši KP

208argumentācijai85.

209149 KP paskaidro, ka fakts, ka pašvaldībai likuma "Par

210pašvaldībām" 14. panta pirmajā daļā ir noteiktas tiesības

211dibināt kapitālsabiedrības, nenozīmē, ka pašvaldības, veicot šo

212darbību, automātiski rīkojas publisko tiesību jomā. KP ir

213konstatējusi kopīgu izšķirošu ietekmi - tātad, JPP kopā ar SIA

214"KULK" kontrolē JKP un veic saimniecisko darbību.

215In-house princips arī paredz, ka pašvaldība nodrošina

216pakalpojuma sniegšanu saviem spēkiem - tātad iesaistoties

217saimnieciskajā darbībā. Saimniecisko darbību raksturo preču un

218pakalpojumu piedāvāšana tirgū, ekonomiska un finansiāla riska

219uzņemšanās un fakts, vai konkrēto pakalpojumu var nodrošināt

220privāts uzņēmums peļņas gūšanas nolūkā. KP ir konstatējusi visus

221minētos kritērijus.

222150 Pasūtītāja preces vai pakalpojuma pirkšanas darbība

223vērtējama kopsakarā ar to, vai preces vai pakalpojums secīgi tiek

224izmantots saimnieciskajā darbībā.86 Slēdzot līgumu par

225ārpakalpojumu, publiskā persona iesaistās komercdarījumos par

226pakalpojumu sniegšanu.87 Sadzīves atkritumu

227apsaimniekošana ir saimnieciska darbība un pašvaldības saņemtā

228atļauja (līgums) veikt saimniecisko attiecīgo darbību nav

229nošķirama no pašas saimnieciskās darbības, pretējā gadījumā šāda

230atļauja (līgums) zaudē jēgu, jo tās iegūšanas interese no

231izpildītāja puses ir saimnieciskā darbība. Apsaimniekošanas

232līgums rada privātpersonai tiesības veikt konkrētu darbību, bet

233tikai realizējot šīs tiesības, persona var iegūt (vai neiegūt)

234tirgus dalībnieka pozīciju, kuru, iespējams, var ietekmēt

235ekonomiski kritēriji un konkurence.88 Attiecīgi, ja

236publiskā persona slēdz līgumu par saimnieciskās darbības

237veikšanu, tās lēmums slēgt līgumu un nodrošināt pakalpojumu nav

238skatāms atrauti no saimnieciskās darbības.

239151 Lietas dalībnieki norāda, ka KP līdz šim nav

240konstatējusi pārkāpumus situācijās, kad tirgū darbojas viens

241tirgus dalībnieks un viņam piešķirto ekskluzīvo tiesību dēļ tiek

242ierobežota piekļuve konkrētajam tirgum. Piemēram, Tehniskās

243apskates jautājumā89, Auto numura zīmju tirgus

244uzraudzībā,90 kapu bedru rakšanas tirgus

245uzraudzībā,91 Rīgas Ģeometrs tirgus

246uzraudzībā92. Lietā rīcība drīzāk bija vērtējama KL

24714.1 panta konkurences neitralitātes

248kontekstā93. Lai tirgus dalībnieka rīcībā novērtētu KL

24913. panta kontekstā, īpašnieku sastāvam nav

250nozīmes94.

251152 KP norāda, ka KL 13. panta piemērošanai atšķirībā no KL

25214.1 panta piemērošanas tirgus dalībnieka sastāvam nav

253nozīmes. JKP dalībnieku analīze veikta, lai konstatētu JPP

254"pilnīgas kontroles" īstenošanu pār JKP, kas atbilstoši

255likuma "Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām"

2564. panta pirmās daļas sestajam punktam nepieciešama, lai

257piemērotu in-house principu.95 Turklāt no

258Paziņojumā norādītā neizriet, ka konstatēta dominējošā stāvokļa

259ļaunprātīga izmantošana tādēļ, ka JKP ir piešķirtas ekskluzīvas

260tiesības sniegt pakalpojumu konkrētajā tirgū. Dominējošā stāvokļa

261ļaunprātīga izmantošana izriet no fakta, ka šīs ekskluzīvās

262tiesības piešķirtas prettiesiski, neievērojot tiesību aktos

263noteikto pakalpojuma sniedzēja izvēles kārtību.

264153 Savukārt attiecībā uz KL 14.1 panta piemērošanu

265norādāms, ka saskaņā ar šī panta ceturto daļu, šo pantu piemēro,

266ciktāl konkrētā darbība tieši neizriet no citos likumos

267noteiktajām prasībām vai nav piemērojams šā likuma 13. pants. Tas

268nozīmē, ka gadījumos, ja konstatējams tirgus dalībnieka

269dominējošais stāvoklis, tā rīcība novērtējama KL 13. panta

270kontekstā. Savukārt gadījumos, kad konstatējama gan KL 13. panta,

271gan arī KL 14.1 panta tiesiskā sastāva pazīmes,

272piemērojams KL 13. pants, neatkarīgi no tā, vai subjekts ir

273publiska persona, kura veic saimniecisko darbību, vai privāto

274tiesību persona. Šāda kārtība nodrošina vienlīdzīgu attieksmi,

275novērtējot tirgus dalībnieku rīcību, neatkarīgi no paša subjekta

276tiesiskās dabas.

277154 Lietas dalībnieki salīdzina Paziņojumā konstatēto KL 13.

278panta pārkāpumu ar vairākām tirgus uzraudzībām, kuru rezultātā

279konstatēta publiskas personas ar konkurences tiesībām nesaskanīga

280rīcība, piešķirot ekskluzīvas tiesības kādam tirgus dalībniekam.

281Norādītajās tirgus uzraudzībās vērtēta publisko personu rīcības

282atbilstība Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantam, kamēr

283Lietā vērtēta pašvaldības kā saimnieciskās darbības veicēja

284rīcība.

285155 KP nepamatoti atsaucas uz KP lēmumu Getliņi

286lietā un kļūdaini izmanto atsauci uz EK lēmumu AstraZeneca

287lietā. Pirmkārt, Getliņu lietā galīgais lēmums nav

288pieņemts, un otrkārt atšķiras lietu faktiskie apstākļi. Proti,

289Getliņi lietā noslēgts koncesijas līgums, bet šajā lietā

290slēgts pakalpojuma līgums. Šo iemeslu dēļ arī nav attiecināma

291Vācijas prakse96. Otrkārt, Lietā kļūdaini

292izmantota atsauce uz EK lēmumu AstraZeneca lietā, jo abu

293lietu apstākļi atšķiras. AstraZeneca lietā tika konstatēta

294dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, novērtējot

295AstraZeneca veiktas aktīvas darbības. Savukārt JKP tiek

296pārmesta atrašanās dominējošā stāvoklī jeb izņēmuma tiesību

297iegūšana, nevis šī stāvokļa ļaunprātīga

298izmantošana97.

299156 KP norāda, ka fakts, ka lēmums par pagaidu noregulējumu

300nav galējais lēmums lietā, nemaina apstākli, ka minētais lēmums

301ir stājies spēkā un to apstiprinājusi arī tiesa. Tas nemazina arī

302KP argumentu nozīmi un pareizību. Savukārt atsauce uz Senāta

30310.07.2020. spriedumu lietā SKA‑323/2020 9. punktu:

304"pašvaldība nenodrošināja sev piederošos aktīvus šī

305pakalpojuma [kremācijas] sniegšanai, un tādēļ tā caur šo aktīvu

306lietošanas tiesībām nav nodevusi privātpersonai ar publiski

307tiesiskas funkcijas īstenošanu saistītu uzdevumu

308izpildi" nav attiecināma uz konkrēto lietu. Pašvaldība

309izvēlas vienu no veidiem, kā izpildīt savu likuma "Par

310pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto

311autonomo funkciju, nodrošināt atkritumu apsaimniekošanu. JPP ir

312izvēlējusies īstenot šo funkciju, pati iesaistoties saimnieciskās

313darbības veikšanā.

314157 Attiecībā uz JPP argumentu, ka prakse par koncesijas

315līgumiem nav attiecināma uz Lietas apstākļiem, jo starp JPP un

316JKP noslēgts Pakalpojuma līgums, KP norāda, ka Pakalpojuma līguma

317un koncesijas līguma būtība neatšķiras. Pakalpojuma līguma

318slēgšanas brīdī bija spēkā Koncesiju likums, kura 1. panta 2.

319punkts paredzēja: "koncesija ir pakalpojumu sniegšanas

320tiesību nodošana vai izņēmuma tiesības izmantot koncesijas

321resursus, kuri tiek nodoti uz noteiktu laiku, koncedentam un

322koncesionāram noslēdzot par to koncesijas līgumu."

323Koncesiju likumu no 01.10.2009. aizstāj Publiskās un privātās

324partnerības likums, kura 1. panta 7. punkts skaidro, ka:

325"7) pakalpojumu koncesijas līgums - finansiālās interesēs

326rakstveidā noslēgts līgums, saskaņā ar kuru privātais partneris

327sniedz un pārvalda pakalpojumus, kas nav minēti šā likuma 1.

328pielikumā, un kā atlīdzību iegūst tiesības ekspluatēt šos

329pakalpojumus vai minētās tiesības kopā ar samaksu. Vienlaikus ar

330līgumu privātajam partnerim tiek nodoti arī šo pakalpojumu

331ekspluatācijas riski". KP konstatē, ka JPP ir noslēgusi

332līgumu ar JKP, saskaņā ar kuru JKP sniedz un pārvalda

333pakalpojumus un kā atlīdzību iegūst tiesības ekspluatēt šos

334pakalpojumus, saņemot samaksu no klientiem par pakalpojuma

335nodrošināšanu. Turklāt Pakalpojuma līguma 2.4. punkts paredz, ka

336pašvaldība nodod JKP izgāztuvi "Brakšķi". Nav būtisks

337līguma nosaukums, bet tā saturs, kas pēc būtības atbilst

338koncesijas līguma saturam.

339158 KP norāda, ka, lai gan lietu apstākļi atšķiras, EK

340nemainīgi ir konstatējusi, ka dominējošā stāvoklī esoša tirgus

341dalībnieka rīcība, ļaunprātīgi izmantojot stratēģisko regulējumu,

342ir uzskatāma par pārkāpumu. Analogi AstraZeneca lietai,

343JKP un JPP ir ļaunprātīgi izmantojušas tiesisko regulējumu,

344mākslīgi panākot savu ekskluzīvo tiesību aizsardzību no

345konkurences spiediena. Tāpat EK atbilstoši ir konstatējusi, ka

346dominējošā stāvoklī esošam tirgus dalībniekam ir īpaša atbildība

347attiecībā uz šo stāvokli, un ka tādēļ tas nevar izmantot tiesisko

348regulējumu tādējādi, lai nepieļautu vai padarītu sarežģītāku

349konkurentu ienākšanu tirgū, ja tas nav pamatots ar uzņēmuma, kas

350praktizē uz sniegumu balstītu konkurenci, leģitīmo interešu

351aizsardzību, vai ja tam nav objektīva attaisnojuma. Būtisks ir

352secinājums par dominējošā stāvoklī esoša tirgus dalībnieka

353rīcības tiesiskumu un tiesību normu interpretāciju, nevis

354faktiskajiem apstākļiem.

355159 JPP nav nepieciešamas otra dalībnieka balsis, lai

356pieņemtu lēmumus, turklāt JKP statūtos arī nav paredzēta īpaša

357dalībnieku lēmumu pieņemšanas kārtība vai veto tiesības mazākuma

358dalībniekam98 Nepamatots ir arī KP viedoklis, ka JKP

359lēmumu pieņemšanā ir atkarīga no SIA "KULK", jo

360piegādes no KULK notika tikai tāpēc, ka KULK uzvarēja JKP

361rīkotajos publiskajos iepirkumos. 2006. gada līgums bija

362izņēmums99.

363160 Pirmkārt, 51% kapitāldaļu nodrošina JPP izšķirošu

364kontroli JKP, un JPP īsteno pilnīgu kontroli pār JKP, kas atbilst

365tās kontrolei pār pašvaldības struktūrvienībām. Turklāt JKP

366lielāko daļu darbību veic kopā ar pašvaldību, tās uzdevumā un

367kontrolē100. Tas atbilst Komerclikuma 212. un 214.

368panta regulējumam, ka dalībnieku sapulces vada un informāciju

369izklāsta, kā arī sniedz priekšlikumus JKP valdes loceklis.

370161 KP paskaidro, ka izšķirošas ietekmes konstatēšana

371konkurences tiesībās izriet no tirgus dalībnieka jēdziena, nevis

372katrā valstī nacionālā līmenī no, piemēram, Komerclikuma. Lai gan

373Komerclikuma 212. panta ceturtā daļa paredz, ka dalībnieku

374sapulces vada valdes priekšsēdētājs un 214. panta otrās daļas 6.

375punkts paredz, ka pirms sapulces dalībniekiem tiek izsūtīta darba

376kārtība, tas nemaina faktu, ka dalībnieku sapulcēs lēmumi tiek

377pieņemti tikai vienbalsīgi, kas norāda uz JPP un SIA

378"KULK" kopīgu izšķirošu kontroli pār JKP.

379162 Otrkārt, saskaņā ar likuma "Par valsts un

380pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām", kas bija

381spēkā Pakalpojuma līguma noslēgšanas brīdī, un šobrīd spēkā

382esošajam Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību

383pārvaldības likuma regulējums (11. panta pirmā daļa, 14. panta

384pirmā daļa) nosaka, ka visiem lēmumam un to saturam ir jābūt

385zināmiem iepriekš. Tas izskaidro, kāpēc sapulcēs nav diskusiju un

386netiek izskatīti iepriekš nepaziņoti jautājumi un pieņemti

387lēmumi.

388163 KP paskaidro, ka viedokļa pamatošanai JPP pievienojusi

389tikai vienu 26.03.2015. lēmumu Nr. 4/20 par dividenžu novirzīšanu

390kapitālsabiedrības attīstībai.101 Šajā gadījumā fakts,

391ka jautājums ir zināms pirms tam, izriet no Komerclikuma 213.

392panta pirmās daļas par ikgadējo dalībnieku sapulci, kurā, cita

393starpā, apstiprina peļņas sadali. JPP nav iesniegusi pierādījumus

394par citiem gadījumiem, kad JPP pieņēmusi lēmumus par JKP

395dalībnieku sapulcēs apskatītiem jautājumiem.

396164 Treškārt, bez JPP dalībnieku sapulcē lēmumi nav

397pieņemami un ar pašvaldības balsīm ir pietiekami, lai pieņemtu

398lēmumu.

399165 KP paskaidro, lai gan JPP pieder 51 % JKP kapitāldaļu un

400JKP statūtos nav noteikta īpaša balsošanas kārtība, no kuras

401izriet, ka dalībnieku sapulču lēmumi varētu tikt pieņemti,

402balsojot tikai JPP, KP ir secinājusi, ka visi pieejamie sapulču

403lēmumi tika pieņemti vienbalsīgi, nekad nebalsojot pretēji SIA

404"KULK". Lietas dalībnieki nav iesnieguši dokumentus,

405kas pierādītu pretējo.

406166 Ceturtkārt, JPP arī izšķirošu ietekmi realizē, veicot

407patstāvīgu JKP darbības kontroli un dodot norādījumus saistībā ar

408pakalpojumu sniegšanu, realizējot likumā "Par

409pašvaldībām" noteikto autonomo funkciju. Tostarp, arī

410vērtējot nākamā gada budžetu un kontrolējot darbības tiesiskumu.

411Tikai tāpēc, ka JPP ir izšķiroša ietekme JKP, pašvaldība var

412nodrošināt, ka patērētāji saņem plašāku pakalpojuma klāstu par

413zemāku samaksu.

414167 KP konstatējusi, ka SIA "KULK" un JPP īsteno

415kopīgu izšķirošu kontroli pār JKP, analizējot vairākus

416kritērijus. KP skaidrojusi, ka uz kopīgu kontroli norāda fakts,

417ka JKP dalībnieku sapulcēs dalībnieki vienmēr balso vienādi un

418JKP ciešā saistība ar SIA "KULK" (Lēmuma 115. -116.

419rindkopas). Fakts, ka SIA "KULK" sniedz pakalpojumus,

420pamatojoties uz iepirkumu procedūras rezultātā slēgtiem līgumiem,

421nemaina secinājumu, ka SIA "KULK" ir būtisks darījumu

422partneris JKP. Tāpat arī SIA "KULK" ir zinātība un

423resursi, kas JKP nepieciešami darbības īstenošanai, kas norāda uz

424JKP atkarību no SIA "KULK".

425168 KP ir nekorekti piemērojusi tiesu praksi attiecībā uz

426in-house principa piemērošanu kontekstā ar publiskas

427personas kontroli pār kapitālsabiedrību. Tiesu prakse nenosaka,

428ka publiskai personai jāpieder 100 % kapitāldaļu

429kapitālsabiedrībā, un ir jāvērtē tiesību normu un atbilstošo

430apstākļu kopums102. Nav pamata atsaukties uz VARAM un

431IUB sniegto skaidrojumu. VARAM nevienā no vēstulēm nav

432norādījusi, ka Pakalpojuma līgums ir prettiesisks. Savukārt IUB,

433sniedzot viedokli KP, nav ņēmusi vērā pašvaldības kā publiskas

434personas darbības specifiku103.

435169 KP Paziņojumā ir skaidrojusi, ka privāta kapitāla iesaiste

436izslēdz iespēju pašvaldībai kontrolēt JKP kā savu

437struktūrvienību. KP ir secinājusi, ka SIA "KULK" un JPP

438kopīgi kontrolē JKP.

439170 Lochau spriedumā EST norādīja, ka jebkāda privāta

440kapitāla iesaiste ir citu mērķu vārdā un šādos gadījumos jārīko

441iepirkumu procedūra. Arī EK skaidrojumi paredz, ka nav pieļaujama

442nekāda privāta kapitāla iesaiste, lai piemērotu in-house

443principu.104 Tiesa, pasakot, ka jebkāda privāta

444kapitāla iesaiste izslēdz in-house principa piemērošanu,

445būtībā pasaka, ka kapitālsabiedrības kapitāldaļas 100 % jāpieder

446publiskām personām (tās var būt arī vairākas pašvaldības).

447171 Tāpat arī arguments, ka tiesu prakse nav attiecināma uz

448konkrēto lietu, jo Pakalpojuma līgums nav koncesijas līgums, nav

449pamatota, jo skaidrots jau, ka Pakalpojuma līgums pēc būtības

450atbilst koncesijas līguma pazīmēm. Nav arī pamatots arguments, ka

451KP nav veikusi ietekmes analīzi, jo KP ir analizējusi, vai JPP

452īsteno vienpersonisku izšķirošu kontroli pār JKP un secinājusi,

453ka SIA "KULK" kopā ar JPP īsteno kopīgu izšķirošu

454kontroli pār JKP.

455172 Attiecībā uz iebildumu par VARAM skaidroto, lai izvērtētu

456atsevišķu AAL normu piemērošanas efektivitāti, VARAM 27.06.2013.

457nosūtīja visām pašvaldībām vēstuli Nr. 2.18-1e/5882, kurā lūdza

458pašvaldībām skaidrot, vai pašvaldības ievēro AAL 18. panta

459pirmajā daļā noteikto kārtību, kādā pašvaldība var izvēlēties

460atkritumu apsaimniekotāju.

461173 VARAM 21.02.2014. vēstulē Nr. 2.18-1e/1598 norāda, ka,

462pamatojoties uz JPP 2013. gadā sniegto informāciju, pašvaldībā

463atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzošais atkritumu

464apsaimniekotājs nav izraudzīts atbilstoši AAL 18. panta pirmās

465daļas prasībām, t.i., nav piemērota publisko iepirkumu vai

466publisko un privāto partnerību regulējošos normatīvajos aktos

467noteiktā procedūra. 18.01.2017. VARAM vēstulē Nr. 1-14/310

468norādīja, ka Pakalpojuma līguma termiņš neatbilst AAL 18. panta

469pirmajā daļā noteiktajam termiņam (20 gadi - AAL 18. panta

470septītā daļa). 06.12.2019. VARAM vēstulē Nr. 1-132/11388 norāda,

471ka "nav viennozīmīgas informācijas, ka pašvaldībai ir

472noslēgts AAL 18. pantam atbilstošs sadzīves atkritumu

473apsaimniekošanas līgums."

474174 Savukārt IUB sniedza skaidrojumu par in-house

475principa piemērošanu, ņemot vērā visus būtiskos faktus, kam ir

476nozīmē in-house principa piemērošanai. IUB, sniedzot

477skaidrojumu, ņēma vērā, ka pasūtītājs konkrētajā gadījumā ir

478pašvaldība. Lai piemērotu in-house principu, ir jāizpildās

479stingri noteiktiem kritērijiem, tai skaitā, pasūtītāja pilnīgai

480kontrolei pār pakalpojuma sniedzēju, kas šajā gadījumā nav

481konstatēts. KP neuzdeva jautājumu, vai Pakalpojuma līgums slēgts

482prettiesiski, tikai lūdza skaidrot, vai konkrētajā gadījumā

483atbilstoši piemērots in-house princips.

484IX ATBILDĪBA