9. pants

1Atkritumu apsaimniekošanas

2pakalpojumu sniedzēja izvēles process Jelgavas pašvaldībā

3122 JPP ir likumā "Par pašvaldībām" noteikta

4autonoma funkcija organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu

5savā administratīvajā teritorijā. Pašvaldībai savā

6administratīvajā teritorijā atbilstoši pašvaldības saistošajiem

7noteikumiem par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, ievērojot

8atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu un reģionālos plānus, ir

9pienākums organizēt visu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

10Ievērojot minēto, JPP ir pienākums organizēt atkritumu

11apsaimniekošanas procesu Jelgavas pilsētas administratīvajā

12teritorijā, tostarp nosakot kārtību, kādā notiks atkritumu

13savākšana un pārvadāšana. KP konstatēja, ka JPP nepareizi

14interpretē normatīvo regulējumu, lai pamatotu Pakalpojuma līguma

15noslēgšanu ar JKP atbilstoši in-house izņēmumam un

16tādējādi noslēgtu tirgu konkurencei. Jānorāda, ka Publisko

17iepirkumu likuma 2. panta 2. punkts nosaka, ka viens no šī likuma

18mērķiem ir nodrošināt piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī

19vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret piegādātājiem. JPP,

20prettiesiski noslēdzot Pakalpojuma līgumu ar JKP, ir kavējusi

21atkritumu pakalpojumu sniedzēju iespēju konkurēt par pakalpojumu

22sniegšanu konkrētajā tirgū.

23123 JPP, nepiemērojot iepirkuma procedūru, pamatojoties uz

24"Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām"

25(turpmāk - Likums) 4. panta pirmās daļas 6. punktā norādīto

26izņēmumu, 2004. gadā bez konkursa atlases principa,

27vienpersoniski izvēlējās JKP par atkritumu apsaimniekošanas

28pakalpojuma sniedzēju. JKP, noslēdzot Pakalpojuma līgumu ar JPP

292004. gadā, veic sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Jelgavas

30pilsētas administratīvā teritorijā un līdz Paziņojuma

31sagatavošanas dienai ir vienīgais atkritumu apsaimniekošanas

32pakalpojuma nodrošinātājs konkrētajā tirgū. JPP un JKP ir viens

33tirgus dalībnieks, kura rīcības rezultātā konkrētajā tirgū tika

34kavēta konkurence, ņemot vērā atkritumu pakalpojumu organizēšanu

35un pakalpojuma sniegšanu. JPP rīcība, veicot ekonomisko darbību

36konkrētajā tirgū un JKP pasargājot no konkurences, novedusi pie

37konkrētā tirgus noslēgšanas konkurentiem, kā rezultātā

38patērētājiem un citiem atkritumu pakalpojuma saņēmējiem tikusi

39liegta iespēja brīvā konkurences procesā iegūt konkurētspējīgāko

40piedāvājumu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumam. Līdz ar to

41par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, liedzot

42atkritumu pakalpojumu sniedzējiem konkurences procesā piekļuvi

43konkrētajam tirgum kopš 2004. gada, atbildīga ir JPP.

44124 KP rīcībā nav informācijas par objektīviem iemesliem, kas

45skaidrotu, kāpēc JPP ar Pakalpojuma līguma noslēgšanu paredzēja

46noslēgt konkrēto tirgu konkurencei uz 25 gadiem. KP rīcībā nav

47arī attaisnojoši argumenti JPP rīcībai, neņemot vērā Spriedumu un

48neorganizējot sadzīves atkritumu pakalpojuma sniegšanu Jelgavas

49pilsētās pašvaldībā atbilstoši konkurences noteikumiem, vismaz

50sākot ar 01.07.2013., kad spēkā stājās Spriedums. Nepārliecina

51arī lietā konstatētie divi galvenie JPP argumenti.

52125 1. JPP ieskatā pašvaldībai ir pienākums pildīt saistības,

53ko tā uzņēmusies, 01.11.2004. ar JKP noslēdzot Pakalpojuma līgumu

54atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kādas bija spēkā tā

55noslēgšanas dienā, t.i. piemērojot likuma "Par iepirkumiem

56valsts un pašvaldību vajadzībām" (redakcijā uz 01.11.2004.)

574. panta pirmās daļas 6. punktā noteikto izņēmumu. JKP ieskatā

58minētā likuma 4. panta pirmās daļas 6. punktā minētais termins

59"atrodas pilnīgā pasūtītāja kontrolē" Pakalpojuma

60līguma noslēgšanas laikā precīzāk nebija izskaidrots ne pašā

61likumā, ne kādā citā normatīvā aktā. Šī termina precīzs

62skaidrojums normatīvajos aktos tika iekļauts tikai 01.01.2013. ar

63grozījumiem Publisko iepirkumu likumā. Tā kā šai normai nav

64atpakaļejoša spēka, tā nevar kalpot par likumīgu pamatojumu

65Pakalpojuma līguma izbeigšanai. Tai pat laikā JPP nenoraida EST

66piedāvāto interpretāciju.

67126 KP konstatē, ka Pakalpojuma līguma slēgšanas brīdī spēkā

68bija Padomes Direktīva 92/50/EEK par procedūru koordinēšanu

69valsts pakalpojumu līgumu piešķiršanai, kā arī Direktīva

7093/36/EK, ar ko koordinē piegāžu valsts līgumu piešķiršanas

71procedūras71. Šīs direktīvas neparedz in-house

72izņēmumu. In-house izņēmums līdz Publisko iepirkumu

73direktīvas pieņemšanai izrietēja tikai no EST judikatūras.

74Izstrādājot jauno direktīvu, EST prakse tika iekļauta regulējumā.

75EST judikatūra regulēja in-house piemērošanas kritērijus

76jau kopš 1999. gada, kad tika pieņemts lēmums lietā

77Teckal. Tāpat in-house regulējums ieviests

78nacionālajā regulējumā jau 01.01.2002., stājoties spēkā likumam

79"Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām", ar

80kuru tika ieviests ES publisko iepirkumu regulējums Latvijas

81nacionālajā regulējumā. Līdz ar to jau 2004. gadā likuma

82"Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" 4.

83panta pirmās daļas 6. punkts nepieļāva privāta kapitāla iesaisti

84in-house principa piemērošanai.

85127 2. JKP dalībnieku sapulcē 2011. gadā tika nolemts

86piedalīties Ministru Kabineta 15.12.2009. noteikumu Nr. 1487

87noteiktajā programmā, piesaistot ES Kohēzijas fonda līdzekļus.

88Programmas ietvaros tika izveidota atkritumu šķirošanas stacija

89"Brakšķi", ko īstenoja JKP kā atkritumu apsaimniekotājs

90Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā. Līdztekus ES

91līdzfinansējumam bija nepieciešams piesaistīt kredītu no

92komercbankas, kur galvotājs bija JPP kā JKP dalībnieks. Gadījumā,

93ja līgums tiktu izbeigts pirms termiņa (pieci gadi pēc projekta

94realizācijas) vai projekta realizācija tiktu pārtraukta, JKP būtu

95jāatmaksā Kohēzijas fonda līdzmaksājums, kas savukārt varētu

96novest pie JKP maksātnespējas.

97128 KP konstatē, ka ne AAL, ne arī Spriedums neparedz šāda

98veida izņēmumus vai rīcības attaisnojumu, kā norādījusi ir JPP

99savā otrajā argumentā. KP nonāk pie šāda secinājuma, jo Lietas

100konstatētajos apstākļos sadzīves atkritumu pakalpojuma sniegšana

101atbilstoši in-house izņēmumam nav pamatota.

102129 KP ieskatā abi iepriekš minētie argumenti būtībā

103pastiprina JPP un JKP nostāju noslēgt atkritumu apsaimniekošanas

104tirgu pēc iespējas ilgāku laika periodu, tādējādi nepamatoti

105kavējot konkrētā tirgus attīstību, liedzot atkritumu pakalpojuma

106saņēmējiem cenas un kvalitātes ziņā konkurētspējīgu pakalpojumu

107un konkurentiem iespēju konkurēt brīvā tirgus apstākļos.