9. pants

Atkritumu apsaimniekošanas

pakalpojumu sniedzēja izvēles process Jelgavas pašvaldībā

122 JPP ir likumā "Par pašvaldībām" noteikta

autonoma funkcija organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu

savā administratīvajā teritorijā. Pašvaldībai savā

administratīvajā teritorijā atbilstoši pašvaldības saistošajiem

noteikumiem par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, ievērojot

atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu un reģionālos plānus, ir

pienākums organizēt visu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

Ievērojot minēto, JPP ir pienākums organizēt atkritumu

apsaimniekošanas procesu Jelgavas pilsētas administratīvajā

teritorijā, tostarp nosakot kārtību, kādā notiks atkritumu

savākšana un pārvadāšana. KP konstatēja, ka JPP nepareizi

interpretē normatīvo regulējumu, lai pamatotu Pakalpojuma līguma

noslēgšanu ar JKP atbilstoši in-house izņēmumam un

tādējādi noslēgtu tirgu konkurencei. Jānorāda, ka Publisko

iepirkumu likuma 2. panta 2. punkts nosaka, ka viens no šī likuma

mērķiem ir nodrošināt piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī

vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret piegādātājiem. JPP,

prettiesiski noslēdzot Pakalpojuma līgumu ar JKP, ir kavējusi

atkritumu pakalpojumu sniedzēju iespēju konkurēt par pakalpojumu

sniegšanu konkrētajā tirgū.

123 JPP, nepiemērojot iepirkuma procedūru, pamatojoties uz

"Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām"

(turpmāk - Likums) 4. panta pirmās daļas 6. punktā norādīto

izņēmumu, 2004. gadā bez konkursa atlases principa,

vienpersoniski izvēlējās JKP par atkritumu apsaimniekošanas

pakalpojuma sniedzēju. JKP, noslēdzot Pakalpojuma līgumu ar JPP

2004. gadā, veic sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Jelgavas

pilsētas administratīvā teritorijā un līdz Paziņojuma

sagatavošanas dienai ir vienīgais atkritumu apsaimniekošanas

pakalpojuma nodrošinātājs konkrētajā tirgū. JPP un JKP ir viens

tirgus dalībnieks, kura rīcības rezultātā konkrētajā tirgū tika

kavēta konkurence, ņemot vērā atkritumu pakalpojumu organizēšanu

un pakalpojuma sniegšanu. JPP rīcība, veicot ekonomisko darbību

konkrētajā tirgū un JKP pasargājot no konkurences, novedusi pie

konkrētā tirgus noslēgšanas konkurentiem, kā rezultātā

patērētājiem un citiem atkritumu pakalpojuma saņēmējiem tikusi

liegta iespēja brīvā konkurences procesā iegūt konkurētspējīgāko

piedāvājumu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumam. Līdz ar to

par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, liedzot

atkritumu pakalpojumu sniedzējiem konkurences procesā piekļuvi

konkrētajam tirgum kopš 2004. gada, atbildīga ir JPP.

124 KP rīcībā nav informācijas par objektīviem iemesliem, kas

skaidrotu, kāpēc JPP ar Pakalpojuma līguma noslēgšanu paredzēja

noslēgt konkrēto tirgu konkurencei uz 25 gadiem. KP rīcībā nav

arī attaisnojoši argumenti JPP rīcībai, neņemot vērā Spriedumu un

neorganizējot sadzīves atkritumu pakalpojuma sniegšanu Jelgavas

pilsētās pašvaldībā atbilstoši konkurences noteikumiem, vismaz

sākot ar 01.07.2013., kad spēkā stājās Spriedums. Nepārliecina

arī lietā konstatētie divi galvenie JPP argumenti.

125 1. JPP ieskatā pašvaldībai ir pienākums pildīt saistības,

ko tā uzņēmusies, 01.11.2004. ar JKP noslēdzot Pakalpojuma līgumu

atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kādas bija spēkā tā

noslēgšanas dienā, t.i. piemērojot likuma "Par iepirkumiem

valsts un pašvaldību vajadzībām" (redakcijā uz 01.11.2004.)

4. panta pirmās daļas 6. punktā noteikto izņēmumu. JKP ieskatā

minētā likuma 4. panta pirmās daļas 6. punktā minētais termins

"atrodas pilnīgā pasūtītāja kontrolē" Pakalpojuma

līguma noslēgšanas laikā precīzāk nebija izskaidrots ne pašā

likumā, ne kādā citā normatīvā aktā. Šī termina precīzs

skaidrojums normatīvajos aktos tika iekļauts tikai 01.01.2013. ar

grozījumiem Publisko iepirkumu likumā. Tā kā šai normai nav

atpakaļejoša spēka, tā nevar kalpot par likumīgu pamatojumu

Pakalpojuma līguma izbeigšanai. Tai pat laikā JPP nenoraida EST

piedāvāto interpretāciju.

126 KP konstatē, ka Pakalpojuma līguma slēgšanas brīdī spēkā

bija Padomes Direktīva 92/50/EEK par procedūru koordinēšanu

valsts pakalpojumu līgumu piešķiršanai, kā arī Direktīva

93/36/EK, ar ko koordinē piegāžu valsts līgumu piešķiršanas

procedūras71. Šīs direktīvas neparedz in-house

izņēmumu. In-house izņēmums līdz Publisko iepirkumu

direktīvas pieņemšanai izrietēja tikai no EST judikatūras.

Izstrādājot jauno direktīvu, EST prakse tika iekļauta regulējumā.

EST judikatūra regulēja in-house piemērošanas kritērijus

jau kopš 1999. gada, kad tika pieņemts lēmums lietā

Teckal. Tāpat in-house regulējums ieviests

nacionālajā regulējumā jau 01.01.2002., stājoties spēkā likumam

"Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām", ar

kuru tika ieviests ES publisko iepirkumu regulējums Latvijas

nacionālajā regulējumā. Līdz ar to jau 2004. gadā likuma

"Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" 4.

panta pirmās daļas 6. punkts nepieļāva privāta kapitāla iesaisti

in-house principa piemērošanai.

127 2. JKP dalībnieku sapulcē 2011. gadā tika nolemts

piedalīties Ministru Kabineta 15.12.2009. noteikumu Nr. 1487

noteiktajā programmā, piesaistot ES Kohēzijas fonda līdzekļus.

Programmas ietvaros tika izveidota atkritumu šķirošanas stacija

"Brakšķi", ko īstenoja JKP kā atkritumu apsaimniekotājs

Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā. Līdztekus ES

līdzfinansējumam bija nepieciešams piesaistīt kredītu no

komercbankas, kur galvotājs bija JPP kā JKP dalībnieks. Gadījumā,

ja līgums tiktu izbeigts pirms termiņa (pieci gadi pēc projekta

realizācijas) vai projekta realizācija tiktu pārtraukta, JKP būtu

jāatmaksā Kohēzijas fonda līdzmaksājums, kas savukārt varētu

novest pie JKP maksātnespējas.

128 KP konstatē, ka ne AAL, ne arī Spriedums neparedz šāda

veida izņēmumus vai rīcības attaisnojumu, kā norādījusi ir JPP

savā otrajā argumentā. KP nonāk pie šāda secinājuma, jo Lietas

konstatētajos apstākļos sadzīves atkritumu pakalpojuma sniegšana

atbilstoši in-house izņēmumam nav pamatota.

129 KP ieskatā abi iepriekš minētie argumenti būtībā

pastiprina JPP un JKP nostāju noslēgt atkritumu apsaimniekošanas

tirgu pēc iespējas ilgāku laika periodu, tādējādi nepamatoti

kavējot konkrētā tirgus attīstību, liedzot atkritumu pakalpojuma

saņēmējiem cenas un kvalitātes ziņā konkurētspējīgu pakalpojumu

un konkurentiem iespēju konkurēt brīvā tirgus apstākļos.