Par pārkāpuma konstatēšanu, naudas soda uzlikšanu un lietas izpētes izbeigšanu daļā

1Jelgavas pilsētas pašvaldība

22 JPP ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas

3pārstāvniecības - domes - un tās izveidoto institūciju, un

4iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī

5likuma "Par pašvaldībām" paredzētājā kārtībā Ministru

6kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu

7izpildi, ievērojot valsts un Jelgavas pilsētas administratīvās

8teritorijas iedzīvotāju intereses. JPP augstākā lēmējinstitūcija

9ir Jelgavas pilsētas dome (turpmāk - JPD), kas ir tiesīga izdot

10saistošus noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to

11pārkāpšanu. Lietas ietvaros JPD tiek apzīmēts ar JPP.

1SIA "Jelgavas komunālie

2pakalpojumi"

33 JKP ir reģistrēta 27.09.2004. Latvijas Republikas

4Komercreģistrā ar vienoto reģ. Nr. 43603022128. Tās juridiskā

5adrese - Dobeles šoseja 34, Jelgava. Amatpersona: [pers. A].

6Dalībnieki: JPD (51 %), SIA "KULK" (49 %).

74 JKP statūtos norādīti pieci saimnieciskās darbības veidi,

8tostarp atkritumu savākšana un apstrāde (NACE 90.02). JKP sniedz

9pilna kompleksa sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus

10visos procesa posmos, sākot no sadzīves atkritumu savākšanas līdz

11apglabāšanai (nešķirotu un šķirotu sadzīves atkritumu savākšana,

12atkritumu šķirošana, pārvadāšana utt.). JPP un JKP 01.11.2004.

13noslēdza Pakalpojuma līgumu (turpmāk - Pakalpojuma līgums), kas

14saskaņā ar Pakalpojuma līguma 7.1. punktu ir spēkā līdz

1531.12.2029. Pakalpojuma līguma priekšmets ir JPP un JKP sadarbība

16atkritumu apsaimniekošanā, pamatojoties uz Atkritumu

17apsaimniekošanas reģionālo plānu, kā arī sadarbība atkritumu

18apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanā un popularizēšanā

19Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā.

205 JPK 51 % pamatkapitāla daļu pieder JPP, savukārt 49 %

21pamatkapitāla daļu pieder SIA "KULK"(turpmāk - KULK),

22kuras juridiskā adrese ir tāda pati kā JKP, proti, Dobeles šoseja

2334, Jelgava, un kuras viens no saimnieciskās darbības virzieniem

24arī ir atkritumu apsaimniekošana un pārstrāde. JKP valdes

25loceklis ir [pers. A], kurš ir vienīgais JKP pārstāvis ar

26paraksta tiesībām. KULK 100 % īpašniece un valdes priekšsēdētāja

27ir [pers. B], kas vienlaicīgi ir arī KULK vienīgais patiesā

28labuma guvējs. [Pers. B] ir arī patiesā labuma guvējs JKP

29attiecībā uz KULK ieguldījuma daļu uz īpašumtiesību pamata. KULK

30pārstāv arī tās valdes loceklis [pers. C], kuram tāpat kā [pers.

31B] ir tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi.

32III ADMINISTRATĪVAIS PROCESS

33IESTĀDĒ

346 KP 25.05.2020. saņēma iesniegumu no privātpersonas (turpmāk

35- Iesniegums) par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma

36sniedzēja izvēles kārtību Jelgavas pilsētas administratīvajā

37teritorijā, ko organizē JPP. Iesniegumā norādīts, ka esošā

38kārtība ir pretrunā Satversmes tiesas 06.12.2012. spriedumam

39lietā Nr. 2012‑01-01 "Par Atkritumu apsaimniekošanas

40likuma pārejas noteikumu 12. punkta, ciktāl tas attiecas uz

41līgumiem, kas noslēgti, nepiemērojot normatīvos aktus par

42publisko iepirkumu vai neatbilstoši normatīvajiem aktiem par

43publisko iepirkumu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.

44pantam" (turpmāk - Spriedums) un Atkritumu

45apsaimniekošanas likuma (turpmāk - AAL) pārejas noteikumu 12.

46punktam. Tādējādi JKP un JPP noslēgtais Pakalpojuma līgums bija

47jāizbeidz 01.07.2013. un jārīko jauna atkritumu apsaimniekotāja

48izvēle atbilstoši normatīvajiem aktiem.

497 KP, izvērtējot Iesniegumā sniegto informāciju, pamatojoties

50uz KL 8. panta pirmās daļas 1. punktu, 03.09.2020. nolēma

51ierosināt lietu Nr. KL\2.2-5\20\7 "Par Konkurences likuma

5213. panta pirmās daļas pārkāpumu Jelgavas pilsētas pašvaldības un

53SIA "Jelgavas komunālie pakalpojumi" darbībās"

54(turpmāk - Lieta).

558 KP lietas izpētes gaitā pieprasīja informāciju no Iepirkuma

56uzraudzības biroja (turpmāk - IUB), vērtēja tās rīcībā esošo

57informāciju no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

58ministrijas (turpmāk - VARAM), kā arī ieguva informāciju no

59lietas dalībniekiem. KP 24.09.2020. veica KL 9. panta piektās

60daļas 1. un 3. punktā paredzētās darbības JKP telpās, Dobeles

61šosejā 34, Jelgavā.

629 KP 15.03.2021. nosūtīja Lietas dalībniekiem uz elektroniskā

63pasta adresēm KP 15.03.2021. paziņojumu Nr. 2.2-5/366 par KP

64lēmuma pieņemšanai nepieciešamo faktu konstatēšanu un par

65uzaicinājumu iepazīties ar Lietā esošajiem pierādījumiem un

66viedokļa izteikšanu (turpmāk - Paziņojums). Savukārt 19.03.2021.

67uz Lietas dalībnieku pilnvaroto pārstāvju elektroniskajām adresēm

68tika nosūtīti Lietas materiāli elektroniskā veidā pdf

69formātā.

7010 08.04.2021. KP saņēma gan JKP 08.04.2021. viedokli ar

71pielikumiem, gan arī JPP 08.04.2021. viedokli Nr. 2-42/2159 ar

72pielikumiem uz Paziņojumu. Abos viedokļos Lietas dalībnieki bija

73izteikuši lūgumu tikt uzklausītiem mutvārdos. Ievērojot minēto un

74saskaņā ar KL 26. panta septīto daļu, 23.04.2021. tika organizēta

75JPP un JKP pārstāvju mutvārdu uzklausīšana.

76IV ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

77JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBĀ

1Normatīvais regulējums

23.1. Pašvaldība kā sadzīves

3atkritumu apsaimniekošanas pašvaldības teritorijā

4organizētājs

511 Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 15. pantam

6viena no pašvaldības autonomajām funkcijām cita starpā ir

7organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu pašvaldības

8administratīvajā teritorijā. Arī AAL 18. panta pirmā daļa paredz,

9ka "pašvaldība publisko iepirkumu vai publisko un privāto

10partnerību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā

11izvēlas atkritumu apsaimniekotāju, kurš veiks sadzīves atkritumu

12un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu savākšanu,

13pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu attiecīgajā

14sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā, par piedāvājuma izvēles

15kritēriju nosakot saimnieciski visizdevīgāko

16piedāvājumu". Lai īstenotu minēto funkciju, pašvaldības

17izvēlas atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju, kā arī

18nosaka maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

1912 Pašvaldība savā administratīvajā teritorijā atbilstoši

20pašvaldības saistošajiem noteikumiem par sadzīves atkritumu

21apsaimniekošanu, ievērojot atkritumu apsaimniekošanas valsts

22plānu un reģionālos plānus, organizē šādu atkritumu

23apsaimniekošanu: i) visi sadzīves atkritumi, tai skaitā sadzīvē

24radušies bīstamie atkritumi; ii) to būvdarbu veikšanas procesā

25radušies ražošanas atkritumi, uz kuriem neattiecas normatīvie

26akti par būvniecībā radušos atkritumu un to pārvadājumu uzskaites

27kārtību1.

2813 Atkritumu apsaimniekošanas normatīvajos aktos ir noteiktas

29minimālās prasības, kas iekļaujamas darba uzdevumā, pašvaldībai

30izraugoties sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, un atkritumu

31apsaimniekošanas līgumos kā būtiskie noteikumi2. Ņemot

32vērā iepriekš minētās prasības un nosacījumus, ar sadzīves

33atkritumu apsaimniekošanu saistīto pakalpojumu īstenošanas

34rezultātā katrā pašvaldībā tiek nodrošināta noteiktu, ar vides

35aizsardzību saistītu mērķu sasniegšana, sekmējot minēto mērķu

36sasniegšanu valsts līmenī. Atkritumu apsaimniekošanas līgumos

37tiek noteiktas atkritumu apsaimniekošanā iesaistīto pušu tiesības

38un pienākumi, t.sk. pakalpojumi, kurus pašvaldības izvēlētais

39atkritumu apsaimniekotājs sniedz, pieprasot papildu samaksu.

4014 Pašvaldības izdod saistošos noteikumus par sadzīves

41atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā,

42nosakot šīs teritorijas dalījumu sadzīves atkritumu

43apsaimniekošanas zonās, prasības atkritumu savākšanai, arī

44minimālajam sadzīves atkritumu savākšanas biežumam, pārvadāšanai,

45pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai, kārtību, kādā veicami

46maksājumi par minēto atkritumu apsaimniekošanu, kā arī nosaka

47pašvaldības pilnvarotas institūcijas un amatpersonas, kuras

48kontrolē saistošo noteikumu ievērošanu.3

4915 Pašvaldību kompetencē ir arī noteikt maksu par sadzīves

50atkritumu apsaimniekošanu, ietverot tajā maksu par nedalīti vākto

51un dalīti vākto sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu,

52pārkraušanu, uzglabāšanu, dalītās atkritumu savākšanas,

53šķirošanas un infrastruktūras objektu uzturēšanu.

543.2. Pašvaldība kā saimnieciskās

55darbības veicējs

5616 Pastāv vairāki veidi, kā pašvaldība var organizēt atkritumu

57apsaimniekošanu. Pašvaldība to var darīt saviem spēkiem, uzdot

58pašvaldības komersantam vai nolīgt privātpersonu nodibinātus

59komersantus. Pēdējā gadījumā pašvaldība to var darīt iepirkuma

60procedūras vai publiskās un privātās partnerības

61veidā.4 Pašvaldība publisko iepirkumu vai publisko un

62privāto partnerību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā

63kārtībā izvēlas atkritumu apsaimniekotāju, par piedāvājuma

64izvēles kritēriju nosakot saimnieciski visizdevīgāko

65piedāvājumu.5

6617 Līdzīgi kā KP 09.09.2019. lēmumā Nr. 19 "Par Līguma

67par Eiropas Savienības darbību 102. pantā noteiktā aizlieguma

68pārkāpumu SIA "Getliņi EKO" un Rīgas pilsētas

69pašvaldības darbībās" un Administratīvās apgabaltiesas

7001.10.2019. lēmumā lietā Nr. A43008319 (turpmāk - Getliņi

71lieta), lai noteiktu, vai pašvaldības rīcība attiecībā uz

72pakalpojumu sniegšanu ir publiski tiesiska vai privāttiesiska,

73tiek izmantota divpakāpju teorija. Pašvaldība, atbilstoši savai

74autonomajai funkcijai organizēt iedzīvotājiem sadzīves atkritumu

75apsaimniekošanu, ir atbildīga par to, vai iedzīvotājiem tiks

76nodrošināta pieeja pakalpojumiem (pirmā - publiski tiesiskā

77pakāpe), savukārt, nosakot to, kā norādītie pakalpojumi tiks

78sniegti, pašvaldība var rīkoties gan publiski tiesiski, gan

79privāttiesiski.6 Gadījumā, ja pašvaldība pati

80iesaistās pakalpojumu sniegšanā, pakalpojuma sniegšanas veids

81attiecas uz otro pakāpi un uzskatāms, ka pašvaldība rīkojusies

82privāttiesiski.

8318 Tiesai nav pamats ierobežot pašvaldības rīcības brīvību un

84likt tai obligāti izvēlēties atkritumu apsaimniekošanas sniegšanu

85vienā no iepriekšminētajiem veidiem.7 Piemēram,

86izvēloties, vai sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas

87pakalpojuma nodrošināšanu veikt pašas spēkiem vai sadarboties ar

88privātiem komersantiem, publiskai personai ir plaša rīcības

89brīvība, kas balstās politiski definētos mērķos un apsvērumos,

90kas var būt atkarīgs no tā, cik sociāli orientētu politiku tā

91īsteno. Tādēļ kontrole pār šādu izšķiršanos nepakļaujas tiesību

92kritērijiem un tādējādi - tiesas kontrolei.8

9319 Vienlaikus katra pakalpojuma sniegšanas veida izvēles

94pamatotība un izpilde ir pakļauta KL 2. pantā noteiktā mērķa

95prasībām un KL kontrolei. Atkritumu apsaimniekošanas nozarē

96nepastāv īpaša, likumdevēja tieši paredzēta tiesību norma, kas

97aizstāvētu pret nevēlamu konkurenci. Ekonomikas pamatlikumi

98pirmām kārtām vērsti uz konkurences attīstīšanu, tādēļ vēršanās

99pret nevēlamu konkurenci netiek uzskatīta par tiesisku interesi,

100kura būtu aizsargājama. Šādos apstākļos atkritumu

101apsaimniekošanas nozares normatīvais regulējums neparedz kādas

102juridiskas personas ekskluzīvas (izņēmuma) tiesības sniegt

103atkritumu savākšanas un pārvadāšanas pakalpojumus.9

104Līdz ar to otrās pakāpes ievaros, atbildot uz jautājumu, 'kā

105pakalpojums tiks sniegts', pašvaldības rīcība ir pakļauta KL 2.

106pantā noteiktajām mērķa prasībām un KL kontrolei, ciktāl tā

107funkcionāli veic vai plāno veikt saimniecisko darbību.

10820 Pakalpojuma līguma 2.2. punktā noteikts, ka

109"atkritumu apsaimniekošana šā līguma izpratnē ir

110atkritumu savākšanas (tai skaitā atkritumu vākšana, šķirošana un

111sajaukšana, lai tos pārvadātu), uzglabāšana, pārkraušana,

112pārvadāšana, pārstrāde […], reģenerācija un apglabāšana […], šo

113darbību pārraudzība, kā arī atkritumu apglabāšanas vietu

114ierīkošana un pārstrādes objektu vai iekārtu uzturēšana un aprūpe

115pēc to slēgšanas". Savukārt Pakalpojuma līguma 2.3.

116punkts nosaka, ka "pašvaldība uzdod un SIA "Jelgavas

117komunālie pakalpojumi" apņemas veikt pašvaldības teritorijā

118sadzīves atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši spēkā esošajiem

119normatīvajiem aktiem, atkritumu apsaimniekošanas valsts

120reģionālajam plānam, kā arī saskaņā ar Jelgavas pašvaldības

121saistošajiem noteikumiem".

12221 Kā norādīts iepriekš (skat. 5. rindkopu), JPP pieder 51 %

123no JKP kapitāla daļām, kas liecina par JPP iesaisti

124saimnieciskajā darbībā. Tāpat Pakalpojuma līgums noslēgts,

125piemērojot in-house principu, no kura izriet, ka

126pašvaldība nerīko publisko iepirkumu, ja pati nodrošina

127pakalpojuma sniegšanu - tātad pati veic saimniecisko darbību.

12822 Pašvaldība iesaistās JKP lēmumu pieņemšanā, piedalās JKP

129akcionāru sapulcēs. Vienlaikus KP arī norāda, ka pašvaldības

130pārstāvji lemj par dividenžu izmaksu uzņēmuma peļņas

131gadījumā10.

13223 Ņemot vērā, ka divpakāpju teorija Latvijas

133administratīvajās tiesībās ir aizgūta no Vācijas

134tiesībām11, uz konkrēto lietu attiecināma arī Vācijas

135tiesību prakse. No Vācijas Federālās Augstākās tiesas spriedumiem

136par koncesijas līgumu piešķiršanu, pašvaldībai nododot tiesības

137pārvaldīt gāzes un elektrības sadales tīklus koncesijas

138ieguvējiem, secināms, ka Vācijas tiesu praksē pašvaldība, slēdzot

139koncesijas līgumu un piešķirot koncesionāram ekskluzīvās tiesības

140sniegt pakalpojumu, tiek uzskatīta par tirgus dalībnieku

141konkurences tiesību kontekstā.12 Vācijas Federālās

142augstākās tiesas spriedumos norādīts, ka pašvaldība atrodas

143dominējošā stāvoklī savā administratīvajā teritorijā, tāpēc tai

144ir saistošas konkurences tiesības. Tāpat uz pašvaldību attiecas

145dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums.

14624 Lai gan spriedumos, ko vērtējusi Vācijas augstākā tiesa,

147starp pašvaldību un pakalpojuma sniedzēju slēgti līgumi par

148elektrības un gāzes pārvadu pārvaldīšanu un lietošanu, KP

149ieskatā, prakse attiecināma arī uz atkritumu apsaimniekošanu,

150ņemot vērā pašvaldības administratīvo varu tās administratīvajā

151teritorijā, izvēloties atkritumu apsaimniekotāju.

15225 Arī Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk - EST) judikatūrā

153atzīts, ka publiska iestāde var būt tirgus dalībnieks pat

154gadījumos, ja tā šķietami nodarbojas ar sociālām aktivitātēm.

155Katrā lietā ir būtiski izvērtēt, vai konkrētā darbība ietver

156preču un pakalpojumu piedāvāšanu tirgū vai arī, ja tā nav, kaut

157kas, ko būtībā varētu nodrošināt privāts uzņēmums veicot to kā

158ekonomisku aktivitāti un gūstot ienākumus.13

15926 Ņemot vērā, ka pašvaldība var nodot atkritumu

160apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu tirgus dalībniekam, kas

161sniegtu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu un gūtu ekonomisku

162labumu, secināms, ka pašvaldība, sniedzot norādīto pakalpojumu,

163darbojas kā saimnieciskās darbības veicēja.

16427 Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka pašvaldība,

165izvēloties nodot atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma izpildi

166JKP un iesaistoties uzņēmuma darbībā, ir uzskatāma par

167saimnieciskās darbības veicēju.

1Iepirkums un in-house

2princips

34.1. In-house principa

4regulējums Latvijā

528 Attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas kārtību un

6apsaimniekotāja izvēli 01.11.2004., kad tika slēgts Pakalpojuma

7līgums, AAL 9. panta pirmās daļas pirmais punkts noteica:

8"Pagastu, novadu un pilsētu pašvaldības savā

9administratīvajā teritorijā: organizē sadzīves atkritumu, to

10skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanu

11atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas plāniem". Savukārt

12AAL 15. pants noteica, ka "juridiskā persona, kura

13nodarbojas ar sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu, slēdz

14līgumus ar tām pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā tiek

15veiktas attiecīgās darbības".

1629 AAL 22.11.2006. tika veikti grozījumi, ar kuriem 15. panta

17trešā daļa tika izteikta šādā redakcijā: "Līgumu starp

18pašvaldību un sadzīves atkritumu apsaimniekotāju slēdz uz laiku,

19kas nav ilgāks par publisko iepirkumu regulējošos normatīvajos

20aktos paredzēto laiku. Līguma termiņš nedrīkst pārsniegt sadzīves

21atkritumu apsaimniekošanas atļaujas derīguma

22termiņu".

2330 Secināms, ka kopš 2006. gada AAL grozījumiem līgumi par

24atkritumu apsaimniekošanu drīkst tikt slēgti tikai uz likumā

25noteiktiem termiņiem.

2631 18.11.2010. spēkā stājas jauns AAL, kura 18. pants noteica:

27"(1) Pašvaldība publisko iepirkumu vai publisko un

28privāto partnerību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā

29kārtībā izvēlas atkritumu apsaimniekotāju, kurš veiks sadzīves

30atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu

31attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā. [...] (6)

32Pašvaldība slēdz līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, kurš

33izraudzīts publisko iepirkumu vai publisko un privāto partnerību

34regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un veiks

35sadzīves atkritumu savākšanu, tai skaitā dalīto savākšanu,

36pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu attiecīgajā sadzīves

37atkritumu apsaimniekošanas zonā pēc iepriekšējā līguma darbības

38termiņa beigām. (7) Šā panta sestajā daļā minēto līgumu

39pašvaldība un atkritumu apsaimniekotājs slēdz uz laiku, kas nav

40īsāks par trim gadiem un nav ilgāks par pieciem gadiem.

41[...]". Stājoties spēkā jaunajam AAL, tika precizēts,

42kāds regulējums jāņem vērā, izvēloties atkritumu apsaimniekotāju,

43kā arī šajā likumā noteikts termiņš līguma slēgšanai.

4432 Jaunā AAL Pārejas noteikumu 12. punkts paredzēja:

45"Līdz 2005.gada 26.jūlijam pašvaldības un sadzīves

46atkritumu apsaimniekotāja noslēgtais līgums par sadzīves

47atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu

48izbeidzas līgumā noteiktajā termiņā. Ja pašvaldība un sadzīves

49atkritumu apsaimniekotājs pēc 2005.gada 26.jūlija ir noslēguši

50vai pagarinājuši līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu,

51pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu, nepiemērojot normatīvos

52aktus par publisko iepirkumu vai neatbilstoši normatīvajiem

53aktiem par publisko iepirkumu, minētais līgums izbeidzams ne

54vēlāk kā līdz 2013.gada 1.jūlijam".

5533 Satversmes tiesa ar 06.12.2012. Spriedumu atzina AAL

56pārejas noteikumu 12. punkta pirmo teikumu, ciktāl tas attiecas

57uz līgumiem, kas noslēgti, nepiemērojot vai neatbilstoši

58piemērojot normatīvos aktus par publisko iepirkumu, par

59neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un spēkā

60neesošu no 01.07.2013.

6134 Attiecīgi secināms, ka atkritumu apsaimniekošanas līgumi,

62kas noslēgti nepiemērojot vai neatbilstoši piemērojot normatīvos

63aktus par publisko iepirkumi izbeidzami līdz 01.07.2013. Šādā

64veidā tiek dots pārejas periods, kurā tiek pieļauti pretēji

65normatīvajam regulējumam noslēgti līgumi, dodot laiku izbeigt

66prettiesiski noslēgtos atkritumu apsaimniekošanas līgumus un

67organizēt atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši normatīvajam

68regulējumam.

6935 Attiecībā uz normatīvo regulējumu, kas regulē publiskā

70iepirkuma konkursa rīkošanas izņēmumu, pamatojoties uz

71in‑house principu, redakcija normatīvos aktos ir

72mainījusies vairākkārt.

7336 01.01.2002. stājās spēkā likums "Par iepirkumu valsts

74vai pašvaldību vajadzībām", aizstājot likumu "Par

75valsts un pašvaldību pasūtījumu". Likumprojekts "Par

76iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām" sagatavots

77saskaņā ar IV Latvijas Nacionālo programmu integrācijai ES un

78ņemot vērā, cita starpā, arī Eiropas Padomes direktīvu 97/52/EK,

7993/36/EEK un 92/50/EEK izvirzītās prasības.14 Ar

80likumu "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām"

81Latvijas publisko iepirkumu regulējumā ieviests in-house

82izņēmums. Saskaņā ar 4. panta pirmās daļas 6. punktu pasūtītājs

83šo likumu nepiemēro, ja līgums tiek slēgts par "tādas

84institūcijas pakalpojumiem, kura ir izveidota pasūtītāja funkciju

85nodrošināšanai un pilnībā ievēro šā likuma

86prasības".

8737 Ar 11.03.2004. grozījumiem likumā "Par iepirkumu

88valsts vai pašvaldību vajadzībām" tā 4. panta pirmās daļas

896. punkts papildināts, paredzot, ka pasūtītājs nepiemēro šo

90likumu un var piemērot in‑house izņēmumu:

91"Pasūtītājs nepiemēro šo likumu, ja tiek slēgts līgums

92par pakalpojumu, ko sniedz institūcija, kura ir izveidota

93pasūtītāja funkciju nodrošināšanai, kura atrodas pilnīgā

94pasūtītāja kontrolē vai kura ir pasūtītāja pakļautībā, kā arī

95galvenokārt (vairāk nekā 80 procentu apmērā naudas izteiksmē)

96sniedz pakalpojumus tikai pasūtītājam un attiecībā pret trešajām

97personām pilnībā ievēro šā likuma prasības".

9838 Šī redakcija bija spēkā arī Pakalpojuma līguma slēgšanas

99brīdī. Ņemot vērā, ka 11.03.2003. grozījumi veikti ar mērķi

100turpināt nacionālo normatīvo aktu saskaņošanu ar ES regulējumu,

101likvidējot neatbilstības attiecībā uz iepirkuma sliekšņiem un

102likumā paredzētajiem izņēmumiem,15 secināms, ka uz

103nacionālo regulējumu attiecas EST judikatūra un in-house

104izņēmums, kas pēc būtības nav mainījies jau kopš likuma "Par

105iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" spēkā stāšanās

10601.01.2002.

10739 Secināms, lai piemērotu iepriekš minēto izņēmumu, JPP būtu

108jāīsteno pilnīga kontrole pār JKP, kā arī JKP jāsniedz

109pakalpojumus galvenokārt tikai JPP. Taču Lietā vērtētajā

110situācijā, lai gan JPP pieder 51 % no JKP pamatkapitāla, nav

111konstatējama JPP pilnīga kontrole pār JPP.

11240 01.05.2006. stājās spēkā Publisko iepirkumu likums, kura 3.

113panta pirmās daļas 7. punkts precīzāk noteica in-house

114izņēmuma piemērošanas kritēriju: "Šo likumu nepiemēro, ja

115pasūtītājs slēdz līgumu par: tādas institūcijas veiktajiem

116būvdarbiem vai piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, kura

117izveidota pasūtītāja funkciju nodrošināšanai, atrodas pilnīgā

118pasūtītāja kontrolē vai pakļautībā un kura galvenokārt (vairāk

119nekā 80 procentu apmērā naudas izteiksmē) veic būvdarbus vai

120piegādes vai sniedz pakalpojumus tikai pasūtītājam, kā arī ir

121uzskatāma par pasūtītāju šā likuma izpratnē".

12241 Tāpat 01.08.2012. stājās spēkā Publisko iepirkumu likuma

123grozījumi, kas precizēja 3. panta pirmās daļas 7. punktu, izdalot

124pirms tam jau likumā ietvertos kritērijus. Pēc grozījumiem

125in‑house izņēmuma regulējums varēja tikt piemērots

126"tādas institūcijas veiktajiem būvdarbiem vai piegādēm

127vai sniegtajiem pakalpojumiem, kura vienlaikus atbilst šādiem

128kritērijiem:

129a) tā atrodas viena vai vairāku

130pasūtītāju pilnīgā kontrolē (šāda kontrole izpaužas kā tiesības

131ietekmēt kontrolē esošās institūcijas darbības būtiskus mērķus un

132lēmumus),

133b) vismaz 80 procentus tās gada

134finanšu apgrozījuma veido konkrētu uzdevumu izpilde kontrolējošo

135pasūtītāju interesēs vai citu pasūtītāju interesēs, kurus

136kontrolē šo institūciju kontrolējošie pasūtītāji,

137c) tās kapitāla daļas vai akcijas

138pilnībā pieder pasūtītājiem, kas to kontrolē".

13942 01.03.2017. stājās spēkā jauns Publisko iepirkumu likums,

140kura 4. panta pirmā daļa noteica kritērijus in-house

141principa piemērošanai:

142"(1) Šo likumu nepiemēro tādas

143personas veiktajiem būvdarbiem, piegādēm vai sniegtajiem

144pakalpojumiem, kura atbilst visām šādām pazīmēm:

1451) tā atrodas tādā pasūtītāja

146kontrolē, kas izpaužas kā tiesības ietekmēt kontrolētās personas

147darbības stratēģiskos mērķus un lēmumus, vai tādas personas

148kontrolē, kuru minētajā veidā kontrolē pasūtītājs;

1492) vairāk nekā 80 procentus no tās

150darbībām veido konkrētu uzdevumu izpilde kontrolējošā pasūtītāja

151vai citu minētā pasūtītāja kontrolēto personu interesēs;

1523) tajā nav tiešas privātā kapitāla

153līdzdalības, izņemot tādu privātā kapitāla līdzdalības veidu, kas

154atbilstoši komerctiesības regulējošiem normatīvajiem aktiem un

155Līgumam par Eiropas Savienības darbību neietver tiesības ietekmēt

156un kontrolēt tās lēmumus un kam nav izšķirošas ietekmes uz

157to".

15843 No publisko iepirkumu regulējuma izriet, ka jau Pakalpojuma

159līguma slēgšanas brīdī, lai nerīkotu iepirkumu konkursu un nodotu

160atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu uzņēmumam,

161piemērojot in-house izņēmumu, pašvaldībai bija

162jāīsteno pilnīga kontrole pār uzņēmumu, ar kuru tika slēgts

163līgums. Proti, JPP bija jāīsteno pilnīga kontrole pār JKP.

16444 Līdz ar publisko iepirkumu regulējuma attīstību

165in-house izņēmumam tika noteikti precīzāki kritēriji.

166Ņemot vērā, ka publisko iepirkumu regulējums ir cieši saistīts ar

167Eiropas Savienības (turpmāk - ES) regulējumu, arī uz nacionālo

168regulējumu attiecas EST judikatūra un nacionālā regulējuma

169tiesību normas tulkojamas atbilstoši EST judikatūrai.

1704.2. In-house principa

171regulējums ES tiesībās

17245 Latvijas publisko iepirkumu regulējums ir balstīts un

173attīstās līdz ar ES direktīvām par publiskajiem iepirkumiem. Lai

174gan in-house princips ES iepirkumu normatīvajos aktos

175parādās līdz ar ES Direktīvas 2014/24/ES Par publisko

176iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (turpmāk -

177Publisko iepirkumu direktīva) pieņemšanu, kritēriji

178in-house principa piemērošanai izrietēja no EST

179judikatūras. Pieņemot Publisko iepirkumu direktīvu, kritēriji

180in-house principa piemērošanai iekļauti arī minētajā

181direktīvā.

18246 In-house principa piemērošanas kritēriji EST

183judikatūrā tika analizēti jau pirms Pakalpojuma līguma slēgšanas.

184EST 18.11.1999. spriedumā lietā Teckal16 EST

185secināja, ka iestādei jāīsteno tāda kontrole pār konkrēto

186uzņēmumu, kas līdzīga kontrolei, kāda iestādei ir savās

187struktūrvienībās, un tajā pat laikā uzņēmuma lielākā daļa darbību

188tiek veikta kopā ar kontrolējošo iestādi.17

18947 Konkrētajā lietā tiesa vērtēja, vai noslēgtais līgums par

190pašvaldības ēku apkures infrastruktūras uzturēšanu un degvielas

191piegādi, nerīkojot publisko iepirkumu, ir starp diviem nošķirtiem

192subjektiem, un attiecīgi, vai līgums tika noslēgts starp vietēju

193iestādi un personu, kas tiesiski ir nodalīta no šīs vietējās

194iestādes, vai vienas iestādes ietvaros.

19548 Izvērtējot minētos apsvērumus, EST norādīja18,

196ka līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu regulējošie normatīvie

197akti ir piemērojami katrā gadījumā, kad publiskā persona

198(pasūtītājs) izlemj uzticēt darbu veikšanu vai pakalpojumu

199sniegšanu citai personai (piegādātājam), kas ir juridiski

200nošķirta no šīs personas. Vienlaikus EST atzina, ka tās nostāja

201būtu pretēja tikai gadījumā, ja pasūtītājs pār piegādātāju

202īstenotu tādu kontroli, kādu tas īsteno pār saviem dienestiem, un

203vienlaikus attiecīgais piegādātājs būtiskāko daļu savu darbību

204veiktu saistībā ar kontrolējošo pasūtītāju vai pasūtītājiem.

20549 Tātad Pakalpojuma līguma slēgšanas brīdī EST judikatūra jau

206noteica, ka būtiski ir vērtēt privāta kapitāla iesaistes ietekmi,

207vērtējot jēdzienu "pasūtītāja pilnīga kontrole".

20850 Savukārt citā lietā Coditel Brabant SA19

209EST vērtēja pašvaldības rīcību, nododot savas kabeļtelevīzijas

210tīkla apsaimniekošanu komūnu apvienībai, bez privāto uzņēmumu

211iesaistes. Coditel Brabant SA sprieduma 29. punktā tiesa

212ir norādījusi aspektus, kas izvērtējami, lai secinātu, vai

213pasūtītājs īsteno pilnīgu kontroli pār attiecīgo institūciju:

2141) attiecīgās institūcijas, ar kuru plānots noslēgt līgumu,

215kapitāla daļu turējums;

2162) tās lēmējinstitūcijas sastāvs;

2173) tās pārvaldes institūcijai piešķirto pilnvaru apjoms.

218Coditel Brabant spriedumā arī norādīts, ka fakts, ka

219koncesijas piešķīrējam pieder visas uzņēmuma daļas, liecina par

220tādas kontroles īstenošanu kā pār saviem

221dienestiem.20

22251 Būtisks ir arī 11.01.2005. spriedums lietā

223Lochau21, kurā EST vērtēja gadījumu, kad

224pilsētas pašvaldības padome noslēdza līgumu ar uzņēmumu RPL

225Lochau par atkritumu savākšanu, nevēršoties ar piedāvājumu

226slēgt līgumu pie uzņēmuma konkurentiem. RPL Lochau 75,1 %

227kapitāldaļu piederēja pašvaldības meitas uzņēmumam, kamēr

228atlikušie 24,9 % piederēja privātai kapitālsabiedrībai.

229Konkurenti apstrīdēja starp pašvaldību un RPL Lochau

230noslēgto līgumu, pamatojoties, ka pakalpojuma slēdzējs bija

231jāizvēlas iepirkumu procedūrā.

23252 EST norādīja, ka RPL Lochau kapitāldaļas pieder arī

233privāto tiesību subjektam, kas nav pasūtītājs, un tādā gadījumā

234šāda privāto tiesību subjekta dalība tādas institūcijas kapitālā,

235kurā piedalās arī attiecīgais pasūtītājs, pat ja šī dalība ir

236mazākumā, jebkurā gadījumā izslēdz pasūtītāja iespēju kontrolēt

237norādīto institūciju tādā veidā, kādā tā kontrolē savas

238struktūrvienības. Lochau sprieduma 50. un 51. punktā

239norādīts, ka attiecības starp pasūtītāju un tā struktūrvienībām

240nosaka apsvērumi un vajadzības, kas saistīti ar nepieciešamību

241sasniegt vispārējas nozīmes mērķus, turpretim jebkāda privāta

242kapitāla iesaiste uzņēmumam notiek privātu interešu vārdā un tai

243ir pavisam atšķirīgi mērķi. Tāpat iepirkuma līguma piešķiršana

244uzņēmumam ar jauktu kapitālu (privāts un publisks), neizsludinot

245iepirkuma procedūru, apdraudētu Direktīvā 92/50/EEK22

246minēto mērķi nodrošināt brīvu un netraucētu konkurenci, kā arī

247principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret visām

248ieinteresētajām pusēm, ciktāl šāda procedūra sniegtu privātajam

249uzņēmumam, kas piedalās sabiedrībā ar savu kapitālu,

250priekšrocības attiecībā pret konkurentiem.

25153 Attiecīgi, ja kapitāldaļas pieder ne tikai pasūtītājam, bet

252arī personai, kas nav pasūtītājs Publisko iepirkumu regulējuma

253izpratnē, neatkarīgi no tā, kāds ir šo kapitāldaļu īpatsvars,

254neizpildās kritērijs - atrodas pilnīgā pasūtītāja kontrolē,

255attiecīgi in-house izņēmums nav piemērojams.

25654 Arī vēlāk EST 10.09.2009. spriedumā lietā SEA

257Srl23, vērtējot starp pašvaldību un uzņēmumu, kurā

258pašvaldība ir daļu turētāja kopā ar citām pašvaldībām, noslēgto

259līgumu par sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un

260apglabāšanas pakalpojumu sniegšanu, secināja, ka pat līguma

261punkts, kas paredz tiesības privātpersonai iegādāties

262priekšrocību akcijas (pat ja līguma slēgšanas brīdī tirgus

263dalībnieka kapitāldaļas pieder tikai publiskām personām),

264liecina, ka pastāv risks, ka mainītos kārtība, kādā jāizsludina

265iepirkumu konkurss. SEA Srl sprieduma 46. punktā secināts,

266ka attiecībā uz valsts iestādes īstenotu kontroli, ja privātam

267uzņēmumam pat kā mazākumdalībniekam pieder kapitāla daļas

268sabiedrībā, kas tāpat pieder arī attiecīgajai līgumslēdzējai

269iestādei, tas katrā ziņā izslēdz to, ka šī līgumslēdzēja iestāde

270varētu minēto sabiedrību kontrolēt tāpat kā tā kontrolē savus

271dienestus.

27255 Attiecībā uz pilnīgas kontroles definīciju EST 11.05.2006.

273spriedumā lietā Carbotermo24 vērtēja

274pašvaldības līgumu par kurināmā piegādi un pašvaldības ēku

275apkures sistēmu uzturēšanu un uzraudzību ar pašvaldībai piederošu

276kapitālsabiedrību, neizsludinot iepirkumu. Pašvaldības uzņēmuma

277konkurents apstrīdēja noslēgto līgumu, skaidrojot, ka pašvaldības

278uzņēmums nav tās tiešā kontrolē, bet tikai caur holdinga

279uzņēmumu, kurā pašvaldība ir 100 % kapitāldaļu turētāja.

280Carbotermo arī uzskatīja, ka pašvaldības uzņēmumā tikai 80

281% no apgrozījuma sastādīja darbs pašvaldības labā.

28256 Tiesa Carbotermo sprieduma 36. punktā, analizējot,

283vai iestāde kapitālsabiedrību kontrolē tāpat kā savus dienestus,

284secināja, ka jābūt noteicošas ietekmes iespējai gan attiecībā uz

285šīs sabiedrības stratēģiskajiem mērķiem, gan svarīgiem

286lēmumiem.25

28757 Ņemot vērā EST judikatūru, kas vēlāk ietverta arī Publisko

288iepirkumu direktīvā, lai pašvaldība īstenotu pilnīgu kontroli pār

289komercsabiedrību, tajā nedrīkst būt privāta kapitāla iesaiste.

290Turklāt, ievērojot iepriekš minēto judikatūru, JPP, izvēloties

291JKP kā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju un

292nevēršoties ar līdzvērtīgu piedāvājumu pie citiem atkritumu

293apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējiem, ir ierobežojusi

294konkurenci. JPP arguments par piemēroto izņēmumu, piemērojot

295in-house principu, neiztur kritiku, jo JPP nav pilnīgas

296kontroles pār JKP, kādu tā realizētu pār kādu no savām

297struktūrvienībām.

1Atkritumu apsaimniekotāja izvēle

2Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā

358 Ņemot vērā, ka JPP noslēdza Pakalpojuma līgumu ar JKP

4neievērojot normatīvo regulējumu, secināms, ka uz Pakalpojuma

5līgumu attiecās AAL pārejas noteikumu 12. punkts, kas pēc

6Satversmes tiesas Sprieduma stāšanās spēkā paredz, ka atkritumu

7apsaimniekošanas līgumi, kas noslēgti nepiemērojot vai

8neatbilstoši piemērojot normatīvos aktus par publisko iepirkumu,

9izbeidzami līdz 01.07.2013.

1059 No lietas dalībniekiem saņemtā informācija26

11liecina, ka jau kopš 2013. gada VARAM bija uzsākusi diskusijas ar

12JPP par atkritumu apsaimniekotāja izvēles neatbilstību

13normatīvajam regulējumam un nepieciešamību pārtraukt sadarbību ar

14JKP saskaņā ar iepriekš minēto Spriedumu, t.sk., VARAM apstrīdot

15JPP pilnīgas kontroles esamību pār JKP.

1660 KP, izvērtējot JPP saraksti ar VARAM, konstatēja, ka JPP

17sniegusi skaidrojumu27, ka Jelgavas pilsētas

18administratīvajā teritorijā atkritumu apsaimniekošana kopš 2004.

19gada tiek organizēta, piemērojot in-house principu,

20pamatojoties uz likuma "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību

21vajadzībām" 4. panta pirmās daļas 6. punktu. Ievērojot

22norādīto likuma izņēmumu, JPP neorganizēja publiskā iepirkuma

23konkursu.

2461 VARAM, atsaucoties uz lietu

25Lochau28, ir sniegusi

26skaidrojumu29 jēdzienam "atrodas pilnīgā

27pasūtītāja kontrolē", t.i., pilnīga pasūtītāja kontrole ir

28tajos gadījumos, kad valsts iestāde, kas ir līgumslēdzējiestāde,

29veic patstāvīgā struktūrā kontroli, kas ir analoga pašas

30dienestos veiktajai kontrolei, vai kad šī struktūra lielāko daļu

31darba veic kopā ar valsts iestādi vai iestādēm, kurai (kurām) tā

32pieder. Tādējādi VARAM uzskata, ka JPP ar 51 % piederošo

33kapitāldaļu nav pilnīga kontrole pār JKP.

3462 JPP, atbildot uz VARAM atsauci uz Lochau lietu,

35norāda, ka "konkrētajā situācijā minētais EST spriedums nav

36piemērojams, jo spriedums ir pasludināts 11.01.2005., kad līgums

37"Par atkritumu apsaimniekošanu Jelgavas pilsētas

38administratīvajā teritorijā" jau bija

39noslēgts".30 Jānorāda, ka JPP savā atbildē

40nenoraida EST piedāvāto pilnīgas kontroles interpretāciju.

4163 Arī no VARAM un JPP sarakstes izriet, ka JKP un JPP kopā un

42atsevišķi nav ievērojuši AAL noteikto un Spriedumā31

43norādīto: "Atkritumu apsaimniekošanas likuma"

44pārejas noteikumu 12. punktā bija paredzēts: "Ja pašvaldība

45un sadzīves atkritumu apsaimniekotājs ir noslēguši līgumu par

46sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un

47uzglabāšanu, nepiemērojot normatīvos aktus par publisko iepirkumu

48vai neatbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu,

49minētais līgums izbeidzams līgumā noteiktajā uzteikšanas termiņā,

50bet ne vēlāk kā līdz 2013. gada 31. decembrim."

51Satversmes tiesas spriedums būtībā atcēla pārejas noteikumu 12.

52punktā noteikto izņēmumu, kas attiecās uz līgumiem par atkritumu

53apsaimniekošanu, kas tika noslēgti līdz 26.07.2005., paredzot

54visiem līgumiem vienādu regulējumu neatkarīgi no noslēgšanas

55brīža.

5664 JPP sniedza informāciju32, ka 2020. gadā tā

57plāno veikt AAL 18. pantā paredzētās darbības sadzīves atkritumu

58apsaimniekotāja izvēlei. Pēc publiski pieejamās informācijas IUB

59mājas lapā33 konstatējams, ka slēgts konkurss tika

60izsludināts 03.04.2020. un pieteikšanās termiņš noteikts

6114.05.2020. JPP 13.03.2020. vēstulē Nr. 2-12/1926, kas adresēta

62VARAM, norādīja, ka šī konkursa līguma sagatavošana un noslēgšana

63paredzēta 2020. gada oktobrī - novembrī.

6465 Vienlaicīgi laikā, kad JPP un JKP noslēdza Pakalpojumu

65līgumu, attiecībā uz in-house principu bija spēkā likuma

66"Par iepirkumu valsts vai pašvaldības vajadzībām" 2004.

67gada redakcija, kur tika paredzēti izņēmumi, kad pasūtītāji var

68nerīkot publisko iepirkumu konkursu. Viens no izņēmumiem bija šī

69likuma 4. panta pirmās daļas 6. punktā noteiktais in-house

70izņēmums, kura īstenošanai nepieciešams konstatēt pasūtītāja

71pilnīgu kontroli pār piegādātāju, un piegādātājs galvenokārt

72(vairāk nekā 80 procentu apmērā naudas izteiksmē) sniedz

73pakalpojumus tikai pasūtītājam. Ievērojot JPP spēkā esošo

74kontroles mehānismu pār JKP, nav konstatējama JPP pilnīgas

75kontroles esamība pār JKP.

76V KONKRĒTAIS TIRGUS

7766 Par konkrēto tirgu KL 1. panta 4. punkta izpratnē uzskatāms

78konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto

79ģeogrāfisko tirgu.

1Konkrētās preces tirgus

267 Par konkrētās preces tirgu KL 1. panta 5. punkta izpratnē

3uzskatāms noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču

4kopums, kuras var aizstāt noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā

5tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības

6faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības.

768 Pakalpojuma līgums nosaka šādu līguma priekšmeta

8definīciju: "Pušu sadarbība atkritumu apsaimniekošanā,

9pamatojoties uz Atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu, kā

10arī sadarbība atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanā

11un popularizēšanā Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā.

12[..] Atkritumu apsaimniekošana šā līguma izpratnē ir atkritumu

13savākšana (tai skaitā atkritumu vākšana, šķirošana un sajaukšana,

14lai tos pārvadātu), uzglabāšana, pārkraušana, pārvadāšana,

15pārstrāde (tai skaitā atkritumu sadedzināšana, iegūstot enerģiju,

16iekārtās, kuru pamatdarbība nav atkritumu sadedzināšana),

17reģenerācija un apglabāšana (tai skaitā sabēdzināšana sadzīves

18atkritumu sadedzināšanas iekārtās), šo darbību pārraudzība, kā

19arī atkritumu apglabāšanas vietu ierīkošana un pārstrādes objektu

20vai iekārtu uzturēšana un aprūpe pēc to slēgšanas".

2169 Saskaņā ar AAL noteikto atkritumu

22apsaimniekošana34 ir atkritumu savākšana, uzglabāšana,

23pārvadāšana, reģenerācija un apglabāšana (tai skaitā

24sadedzināšana sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās), šo

25darbību pārraudzība, atkritumu apglabāšanas vietu aprūpe pēc to

26slēgšanas, kā arī tirdzniecība ar atkritumiem un starpniecība

27atkritumu apsaimniekošanā.

2870 Katra no minētajam atkritumu apsaimniekošanas darbībām ne

29tikai ietilpst atšķirīgā atkritumu apsaimniekošanas posmā, bet

30arī tās veikšanai nepieciešami atšķirīgi aktīvi, un tiem ir

31izvirzītas atšķirīgas vides aizsardzības prasības. To apstiprina

32arī JPP35.

3371 Atkritumu savākšana36 ir atkritumu vākšana, arī

34atkritumu iepriekšēja šķirošana un glabāšana, lai tos nogādātu uz

35atkritumu reģenerācijas vai apglabāšanas iekārtām vai tādām

36iekārtām, kurās tiek veikta atkritumu sagatavošana reģenerācijai

37vai apglabāšanai. Atkritumu savākšanu iedala nešķiroto atkritumu

38savākšanā un šķiroto atkritumu savākšanā jeb atkritumu dalītā

39savākšanā. Nešķirotā veidā galvenokārt tiek savākti sadzīves

40atkritumi no mājsaimniecībām. Dalīti atkritumi tiek savākti gan

41no mājsaimniecībām, gan no komersantiem.

4272 Tāpat to, kurā no posmiem atkritumu apsaimniekotājs

43darbojas un kādas darbības veic, nosaka tam izsniegtajā atļaujā

44norādītais. Lai saņemtu atkritumu apsaimniekošanas atļauju,

45atkritumu apsaimniekotājs Valsts vides dienestā (turpmāk - VVD)

46iesniedz iesniegumu, kurā cita starpā norāda atkritumu

47apsaimniekošanas darbības, kuru veikšanai nepieciešama

48atļauja.

4973 Katrai ar atkritumu apsaimniekošanu saistītajai darbībai

50nepieciešama atsevišķa atļauja, tostarp, atsevišķa atļauja

51nepieciešama gan atkritumu savākšanai, gan arī pārvadāšanai.

52Vienas atsevišķas apsaimniekošanas atļaujas saņemšana neierobežo

53atkritumu apsaimniekotāja iespējas saņemt cita veida atkritumu

54apsaimniekošanas atļauju. Ja saskaņā ar iesniegumu atkritumu

55apsaimniekotājs veic vairākas atkritumu apsaimniekošanas

56darbības, VVD izsniedz vienu atļauju, iekļaujot tajā visas

57iesniegumā minētās un atkritumu apsaimniekotājam atļautās

58darbības.37

5974 Saskaņā ar normatīvajā regulējumā noteikto VVD izsniedz

60atļaujas, t.sk. šādu atkritumu apsaimniekošanas darbību

61veikšanai38:

621) atkritumu savākšanai no atkritumu radītājiem, šķiroto

63atkritumu savākšanas laukumos, atkritumu šķirošanas un

64pārkraušanas centros vai stacijās, atsevišķu veidu bīstamo

65atkritumu vai ražošanas atkritumu savākšanas punktos (vietās),

66izlietotā iepakojuma pieņemšanas punktos vai atkritumu savākšanai

67no atkritumu radītājiem vai sadzīves atkritumu dalītās savākšanas

68punktos (vietās) un pārvadāšanai;

692) atkritumu šķirošanai un uzglabāšanai;

703) atkritumu pārvadāšanai.

7175 Līdz ar to konstatējams, ka atkritumu apsaimniekošana

72ietver vairākas darbības un pakalpojumus un katra pakalpojuma

73nodrošināšanai nepieciešams saņemt atsevišķu atļauju. Savukārt

74atkritumu savākšana un pārvadāšana ir uzskatāmi par

75pakalpojumiem, kas atkritumu apsaimniekotājam jānodrošina

76kompleksi. Pamatojoties uz publiski pieejamo informāciju VVD

77reģistrā39, JKP jaunākā atkritumu apsaimniekošanas

78atļauja ir izsniegta 01.03.2013. un tā derīga līdz 28.02.2023. Šī

79atļauja paredz, tostarp, ka JKP veic atkritumu savākšanu un

80pārvadāšanu.

8176 Atkritumi ir jebkurš priekšmets vai viela, no kuras tās

82valdītājs atbrīvojas, ir nolēmis vai spiests atbrīvoties.

83Atkritumus iedala dažādi (pēc veida, izcelsmes u.c.), un viens no

84atkritumu iedalīšanas kritērijiem ir to bīstamība. Ja atkritumiem

85nepiemīt vismaz viena īpašība, kas tos padara par bīstamiem,

86atkritumi tiek uzskatīti par sadzīves atkritumiem.

8777 Sadzīves atkritumi ir mājsaimniecībā, tirdzniecībā,

88pakalpojumu sniegšanas procesā vai citur radušies atkritumi, ja

89tie īpašību ziņā ir pielīdzināmi mājsaimniecībās radītajiem

90atkritumiem. Mājsaimniecību radītie atkritumi var būt

91mazgabarīta, piemēram, pārtikas atlikumi, izlietotais iepakojums,

92u.c. kā arī lielgabarīta, piemēram, mēbeles u.c. Tie ir gan

93mājsaimniecībā, gan tirdzniecībā, gan arī pakalpojumu sniegšanas

94procesā vai citur radušies atkritumi, ja tie īpašību ziņā ir

95pielīdzināmi mājsaimniecībās radītajiem atkritumiem.

96Mājsaimniecību radītie atkritumi vidēji veido 50 līdz 70 % no

97kopējā valstī savāktā atkritumu daudzuma40. Sadzīves

98atkritumus var iedalīt arī dalītajos, kas ir atkritumu radītāja

99šķiroti atkritumi, un nedalītajos, kas nav šķiroti.

10078 Mazgabarīta sadzīves atkritumus savāc speciālos pie

101dzīvojamām mājām izvietotos konteineros, kurus iztukšo vai savāc

102ar speciālām sadzīves atkritumu savākšanas automašīnām.

103Lielgabarīta sadzīves atkritumus savāc, galvenokārt izmantojot

104augstas kravnesības (~ 7-30 m3) konteinerus, kurus

105pārvadā ar specializēta transporta palīdzību. Lielgabarīta

106sadzīves atkritumus var izvest ar tādiem pašiem konteineriem,

107kādus lieto ražošanas atkritumu izvešanai41.

10879 Atkritumu dalītā savākšanā atsevišķi nodala atkritumus pēc

109to veida un īpašībām, lai veicinātu atkritumu sagatavošanu

110reģenerācijai vai apglabāšanai, kā arī reģenerāciju vai

111apglabāšanu42. Tādējādi tiek samazināts poligonos

112apglabājamo atkritumu daudzums. Šķiroto atkritumu daudzums ir

113būtiski mazāks par nešķirotajiem atkritumiem, tādēļ šķiroto

114atkritumu savākšana bieži vien ir pakārtota nešķiroto atkritumu

115apsaimniekošanai. Ienākumi no dalīti vākto atkritumu

116apsaimniekošanas ir augstāki, salīdzinot ar nedalīti vāktiem

117atkritumiem, jo tie satur lielāku daļu otrreizējai izmantošanai

118derīgos materiālus, kurus pēc šķirošanas var pārdot, piemēram,

119pārstrādes uzņēmumiem, samazinot kopējo atkritumu daudzumu, kas

120nododams apglabāšanai poligonos. Līdz ar to atkritumu

121apsaimniekotāji ir finansiāli ieinteresēti veicināt atkritumu

122savākšanu dalītā veidā43.

12380 Dalīti vākto atkritumu un nedalīti vākto sadzīves atkritumu

124savākšanas process atšķiras. Atšķirībā no nedalīti vākto

125atkritumu savākšanas, dalīti vāktajiem atkritumiem nepieciešams

126nodrošināt konteineru katram atkritumu veidam. Šķiroto atkritumu

127savākšana noris atsevišķā maršrutā, proti, nedalīti vāktie

128atkritumi tiek savākti atsevišķi no dalīti vāktajiem

129atkritumiem.

130Vienlaikus gan dalīti vākto, gan dalīti nevākto atkritumu

131savākšanā tiek izmantota viena un tā pati tehnika, atšķiras tikai

132reisi (maršruti), kuros katrs no minētajiem atkritumu veidiem

133tiek savākts44. Tādējādi gan dalīto, gan nedalīto

134atkritumu savākšanu tālāka segmentācija nav nepieciešama.

13581 Neatkarīgi no tā, ka mazgabarīta un lielgabarīta vai

136šķiroto un nešķiroto atkritumu savākšana ir atšķirīga, normatīvā

137regulējuma ietvaros no pašvaldības kā pasūtītāja viedokļa gan

138mazgabarīta, gan lielgabarīta, gan šķiroto, gan nešķiroto

139sadzīves atkritumu savākšana ir uzskatāma par vienu pakalpojumu,

140jo pašvaldībai ir pienākums nodrošināt iespēju pašvaldības

141iedzīvotājiem un uzņēmumiem atbrīvoties no visiem sadzīves

142atkritumu veidiem. Tāpat pašvaldības visu sadzīves atkritumu

143veidu savākšanas pakalpojumu parasti pieprasa no viena atkritumu

144savākšanas pakalpojuma sniedzēja. To apstiprina arī ar JKP

145noslēgtais Pakalpojuma līgums.

14682 Ievērojot minēto, Pakalpojuma līguma priekšmetu, JKP

147statūtos norādīto (skat. 4. rindkopu) un atkritumu

148apsaimniekošanas normatīvajā regulējumā noteikto, atkritumu

149apsaimniekotājs drīkst veikt tikai tās atkritumu apsaimniekošanas

150darbības, kas norādītas tam izsniegtajā atkritumu

151apsaimniekošanas atļaujā. Līdz ar to atkritumu apsaimniekotājs,

152kurš saņēmis atļauju atkritumu savākšanai, nedrīkst veikt citu ar

153atkritumu apsaimniekošanu saistītu darbību, piemēram, pārvadāšanu

154(tāpat atkritumu apsaimniekotājs, kas saņēmis atkritumu

155pārvadāšanas atļauju, nedrīkst veikt atkritumu savākšanu).

156Vienlaikus jāņem vērā, ka atkritumu savākšana un pārvadāšana ir

157savstarpēji saistītas un pašvaldības visu sadzīves atkritumu

158savākšanas un pārvadāšanas pakalpojumu, t.sk. pakalpojuma

159nodrošināšanai nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšanu un

160uzturēšanu, parasti pieprasa atkritumu apsaimniekošanas

161pakalpojuma sniedzējam (sniedzējiem) sniegt kompleksi. Tāpat,

162ņemot vērā, ka sadzīves atkritumu savākšanai, galvenokārt,

163nepieciešama cita tehnika un iekārtas, nekā citu atkritumu

164apsaimniekošanas posmu pakalpojumu sniegšanai, sadzīves atkritumu

165savākšana un pārvadāšana nav aizvietojama ar citiem pakalpojumiem

166un definējama kā viens konkrētās preces tirgus.

1Konkrētais ģeogrāfiskais

2tirgus

383 Par konkrēto ģeogrāfisko tirgu KL 1. panta 3. punkta

4izpratnē uzskatāma ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences

5apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā

6tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām

7teritorijām.

884 Ņemot vērā, ka JPP saskaņā ar likuma "Par

9pašvaldībām" 15. panta pirmo daļu organizē atkritumu

10apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzēja izvēli Jelgavas pilsētas

11administratīvajā teritorijā un Pakalpojuma līgums ar JKP tiek

12slēgts par šo pakalpojumu nodrošināšanu Jelgavas pašvaldības

13teritorijā, tad Lietas ietvaros konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

14nosakāms Jelgavas pilsētas administratīvā teritorija.

1585 Secināms, ka Lietas ietvaros konkrētais tirgus ir sadzīves

16atkritumu savākšana un pārvadāšana Jelgavas pilsētas

17administratīvā teritorijā.

18VI DOMINĒJOŠAIS STĀVOKLIS

1986 Saskaņā ar KL 1. panta 1. punktu dominējošais stāvoklis ir

20tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks

21(saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja dalībnieks vai

22dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt

23konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā,

24darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem,

25klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem.

2687 EST dominējošo stāvokli ir definējusi kā uzņēmuma

27ekonomisko ietekmi, kas ļauj tam konkrētajā tirgū traucēt

28efektīvu konkurenci un līdz zināmai robežai rīkoties neatkarīgi

29no saviem konkurentiem, klientiem un arī

30patērētājiem.45 Šis neatkarības jēdziens ir saistīts

31ar konkurences spiediena intensitāti pret attiecīgo uzņēmumu.

32Dominējošais stāvoklis liecina par to, ka konkurences spiediens

33nav pietiekami efektīvs, kā rezultātā attiecīgajam uzņēmumam

34ilgstoši ir liela ietekme tirgū. Tas nozīmē, ka uzņēmums,

35pieņemot lēmumus, var nerēķināties ar konkurentu, klientu un

36visbeidzot - arī patērētāju rīcību un reakciju.46

3788 Parasti dominējošu stāvokli rada apstākļu kopums, kas, ja

38tos aplūko atsevišķi, ne vienmēr ir noteicoši. Šādi apstākļi ir

39gan tirgus dalībnieka stāvoklis konkrētajos tirgos un tirgus

40vara, konkurentu tirgus daļas konkrētajā tirgū, gan arī barjeras

41tirgus dalībnieku ienākšanai un darbības paplašināšanai

42konkrētajā tirgū. Barjeras ir viens no svarīgākajiem faktoriem,

43ar kuru palīdzību var noteikt, vai tirgus dalībniekam konkrētajā

44tirgū piemīt tirgus vara.47 Barjeras ir apstākļi, kas

45kavē vai ierobežo konkurentu ienākšanu kādā konkrētajā tirgū vai

46arī ierobežo konkurentu iespējas paplašināt savu saimniecisko

47darbību. Augstu barjeru pastāvēšana ļauj tirgus dalībniekam, kas

48atrodas dominējošā stāvoklī, pacelt cenas vai veikt stratēģiskas

49izslēgšanas darbības attiecībā uz saviem konkurentiem, nezaudējot

50un neapdraudot savu tirgus pozīciju.48

5189 JPP ir pienākums organizēt atkritumu savākšanas un

52pārvadāšanas procesu Jelgavas pilsētas administratīvajā

53teritorijā, tostarp nosakot kārtību, kādā notiks atkritumu

54apsaimniekošanas process no to savākšanas līdz apglabāšanai. Līdz

55ar to KP secina, ka JPP ir administratīva vara vienpersoniski

56kontrolēt un ietekmēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas

57procesus Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā, t.sk.

58atkritumu savākšanu un pārvadāšanu.

5990 JPP, izvēloties atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu

60sniedzēju, ir izvēlējusies īstenot atkritumu apsaimniekošanu, kas

61ietver arī savākšanu un pārvadāšanu, piemērojot in-house

62principu, kas detalizētāk aprakstīts iepriekš. Tā rezultātā kopš

632004. gada sadzīves atkritumu apsaimniekošanas, t.sk. savākšanas

64un pārvadāšanas pakalpojumus veic JKP.

6591 Atbilstoši EST judikatūrai tirgus dalībnieks, kuram

66piešķirtas ekskluzīvas tiesības, var atrasties dominējošā

67stāvoklī teritorijā, kurā izplatās ekskluzīvo tiesību

68darbība.49 Konkrētajā lietā JKP ir ekskluzīvas

69tiesības apsaimniekot sadzīves atkritumus Jelgavas pilsētas

70administratīvajā teritorijā.

7192 Atbilstoši AAL 16. panta pirmajai daļai sadzīves atkritumu

72sākotnējam radītājam vai valdītājam ir pienākums piedalīties

73pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā,

74ievērojot normatīvos aktus par atkritumu apsaimniekošanu (arī

75pašvaldības izdotos saistošos noteikumus) un noslēdzot līgumu par

76sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu ar atkritumu

77apsaimniekotāju, kurš ir noslēdzis attiecīgu līgumu ar pašvaldību

78atbilstoši AAL. JKP nodrošinātais atkritumu savākšanas un

79pārvadāšanas pakalpojums nav aizstājams un Jelgavas pilsētas

80iedzīvotājiem nav izvēles iespēju attiecībā uz atkritumu

81apsaimniekotāju.

8293 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, secināms, ka JPP un JKP

83atrodas dominējošā stāvoklī sadzīves atkritumu savākšanas un

84pārvadāšanas pakalpojuma tirgū Jelgavas pilsētas administratīvā

85teritorijā.

86VII DOMINĒJOŠĀ STĀVOKĻA ĻAUNPRĀTĪGA

87IZMANTOŠANA

8894 KL 13. panta pirmā daļa noteic, ka jebkuram tirgus

89dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts

90jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā.

91Apstāklis, ka uz konkrēto situāciju attiecas arī nozares

92tiesiskais regulējums, kuru piemērošanu uzrauga nozares uzraugs,

93neizslēdz KL 13. panta piemērošanu, ja tiek konstatēts

94dominējošais stāvoklis konkrētajā tirgū. Saskaņā ar KL 13. panta

95pirmās daļas 2. punktu ir aizliegta preču ražošanas vai

96realizācijas apjomu, tirgu vai tehniskās attīstības ierobežošana

97bez objektīvi attaisnojoša iemesla par sliktu patērētājam

98(izslēdzoša rīcība).

9995 Ar izslēdzošu rīcību saprot dominējošā stāvoklī esoša

100uzņēmuma rīcību, bloķējot savus konkurentus vai potenciālos

101konkurentus konkurenci ierobežojošā veidā, tādējādi traucējot

102efektīvu konkurenci, ietekmējot patērētāju labklājību, tostarp

103nosakot augstākas cenas, pazeminot kvalitāti vai ierobežojot

104patērētāja izvēli.50

10596 Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir objektīvs

106jēdziens, kurš ietver dominējošā stāvoklī esoša tirgus dalībnieka

107rīcību, kas var ietekmēt struktūru tirgū, kurā tieši attiecīgā

108tirgus dalībnieka klātbūtnes dēļ konkurence jau ir

109pavājinājusies, un kas, izmantojot līdzekļus, kuri atšķiras no

110tiem, kas pastāv normālas preču un pakalpojumu konkurences

111apstākļos uz tirgus dalībnieku sniegto pakalpojumu pamata,

112apgrūtina joprojām tirgū esošā konkurences līmeņa saglabāšanu vai

113konkurences palielināšanos.51

11497 Tirgus attīstības ierobežošana vai konkurentu izslēgšana no

115tirgus vai to darbības tirgū apgrūtināšana, kas ir par sliktu

116patērētājiem, konstatējama gadījumos, kad dominējošā stāvoklī

117esošs tirgus dalībnieks savu tirgus pozīciju pretstatā

118konkurentiem nodrošina ar līdzekļiem, kuri neatbilst normālos

119tirgus darbības apstākļos pieejamiem konkurences rīkiem. Šādas

120rīcības mērķis ir drīzāk padarīt neizdevīgākus vai nepieejamus

121konkurentu sniegtos pakalpojumus vai to piedāvājumu, nevis pašam

122dominējošam tirgus dalībniekam uzlabot savus sniegtos

123pakalpojumus vai padarīt tos izdevīgākus.52 Piedāvāt

124kvalitatīvākus vai lētākus pakalpojumus klientiem brīvā

125konkurences procesā ir atļauts, tomēr sagādāt grūtības konkurentu

126darbībai tirgū, tos izslēdzot no konkurences procesa, ir

127aizliegts.53

12898 Senāts ir skaidrojis, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas

129izmantošanas aizlieguma izpausmes nav tulkojamas tā, ka

130nepieciešams konstatēt faktiskas dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas

131izmantošanas sekas. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana

132ir aizliegta kā nesaderīga ar ES tiesību principiem. Tirgus

133dalībnieka darbība, kura izpaužas kā ļaunprātīga savas tirgus

134varas izmantošana, ietekmē kopējo tirgu un kavē harmoniskas,

135līdzsvarotas un noturīgas saimnieciskās darbības

136attīstību.54

13799 Dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums nedrīkst ļaunprātīgi

138izmantot normatīvo regulējumu, lai izolētu konkrēto tirgu,

139kropļotu konkurenci un stiprinātu savu tirgus varu. Tam ir īpaša

140atbildība attiecībā uz dominējošo stāvokli un tas nevar izmantot

141tiesisko regulējumu tādējādi, lai nepieļautu vai padarītu

142sarežģītāku konkurentu ienākšanu tirgū, ja rīcība nav pamatota ar

143uzņēmuma, kas praktizē uz sniegumu balstītu konkurenci [no kuras

144labumu gūst patērētāji], leģitīmo interešu aizsardzību vai ja tam

145nav objektīva attaisnojuma55.

146100 Vienlaikus KP skaidro, ka atbilstoši tiesu judikatūrai

147konkurences tiesību pārkāpums var būt konstatējams arī gadījumos,

148kad konkurenci pārkāpjošā rīcība veikta, ievērojot valsts

149normatīvo regulējumu. Konkurences noteikumu piemērošana ir

150ierobežota tikai gadījumos, kad normatīvais regulējums tieši

151izslēdz tirgus dalībnieka jebkādu rīcības

152brīvību.56

153101 Eiropas Komisija (turpmāk - EK) lietā AstraZeneca

154secināja, ka gadījumā, ja tirgus dalībnieks iegūst kādas

155normatīvajos aktos noteiktas tiesības, šāda rīcība var izpausties

156kā dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, ja tiek

157ļaunprātīgi izmantotas publiskās procedūras un regulējums, tai

158skaitā administratīvie un juridiskie procesi.57 Tāpat

159arī regulējuma neskaidras interpretācijas ļaunprātīga izmantošana

160nevar attaisnot konkurences pārkāpumu.58

161102 Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga rīcība, kas izslēdz

162konkurenci, var izpausties vairākos veidos59. Atkarībā

163no izpausmes veida nosakāms pārkāpuma pierādīšanas standarts.

164Konkrētajā lietā konstatējams, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīga

165rīcība izpaudusies izslēdzošā veidā, ietekmējot konkurenci par

166konkrēto tirgu konkrētajā Lietā. Proti, JPP sadarbībā ar JKP ir

167noslēgusi sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgu

168vairāk nekā 15 gadu garumā. Ņemot vērā, ka JPP izmantotā pieeja

169nav bijusi pamatota, tas atstājis negatīvas sekas konkurencei,

170liedzot citiem tirgus dalībniekiem iespēju piedalīties Lietā

171konstatētajā konkrētās tirgus konkurences cīņā. Tādējādi ir

172pietiekami pierādīt, ka JPP, nepamatoti nododot ekskluzīvas

173tiesības konkrētajā tirgū vienam tirgus dalībniekam, ir izslēgusi

174citus potenciālos sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma

175sniedzējus, nedodot iespēju citiem tirgus dalībniekiem piedāvāt

176savus pakalpojumus. To pamato arī jau iepriekš minētais, ka

177dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir objektīvs

178jēdziens. Līdz ar to no pārkāpuma konstatēšanas viedokļa ir

179pietiekami, ka dominējošo stāvokli baudošs tirgus dalībnieks

180izmanto savu stāvokli ar tādām metodēm, kuras tas brīvas

181konkurences apstākļos neizmantotu, un šāda izmantošana ir bijusi

182objektīvi piemērota tirgus ietekmēšanai un brīvas ekonomiskās

183sāncensības vājināšanai.60 Tādējādi nav nepieciešams

184vērtēt dominējošā stāvoklī esošā tirgus dalībnieka darbību mērķi

185vai sekas plašāk, jo to pamato dominējošā stāvoklī esošā tirgus

186dalībnieka īpašā atbildība par brīvu konkurenci tirgū un to, lai,

187nodrošinot savas intereses, tiktu ievērots taisnīgs līdzsvars un

188samērīgums.61 Ievērojot minēto, atsevišķi nav

189nepieciešams vērtēt citus apstākļus, ārpus noteiktā pārkāpuma

190pierādīšanas standarta, lai konstatētu dominējošā stāvokļa

191ļaunprātīgu izmantošanu.

1JPP kontrole pār JKP

2103 Ņemot vērā Lēmuma 4. nodaļā norādīto par normatīvo

3regulējumu, KP izvērtēja, vai, noslēdzot Pakalpojumu līgumu, JPP

4īstenoja pilnīgu kontroli pār JKP. JPP savā

5mājaslapā62 norāda, ka JKP ir kapitālsabiedrība, kurā

6pašvaldībai ir līdzdalība, bet pie pašvaldības kapitālsabiedrībām

7uzskaita tikai tādas, kurās pašvaldība ir 100 % daļu turētāja.

8Pašvaldības līdzdalība kapitālsabiedrībās svārstās no 2.73 % līdz

971.61 %. Tāpat JPP 17.12.2015. lēmumā Nr. 15/1 Jelgavas pilsētas

10pašvaldības tiešas līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtēšana

11saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību

12pārvaldības likuma 7. pantu JPP pārvērtē pašvaldības tiešo

13līdzdalību kapitālsabiedrībās, tai skaitā arī JKP.

14104 Kā aprakstīts Lēmuma 57. rindkopā, lai konstatētu pilnīgu

15publiskas personas kontroli pār uzņēmumu un būtu piemērojams

16in-house princips, jāizpildās diviem kritērijiem, kas

17izriet no EST judikatūras.

18105 Pirmais - iestādei jāīsteno tāda kontrole pār konkrēto

19uzņēmumu, kas līdzīga kontrolei, kāda iestādei ir savās

20struktūrvienībās un tajā pat laikā uzņēmuma lielākā daļa darbību

21tiek veikta kopā ar kontrolējošo iestādi.63

22106 Otrais - uzņēmumā nedrīkst būt jebkāda privāta kapitāla

23piesaiste, jo privāta uzņēmuma dalība, pat ja tā ir mazākumā,

24izslēdz līgumslēdzējas iestādes iespēju kontrolēt šo

25uzņēmējsabiedrību tādā veidā, kādā tā kontrolē pašas

26struktūrvienības. Jebkāda privāta kapitāla piesaiste uzņēmumam

27notiek privātu interešu vārdā, un tai ir pavisam atšķirīgi mērķi.

28Tāpat arī valsts līguma piešķiršana uzņēmumam ar jauktu (privātu

29un publisku) kapitālu, neizsludinot konkursu, apdraudētu

30Direktīvā 92/50/EEK minēto mērķi, nodrošināt brīvu un netraucētu

31konkurenci, kā arī principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi

32pret visām ieinteresētajām pusēm, ciktāl šāda procedūra sniegtu

33privātajam uzņēmumam, kas piedalās minētajā uzņēmējsabiedrībā ar

34savu kapitālu, priekšrocības attiecībā pret tā konkurentiem.

3564

36107 Abi kritēriji vēlāk ieviesti arī Publisko iepirkumu

37direktīvā un Publisko iepirkumu likumā ar Grozījumiem Publisko

38iepirkumu likumā, kas stājās spēkā 01.08.2012.

39108 KP ir iepazinusies ar JKP dalībnieku reģistru, kurā

40redzams, ka kopējais sabiedrības pamatkapitāls ir 16 667 kapitāla

41daļas, no kurām 8 500 pieder JPP (51 %) un 8 167 (49 %) pieder

42KULK. Tas nozīmē, ka JKP ir piesaistīts privātais kapitāls.

43109 Tāpat šobrīd spēkā esošās Publisko iepirkumu direktīvas

4412. panta pirmās daļas c) punkts, kā arī Publisko iepirkumu

45likuma 4. panta pirmās daļas 3. punkts tieši paredz, ka

46in‑house izņēmums veidojas tikai, ja kontrolētajai

47juridiskajai personai nav tiešas privāta kapitāla līdzdalības.

48Tādējādi, lai gan JKP visa darbība sastāv no pakalpojumu

49sniegšanas JPP, 49 % kapitāldaļu, kas pieder privātam kapitāldaļu

50turētājam, izslēdz pilnīgu JPP kontroli pār uzņēmumu un

51in-house principa piemērošanu atbilstoši otrajam

52kritērijam.

53110 Lietas ietvaros KP lūdza sniegt IUB viedokli par

54Pakalpojuma līguma atbilstību in-house izņēmumam. IUB

5523.09.2020. vēstulē Nr. 1-3.2/2008, atsaucoties uz Lochau

56lietu, skaidroja, ka JPP neīsteno pilnīgu kontroli pār JKP, jo

57Pakalpojuma noslēgšanas brīdī JPP piederēja 51 % no JKP

58kapitāldaļām, bet par pilnīgā kontrolē esošu uzņēmumu var

59uzskatīt tādu, kurā nav privāta kapitāla iesaistes, līdz ar to

60konkrētajā gadījumā nebija piemērojams in-house izņēmums.

61Tāpat IUB vēstulē norādīts, ka EST noteiktie kritēriji un

62nacionālais publisko iepirkumu regulējums tulkojams, ņemot vērā

63Publisko iepirkumu direktīvas preambulas 32. apsvērumā norādīto,

64ka in-house izņēmumu nevajadzētu attiecināt uz situācijām,

65kad privātam ekonomikas dalībniekam ir tieša līdzdalība

66kontrolētās juridiskās personas kapitālā, jo šādos apstākļos

67publiskā līguma piešķiršana bez konkursa procedūras šim

68privātajam ekonomikas dalībniekam, kuram ir līdzdalība

69kontrolētās juridiskās personas kapitālā, dotu nepamatotas

70priekšrocības attiecībā pret viņa konkurentiem.

71111 Vienlaikus KP ieskatā arī neizpildās pirmais kritērijs, jo

72iegūtā informācija liecina, ka JPP neīsteno vienpersonisku

73izšķirošu ietekmi JKP, lai gan JPP pieder 51 % kapitāldaļu.

74112 To apliecina arī JKP apmeklējuma laikā sniegtā informācija

75(*) un KP rīcībā esošais 29.06.2018. Līzinga līgums Nr.

76215870, kas noslēgts starp SIA "Swedbank Līzings" kā

77līzinga kompāniju un JKP kā pircēju.

78113 Izvērtējot JKP dalībnieku sapulces protokolus laika

79periodā no 2009. gada līdz 2020. gadam (periods, par kuru

80protokoli bija pieejami), konstatēts, ka dalībnieku sapulcēs

81piedalās JKP dalībnieku likumiskie pārstāvji no JPP un no KULK,

82kā arī JKP valdes loceklis [pers. A]. Visos KP rīcībā esošos

83dalībnieku sapulču protokolos65 sapulces vada un

84izklāsta informāciju JKP valdes loceklis [pers. A]. Jautājumu

85klāsts, kas tiek apspriests dalībnieku sapulcēs, būtībā skar

86svarīgus jautājumus, tai skaitā jautājumus par finanšu līdzekļu

87piesaisti un izlietojumu.66

88114 Sapulču protokolus paraksta JKP dalībnieki. Pēc dalībnieku

89sapulču protokolu izvērtēšanas KP ieskatā priekšlikumus sniedz

90[pers. A], tos pirms sapulcēm noformulējot patstāvīgi. Līdz ar to

91pārējie JKP dalībnieki tikai ar tiem iepazīstas, akceptējot vai

92iebilstot. Vienlaicīgi konstatējams, ka visi KP rīcībā esošie

93dalībnieku sapulču protokolu lēmumi tika atbalstīti ar 100 %

94balsojumu no abu JKP dalībnieku puses. 24.09.2020. apmeklējuma

95laikā pie JKP tika sniegts paskaidrojums, ka dalībnieku sapulcēs

96lemjamie jautājumi ir cieši saistīti ar normatīvo regulējumu,

97līdz ar to arī balsojumi tiek veikti vienbalsīgi.

98115 Fakts, ka atbilstoši pieejamiem protokoliem visi lēmumi,

99kas izskatīti JKP dalībnieku sapulcēs, pieņemti ar pilnīgu

100vienprātību, norāda uz kontroles īstenošanu kopīgi. Vienbalsīga

101lēmumu pieņemšana norāda uz kopīgām interesēm, kas liecina par

102kopīgu kontroli. Ja mazākuma akcionārs dod pienesumu, kas svarīgs

103uzņēmuma darbībai, piemēram, tehnoloģijas vai zinātība, tad

104vairākuma akcionārs ir ieinteresēts sadarboties un piekrist

105mazākuma akcionāram, lai pieņemtu stratēģiski svarīgus

106lēmumus.

107116 Arī EK, vērtējot apvienošanos gadījumā, ja mazākuma

108akcionāram ir noteikts pienesums kopuzņēmumam, piemēram, zinātība

109par nozari, resursi u. tml., secina, ka visticamāk lēmumi tiks

110pieņemti vienojoties, jo abas sabiedrības ir atkarīgas viena no

111otras, kā rezultātā tiek īstenota kopīga

112kontrole.67

113117 Par šādu atkarību vienam no otra liecina arī fakts, ka

114KULK vismaz no 2011. gada līdz 2017. gada pārskatos ir norādīts

115kā viens no JKP galvenajiem piegādātājiem. Apmeklējuma laikā JKP

116sniedza informāciju, ka sadarbība ar tās dalībnieku KULK pastāv

117kopš JKP dibināšanās, attiecīgi kopš 2004. gada. Izvērtējot

118savstarpējo darījumu apjomu (EUR, bez PVN) starp JKP un KULK

119laika periodā no 2016. gada līdz 2019. gadam, konstatējams, ka

1202016. gadā tie bija 978 551 EUR, 2017. gadā - 967 526 EUR, 2018.

121gadā - 1,03 milj. EUR un 2019. gadā - 1,14 milj. EUR. Ievērojot

122JKP neto apgrozījumu (2016. gadā attiecīgi 2,58 milj. EUR, 2017.

123gadā - 2,82 milj. EUR, 2018. gadā - 3,5 milj. EUR, 2019. gadā -

1243,7 milj. EUR) secināms, ka pēdējos četros gadus JKP un saistītās

125personas KULK savstarpējie darījumi veidoja virs 30 % no JKP

126kopējā gada neto apgrozījuma.

127118 Tāpat no Valsts Kontroles 20.01.2015 Revīzijas ziņojuma

128redzams, ka JKP un KULK 01.03.2006. noslēdza līgumu Nr. 429.

129"Līgums par specializēto atkritumu savākšanas mašīnu

130nomu". Līgums tika noslēgts, neveicot iepirkumu, tādējādi

131pārkāpjot normatīvā akta prasības (likumu "Par iepirkumu

132valsts vai pašvaldību vajadzībām") un nepārliecinoties, vai

133tirgū nav pieejams saimnieciski izdevīgāks

134piedāvājums.68 Lai gan specializēto atkritumu

135savākšanas mašīnu iegāde JKP īpašumā būtu bijusi būtiski

136izdevīgāka nekā to noma no KULK69, KP secina, ka JKP

137nav bijusi ieinteresēta iegādāties savas atkritumu savākšanas

138mašīnas un turpinājusi sadarboties ar KULK. Šāds JKP lēmums

139norāda uz ciešo JKP un KULK saistību un kopīgo izšķirošo ietekmi,

140ko pār JKP īsteno JPP un KULK, kopīgi pieņemot lēmumus, kas ir

141izdevīgi KULK saimnieciskajai darbībai.

142119 Gadījumos, kad vairākuma akcionārs ir atkarīgs no mazākuma

143akcionāra, konstatējama de facto kopīga kontrole pār

144uzņēmumu, jo gadījumā, ja JPP izvēlētos balsot pret KULK, tas

145ievērojami apgrūtinātu JKP darbību.

146120 Tāpat uz kopīgas kontroles īstenošanu norāda periods, kurā

147dalībnieku sapulču lēmumi pieņemti vienbalsīgi. EK, vērtējot

148kopuzņēmuma izveidi, secina, ka piecus gadus vienbalsīgi pieņemti

149lēmumi ir viena no pazīmēm, ka tiek īstenota kopīga kontrole pār

150uzņēmumu. No KP pieejamās informācijas izriet, ka JKP pēdējos 12

151gados dalībnieku sapulcēs pieņemtie lēmumi pieņemti abiem

152akcionāriem balsojot vienādi.70

153121 Tādējādi, lai gan JPP ir vairākuma akciju turētājs JKP, no

154sapulču protokoliem izriet, ka de facto tiek īstenota

155kopīga kontrole. Līdz ar to konkrētajā gadījumā JPP neīsteno

156pilnīgu kontroli pār JKP in-house izņēmuma piemērošanai un

157Pakalpojuma līguma noslēgšanai ar JKP.

1Atkritumu apsaimniekošanas

2pakalpojumu sniedzēja izvēles process Jelgavas pašvaldībā

3122 JPP ir likumā "Par pašvaldībām" noteikta

4autonoma funkcija organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu

5savā administratīvajā teritorijā. Pašvaldībai savā

6administratīvajā teritorijā atbilstoši pašvaldības saistošajiem

7noteikumiem par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, ievērojot

8atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu un reģionālos plānus, ir

9pienākums organizēt visu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

10Ievērojot minēto, JPP ir pienākums organizēt atkritumu

11apsaimniekošanas procesu Jelgavas pilsētas administratīvajā

12teritorijā, tostarp nosakot kārtību, kādā notiks atkritumu

13savākšana un pārvadāšana. KP konstatēja, ka JPP nepareizi

14interpretē normatīvo regulējumu, lai pamatotu Pakalpojuma līguma

15noslēgšanu ar JKP atbilstoši in-house izņēmumam un

16tādējādi noslēgtu tirgu konkurencei. Jānorāda, ka Publisko

17iepirkumu likuma 2. panta 2. punkts nosaka, ka viens no šī likuma

18mērķiem ir nodrošināt piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī

19vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret piegādātājiem. JPP,

20prettiesiski noslēdzot Pakalpojuma līgumu ar JKP, ir kavējusi

21atkritumu pakalpojumu sniedzēju iespēju konkurēt par pakalpojumu

22sniegšanu konkrētajā tirgū.

23123 JPP, nepiemērojot iepirkuma procedūru, pamatojoties uz

24"Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām"

25(turpmāk - Likums) 4. panta pirmās daļas 6. punktā norādīto

26izņēmumu, 2004. gadā bez konkursa atlases principa,

27vienpersoniski izvēlējās JKP par atkritumu apsaimniekošanas

28pakalpojuma sniedzēju. JKP, noslēdzot Pakalpojuma līgumu ar JPP

292004. gadā, veic sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Jelgavas

30pilsētas administratīvā teritorijā un līdz Paziņojuma

31sagatavošanas dienai ir vienīgais atkritumu apsaimniekošanas

32pakalpojuma nodrošinātājs konkrētajā tirgū. JPP un JKP ir viens

33tirgus dalībnieks, kura rīcības rezultātā konkrētajā tirgū tika

34kavēta konkurence, ņemot vērā atkritumu pakalpojumu organizēšanu

35un pakalpojuma sniegšanu. JPP rīcība, veicot ekonomisko darbību

36konkrētajā tirgū un JKP pasargājot no konkurences, novedusi pie

37konkrētā tirgus noslēgšanas konkurentiem, kā rezultātā

38patērētājiem un citiem atkritumu pakalpojuma saņēmējiem tikusi

39liegta iespēja brīvā konkurences procesā iegūt konkurētspējīgāko

40piedāvājumu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumam. Līdz ar to

41par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, liedzot

42atkritumu pakalpojumu sniedzējiem konkurences procesā piekļuvi

43konkrētajam tirgum kopš 2004. gada, atbildīga ir JPP.

44124 KP rīcībā nav informācijas par objektīviem iemesliem, kas

45skaidrotu, kāpēc JPP ar Pakalpojuma līguma noslēgšanu paredzēja

46noslēgt konkrēto tirgu konkurencei uz 25 gadiem. KP rīcībā nav

47arī attaisnojoši argumenti JPP rīcībai, neņemot vērā Spriedumu un

48neorganizējot sadzīves atkritumu pakalpojuma sniegšanu Jelgavas

49pilsētās pašvaldībā atbilstoši konkurences noteikumiem, vismaz

50sākot ar 01.07.2013., kad spēkā stājās Spriedums. Nepārliecina

51arī lietā konstatētie divi galvenie JPP argumenti.

52125 1. JPP ieskatā pašvaldībai ir pienākums pildīt saistības,

53ko tā uzņēmusies, 01.11.2004. ar JKP noslēdzot Pakalpojuma līgumu

54atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kādas bija spēkā tā

55noslēgšanas dienā, t.i. piemērojot likuma "Par iepirkumiem

56valsts un pašvaldību vajadzībām" (redakcijā uz 01.11.2004.)

574. panta pirmās daļas 6. punktā noteikto izņēmumu. JKP ieskatā

58minētā likuma 4. panta pirmās daļas 6. punktā minētais termins

59"atrodas pilnīgā pasūtītāja kontrolē" Pakalpojuma

60līguma noslēgšanas laikā precīzāk nebija izskaidrots ne pašā

61likumā, ne kādā citā normatīvā aktā. Šī termina precīzs

62skaidrojums normatīvajos aktos tika iekļauts tikai 01.01.2013. ar

63grozījumiem Publisko iepirkumu likumā. Tā kā šai normai nav

64atpakaļejoša spēka, tā nevar kalpot par likumīgu pamatojumu

65Pakalpojuma līguma izbeigšanai. Tai pat laikā JPP nenoraida EST

66piedāvāto interpretāciju.

67126 KP konstatē, ka Pakalpojuma līguma slēgšanas brīdī spēkā

68bija Padomes Direktīva 92/50/EEK par procedūru koordinēšanu

69valsts pakalpojumu līgumu piešķiršanai, kā arī Direktīva

7093/36/EK, ar ko koordinē piegāžu valsts līgumu piešķiršanas

71procedūras71. Šīs direktīvas neparedz in-house

72izņēmumu. In-house izņēmums līdz Publisko iepirkumu

73direktīvas pieņemšanai izrietēja tikai no EST judikatūras.

74Izstrādājot jauno direktīvu, EST prakse tika iekļauta regulējumā.

75EST judikatūra regulēja in-house piemērošanas kritērijus

76jau kopš 1999. gada, kad tika pieņemts lēmums lietā

77Teckal. Tāpat in-house regulējums ieviests

78nacionālajā regulējumā jau 01.01.2002., stājoties spēkā likumam

79"Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām", ar

80kuru tika ieviests ES publisko iepirkumu regulējums Latvijas

81nacionālajā regulējumā. Līdz ar to jau 2004. gadā likuma

82"Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" 4.

83panta pirmās daļas 6. punkts nepieļāva privāta kapitāla iesaisti

84in-house principa piemērošanai.

85127 2. JKP dalībnieku sapulcē 2011. gadā tika nolemts

86piedalīties Ministru Kabineta 15.12.2009. noteikumu Nr. 1487

87noteiktajā programmā, piesaistot ES Kohēzijas fonda līdzekļus.

88Programmas ietvaros tika izveidota atkritumu šķirošanas stacija

89"Brakšķi", ko īstenoja JKP kā atkritumu apsaimniekotājs

90Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā. Līdztekus ES

91līdzfinansējumam bija nepieciešams piesaistīt kredītu no

92komercbankas, kur galvotājs bija JPP kā JKP dalībnieks. Gadījumā,

93ja līgums tiktu izbeigts pirms termiņa (pieci gadi pēc projekta

94realizācijas) vai projekta realizācija tiktu pārtraukta, JKP būtu

95jāatmaksā Kohēzijas fonda līdzmaksājums, kas savukārt varētu

96novest pie JKP maksātnespējas.

97128 KP konstatē, ka ne AAL, ne arī Spriedums neparedz šāda

98veida izņēmumus vai rīcības attaisnojumu, kā norādījusi ir JPP

99savā otrajā argumentā. KP nonāk pie šāda secinājuma, jo Lietas

100konstatētajos apstākļos sadzīves atkritumu pakalpojuma sniegšana

101atbilstoši in-house izņēmumam nav pamatota.

102129 KP ieskatā abi iepriekš minētie argumenti būtībā

103pastiprina JPP un JKP nostāju noslēgt atkritumu apsaimniekošanas

104tirgu pēc iespējas ilgāku laika periodu, tādējādi nepamatoti

105kavējot konkrētā tirgus attīstību, liedzot atkritumu pakalpojuma

106saņēmējiem cenas un kvalitātes ziņā konkurētspējīgu pakalpojumu

107un konkurentiem iespēju konkurēt brīvā tirgus apstākļos.

1Secinājumi

2130 Konkrētajā situācijā pašvaldībai ir rīcības brīvība

3izvēlēties veidu, kā nodrošināt atkritumu apsaimniekošanu savā

4administratīvajā teritorijā, izvēloties pakalpojumu sniedzēju

5iepirkuma procedūrā, privātās publiskās partnerības procesā vai

6in-house procedūrā. JPP izvēlējās nodrošināt atkritumu

7apsaimniekošanu, piemērojot in-house procedūru, lai gan

8faktiskos apstākļos nepastāvēja visi normatīvajā regulējumā

9noteiktie kritēriji, kas pieļautu in-house izņēmuma

10piemērošanu un attiecīgi pieļautu in-house izņēmuma kārtā

11pašvaldībai paturēt pakalpojuma sniegšanu savā pilnīgā kontrolē

12(darbojoties tirgū kā caur savu pilnībā kontrolētu pašvaldības

13struktūrvienību). Attiecīgi JPP, prettiesiski piemērojot

14in-house procedūru, ar Pakalpojuma līgumu konkurences

15tiesību ietvarā prettiesiski noslēdza konkrēto tirgu brīvai

16konkurencei.

17131 Tāpat secināms, ka uz Pakalpojuma līgumu attiecas AAL

18pārejas noteikumu 12. punkts, kas paredz, ka atkritumu

19apsaimniekošanas līgumi, kas noslēgti, nepiemērojot vai

20neatbilstoši piemērojot normatīvos aktus par publisko iepirkumi,

21izbeidzami līdz 01.07.2013. Likumdevējs tiesiskās stabilitātes

22nolūkā ir noteicis pārejas periodu, kurā tiek pieļauta pretēji

23normatīvajam regulējumam noslēgtu līgumu darbība, dodot laiku

24izbeigt prettiesiski noslēgtos atkritumu apsaimniekošanas līgumus

25un organizēt atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši normatīvajam

26regulējumam.

27132 Vienlaicīgi secināms, ka, lai gan JPP, sadarbībā ar JKP ir

28noslēgusi sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgu

29vairāk nekā 15 gadu garumā, kas veicinājis negatīvas sekas

30konkurencei, atbilstoši Spriedumam un AAL pārejas noteikumu 12.

31punktam, kā arī faktam, ka JPP arī pēc 01.07.2013. nepamatoti

32izmantoja in-house izņēmumu, JPP turpināja noslēgt

33konkrēto tirgu konkurencei vairāk kā 7 gadus. Fakts, ka JPP par

34atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzēju Jelgavas

35pilsētas administratīvajā teritorijā ir izvēlējusies tieši JKP,

36kura dalībnieks ir JPP, apliecina, ka JPP ir nodevusi ekskluzīvas

37tiesības konkrētajā tirgū vienam tirgus dalībniekam, tādējādi

38izslēdzot citus potenciālos sadzīves atkritumu apsaimniekošanas

39pakalpojuma sniedzējus, nedodot iespēju citiem tirgus

40dalībniekiem piedāvāt savus pakalpojumus.

41133 Vērtējot dabisku tirgus attīstību, pakalpojumu saņēmēji

42patstāvīgi izdara izvēli par piemērotāko cenas un pakalpojumu

43sniegšanas noteikumu ziņā izdevīgāko piedāvājumu. Tikmēr JPP

44rīcības rezultātā, ilgstoši noslēdzot sadzīves atkritumu

45savākšanas un pārvadāšanas tirgu, pakalpojuma saņēmējiem bijis

46liegts saņemt izvēles ziņā, iespējams, kvalitatīvāku un

47efektīvāku pakalpojumu. Kā atzīts tiesu praksē, ja tirgus

48dalībniekam ir pieejami ietekmes līdzekļi publisko tiesību jomā,

49ar kuriem šis tirgus dalībnieks var ietekmēt konkurenci tirgū,

50tad šo ietekmes līdzekļu izmantošana vērtējama kā tirgus varas

51izpausme72.

52134 Tādējādi JPP rīcības rezultātā JKP tika dota iespēja

53sniegt atkritumu savākšanas un pārvadāšanas pakalpojumu ārpus

54konkurences procesa, turklāt veikt un plānot savu ekonomisko

55darbību bez konkurences spiediena. Vienlaikus privāto tiesību

56juridiskā persona KULK, kura kopā ar JPP īsteno kopīgu kontroli

57pār JKP, ir nelikumīgi ieguvusi priekšroku atkritumu savākšanas

58un pārvadāšanas tirgū. KULK, iegūstot tiesības caur JKP sniegt

59atkritumu savākšanas un pārvadāšanas pakalpojumu ārpus konkursa

60kārtības, ieguvusi priekšroku tirgū attiecībā uz tās

61konkurentiem. Kā minēts iepriekš analizētajā Lochau

62spriedumā, EST tiesa secināja, ka iepirkuma līguma piešķiršana

63uzņēmumam, kurā ir gan privāts, gan publisks kapitāls,

64neizsludinot iepirkuma procedūru, apdraud Direktīvas 92/50/EEK

65mērķi nodrošināt brīvu un netraucētu konkurenci, kā arī

66vienlīdzīgas attieksmes principu pret visām ieinteresētajām

67pusēm, dodot priekšroku privātajam uzņēmumam (šajā gadījumā KULK)

68attiecībā uz tā konkurentiem.73

69135 Vienlaikus KP ņem vērā, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīga

70izmantošana šajā lietā izpaudusies kā JPP rīcība, izvēloties

71pakalpojuma sniedzēju veidā, kas neatbilst normatīvajam

72regulējumam. Lai gan nepamatoti piešķirto ekskluzīvo tiesību

73rezultātā tieši JPP ilgstošā darbība sadzīves atkritumu

74savākšanas un pārvadāšanas tirgū Jelgavas pilsētas

75administratīvajā teritorijā radīja negatīvas sekas konkurencei,

76KP secina, ka JPP rīcības brīvības līmenis attiecībā uz

77ekskluzīvo tiesību iegūšanu bija ierobežots. Tieši JPP piemīt

78tiesības izvēlēties veidu, kādā nodrošināt sadzīves atkritumu

79savākšanu un pārvadāšanu savā administratīvajā teritorijā. Arī

80JKP dibināta, pamatojoties uz JPP 22.07.2004. lēmumu iesaistīties

81JKP darbībā un dibinot kapitālsabiedrību kopā ar KULK. Savukārt

82JKP bez pašvaldības iniciatīvas un lēmuma slēgt Pakalpojuma

83līgumu nebūtu iespējas iegūt dominējošo stāvokli sadzīves

84atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū, noslēdzot tirgu

85konkurencei. Turklāt ļaunprātība konstatējama JPP rīcībā,

86izvēloties atkritumu apsaimniekotāju neatbilstoši normatīvajam

87regulējumam, nevis ievērojot konkurences procedūru un rīkojot

88iepirkumu. Ņemot vērā minēto, JKP rīcībā nav saskatāma dominējošā

89stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, ņemot vērā tās iespējas

90ietekmēt veidu, kādā JPP izvēlējās pakalpojuma nodošanu JKP.

91VIII LIETAS DALĪBNIEKU VIEDOKĻI

92136 Pēc Paziņojuma nosūtīšanas KP saņēma JPP un JKP viedokļus

93Lietā. KP izvērtēja viedokļos minētos argumentus un šīs nodaļas

94ietvaros sniedz savu vērtējumu tiem. Papildus KP norāda, ka KP

95nav pienākuma ietvert un atspēkot visus Lietas dalībnieku

96sniegtos viedokļus un argumentus pilnā apjomā. Lēmumā ir norādīti

97tikai tie argumenti, kuriem ir nozīme Lietā - kuri ir būtiski un

98kuri spēj ietekmēt attiecīgo tiesisko situāciju74.

99Līdz ar to KP nesniedz savu vērtējumu par visiem viedokļos

100ietvertajiem argumentiem.

101137 JPP norāda, ka jāņem vērā LESD 106. panta regulējums.

102Savukārt tas, kādā veidā JPP izvēlējusies organizēt pakalpojumu

103pašvaldībā, arī ir publiskas personas lēmums, neatvērt tirgu

104konkurencei75.

105138 KP ieskatā JPP arguments nav pamatots. KP norāda, ka

106atbilstoši LESD 106. panta pirmajai daļai normā paredzēto tiesību

107izmantošanā "dalībvalstis nedz ievieš, nedz uztur

108spēkā tādus pasākumus, kas ir pretrunā Līgumiem, jo īpaši

109noteikumiem, kas ietverti [LESD] 18. pantā un 101. līdz 109.

110pantā". Attiecīgi LESD 106. panta piemērošana nevar

111attaisnot LESD 102. pantā minēto pārkāpumu.

112139 Tāpat arī KP skaidro, ka JPP rīcība tiek vērtēta, JPP

113darbojoties kā tirgus dalībniekam, nevis kā publiskai personai.

114Līdz ar to konkrētajā Lietā KP saskata uz tirgus dalībniekiem

115attiecināmo dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas

116aizlieguma piemērošanu, ko paredz KL 13. pants, kas savā būtībā

117ietver LESD 102. pantam analoģiskas prasības.

118140 JPP norāda, ka pašvaldības tiesības dibināt

119kapitālsabiedrību izriet no tās likumā "Par

120pašvaldībām" nostiprinātajām tiesībām, veicot tās autonomās

121funkcijas un īstenojot valsts varas prerogatīvas. Savukārt lēmums

122par sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, pārkraušanas,

123šķirošanas un uzglabāšanas pakalpojuma tiesību piešķiršanu

124ietilpst publisko tiesību jomā. Tādējādi pašvaldība, darbojoties

125publisko tiesību jomā, nevar tikt atzīta par tirgus

126dalībnieku76. Lietas dalībnieki arī norādījuši, ka

127publisko tiesību jomā JPP īstenoto darbību tiesiskuma kontrole

128nav pakļauta KL, bet novērtējama pēc speciālajiem likumiem un

129bija citu iestāžu kompetencē77.

130141 KP neapšauba, ka pašvaldības darbība, lemjot par

131pakalpojuma sniegšanu, izriet no tās pienākuma organizēt

132atkritumu apsaimniekošanu savā teritorijā atbilstoši likuma

133"Par pašvaldībām" 15. pantam un uzskatāma par rīcību

134publisko tiesību jomā. Vienlaikus Paziņojuma 17.-22. rindkopās

135(Lēmuma 17.-22. rindkopās) skaidrots, ka pašvaldība veic

136saimniecisko darbību, izvēloties, kā nodrošināt atkritumu

137apsaimniekošanas pakalpojumu savā teritorijā, un pati

138iesaistoties šī pakalpojuma sniegšanā.

139142 Pastāv vairāki veidi, kā pašvaldība var izvēlēties

140organizēt atkritumu apsaimniekošanu. Pašvaldība var to darīt pati

141saviem resursiem, uzdot pašvaldības komersantam vai nolīgt

142privātpersonu nodibinātus komersantus. Pēdējā gadījumā pašvaldība

143to var darīt iepirkuma procedūras vai publiskās un privātās

144partnerības procedūras veidā.78

145143 Attiecībā uz atsauci uz Lobbel lietu, KP

146nekonstatēja, ka pašvaldība būtu rīkojusies kā privāto tiesību

147subjekts, t.i., tirgus dalībnieks.79 SIA

148"Lobbel" gadījumā nav vērtēta pašvaldības rīcība otrajā

149pakāpē, tikai pirmajā pakāpē, īstenojot savu autonomo funkciju un

150darbojoties publisko tiesību jomā, attiecīgi, atsauce uz šo lietu

151nav relevanta.

152144 Atsauce uz lietu "Par SIA "L&T"

153iesniegumu", ka "pašvaldība, kaut arī tai pieder

154kapitāla daļas, nevar automātiski tikt vērtēta kā viens tirgus

155dalībnieks ar kapitālsabiedrību", nav pamatota, jo KP ir

156konstatējusi, ka "ZAAO darbībās nav saskatāmas

157Konkurences likuma 13. panta pārkāpuma sastāva pazīmes, izskatot

158konkrēto Iesniegumu, tādejādi nav lietderīgi vērtēt, vai

159pašvaldības un ZAAO ir viens tirgus

160dalībnieks."80 Lai konstatētu, ka divas

161juridiski nošķirtas vienības veido vienu tirgus dalībnieku,

162jākonstatē KL 1. panta 9. punktā noteiktais: "Ja tirgus

163dalībniekam vai vairākiem tirgus dalībniekiem kopā ir izšķiroša

164ietekme pār vienu tirgus dalībnieku vai vairākiem citiem tirgus

165dalībniekiem, tad visus tirgus dalībniekus var uzskatīt par vienu

166tirgus dalībnieku." KP lēmumā ir konstatējusi kopīgu SIA

167"KULK" un JPP izšķirošu ietekmi pār JKP, tāpēc

168secināms, ka JPP un JKP uzskatāms par vienu tirgus

169dalībnieku.

170145 No KP lēmuma Vides investīcijas, ZMK investīcijas

171apvienošanās lietā neizriet, ka KP atzītu pašvaldības lēmumu par

172sadzīves atkritumu apsaimniekošanas komersanta izvēli par

173izrietošu no pašvaldības autonomās funkcijas.81 KP ir

174vienīgā kompetentā iestāde valsts pārvaldes iestāžu sistēmā,

175kurai piekrīt tirgus uzraudzība, nodrošinot brīvas konkurences

176principu ievērošanu, jebkurā tautsaimniecības

177nozarē82. Savukārt apstāklis, ka uz JPP attiecas arī

178likums "Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām",

179neatceļ KL piemērošanu un neierobežo KP iespējas vērsties pret

180tirgus dalībnieka konkurences tiesībām neatbilstošu rīcību.

181146 Kā jau skaidrots Paziņojuma 86.-87. rindkopā (Lēmuma

182100.-101. rindkopas) no EST judikatūras izriet, ka konkurences

183noteikumu piemērošana ir ierobežota tikai gadījumos, kad

184normatīvais regulējums tieši izslēdz tirgus dalībnieka jebkādu

185rīcības brīvību.83 Konkurences noteikumi attiecas arī

186uz regulējuma neskaidras interpretācijas ļaunprātīgu

187izmantošanu.84 JPP pārkāpa normatīvajos aktos noteikto

188kārtību, kādā pašvaldība var izvēlēties pakalpojumu sniedzēju,

189tādā veidā noslēdzot konkrēto tirgu konkurencei.

190147 Tāpat Paziņojumā ir skaidrots, kāpēc pašvaldība konkrētajā

191situācijā darbojas kā tirgus dalībnieks un veic saimniecisko

192darbību, nevis darbojas publisko tiesību jomā. Fakts, ka

193Pakalpojuma līguma slēgšanas tiesiskuma pārbaude ir IUB

194kompetencē, neizslēdz KP kompetenci vērtēt pašvaldības kā tirgus

195dalībnieka rīcības atbilstību konkurences tiesībām.

196148 JPP norāda, ka tirgus dalībnieks ir ikviens subjekts,

197kas veic saimniecisko darbību - darbības, kas saistītas ar preču

198vai pakalpojumu piedāvāšanu tirgū. Vienlaikus JPP, dibinot JKP,

199neuzsāka pakalpojumu sniegšanu. Turklāt tikai tādā gadījumā, ja

200ir vienpersoniska izšķiroša ietekme un šo kontroli subjekts

201īsteno tieši vai netieši, ietekmējot sabiedrības pārvaldību, tad

202uzskatāms, ka subjekts piedalās kontrolētā uzņēmuma veiktajā

203saimnieciskajā darbībā un tādējādi atzīstams par tirgus

204dalībnieku. Taču KP ir konstatējusi, ka JPP un SIA

205"KULK" ir de facto kopīga izšķiroša ietekme.

206Ņemot vērā, ka JPP nav vienpersoniska izšķiroša ietekme, tad JPP

207arī nav uzskatāma par tirgus dalībnieku atbilstoši KP

208argumentācijai85.

209149 KP paskaidro, ka fakts, ka pašvaldībai likuma "Par

210pašvaldībām" 14. panta pirmajā daļā ir noteiktas tiesības

211dibināt kapitālsabiedrības, nenozīmē, ka pašvaldības, veicot šo

212darbību, automātiski rīkojas publisko tiesību jomā. KP ir

213konstatējusi kopīgu izšķirošu ietekmi - tātad, JPP kopā ar SIA

214"KULK" kontrolē JKP un veic saimniecisko darbību.

215In-house princips arī paredz, ka pašvaldība nodrošina

216pakalpojuma sniegšanu saviem spēkiem - tātad iesaistoties

217saimnieciskajā darbībā. Saimniecisko darbību raksturo preču un

218pakalpojumu piedāvāšana tirgū, ekonomiska un finansiāla riska

219uzņemšanās un fakts, vai konkrēto pakalpojumu var nodrošināt

220privāts uzņēmums peļņas gūšanas nolūkā. KP ir konstatējusi visus

221minētos kritērijus.

222150 Pasūtītāja preces vai pakalpojuma pirkšanas darbība

223vērtējama kopsakarā ar to, vai preces vai pakalpojums secīgi tiek

224izmantots saimnieciskajā darbībā.86 Slēdzot līgumu par

225ārpakalpojumu, publiskā persona iesaistās komercdarījumos par

226pakalpojumu sniegšanu.87 Sadzīves atkritumu

227apsaimniekošana ir saimnieciska darbība un pašvaldības saņemtā

228atļauja (līgums) veikt saimniecisko attiecīgo darbību nav

229nošķirama no pašas saimnieciskās darbības, pretējā gadījumā šāda

230atļauja (līgums) zaudē jēgu, jo tās iegūšanas interese no

231izpildītāja puses ir saimnieciskā darbība. Apsaimniekošanas

232līgums rada privātpersonai tiesības veikt konkrētu darbību, bet

233tikai realizējot šīs tiesības, persona var iegūt (vai neiegūt)

234tirgus dalībnieka pozīciju, kuru, iespējams, var ietekmēt

235ekonomiski kritēriji un konkurence.88 Attiecīgi, ja

236publiskā persona slēdz līgumu par saimnieciskās darbības

237veikšanu, tās lēmums slēgt līgumu un nodrošināt pakalpojumu nav

238skatāms atrauti no saimnieciskās darbības.

239151 Lietas dalībnieki norāda, ka KP līdz šim nav

240konstatējusi pārkāpumus situācijās, kad tirgū darbojas viens

241tirgus dalībnieks un viņam piešķirto ekskluzīvo tiesību dēļ tiek

242ierobežota piekļuve konkrētajam tirgum. Piemēram, Tehniskās

243apskates jautājumā89, Auto numura zīmju tirgus

244uzraudzībā,90 kapu bedru rakšanas tirgus

245uzraudzībā,91 Rīgas Ģeometrs tirgus

246uzraudzībā92. Lietā rīcība drīzāk bija vērtējama KL

24714.1 panta konkurences neitralitātes

248kontekstā93. Lai tirgus dalībnieka rīcībā novērtētu KL

24913. panta kontekstā, īpašnieku sastāvam nav

250nozīmes94.

251152 KP norāda, ka KL 13. panta piemērošanai atšķirībā no KL

25214.1 panta piemērošanas tirgus dalībnieka sastāvam nav

253nozīmes. JKP dalībnieku analīze veikta, lai konstatētu JPP

254"pilnīgas kontroles" īstenošanu pār JKP, kas atbilstoši

255likuma "Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām"

2564. panta pirmās daļas sestajam punktam nepieciešama, lai

257piemērotu in-house principu.95 Turklāt no

258Paziņojumā norādītā neizriet, ka konstatēta dominējošā stāvokļa

259ļaunprātīga izmantošana tādēļ, ka JKP ir piešķirtas ekskluzīvas

260tiesības sniegt pakalpojumu konkrētajā tirgū. Dominējošā stāvokļa

261ļaunprātīga izmantošana izriet no fakta, ka šīs ekskluzīvās

262tiesības piešķirtas prettiesiski, neievērojot tiesību aktos

263noteikto pakalpojuma sniedzēja izvēles kārtību.

264153 Savukārt attiecībā uz KL 14.1 panta piemērošanu

265norādāms, ka saskaņā ar šī panta ceturto daļu, šo pantu piemēro,

266ciktāl konkrētā darbība tieši neizriet no citos likumos

267noteiktajām prasībām vai nav piemērojams šā likuma 13. pants. Tas

268nozīmē, ka gadījumos, ja konstatējams tirgus dalībnieka

269dominējošais stāvoklis, tā rīcība novērtējama KL 13. panta

270kontekstā. Savukārt gadījumos, kad konstatējama gan KL 13. panta,

271gan arī KL 14.1 panta tiesiskā sastāva pazīmes,

272piemērojams KL 13. pants, neatkarīgi no tā, vai subjekts ir

273publiska persona, kura veic saimniecisko darbību, vai privāto

274tiesību persona. Šāda kārtība nodrošina vienlīdzīgu attieksmi,

275novērtējot tirgus dalībnieku rīcību, neatkarīgi no paša subjekta

276tiesiskās dabas.

277154 Lietas dalībnieki salīdzina Paziņojumā konstatēto KL 13.

278panta pārkāpumu ar vairākām tirgus uzraudzībām, kuru rezultātā

279konstatēta publiskas personas ar konkurences tiesībām nesaskanīga

280rīcība, piešķirot ekskluzīvas tiesības kādam tirgus dalībniekam.

281Norādītajās tirgus uzraudzībās vērtēta publisko personu rīcības

282atbilstība Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantam, kamēr

283Lietā vērtēta pašvaldības kā saimnieciskās darbības veicēja

284rīcība.

285155 KP nepamatoti atsaucas uz KP lēmumu Getliņi

286lietā un kļūdaini izmanto atsauci uz EK lēmumu AstraZeneca

287lietā. Pirmkārt, Getliņu lietā galīgais lēmums nav

288pieņemts, un otrkārt atšķiras lietu faktiskie apstākļi. Proti,

289Getliņi lietā noslēgts koncesijas līgums, bet šajā lietā

290slēgts pakalpojuma līgums. Šo iemeslu dēļ arī nav attiecināma

291Vācijas prakse96. Otrkārt, Lietā kļūdaini

292izmantota atsauce uz EK lēmumu AstraZeneca lietā, jo abu

293lietu apstākļi atšķiras. AstraZeneca lietā tika konstatēta

294dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, novērtējot

295AstraZeneca veiktas aktīvas darbības. Savukārt JKP tiek

296pārmesta atrašanās dominējošā stāvoklī jeb izņēmuma tiesību

297iegūšana, nevis šī stāvokļa ļaunprātīga

298izmantošana97.

299156 KP norāda, ka fakts, ka lēmums par pagaidu noregulējumu

300nav galējais lēmums lietā, nemaina apstākli, ka minētais lēmums

301ir stājies spēkā un to apstiprinājusi arī tiesa. Tas nemazina arī

302KP argumentu nozīmi un pareizību. Savukārt atsauce uz Senāta

30310.07.2020. spriedumu lietā SKA‑323/2020 9. punktu:

304"pašvaldība nenodrošināja sev piederošos aktīvus šī

305pakalpojuma [kremācijas] sniegšanai, un tādēļ tā caur šo aktīvu

306lietošanas tiesībām nav nodevusi privātpersonai ar publiski

307tiesiskas funkcijas īstenošanu saistītu uzdevumu

308izpildi" nav attiecināma uz konkrēto lietu. Pašvaldība

309izvēlas vienu no veidiem, kā izpildīt savu likuma "Par

310pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto

311autonomo funkciju, nodrošināt atkritumu apsaimniekošanu. JPP ir

312izvēlējusies īstenot šo funkciju, pati iesaistoties saimnieciskās

313darbības veikšanā.

314157 Attiecībā uz JPP argumentu, ka prakse par koncesijas

315līgumiem nav attiecināma uz Lietas apstākļiem, jo starp JPP un

316JKP noslēgts Pakalpojuma līgums, KP norāda, ka Pakalpojuma līguma

317un koncesijas līguma būtība neatšķiras. Pakalpojuma līguma

318slēgšanas brīdī bija spēkā Koncesiju likums, kura 1. panta 2.

319punkts paredzēja: "koncesija ir pakalpojumu sniegšanas

320tiesību nodošana vai izņēmuma tiesības izmantot koncesijas

321resursus, kuri tiek nodoti uz noteiktu laiku, koncedentam un

322koncesionāram noslēdzot par to koncesijas līgumu."

323Koncesiju likumu no 01.10.2009. aizstāj Publiskās un privātās

324partnerības likums, kura 1. panta 7. punkts skaidro, ka:

325"7) pakalpojumu koncesijas līgums - finansiālās interesēs

326rakstveidā noslēgts līgums, saskaņā ar kuru privātais partneris

327sniedz un pārvalda pakalpojumus, kas nav minēti šā likuma 1.

328pielikumā, un kā atlīdzību iegūst tiesības ekspluatēt šos

329pakalpojumus vai minētās tiesības kopā ar samaksu. Vienlaikus ar

330līgumu privātajam partnerim tiek nodoti arī šo pakalpojumu

331ekspluatācijas riski". KP konstatē, ka JPP ir noslēgusi

332līgumu ar JKP, saskaņā ar kuru JKP sniedz un pārvalda

333pakalpojumus un kā atlīdzību iegūst tiesības ekspluatēt šos

334pakalpojumus, saņemot samaksu no klientiem par pakalpojuma

335nodrošināšanu. Turklāt Pakalpojuma līguma 2.4. punkts paredz, ka

336pašvaldība nodod JKP izgāztuvi "Brakšķi". Nav būtisks

337līguma nosaukums, bet tā saturs, kas pēc būtības atbilst

338koncesijas līguma saturam.

339158 KP norāda, ka, lai gan lietu apstākļi atšķiras, EK

340nemainīgi ir konstatējusi, ka dominējošā stāvoklī esoša tirgus

341dalībnieka rīcība, ļaunprātīgi izmantojot stratēģisko regulējumu,

342ir uzskatāma par pārkāpumu. Analogi AstraZeneca lietai,

343JKP un JPP ir ļaunprātīgi izmantojušas tiesisko regulējumu,

344mākslīgi panākot savu ekskluzīvo tiesību aizsardzību no

345konkurences spiediena. Tāpat EK atbilstoši ir konstatējusi, ka

346dominējošā stāvoklī esošam tirgus dalībniekam ir īpaša atbildība

347attiecībā uz šo stāvokli, un ka tādēļ tas nevar izmantot tiesisko

348regulējumu tādējādi, lai nepieļautu vai padarītu sarežģītāku

349konkurentu ienākšanu tirgū, ja tas nav pamatots ar uzņēmuma, kas

350praktizē uz sniegumu balstītu konkurenci, leģitīmo interešu

351aizsardzību, vai ja tam nav objektīva attaisnojuma. Būtisks ir

352secinājums par dominējošā stāvoklī esoša tirgus dalībnieka

353rīcības tiesiskumu un tiesību normu interpretāciju, nevis

354faktiskajiem apstākļiem.

355159 JPP nav nepieciešamas otra dalībnieka balsis, lai

356pieņemtu lēmumus, turklāt JKP statūtos arī nav paredzēta īpaša

357dalībnieku lēmumu pieņemšanas kārtība vai veto tiesības mazākuma

358dalībniekam98 Nepamatots ir arī KP viedoklis, ka JKP

359lēmumu pieņemšanā ir atkarīga no SIA "KULK", jo

360piegādes no KULK notika tikai tāpēc, ka KULK uzvarēja JKP

361rīkotajos publiskajos iepirkumos. 2006. gada līgums bija

362izņēmums99.

363160 Pirmkārt, 51% kapitāldaļu nodrošina JPP izšķirošu

364kontroli JKP, un JPP īsteno pilnīgu kontroli pār JKP, kas atbilst

365tās kontrolei pār pašvaldības struktūrvienībām. Turklāt JKP

366lielāko daļu darbību veic kopā ar pašvaldību, tās uzdevumā un

367kontrolē100. Tas atbilst Komerclikuma 212. un 214.

368panta regulējumam, ka dalībnieku sapulces vada un informāciju

369izklāsta, kā arī sniedz priekšlikumus JKP valdes loceklis.

370161 KP paskaidro, ka izšķirošas ietekmes konstatēšana

371konkurences tiesībās izriet no tirgus dalībnieka jēdziena, nevis

372katrā valstī nacionālā līmenī no, piemēram, Komerclikuma. Lai gan

373Komerclikuma 212. panta ceturtā daļa paredz, ka dalībnieku

374sapulces vada valdes priekšsēdētājs un 214. panta otrās daļas 6.

375punkts paredz, ka pirms sapulces dalībniekiem tiek izsūtīta darba

376kārtība, tas nemaina faktu, ka dalībnieku sapulcēs lēmumi tiek

377pieņemti tikai vienbalsīgi, kas norāda uz JPP un SIA

378"KULK" kopīgu izšķirošu kontroli pār JKP.

379162 Otrkārt, saskaņā ar likuma "Par valsts un

380pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām", kas bija

381spēkā Pakalpojuma līguma noslēgšanas brīdī, un šobrīd spēkā

382esošajam Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību

383pārvaldības likuma regulējums (11. panta pirmā daļa, 14. panta

384pirmā daļa) nosaka, ka visiem lēmumam un to saturam ir jābūt

385zināmiem iepriekš. Tas izskaidro, kāpēc sapulcēs nav diskusiju un

386netiek izskatīti iepriekš nepaziņoti jautājumi un pieņemti

387lēmumi.

388163 KP paskaidro, ka viedokļa pamatošanai JPP pievienojusi

389tikai vienu 26.03.2015. lēmumu Nr. 4/20 par dividenžu novirzīšanu

390kapitālsabiedrības attīstībai.101 Šajā gadījumā fakts,

391ka jautājums ir zināms pirms tam, izriet no Komerclikuma 213.

392panta pirmās daļas par ikgadējo dalībnieku sapulci, kurā, cita

393starpā, apstiprina peļņas sadali. JPP nav iesniegusi pierādījumus

394par citiem gadījumiem, kad JPP pieņēmusi lēmumus par JKP

395dalībnieku sapulcēs apskatītiem jautājumiem.

396164 Treškārt, bez JPP dalībnieku sapulcē lēmumi nav

397pieņemami un ar pašvaldības balsīm ir pietiekami, lai pieņemtu

398lēmumu.

399165 KP paskaidro, lai gan JPP pieder 51 % JKP kapitāldaļu un

400JKP statūtos nav noteikta īpaša balsošanas kārtība, no kuras

401izriet, ka dalībnieku sapulču lēmumi varētu tikt pieņemti,

402balsojot tikai JPP, KP ir secinājusi, ka visi pieejamie sapulču

403lēmumi tika pieņemti vienbalsīgi, nekad nebalsojot pretēji SIA

404"KULK". Lietas dalībnieki nav iesnieguši dokumentus,

405kas pierādītu pretējo.

406166 Ceturtkārt, JPP arī izšķirošu ietekmi realizē, veicot

407patstāvīgu JKP darbības kontroli un dodot norādījumus saistībā ar

408pakalpojumu sniegšanu, realizējot likumā "Par

409pašvaldībām" noteikto autonomo funkciju. Tostarp, arī

410vērtējot nākamā gada budžetu un kontrolējot darbības tiesiskumu.

411Tikai tāpēc, ka JPP ir izšķiroša ietekme JKP, pašvaldība var

412nodrošināt, ka patērētāji saņem plašāku pakalpojuma klāstu par

413zemāku samaksu.

414167 KP konstatējusi, ka SIA "KULK" un JPP īsteno

415kopīgu izšķirošu kontroli pār JKP, analizējot vairākus

416kritērijus. KP skaidrojusi, ka uz kopīgu kontroli norāda fakts,

417ka JKP dalībnieku sapulcēs dalībnieki vienmēr balso vienādi un

418JKP ciešā saistība ar SIA "KULK" (Lēmuma 115. -116.

419rindkopas). Fakts, ka SIA "KULK" sniedz pakalpojumus,

420pamatojoties uz iepirkumu procedūras rezultātā slēgtiem līgumiem,

421nemaina secinājumu, ka SIA "KULK" ir būtisks darījumu

422partneris JKP. Tāpat arī SIA "KULK" ir zinātība un

423resursi, kas JKP nepieciešami darbības īstenošanai, kas norāda uz

424JKP atkarību no SIA "KULK".

425168 KP ir nekorekti piemērojusi tiesu praksi attiecībā uz

426in-house principa piemērošanu kontekstā ar publiskas

427personas kontroli pār kapitālsabiedrību. Tiesu prakse nenosaka,

428ka publiskai personai jāpieder 100 % kapitāldaļu

429kapitālsabiedrībā, un ir jāvērtē tiesību normu un atbilstošo

430apstākļu kopums102. Nav pamata atsaukties uz VARAM un

431IUB sniegto skaidrojumu. VARAM nevienā no vēstulēm nav

432norādījusi, ka Pakalpojuma līgums ir prettiesisks. Savukārt IUB,

433sniedzot viedokli KP, nav ņēmusi vērā pašvaldības kā publiskas

434personas darbības specifiku103.

435169 KP Paziņojumā ir skaidrojusi, ka privāta kapitāla iesaiste

436izslēdz iespēju pašvaldībai kontrolēt JKP kā savu

437struktūrvienību. KP ir secinājusi, ka SIA "KULK" un JPP

438kopīgi kontrolē JKP.

439170 Lochau spriedumā EST norādīja, ka jebkāda privāta

440kapitāla iesaiste ir citu mērķu vārdā un šādos gadījumos jārīko

441iepirkumu procedūra. Arī EK skaidrojumi paredz, ka nav pieļaujama

442nekāda privāta kapitāla iesaiste, lai piemērotu in-house

443principu.104 Tiesa, pasakot, ka jebkāda privāta

444kapitāla iesaiste izslēdz in-house principa piemērošanu,

445būtībā pasaka, ka kapitālsabiedrības kapitāldaļas 100 % jāpieder

446publiskām personām (tās var būt arī vairākas pašvaldības).

447171 Tāpat arī arguments, ka tiesu prakse nav attiecināma uz

448konkrēto lietu, jo Pakalpojuma līgums nav koncesijas līgums, nav

449pamatota, jo skaidrots jau, ka Pakalpojuma līgums pēc būtības

450atbilst koncesijas līguma pazīmēm. Nav arī pamatots arguments, ka

451KP nav veikusi ietekmes analīzi, jo KP ir analizējusi, vai JPP

452īsteno vienpersonisku izšķirošu kontroli pār JKP un secinājusi,

453ka SIA "KULK" kopā ar JPP īsteno kopīgu izšķirošu

454kontroli pār JKP.

455172 Attiecībā uz iebildumu par VARAM skaidroto, lai izvērtētu

456atsevišķu AAL normu piemērošanas efektivitāti, VARAM 27.06.2013.

457nosūtīja visām pašvaldībām vēstuli Nr. 2.18-1e/5882, kurā lūdza

458pašvaldībām skaidrot, vai pašvaldības ievēro AAL 18. panta

459pirmajā daļā noteikto kārtību, kādā pašvaldība var izvēlēties

460atkritumu apsaimniekotāju.

461173 VARAM 21.02.2014. vēstulē Nr. 2.18-1e/1598 norāda, ka,

462pamatojoties uz JPP 2013. gadā sniegto informāciju, pašvaldībā

463atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzošais atkritumu

464apsaimniekotājs nav izraudzīts atbilstoši AAL 18. panta pirmās

465daļas prasībām, t.i., nav piemērota publisko iepirkumu vai

466publisko un privāto partnerību regulējošos normatīvajos aktos

467noteiktā procedūra. 18.01.2017. VARAM vēstulē Nr. 1-14/310

468norādīja, ka Pakalpojuma līguma termiņš neatbilst AAL 18. panta

469pirmajā daļā noteiktajam termiņam (20 gadi - AAL 18. panta

470septītā daļa). 06.12.2019. VARAM vēstulē Nr. 1-132/11388 norāda,

471ka "nav viennozīmīgas informācijas, ka pašvaldībai ir

472noslēgts AAL 18. pantam atbilstošs sadzīves atkritumu

473apsaimniekošanas līgums."

474174 Savukārt IUB sniedza skaidrojumu par in-house

475principa piemērošanu, ņemot vērā visus būtiskos faktus, kam ir

476nozīmē in-house principa piemērošanai. IUB, sniedzot

477skaidrojumu, ņēma vērā, ka pasūtītājs konkrētajā gadījumā ir

478pašvaldība. Lai piemērotu in-house principu, ir jāizpildās

479stingri noteiktiem kritērijiem, tai skaitā, pasūtītāja pilnīgai

480kontrolei pār pakalpojuma sniedzēju, kas šajā gadījumā nav

481konstatēts. KP neuzdeva jautājumu, vai Pakalpojuma līgums slēgts

482prettiesiski, tikai lūdza skaidrot, vai konkrētajā gadījumā

483atbilstoši piemērots in-house princips.

484IX ATBILDĪBA

1Naudas soda piemērošanas

2vispārējais pamats

3175 Ņemot vērā Lietā konstatētos un izvērtētos faktus un

4pierādījumus, secināms, ka JPP darbības atbilst KL 13. panta

5pirmajā daļā noteiktā aizlieguma pārkāpuma tiesiskajam

6sastāvam.

7176 Saskaņā ar KL 14. panta pirmo daļu, ja KP konstatē tirgus

8dalībnieka darbībās KL 13. panta pirmās daļas pārkāpumu, tā

9pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma

10uzlikšanu un naudas soda piemērošanu.

11177 Naudas soda mērķis ir pārtraukt prettiesisku rīcību un

12novērst šādas rīcības atkārtošanos.105 Attiecīgi,

13naudas sods nosakāms pietiekami preventīvā līmenī, lai sodītu

14pārkāpumu izdarījušo personu, kā arī atturētu to un citus tirgus

15dalībniekus no KL pārkāpumu izdarīšanas. Tādējādi naudas sodu

16piemēro, lai darbotos iekšējais tirgus un lai tirgus dalībnieks,

17kurš izdarījis pārkāpumu, pakārtotu savu darbību brīvai

18konkurencei un atturētos no tās ierobežošanas (preventīvā

19nozīme), kā arī lai pārkāpumu gadījumā izjustu ekonomiskas sekas

20(represīvā nozīme).106

21178 Saskaņā ar KL 14. panta otro daļu KP ir tiesīga piemērot

22tirgus dalībniekam naudas sodu par KL 13. panta pirmajā daļā

23minēto pārkāpumu līdz 5 procentiem no pēdējā finanšu gada neto

24apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 350 EUR katram.

25179 Lai noteiktu naudas soda apmēru, KP izvērtē pārkāpumu

26atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kas bija spēkā lēmumā

27konstatētā pārkāpuma izdarīšanas laikā107 kopsakarā ar

28APL 66. panta pirmajā daļā noteiktajiem lēmuma satura noteikšanas

29pamatprincipiem.

30180 Lietā konstatēts, ka par pārkāpums sācies vismaz sākot no

3101.07.2013., kad beidzas AAL pārejas noteikumu 12. punktā

32noteiktā pārejas perioda beigu datums. Pārkāpums ildzis vismaz

33līdz 03.04.2020., kad JPP izsludināja jaunu iepirkuma konkursu

34par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanu

35Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā108.

36181 Pārkāpuma periodā vairākkārt mainījušās naudas soda

37noteikšanas kārtību regulējošās tiesību normas. Šobrīd spēkā ir

38Ministru kabineta 29.03.2016. noteikumi Nr. 179 "Kārtība,

39kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11. panta

40pirmajā daļā un 13. un 14.1 pantā un Negodīgas

41mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma 5., 6., 7. un 8.

42pantā paredzētajiem pārkāpumiem" (turpmāk - Sodu noteikumi).

43Līdz 01.04.2016. bija spēkā Ministru kabineta 29.09.2008.

44noteikumi Nr. 796 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par

45Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā un 13. pantā

46paredzētajiem pārkāpumiem" (turpmāk - Noteikumi Nr. 796),

47bet līdz tam Ministru kabineta 19.10.2004. noteikumi Nr. 862

48"Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma

4911. panta pirmajā daļā un 13. pantā minētajiem pārkāpumiem"

50(turpmāk - Noteikumi Nr. 862). Vienlaikus Sodu noteikumu 3.-25.

51punkta normas saturiski neatšķiras no Noteikumu Nr. 796 3.-26.

52punkta un Noteikumu Nr. 862 3.-25. punkta nosacījumiem. Tādējādi

53KP ieskatā nepastāv šķēršļi Sodu noteikumu piemērošanai.

54182 Sodu noteikumu 3. punkts nosaka, ka naudas sodu aprēķina

55procentos no tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto

56apgrozījuma pirms pārkāpuma konstatēšanas dienas.

57183 Konkurences tiesībās ar apgrozījumu ir saprotama visu no

58saimnieciskās darbības gūto ieņēmumu kopsumma, jo tirgus

59dalībnieka apgrozījums atspoguļo tirgus dalībnieka pārkāpuma

60ekonomisko nozīmi.109 EST norādījusi, ka noteicošais

61vērā ņemamais faktors, aprēķinot naudas sodu un tā preventīvo

62iedarbību, ir attiecīgā tirgus dalībnieka ekonomiskā spēja, kāda

63tā ir lēmuma, ar kuru nosaka naudas sodu, pieņemšanas

64laikā.110 Uz tirgus dalībnieka ekonomisko spēju norāda

65kopējais apgrozījums, kāds pastāv lēmuma par naudas soda

66piemērošanu pieņemšanas brīdī.111 EST ir norādījusi,

67ka apgrozījums atspoguļo tirgus dalībnieka patieso ekonomisko

68situāciju laika posmā, kad ticis izdarīts pārkāpums, kā arī

69norāda uz dalībnieka lielumu un ekonomisko

70spēju.112

71184 Naudas sodu aprēķina no tirgus dalībnieka apgrozījuma,

72neatkarīgi no tā juridiskās formas - vai tā būtu privāto tiesību

73juridiska persona, vai publisko tiesību juridiska persona.

74Konkurences tiesībās tiek lietots jēdziens tirgus dalībnieks, kas

75jāsaprot kā viena ekonomiska vienība, pat ja tā sastāv no

76vairākām fiziskām vai juridiskām vienībām113, tajā

77skaitā, atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas un tās

78kapitālsabiedrības.

79185 Papildus jānorāda, ka EK, aprēķinot naudas sodu, norāda uz

80tirgus dalībnieka lielumu un ekonomisko spēku.114 EK

81lēmumā Prestressing Steel norāda, ka atbilstoši Regulas

821/2003 23. panta 2. punkta otrajai daļai115 lēmumos,

83kas adresēti mātes un meitas uzņēmumam, aprēķinu veic, ņemot vērā

84grupas apgrozījumu, jo tikai kopējais grupas uzņēmuma apgrozījums

85ir atbilstošs judikatūrai. Regulas 23. panta 2. punkta mērķis ir

86piešķirt EK tiesības piemērot sodus, lai pildītu savu uzrauga

87pienākumu, kas EK piešķirts ar ES tiesībām. 10 % apgrozījuma

88slieksnis novērš gadījumus, kad apgrozījums ir neproporcionāls

89attiecībā uz konkrēto tirgus dalībnieka lielumu. Tikai kopējais

90tirgus dalībnieka apgrozījums efektīvi norāda uz tirgus

91dalībnieka lielumu.116 Arī dalībvalstis kā Austrija,

92Spānija, Francija, Ungārija un Nīderlande, rēķinot maksimālo

93iespējamo naudas sodu, ņem vērā uzņēmumu grupas

94apgrozījumu.117

95186 Ņemot vērā, ka Lietā JPP tiek vērtēts kā saimnieciskās

96darbības veicējs un līdz ar to tirgus dalībnieks, naudas sodu

97aprēķina no JPP apgrozījuma, kas veidojas, JPP veicot

98saimniecisko darbību. JPP kā tirgus dalībnieka kopējais

99apgrozījums ļauj novērtēt tās ekonomisko spēku un apmēru

100atbilstoši tās veiktajai saimnieciskajai darbībai.

101187 JPP norādījusi, ka KP nepamatoti aprēķinājusi naudas sodu

102no visas saimnieciskās darbības, kuras rezultātā pašvaldība gūst

103ienākumus, jo pašvaldības primārais mērķis nav peļņas

104gūšana.118 Vienlaikus KP paskaidro, ka atbilstoši EST

105judikatūrai tirgus dalībnieka jēdziens ietver katru organizāciju,

106kas ir iesaistīta ekonomiskā aktivitātē, neatkarīgi no tās

107juridiskā statusa un veida, kādā tā tiek finansēta.119

108Savukārt uzņēmuma ekonomisko aktivitāti raksturo: 1) preču un

109pakalpojumu piedāvāšana tirgū;120 2) ekonomiska un

110finansiāla riska uzņemšanās no uzņēmuma puses; 3) tas, vai

111konkrētā aktivitāte varētu tikt nodrošināta no privāta uzņēmuma

112puses peļņas gūšanas nolūkā.121 Ja iepriekš minētie

113kritēriji tiek izpildīti, tad nav svarīgi, vai organizācija ir

114veidota peļņas gūšanas nolūkā un vai tā vispār izveidota ar

115ekonomisku mērķi.

116188 Pašvaldība, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas

117likuma 88. pantu, iesaistās komercdarbībā, un neatkarīgi no tā,

118vai iesaiste kapitālsabiedrībā ir publisko funkciju

119nodrošināšanai, kapitālsabiedrības darbojas tirgū un piedāvā

120preces un pakalpojumus, attiecīgi radot apgrozījumu, kas secīgi

121norāda uz pašvaldības ekonomisko varu tirgū.

122189 Izvērtējot publiski pieejamo122 un JPP sniegto

123informāciju123 par JPP 2020. gada apgrozījumu no

124saimnieciskās darbības, secināms, ka JPP apgrozījums no

125saimnieciskās darbības 2020. gadā veido 407 516 EUR.

126190 Konstatējot JPP izšķirošu ietekmi pār JKP, nav nozīmes vai

127JPP īsteno vienpersonisku vai kopīgu izšķirošu ietekmi konkrētajā

128kapitālsabiedrībā. Konstatējot izšķirošu ietekmi pār

129kapitālsabiedrību (neatkarīgi no tā, vai tā ir vienpersoniska vai

130kopīga), KP var attiecināt konkrēto kapitālsabiedrību JPP tirgus

131dalībniekam. Apstāklis, ka JPP nerealizē vienpersonisku izšķirošu

132ietekmi JKP, tiek ņemts vērā, JPP tirgus dalībnieka apgrozījumam

133attiecinot JKP apgrozījumu proporcionāli JPP kapitāldaļu

134apmēram.

135191 Ņemot vērā minēto, naudas sods JPP aprēķināms no JPP 2020.

136gada apgrozījuma, ko veido JPP saimnieciskā darbība 407 516 EUR

137apmērā, un JKP 2020. finanšu gada apgrozījuma atbilstoši JPP

138kapitāldaļu apmēram (51%) 2 026 894 EUR apmērā.

1Pārkāpuma smagums

2192 Saskaņā ar Sodu noteikumu 12. punktu, nosakot naudas soda

3apmēru, ņem vērā pārkāpuma smagumu.

4193 Saskaņā ar Sodu noteikumu 13. punktu, nosakot pārkāpuma

5smaguma pakāpi, ņem vērā: (i) pārkāpuma veidu; (ii) pārkāpuma

6radītās vai iespējamās sekas; (iii) katra iesaistītā tirgus

7dalībnieka lomu pārkāpumā.

8194 Pārkāpuma veids. Saskaņā ar Sodu noteikumu 14. punktu pēc

9pārkāpuma veida dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir

10klasificējama kā smags pārkāpums. Ja ir izdarīts smags pārkāpums

11atbilstoši Sodu noteikumu 17.3. apakšpunktam naudas sods nosakāms

12no 0,5 līdz 1,5 procentiem no pēdējā pārskata gada neto

13apgrozījuma.

14195 Pārkāpuma radītās vai iespējamās sekas. Lietā konstatēts,

15ka JPP vairāk kā 15 gadus ir noslēgušas atkritumu

16apsaimniekošanas tirgu Jelgavas pilsētas administratīvajā

17teritorijā pārējiem potenciāliem atkritumu apsaimniekošanas

18pakalpojumu sniedzējiem, konkurenci ierobežojošā veidā izvēloties

19atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzēju (JKP) 2004.

20gadā, tādējādi radot negatīvas sekas potenciāliem

21konkurentiem.

22196 Tirgus dalībnieka loma pārkāpumā. Saskaņā ar Sodu

23noteikumu 15. punktu, izvērtējot katra pārkāpumā iesaistītā

24tirgus dalībnieka lomu, ņem vērā, vai pastāv vismaz viens no

25šādiem nosacījumiem - tirgus dalībnieks bijis pārkāpuma

26iniciators un/vai pārkāpumā tirgus dalībniekam bijusi aktīva vai

27pasīva loma. Lietā iegūtā informācija liecina, ka JPP ir

28pārkāpuma iniciators, kuram ir autonoma funkcija organizēt

29atkritumu apsaimniekošanas tirgu Jelgavas pilsētas

30administratīvajā teritorijā, izvēloties gan šī pakalpojuma

31sniegšanas modeli, gan arī pašu pakalpojuma sniedzēju.

32197 Ņemot vērā minētos apsvērumus un ievērojot izvērtēto

33pārkāpuma smagumu, veidu, sekas, JPP lomu pārkāpumā, naudas sods

34JPP par tirgus noslēgšanu konkurencei nosakāms 1,4 procentu

35apmērā no tās 2020. gada neto apgrozījuma.

1Pārkāpuma ilgums

2198 Saskaņā ar Sodu noteikumu 12. punktu, nosakot naudas soda

3apmēru, ņem vērā pārkāpuma ilgumu.

4199 Atbilstoši Sodu noteikumu 18.3. punktam, ja pārkāpums

5ilgst vairāk par pieciem gadiem, naudas soda palielinājums

6nosakāms no 0,5 līdz 1 procentam.

7200 Iegūtie pierādījumi apliecina, ka JPP kopā ar JKP

8ļaunprātīgi izmantoja dominējošo stāvokli laika periodā no

901.07.2013. līdz 03.04.2020. Norādītā laika perioda sākuma datums

10ir AAL pārejas noteikumu 12. punktā noteiktā pārejas perioda

11beigu datums, savukārt pārkāpuma beigu datums ir datums, kurā JPP

12izsludināja jaunu iepirkuma konkursu par sadzīves atkritumu

13apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanu Jelgavas pilsētas

14administratīvajā teritorijā124.

15201 JPP norādījusi, ka pārkāpuma periods nosakāms no

1609.09.2019., kad KP pirmo reizi Getliņu lietā atzina, ka

17šāda pašvaldības rīcība ir prettiesiska, mainot iepriekšējo

18praksi125.

19202 KP nepiekrīt, ka konkrētajā Lietā saimnieciskās darbības

20veicēja jēdziens Latvijas konkurences tiesībās tiek piemērots

21pirmo reizi. Apstāklis, ka publiska persona var tikt atzīta par

22saimnieciskās darbības veicēju, neskatoties uz savu publiskās

23personas statusu, nemaina KL piemērošanu un attiecīgi nemazina

24izdarītā pārkāpuma nozīmīgumu. Sekojot JPP argumentācijai, KP

25būtu kavēta arī rīkoties Getliņi lietā un nevarētu pieņemt

26lēmumu par pagaidu noregulējumu, ierobežojot publiskas personas

27kā saimnieciskās darbības veicēja rīcību tirgū. KP arī skaidro,

28ka atbildība par konkurences tiesību pārkāpumu nosakāma arī

29pirmajā reizē, un tas neietekmē piemērojamā naudas soda apmēru,

30jo tas apdraudētu efektīvu konkurences politikas īstenošanu un

31mazinātu tirgus dalībnieka vadības atbildības

32nozīmi126.

33203 Līdz ar to, ievērojot pārkāpuma ilgumu, KP naudas sodu JPP

34par tirgus noslēgšanu konkurencei nosaka 0,7 procentu apmērā no

35JPP 2019. gada neto apgrozījuma.

1Naudas soda palielināšana /

2samazināšana

3204 Saskaņā ar Sodu noteikumu 20. punktu kopējo naudas soda

4apmēru var palielināt, ja pastāv vismaz viens no 20.1.

5apakšpunktā uzskaitītajiem atbildību pastiprinošiem apstākļiem,

6t.i., tirgus dalībnieks tā paša veida pārkāpumu izdarījis

7atkārtoti, un KP to ir konstatējusi un pieņēmusi attiecīgu lēmumu

8(20.1.1. apakšpunkts), tirgus dalībnieks kavē izmeklēšanu un

9slēpj izdarīto pārkāpumu (20.1.3. apakšpunkts) vai, lai

10pārsniegtu ienākumus, kurus tirgus dalībnieks guvis, izdarot KL

1113. pantā minēto pārkāpumu (20.2. apakšpunkts). KP nekonstatē

12atbildību pastiprinošus apstākļus.

13205 Saskaņā ar Sodu noteikumu 22. punktu kopējo naudas soda

14apmēru var samazināt, ja pastāv atbildību mīkstinoši apstākļi.

15Piemēram: pārkāpums pārtraukts, tiklīdz tirgus dalībnieks saņēmis

16no KP informāciju par iespējamo KL 13. pantā minēto pārkāpumu

17(22.1.1. apakšpunkts), tirgus dalībnieks brīvprātīgi novērsis

18pārkāpuma sekas pirms KP pieņēmusi lēmumu par pārkāpuma

19konstatēšanu (22.1.2.), tirgus dalībnieks pēc savas iniciatīvas

20sniedzis pilnīgu un patiesu informāciju vai pierādījumus, kuriem

21ir būtiska nozīme KL 13. pantā minēto pārkāpumu konstatēšanā

22(22.1.3.).

23206 JPP viedoklī norāda, ka pārkāpums izbeigts pirms lietas

24ierosināšanas un pārkāpuma izbeigšanas fakts vērtējams kā vainu

25mīkstinošs apstāklis.127 KP paskaidro, ka Lietā tiek

26vērtēta JPP saimnieciska darbība konkrētajā tirgū. Iepirkuma

27izsludināšana ir rīcība publisko tiesību jomā un tiešā veidā

28nekorelē ar KL 13. panta pirmās daļas pārkāpuma izbeigšanu.

29Neatkarīgi no iepirkuma konkursa izsludināšanas tirgus pretēji KL

3013. panta pirmajai daļai bija slēgts līdz jauna atkritumu

31apsaimniekošanas līguma noslēgšanai, jo faktiski Pakalpojuma

32līgums turpināja darboties līdz 30.06.2021.,128 t.i.

33arī laikā pēc iepirkuma izsludināšanas un Lietas ierosināšanas.

34Turklāt, kā norādīts Lēmuma 64. rindkopā, JPP VARAM skaidroja, ka

35līguma ar konkursa uzvarētāju sagatavošana un noslēgšana plānota

362020. gada oktobrī / novembrī, kamēr faktiski līgums noslēgts

37tikai 01.04.2021.129 Vienlaikus, lai gan iepirkuma

38konkursa izsludināšana tieši nekorelē ar paša pārkāpuma

39izbeigšanu un tūlītēji neizbeidz pārkāpumu, KP secina, ka

40iepirkuma konkursa izsludināšana ir JPP aktīva rīcība, kas vērsta

41uz pārkāpuma pārtraukšanu tirgū nākotnē, tādēļ pārkāpuma periodu

42Lietā bija pietiekami noteikt līdz 03.04.2020.

43207 KP ir tiesīga samazināt naudas soda apmēru, ievērojot Sodu

44noteikumu 22.2. apakšpunktu, ja tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā

45pārskata gada neto apgrozījums tirgū, kurā noticis pārkāpums, ir

46mazāks par 10 procentiem no šā tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā

47finanšu gada neto apgrozījuma. Izvērtējot JPP 2020. gada kopējo

48neto apgrozījumu kopā ar JKP 2020. gada finanšu apgrozījumu

49atbilstoši JPP kapitāldaļu turējumam un apgrozījumu konkrētajā

50tirgū, ko viedo JKP 2020. gada neto apgrozījums konkrētajā

51tirgū130 proporcionāli JPP kapitāldaļu apmēram,

52secināms, ka apgrozījums konkrētajā tirgū veido vairāk par 10 %

53no JPP tirgus dalībnieka 2020. gada neto apgrozījuma. Līdz ar to

54konkrētajā gadījumā neizpildās Sodu noteikumu 22.2. apakšpunkta

55prasības.

1Galīgais naudas sods

2208 Ievērojot iepriekš minētos apsvērumus, kopējais naudas

3sods JPP nosakāms 2,1 procentu apmērā no JPP 2020. gada

4apgrozījuma, ko veido JPP saimnieciskā darbība 407 516 EUR

5apmērā, un JKP 2020. finanšu gada apgrozījums atbilstoši JPP

6kapitāldaļu apmēram (51 %) 2 026 894 EUR apmērā, kas kopā veido 2

7434 410 EUR, t.i., 51 123 EUR.

8Pamatojoties uz Konkurences likuma 8. panta pirmās daļas 3. un

94. punktu, 13. panta pirmo daļu, 14. panta pirmo un otro daļu,

1028. panta pirmo un otro daļu, Administratīvā procesa likuma 13.

11pantu un 66. panta pirmo daļu, Ministru kabineta 29.03.2016.

12noteikumu Nr. 179 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par

13Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā, 13. un 14.1

14pantā un Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma

155., 6., 7. un 8. pantā paredzētajiem pārkāpumiem" 3., 12.,

1613., 14., 15., 16., 17.3., 18.3., 20. un 22. punktu, Konkurences

17padome

18nolēma:

191) konstatēt Konkurences likuma 13. panta pirmās daļas

20Jelgavas pilsētas pašvaldības darbībās;

212) uzlikt Jelgavas pilsētas pašvaldībai naudas sodu 51 123 EUR

22(piecdesmit viens tūkstotis viens simts divdesmit trīs EUR)

23apmērā. Uzliktais naudas sods 45 dienu laikā no lēmuma saņemšanas

24dienas jāieskaita valsts budžetā (Valsts kasē reģ. Nr.

2590000050138, konta Nr. LV78TREL1060001019900, kods: TRELLV22),

26norādot šī lēmuma datumu un numuru un 10 dienu laikā pēc naudas

27soda samaksas paziņojot par to Konkurences padomei;

283) izbeigt lietas izpēti daļā par Konkurences likuma 13. panta

29pirmās daļas pārkāpumu SIA "Jelgavas komunālie

30pakalpojumi" darbībās.

31Saskaņā ar Konkurences likuma 8. panta otro daļu Konkurences

32padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena

33mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

34(*) - Ierobežotas pieejamības informācija

351 AAL 8. panta pirmās daļas 1. punkts.

362 Ministru kabineta 16.08.2016. noteikumi Nr. 546

37"Noteikumi par minimālajām prasībām, kas iekļaujamas darba

38uzdevumā, pašvaldībai izraugoties sadzīves atkritumu

39apsaimniekotāju, un atkritumu apsaimniekošanas līgumu būtiskie

40nosacījumi."

413 AAL 8. panta pirmās daļas 3. punkts.

424 Senāta 23.01.2015. spriedums SKA-17/2015,

43Lobbel, 14. rindkopa.

445 AAL 18. panta pirmā daļa.

456 Senāta 16.02.2009. spriedums SKA-16/2009,

46Siltumapgādes pakalpojuma lieta, 13. rindkopa.

477 Senāta 23.01.2015. spriedums SKA-17/2015,

48Lobbel, 14. rindkopa.

498 Senāta 29.12.2014. spriedums SKA-0079-14,

50ZAAO, 16. rindkopa.

519 Senāta 17.08.2005. lēmums SKA-394, L&T

52Hoetika, 10.-11. rindkopas.

5310 JKP kārtējās dalībnieku sapulces 27.03.2017.

54protokols Nr. 29; JKP kārtējās dalībnieku sapulces 24.04.2019.

55protokols Nr. 30.

5611 Senāta 29.10.2010. lēmums lietā Nr.

57SKA‑862/2010, If Insurance, 10. punkts.

5812 Skat. Vācijas Federālās tiesas 15.04.1986.

59spriedums lietā Nr. KVR 6/85 Wegenutzungsrecht; Vācijas

60Federālās tiesas karteļu senāta 11.03.1997. spriedums lietā Nr.

61KZR 2/96, Erdgas durchgangsleitung; Vācijas Federālās

62augstākās tiesas 17.12.2013. lēmums KZR 65/12 18.- 19.

63rindkopa; Vācijas Federālā karteļu senāta 28.01.2015. lēmums

64Nr. B8-175/11, 68. rindkopa.

6513 EST 21.09.199. spriedums lietā C-67/96,

66Albany Int., 311. rindkopa.

6714 Likumprojekta "Par iepirkumu valsts vai

68pašvaldību vajadzībām" anotācija, pieejama:

69https://www.saeima.lv/L_Saeima7/lasa-LP0722_0.htm

7015 Normatīvā akta projekta "Grozījumi likumā

71"Par iepirkumu valsts vai pašvaldību

72vajadzībām"" anotācija, pieejama:

73https://www.saeima.lv/L_Saeima8/lasa-dd=LP0633_0.htm

7416 EST 18.11.1999. spriedums lietā C-107/98,

75Teckal.

7617 EST 18.11.1999. spriedums lietā C-107/98,

77Teckal, 50. rindkopa.

7818 Turpat.

7919 EST 13.11.2008. spriedums lietā C-324/07,

80Coditel Brabant SA.

8120 Turpat, 30.-31. rindkopa.

8221 EST 11.01.2005. spriedums lietā C-26/03,

83Stadt Halle and RPL Lochau.

8422 PADOMES DIREKTĪVA 92/50/EEK 18.06.1992. Par

85procedūru koordinēšanu valsts pakalpojumu līgumu

86piešķiršanai.

8723 EST 10.09.2009. spriedums lietā C-573/07,

88SEA Srl.

8924 EST 11.05.2006. spriedums lietā C-340/04,

90Carbotermo.

9125 Turpat, 36. rindkopa.

9226 JPP 19.06.2020. atbildes vēstule KP Nr.

935-31/4825.

9427 JPP 26.02.2014. atbildes vēstule VARAM Nr.

952-12/1401, kas nosūtīta KP kā pielikums pie JPP 19.06.2020.

96atbildes vēstules KP Nr. 5-31/4825.

9728 EST 11.01.2005. spriedums lietā C-26/03,

98Stadt Halle and RPL Lochau.

9929 VARAM 02.10.2013. atbildes vēstule JPP Nr.

1002.18-1e/12261/9348, kas nosūtīta KP kā pielikums pie JPP

10119.06.2020. atbildes vēstules KP Nr. 5-31/4825.

10230 JPP 26.02.2014. vēstule Nr. 2-12/1401 Par

103sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kas nosūtīta KP kā

1Pieejams:

2https://www.kp.gov.lv/sites/kp/files/kp_old/local/documents/30062020_tirgus%20uzraudz%C4%ABba_CSDD%20nr%20zimes.pdf

391 Kapu bedru rakšanas pakalpojuma sniegšana

4Latvijā. Noslēguma ziņojums. 2021.

5Pieejams:

6https://www.kp.gov.lv/lv/media/9017/download

792 PUBLISKAIS ZIŅOJUMS PAR MĒRNIECĪBAS NOZARES

8TIRGUS UZRAUDZĪBU. 2010. Pieejams:

9https://www.kp.gov.lv/sites/kp/files/kp_old/oldfiles/23/tirgus_uzraudziba%2F2010_05_27_merniecibageodezija.pdf

1093 JKP viedokļa 23.-35. rindkopa

1194 JKP viedokļa 23., 50. rindkopa

1295 Likums "Par iepirkumu valsts vai

13pašvaldību vajadzībām". Spēkā 01.01.2002.-01.05.2006.

1496 JPP viedokļa 25. rindkopa

1597 JKP viedokļa 5.-15. rindkopa

1698 JKP viedokļa 51.-54. rindkopa

1799 JKP viedokļa 55.-56. rindkopa

18100 JPP viedokļa 27.-32. rindkopa

19101 JPP viedokļa 1. pielikums

20102 JPP viedokļa 35. rindkopa

21103 JPP viedokļa 33.-34. rindkopa

22104 Publisko iepirkumu reforma paredz precīzu

23regulējumu sadarbībai starp publiskā sektora institūcijām.

24(Public procurement reform provides explicit rules for

25public-public cooperation). Pieejams:

26https://ec.europa.eu/growth/content/public-procurement-reform-provides-explicit-rules-public-public-cooperation-0_it

27105 EST 15.07.1970. spriedums lietā 45/69,

28Boehringer Mannheim, 53. rindkopa.

29106 Senāta 14.09.2016. spriedums lietā

30SKA-461/2016, Latvijas Gāze, 13. punkts.

31107 Senāta 01.09.2011. spriedums lietā SKA

32-92/2011, Papyrus, 17. punkts.

33108 IUB mājas lapa. Sadaļa - Paziņojumi.

34Pieejama: https://pvs.iub.gov.lv/show/612877.

35109 EST 26.01.2017. spriedums lietā C-637/12 P,

36Laufen Austria AG, 72. rindkopa.

37110 EST 04.12.2004. spriedums lietā C-408/12 P,

38YKK Corporation, 81. rindkopa

39111 Turpat, 52. rindkopa.

40112 EST 07.09.2016. spriedums lietā C-101/15 P,

41Pilkington Group, 16.-17. rindkopas.

42113 EST 20.01.2011. spriedums lietā C-90/09 P,

43General Quimica v Commission 34.-36. rindkopas.

44114 Vispārējās tiesas 20.03.2002. lēmums Nr.

45T‑9/99, HFB and Others v Commission, 528.‑529.

46rindkopas; ECT 08.05.2013. spriedums lietā Nr. C-508/11P,

47Butadiene Rubber, 109. rindkopa.

48115 Padomes 16.12.2002. Regulas (EK) Nr. 1/2003

49par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma

5081. un 82.pantā 23. panta 2. punkta otrā daļa paredz:

51"attiecībā uz katru uzņēmumu un uzņēmumu apvienību, kas

52piedalās pārkāpumā, soda nauda nepārsniedz 10 % no tās kopējā

53apgrozījuma iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā".

54116 EK 30.06.2010. lēmums Nr. COMP/38.344,

55Prestressing Steel, 1062. rindkopa Pieejams:

56https://ec.europa.eu/competition/antitrust/cases/dec_docs/38344/38344_5856_3.pdf

57117 "European Cartel Fines under the 2006

58Penalty Guidelines, A Statistical Analysis". Pieejams:

59https://papers.ssrn.com/sol3/Delivery.cfm/SSRN_ID1723843_code599490.pdf?abstractid=1723843&mirid=1

60118 JPP viedokļa 48. rindkopa

61119 EST 23.04.1991. lēmums lietā Nr. C-41/90

62Höfner and Elser, 21. rindkopa

63120 EST 12.09.2000. spriedums lietā C-180/98,

64Pavlov, 75. rindkopa.

65121 Skat. UK Competition Commision Appeal

66Tribunal (KAT) 22.05.2002. spriedumu lietā Nr. 1006/2/1/01

67Bettercare Group, 71.-103. rindkopa. EST 16.03.2004.

68spriedums apvienotajās lietās C-264/01, C-306/01, C-354/01 un

69C-355/01, Aok Bundesverband A.O(AOK), 523.-533.

70rindkopa.

71122 Saskaņā ar MK 19.06.2018. noteikumu

72"Gada pārskata sagatavošanas kārtība" 38. punktu,

73pašvaldību gada pārskats tiek publicēts Valsts kases

74tīmekļvietnē, pieejams:

75https://www.kase.gov.lv/parskati/pasvaldibu-menesa-un-gada-parskati

76123 JPP pilnvarotās pārstāves 16.07.2021. e-pasta

77vēstule un tās pielikumi.

78124 IUB mājas lapa. Sadaļa - Paziņojumi.

79Pieejama: https://pvs.iub.gov.lv/show/612877.

80125 JPP viedokļa 56.-60. rindkopa, 26.

81rindkopa

82126 Senāta 03.02.2014. sprieduma lietā

83Nr.SKA-3/2014, Rimi Latvia u.c., 15. punkts

84127 JPP viedokļa 55. rindkopa

85128 Sākot ar 01.07.2021. sadzīves atkritumu

86apsaimniekošanu Jelgavā uzsāks pilnsabiedrība "JKP".

87JPP mājaslapa. Pieejams:

88https://www.jelgava.lv/lv/jaunumi/zinas/janosledz-jauns-ligums-par-atkritumu-apsaimniekosanu.

89129 IUB mājaslapa, sadaļa par iepirkumu Nr. JPD

902020/30SK. Pieejams: https://pvs.iub.gov.lv/show/651010

91130 JKP 05.07.2021. vēstule Nr. 01-09.2/40.

92Konkurences padomes priekšsēdētājs J.

93Gaiķis