11. pants

Naudas soda piemērošanas

vispārējais pamats

175 Ņemot vērā Lietā konstatētos un izvērtētos faktus un

pierādījumus, secināms, ka JPP darbības atbilst KL 13. panta

pirmajā daļā noteiktā aizlieguma pārkāpuma tiesiskajam

sastāvam.

176 Saskaņā ar KL 14. panta pirmo daļu, ja KP konstatē tirgus

dalībnieka darbībās KL 13. panta pirmās daļas pārkāpumu, tā

pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma

uzlikšanu un naudas soda piemērošanu.

177 Naudas soda mērķis ir pārtraukt prettiesisku rīcību un

novērst šādas rīcības atkārtošanos.105 Attiecīgi,

naudas sods nosakāms pietiekami preventīvā līmenī, lai sodītu

pārkāpumu izdarījušo personu, kā arī atturētu to un citus tirgus

dalībniekus no KL pārkāpumu izdarīšanas. Tādējādi naudas sodu

piemēro, lai darbotos iekšējais tirgus un lai tirgus dalībnieks,

kurš izdarījis pārkāpumu, pakārtotu savu darbību brīvai

konkurencei un atturētos no tās ierobežošanas (preventīvā

nozīme), kā arī lai pārkāpumu gadījumā izjustu ekonomiskas sekas

(represīvā nozīme).106

178 Saskaņā ar KL 14. panta otro daļu KP ir tiesīga piemērot

tirgus dalībniekam naudas sodu par KL 13. panta pirmajā daļā

minēto pārkāpumu līdz 5 procentiem no pēdējā finanšu gada neto

apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 350 EUR katram.

179 Lai noteiktu naudas soda apmēru, KP izvērtē pārkāpumu

atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kas bija spēkā lēmumā

konstatētā pārkāpuma izdarīšanas laikā107 kopsakarā ar

APL 66. panta pirmajā daļā noteiktajiem lēmuma satura noteikšanas

pamatprincipiem.

180 Lietā konstatēts, ka par pārkāpums sācies vismaz sākot no

01.07.2013., kad beidzas AAL pārejas noteikumu 12. punktā

noteiktā pārejas perioda beigu datums. Pārkāpums ildzis vismaz

līdz 03.04.2020., kad JPP izsludināja jaunu iepirkuma konkursu

par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanu

Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā108.

181 Pārkāpuma periodā vairākkārt mainījušās naudas soda

noteikšanas kārtību regulējošās tiesību normas. Šobrīd spēkā ir

Ministru kabineta 29.03.2016. noteikumi Nr. 179 "Kārtība,

kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11. panta

pirmajā daļā un 13. un 14.1 pantā un Negodīgas

mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma 5., 6., 7. un 8.

pantā paredzētajiem pārkāpumiem" (turpmāk - Sodu noteikumi).

Līdz 01.04.2016. bija spēkā Ministru kabineta 29.09.2008.

noteikumi Nr. 796 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par

Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā un 13. pantā

paredzētajiem pārkāpumiem" (turpmāk - Noteikumi Nr. 796),

bet līdz tam Ministru kabineta 19.10.2004. noteikumi Nr. 862

"Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma

11. panta pirmajā daļā un 13. pantā minētajiem pārkāpumiem"

(turpmāk - Noteikumi Nr. 862). Vienlaikus Sodu noteikumu 3.-25.

punkta normas saturiski neatšķiras no Noteikumu Nr. 796 3.-26.

punkta un Noteikumu Nr. 862 3.-25. punkta nosacījumiem. Tādējādi

KP ieskatā nepastāv šķēršļi Sodu noteikumu piemērošanai.

182 Sodu noteikumu 3. punkts nosaka, ka naudas sodu aprēķina

procentos no tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto

apgrozījuma pirms pārkāpuma konstatēšanas dienas.

183 Konkurences tiesībās ar apgrozījumu ir saprotama visu no

saimnieciskās darbības gūto ieņēmumu kopsumma, jo tirgus

dalībnieka apgrozījums atspoguļo tirgus dalībnieka pārkāpuma

ekonomisko nozīmi.109 EST norādījusi, ka noteicošais

vērā ņemamais faktors, aprēķinot naudas sodu un tā preventīvo

iedarbību, ir attiecīgā tirgus dalībnieka ekonomiskā spēja, kāda

tā ir lēmuma, ar kuru nosaka naudas sodu, pieņemšanas

laikā.110 Uz tirgus dalībnieka ekonomisko spēju norāda

kopējais apgrozījums, kāds pastāv lēmuma par naudas soda

piemērošanu pieņemšanas brīdī.111 EST ir norādījusi,

ka apgrozījums atspoguļo tirgus dalībnieka patieso ekonomisko

situāciju laika posmā, kad ticis izdarīts pārkāpums, kā arī

norāda uz dalībnieka lielumu un ekonomisko

spēju.112

184 Naudas sodu aprēķina no tirgus dalībnieka apgrozījuma,

neatkarīgi no tā juridiskās formas - vai tā būtu privāto tiesību

juridiska persona, vai publisko tiesību juridiska persona.

Konkurences tiesībās tiek lietots jēdziens tirgus dalībnieks, kas

jāsaprot kā viena ekonomiska vienība, pat ja tā sastāv no

vairākām fiziskām vai juridiskām vienībām113, tajā

skaitā, atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas un tās

kapitālsabiedrības.

185 Papildus jānorāda, ka EK, aprēķinot naudas sodu, norāda uz

tirgus dalībnieka lielumu un ekonomisko spēku.114 EK

lēmumā Prestressing Steel norāda, ka atbilstoši Regulas

1/2003 23. panta 2. punkta otrajai daļai115 lēmumos,

kas adresēti mātes un meitas uzņēmumam, aprēķinu veic, ņemot vērā

grupas apgrozījumu, jo tikai kopējais grupas uzņēmuma apgrozījums

ir atbilstošs judikatūrai. Regulas 23. panta 2. punkta mērķis ir

piešķirt EK tiesības piemērot sodus, lai pildītu savu uzrauga

pienākumu, kas EK piešķirts ar ES tiesībām. 10 % apgrozījuma

slieksnis novērš gadījumus, kad apgrozījums ir neproporcionāls

attiecībā uz konkrēto tirgus dalībnieka lielumu. Tikai kopējais

tirgus dalībnieka apgrozījums efektīvi norāda uz tirgus

dalībnieka lielumu.116 Arī dalībvalstis kā Austrija,

Spānija, Francija, Ungārija un Nīderlande, rēķinot maksimālo

iespējamo naudas sodu, ņem vērā uzņēmumu grupas

apgrozījumu.117

186 Ņemot vērā, ka Lietā JPP tiek vērtēts kā saimnieciskās

darbības veicējs un līdz ar to tirgus dalībnieks, naudas sodu

aprēķina no JPP apgrozījuma, kas veidojas, JPP veicot

saimniecisko darbību. JPP kā tirgus dalībnieka kopējais

apgrozījums ļauj novērtēt tās ekonomisko spēku un apmēru

atbilstoši tās veiktajai saimnieciskajai darbībai.

187 JPP norādījusi, ka KP nepamatoti aprēķinājusi naudas sodu

no visas saimnieciskās darbības, kuras rezultātā pašvaldība gūst

ienākumus, jo pašvaldības primārais mērķis nav peļņas

gūšana.118 Vienlaikus KP paskaidro, ka atbilstoši EST

judikatūrai tirgus dalībnieka jēdziens ietver katru organizāciju,

kas ir iesaistīta ekonomiskā aktivitātē, neatkarīgi no tās

juridiskā statusa un veida, kādā tā tiek finansēta.119

Savukārt uzņēmuma ekonomisko aktivitāti raksturo: 1) preču un

pakalpojumu piedāvāšana tirgū;120 2) ekonomiska un

finansiāla riska uzņemšanās no uzņēmuma puses; 3) tas, vai

konkrētā aktivitāte varētu tikt nodrošināta no privāta uzņēmuma

puses peļņas gūšanas nolūkā.121 Ja iepriekš minētie

kritēriji tiek izpildīti, tad nav svarīgi, vai organizācija ir

veidota peļņas gūšanas nolūkā un vai tā vispār izveidota ar

ekonomisku mērķi.

188 Pašvaldība, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas

likuma 88. pantu, iesaistās komercdarbībā, un neatkarīgi no tā,

vai iesaiste kapitālsabiedrībā ir publisko funkciju

nodrošināšanai, kapitālsabiedrības darbojas tirgū un piedāvā

preces un pakalpojumus, attiecīgi radot apgrozījumu, kas secīgi

norāda uz pašvaldības ekonomisko varu tirgū.

189 Izvērtējot publiski pieejamo122 un JPP sniegto

informāciju123 par JPP 2020. gada apgrozījumu no

saimnieciskās darbības, secināms, ka JPP apgrozījums no

saimnieciskās darbības 2020. gadā veido 407 516 EUR.

190 Konstatējot JPP izšķirošu ietekmi pār JKP, nav nozīmes vai

JPP īsteno vienpersonisku vai kopīgu izšķirošu ietekmi konkrētajā

kapitālsabiedrībā. Konstatējot izšķirošu ietekmi pār

kapitālsabiedrību (neatkarīgi no tā, vai tā ir vienpersoniska vai

kopīga), KP var attiecināt konkrēto kapitālsabiedrību JPP tirgus

dalībniekam. Apstāklis, ka JPP nerealizē vienpersonisku izšķirošu

ietekmi JKP, tiek ņemts vērā, JPP tirgus dalībnieka apgrozījumam

attiecinot JKP apgrozījumu proporcionāli JPP kapitāldaļu

apmēram.

191 Ņemot vērā minēto, naudas sods JPP aprēķināms no JPP 2020.

gada apgrozījuma, ko veido JPP saimnieciskā darbība 407 516 EUR

apmērā, un JKP 2020. finanšu gada apgrozījuma atbilstoši JPP

kapitāldaļu apmēram (51%) 2 026 894 EUR apmērā.