11. pants

1Naudas soda piemērošanas

2vispārējais pamats

3175 Ņemot vērā Lietā konstatētos un izvērtētos faktus un

4pierādījumus, secināms, ka JPP darbības atbilst KL 13. panta

5pirmajā daļā noteiktā aizlieguma pārkāpuma tiesiskajam

6sastāvam.

7176 Saskaņā ar KL 14. panta pirmo daļu, ja KP konstatē tirgus

8dalībnieka darbībās KL 13. panta pirmās daļas pārkāpumu, tā

9pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma

10uzlikšanu un naudas soda piemērošanu.

11177 Naudas soda mērķis ir pārtraukt prettiesisku rīcību un

12novērst šādas rīcības atkārtošanos.105 Attiecīgi,

13naudas sods nosakāms pietiekami preventīvā līmenī, lai sodītu

14pārkāpumu izdarījušo personu, kā arī atturētu to un citus tirgus

15dalībniekus no KL pārkāpumu izdarīšanas. Tādējādi naudas sodu

16piemēro, lai darbotos iekšējais tirgus un lai tirgus dalībnieks,

17kurš izdarījis pārkāpumu, pakārtotu savu darbību brīvai

18konkurencei un atturētos no tās ierobežošanas (preventīvā

19nozīme), kā arī lai pārkāpumu gadījumā izjustu ekonomiskas sekas

20(represīvā nozīme).106

21178 Saskaņā ar KL 14. panta otro daļu KP ir tiesīga piemērot

22tirgus dalībniekam naudas sodu par KL 13. panta pirmajā daļā

23minēto pārkāpumu līdz 5 procentiem no pēdējā finanšu gada neto

24apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 350 EUR katram.

25179 Lai noteiktu naudas soda apmēru, KP izvērtē pārkāpumu

26atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kas bija spēkā lēmumā

27konstatētā pārkāpuma izdarīšanas laikā107 kopsakarā ar

28APL 66. panta pirmajā daļā noteiktajiem lēmuma satura noteikšanas

29pamatprincipiem.

30180 Lietā konstatēts, ka par pārkāpums sācies vismaz sākot no

3101.07.2013., kad beidzas AAL pārejas noteikumu 12. punktā

32noteiktā pārejas perioda beigu datums. Pārkāpums ildzis vismaz

33līdz 03.04.2020., kad JPP izsludināja jaunu iepirkuma konkursu

34par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanu

35Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā108.

36181 Pārkāpuma periodā vairākkārt mainījušās naudas soda

37noteikšanas kārtību regulējošās tiesību normas. Šobrīd spēkā ir

38Ministru kabineta 29.03.2016. noteikumi Nr. 179 "Kārtība,

39kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11. panta

40pirmajā daļā un 13. un 14.1 pantā un Negodīgas

41mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma 5., 6., 7. un 8.

42pantā paredzētajiem pārkāpumiem" (turpmāk - Sodu noteikumi).

43Līdz 01.04.2016. bija spēkā Ministru kabineta 29.09.2008.

44noteikumi Nr. 796 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par

45Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā un 13. pantā

46paredzētajiem pārkāpumiem" (turpmāk - Noteikumi Nr. 796),

47bet līdz tam Ministru kabineta 19.10.2004. noteikumi Nr. 862

48"Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma

4911. panta pirmajā daļā un 13. pantā minētajiem pārkāpumiem"

50(turpmāk - Noteikumi Nr. 862). Vienlaikus Sodu noteikumu 3.-25.

51punkta normas saturiski neatšķiras no Noteikumu Nr. 796 3.-26.

52punkta un Noteikumu Nr. 862 3.-25. punkta nosacījumiem. Tādējādi

53KP ieskatā nepastāv šķēršļi Sodu noteikumu piemērošanai.

54182 Sodu noteikumu 3. punkts nosaka, ka naudas sodu aprēķina

55procentos no tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto

56apgrozījuma pirms pārkāpuma konstatēšanas dienas.

57183 Konkurences tiesībās ar apgrozījumu ir saprotama visu no

58saimnieciskās darbības gūto ieņēmumu kopsumma, jo tirgus

59dalībnieka apgrozījums atspoguļo tirgus dalībnieka pārkāpuma

60ekonomisko nozīmi.109 EST norādījusi, ka noteicošais

61vērā ņemamais faktors, aprēķinot naudas sodu un tā preventīvo

62iedarbību, ir attiecīgā tirgus dalībnieka ekonomiskā spēja, kāda

63tā ir lēmuma, ar kuru nosaka naudas sodu, pieņemšanas

64laikā.110 Uz tirgus dalībnieka ekonomisko spēju norāda

65kopējais apgrozījums, kāds pastāv lēmuma par naudas soda

66piemērošanu pieņemšanas brīdī.111 EST ir norādījusi,

67ka apgrozījums atspoguļo tirgus dalībnieka patieso ekonomisko

68situāciju laika posmā, kad ticis izdarīts pārkāpums, kā arī

69norāda uz dalībnieka lielumu un ekonomisko

70spēju.112

71184 Naudas sodu aprēķina no tirgus dalībnieka apgrozījuma,

72neatkarīgi no tā juridiskās formas - vai tā būtu privāto tiesību

73juridiska persona, vai publisko tiesību juridiska persona.

74Konkurences tiesībās tiek lietots jēdziens tirgus dalībnieks, kas

75jāsaprot kā viena ekonomiska vienība, pat ja tā sastāv no

76vairākām fiziskām vai juridiskām vienībām113, tajā

77skaitā, atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas un tās

78kapitālsabiedrības.

79185 Papildus jānorāda, ka EK, aprēķinot naudas sodu, norāda uz

80tirgus dalībnieka lielumu un ekonomisko spēku.114 EK

81lēmumā Prestressing Steel norāda, ka atbilstoši Regulas

821/2003 23. panta 2. punkta otrajai daļai115 lēmumos,

83kas adresēti mātes un meitas uzņēmumam, aprēķinu veic, ņemot vērā

84grupas apgrozījumu, jo tikai kopējais grupas uzņēmuma apgrozījums

85ir atbilstošs judikatūrai. Regulas 23. panta 2. punkta mērķis ir

86piešķirt EK tiesības piemērot sodus, lai pildītu savu uzrauga

87pienākumu, kas EK piešķirts ar ES tiesībām. 10 % apgrozījuma

88slieksnis novērš gadījumus, kad apgrozījums ir neproporcionāls

89attiecībā uz konkrēto tirgus dalībnieka lielumu. Tikai kopējais

90tirgus dalībnieka apgrozījums efektīvi norāda uz tirgus

91dalībnieka lielumu.116 Arī dalībvalstis kā Austrija,

92Spānija, Francija, Ungārija un Nīderlande, rēķinot maksimālo

93iespējamo naudas sodu, ņem vērā uzņēmumu grupas

94apgrozījumu.117

95186 Ņemot vērā, ka Lietā JPP tiek vērtēts kā saimnieciskās

96darbības veicējs un līdz ar to tirgus dalībnieks, naudas sodu

97aprēķina no JPP apgrozījuma, kas veidojas, JPP veicot

98saimniecisko darbību. JPP kā tirgus dalībnieka kopējais

99apgrozījums ļauj novērtēt tās ekonomisko spēku un apmēru

100atbilstoši tās veiktajai saimnieciskajai darbībai.

101187 JPP norādījusi, ka KP nepamatoti aprēķinājusi naudas sodu

102no visas saimnieciskās darbības, kuras rezultātā pašvaldība gūst

103ienākumus, jo pašvaldības primārais mērķis nav peļņas

104gūšana.118 Vienlaikus KP paskaidro, ka atbilstoši EST

105judikatūrai tirgus dalībnieka jēdziens ietver katru organizāciju,

106kas ir iesaistīta ekonomiskā aktivitātē, neatkarīgi no tās

107juridiskā statusa un veida, kādā tā tiek finansēta.119

108Savukārt uzņēmuma ekonomisko aktivitāti raksturo: 1) preču un

109pakalpojumu piedāvāšana tirgū;120 2) ekonomiska un

110finansiāla riska uzņemšanās no uzņēmuma puses; 3) tas, vai

111konkrētā aktivitāte varētu tikt nodrošināta no privāta uzņēmuma

112puses peļņas gūšanas nolūkā.121 Ja iepriekš minētie

113kritēriji tiek izpildīti, tad nav svarīgi, vai organizācija ir

114veidota peļņas gūšanas nolūkā un vai tā vispār izveidota ar

115ekonomisku mērķi.

116188 Pašvaldība, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas

117likuma 88. pantu, iesaistās komercdarbībā, un neatkarīgi no tā,

118vai iesaiste kapitālsabiedrībā ir publisko funkciju

119nodrošināšanai, kapitālsabiedrības darbojas tirgū un piedāvā

120preces un pakalpojumus, attiecīgi radot apgrozījumu, kas secīgi

121norāda uz pašvaldības ekonomisko varu tirgū.

122189 Izvērtējot publiski pieejamo122 un JPP sniegto

123informāciju123 par JPP 2020. gada apgrozījumu no

124saimnieciskās darbības, secināms, ka JPP apgrozījums no

125saimnieciskās darbības 2020. gadā veido 407 516 EUR.

126190 Konstatējot JPP izšķirošu ietekmi pār JKP, nav nozīmes vai

127JPP īsteno vienpersonisku vai kopīgu izšķirošu ietekmi konkrētajā

128kapitālsabiedrībā. Konstatējot izšķirošu ietekmi pār

129kapitālsabiedrību (neatkarīgi no tā, vai tā ir vienpersoniska vai

130kopīga), KP var attiecināt konkrēto kapitālsabiedrību JPP tirgus

131dalībniekam. Apstāklis, ka JPP nerealizē vienpersonisku izšķirošu

132ietekmi JKP, tiek ņemts vērā, JPP tirgus dalībnieka apgrozījumam

133attiecinot JKP apgrozījumu proporcionāli JPP kapitāldaļu

134apmēram.

135191 Ņemot vērā minēto, naudas sods JPP aprēķināms no JPP 2020.

136gada apgrozījuma, ko veido JPP saimnieciskā darbība 407 516 EUR

137apmērā, un JKP 2020. finanšu gada apgrozījuma atbilstoši JPP

138kapitāldaļu apmēram (51%) 2 026 894 EUR apmērā.